28. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.149.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

P. Tabūns (LNNK). ( Runas turpinājums. )

Netiek domāts par to, lai šeit, Latvijā, ražošana attīstītos, lai ražotu šo spirtu šeit uz vietas mūsu ražotāji, pārstrādātu mūsu zemnieku saražoto produkciju. Nevis ievestu miljoniem litru no ārzemēm.

Kāpēc nekas netiek darīts šaja virzienā, lai atbalstītu, lūk, šo spirta ražošanu šeit, Latvijā, un neievestu no ārzemēm? Bet tad laikam būs tā, ka attiecīgi cilvēki nenopelnīs lielas naudas summas, kuri palīdz šurp dabūt to milzīgo alkohola daudzumu pāri robežām.

Pareizi teica Kides kungs, ka tas, kas rakstīts šajā atbildē un kas teikts šajā atbildē, nav pamatots. Patiešām nav. Es domāju, ka pie šīs tēmas sen jau vajadzēja Saeimai ķerties daudz nopietnāk. Es pilnībā neatbalstu šo alternatīvo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

 

J. Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Mēģināšu būt pavisam īss un konkrēts. Iepazīstoties ar Sāmītes kundzes parakstīto atbildi uz pieprasījumu, jānāk pie secinājuma, ka ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību mūsu valstī ir ideāla kārtība. Kaut vai citēšu dažus izteicienus. “Nav pamata Saeimas deputātu pieprasījumā izteiktajam apgalvojumam par to, ka izsniegto licenču skaits spirta un alkoholisko dzērienu importam, kā arī ražošanai izslēdz kontroles iespējas pār kontrabandas ieplūšanu un ievērojami samazina ienākumus budžetā. Šajā ziņojumā uzrādītie dati norāda, ka valsts politika ir pareiza.”

Cienījamie kolēģi! Vai tiešām ir tāda situācija? Vai nav tā, ka tirgū uz katra stūra piedāvā “spirķiku”, vai nav tā, ka surogāti, tā saucamās “krutkas”, par lētām cenām ir dabūjami gandrīz jebkurā diennakts laikā un praktiski, kā saka, jebkurā vietā. Vai tiešām Valsts kontrole, kas izdarījusi analīzi un, kā saka, izmeklēšanu šajā jautājumā, tik kardināli kļūdās, ja izdara secinājumu, ka Valsts kontroles pārbaužu rezultāti liecina, ka pietiekamas likumdošanas bāzes un kontroles mehānisma trūkums ir devis iespēju izveidoties daudzām komercstruktūrām, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu kontrabandu, ar nelegālu alkohola ražošanu, tādējādi pārplūdinot Latvijas tirgu ar sliktas kvalitātes un lētiem alkoholiskajiem dzērieniem? Ja jau mums būtu tik ideāla kārtība, cienījamie kolēģi, kā tas būtu iespējams, ka tad, kad Počas kundze stājās savā amatā un daudzmaz enerģiskāk sāka strādāt pie šiem jautājumiem, ka tad, kad pacēlās jautājums par alkohola kontrabandu un par šiem jautājumiem sāka runāt pat vairāki deputāti, un tika iesniegti šie pieprasījumi, — augusta mēnesī ienākumi no akcīzes nodokļa palielinājās par 85,6 procentiem. Es citēšu atbildē teiktos vārdus: “Legālā importa akcīzes nodokļa veidā 1995.gada augustā valsts budžets saņēma par 92,5 tūkstošiem latu jeb 85,6 procentiem vairāk nekā vidēji mēnesī 1995.gada janvāra—jūlija periodā.” Ja jau ir ideāla kārtība, ja jau viss ir tik labi, kā pēkšņi, kā saka, pirmie pasākumi šā jautājuma risināšanā varēja dot tādus rezultātus?

Nākamais jautājums. Kolēģi, atbildes 6.lappusē teikts, es citēšu: “1994.gadā legāli pārdots 1 080 456 litri importēto alkoholisko dzērienu, pārrēķinot absolūtā alkoholā, jeb 14,8 procenti no visa legāli pārdotā alkohola daudzuma.” Kolēģi, ieejiet jebkurā veikalā un paskatieties uz plauktiem! Vai tiešām tur ir tikai 14 procenti importa alkohola? 14 procenti! Vai šis skaitlis vien nenorāda, ka mums ir kaut kādi ieinteresēti spēki dot tādu atbildi, lai šo jautājumu neatrisinātu tā, kā tas būtu jāatrisina.

Es domāju, ka rezerves, lai palielinātu budžetu un risinātu daudzas sasāpējušās problēmas, kas saistītas ar budžeta līdzekļiem, šeit ir ievērojamas un nedrīkst tās neievērot. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto lēmuma projektu šinī jautājumā, tas ir dokuments nr. 52. Un acīmredzot, kamēr nav stājies spēkā un nav pieņemts jaunais likums par alkoholu, jāveic pasākumi šo jautājumu kārtošanai kaut vai ar Saeimas lēmumu. Lūdzu atbalstīt Tautsaimnieku iesniegto lēmuma projektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča — valsts ministre. Lūdzu!

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Noklausījusies arī pārējo debatētāju izteiktās piezīmes par minētā pieprasījuma atbildes saturu un arī izvirzītos pārmetumus, es vēlreiz gribētu tikai nosaukt dažus skaitļus vai arī dažas tendences.

“Latvijas balzams” jūlija mēnesī ir palielinājis akcīzes... es atvainojos, augusta mēnesī ir palielinājis par 85 procentiem akcīzes nodokļa nomaksu, salīdzinot ar jūlija mēnesi. Man ir bijušas tikšanās ar “Latvijas balzama” pārstāvjiem radio studijā, un tas izskanēja arī ļoti plašai auditorijai, kad viņi teica, ka tik tiešām šo jauno Ministru kabineta noteikumu nr. 171 “Par spirta realizāciju” darbības rezultātā viņiem ir izdevies ievērojami palielināt realizāciju. Bet tagad, runājot par realizāciju, par ražošanu, ir jāizšķir divi jautājumi — alkoholisko dzērienu ražošana un spirta ražošana. Alkoholisko dzērienu ražošanas pamatā ir izejviela — spirts. Diemžēl šobrīd, šinī brīdī nav izsniegta neviena licence rektificētā etilspirta ievešanai, bet mūsu vietējie ražotāji šobrīd vairs nespēj nodrošināt tos apjomus, kas būtu nepieciešami, lai palielinātu spirta ražošanu. Ir divi iemesli.

Pirmais iemesls. Mums trūks izejvielas — graudu. Diemžēl šogad ražas nebija tādas, lai mēs spētu nodrošināt pienācīgo graudu daudzumu. Šobrīd valdība jau strādā pie priekšlikumiem par pazeminātiem muitas tarifiem, lai mēs varētu ievest nepieciešamajos apjomos graudus gan pārtikai, gan pārstrādei, gan arī lopbarībai... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie kolēģi, vēlreiz lūdzu klusumu, jo tie kolēģi, kuri uzmanīgi klausās, ja viņi zāles tālākajās rindās sēž, nedzird un lūdz visus mūs būt klusākiem!

Lūdzu, tālāk!

 

A.Poča. Tātad šobrīd Spirta monopola pārvalde ir akceptējusi iespēju atvērt jaunas ražotnes šeit, Latvijā, tieši nacionālajiem ražotājiem, kas spētu ražot spirtu. Šobrīd tā doma, kas izskan šeit, lai ierobežotu, faktiski nozīmētu veidot tieši “Latvijas balzama” monopolu.

Es gribētu arī nedaudz pieskarties tām piezīmēm, kas tika izteiktas par legālo un nelegālo importu. Faktiski šie ir skaitļi par 1994. gadu un par 1995. gadu. Un šeit jāsaka, ka samazinās imports un palielinās vietējā ražojuma īpatsvars. Bet tas, ka mēs ieejam veikalā un redzam ļoti plašu sortimentu, nebūt neliecina par apjomiem, kas tiek realizēti. Veikalos ir ārkārtīgi plašs šo dzērienu sortiments. Realizētie apjomi ir stipri citādi, savādāki.

Bez tam par to, ka daļēji ir ierobežota arī kontrabanda, liecina tā informācija, ko saņem no finansu izziņas dienesta un arī no Spirta monopola pārvaldes. Ja spirtu varēja nopirkt tajā pašā Centrāltirgū par 1 latu, šobrīd tā cena ir cēlusies jau līdz 3 latiem par pudeli. Tātad arī šī operatīvā informācija liecina par to, ka šī spirta monopola likuma jeb noteikumu darbība nes jau zināmus rezultātus.

Vēlreiz par lēmuma projektu. Ja mēs atbalstīsim lēmuma projektu, kuru iesniegusi Tautsaimnieku politiskā apvienība un kura 2. punkts iesaka izskatīt Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību valsts interesēm, tad man ir jautājums, kāda ir alternatīva, kas ir likts priekšā? Ierobežot šīs institūcijas darbību? Likvidēt šo institūciju? Kas tad veiks šo kontroli? Kas tad šo darbu turpinās? Tāpēc jau arī ir jums piedāvāts šis alternatīvais lēmuma projekts, kur ir teikts, ka ir jāturpina darbs pie likuma par spirta monopolu valstī un jāiestrādā šajā likumā tās normas, kuras šobrīd varbūt vēl nav pietiekamas un varbūt pilnībā nenodrošina kontroli pār spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu un realizāciju valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums ir iesniegti divi lēmuma projekti. Mēs balsosim iesniegšanas secībā. Vispirms balsosim par deputātu Lucāna, Zaščerinska, Kides, Folkmanes un Kuprijanovas iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu, paņemiet to! Un otrs būs deputātu Počas, Inkēna, Elferta, Panteļējeva, Bērziņa, Bunkša, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta un Pavlovska... Oļģerta Pavlovska iesniegtais lēmuma projekts. Vai ir nepieciešams nolasīt, pirms balsojam? Ir nepieciešams? Lūdzu, nolasu... Bet pret pašu procedūru nav iebildumu? Nav.

Pirms balsojuma nolasu lēmuma projektu. Deputāti to lūdz izdarīt. Tātad pirmais, par ko balsojam. “Latvijas Republikas Saeima, noklausījusies ziņojumu par deputātu pieprasījumu attiecībā uz spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, nolēma:

Latvijas Republikas Ministru kabinetam pilnveidot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus nr. 37 “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, anulēt iesniegtās...” droši vien izsniegtās, bet šeit ir rakstīts iesniegtās, “licences spirta un alkoholisko dzērienu ražošanai tām ražotnēm, kuras pieļauj nelegālu spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu un importu, pārkāpjot likumdošanas aktus un nemaksājot nodokļus valsts budžetā.

Izskatīt jautājumu par Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstību Latvijas valsts interesēm.”

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 17, atturas — 17. Lēmums pieņemts.

 

Izskatām nākamo jautājumu. Lēmuma projekts “Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskā komisija.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Andreja Grūbes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Jums ir izsniegts viss nepieciešamais izziņas materiāls, kur ir gan raksturojums, gan Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan izziņa par Andreja Grūbes iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, uzklausījusi Andreju Grūbi un uzdevusi viņam jautājumus, vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Andreju Grūbi par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu apstiprināt Andreju Grūbi par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 4. Andrejs Grūbe apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Gintas Kukaines apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Arī par Gintu Kukaini jums ir izsniegti visi nepieciešamie izziņas materiāli, kur ir gan raksturojums, ko parakstījis ģenerālprokurora vietas izpildītājs Šabanska kungs, gan pozitīvs Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums ar rekomendāciju, gan arī izziņa par Gintas Kukaines iepriekšējām darba gaitām.

Juridiskā komisija, uzklausījusi Gintu Kukaini un uzdevusi viņai jautājumus, arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Gintu Kukaini par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu apstiprināt Gintu Kukaini par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 3, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

 

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”.

Godātie deputāti! Atgādināšu 42. pantu — “Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība”. Padomi izveido Saeima, ievēlējot tās sastāvā deviņus locekļus. Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām. Padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēju paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. Izvirzīto kandidātu sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darbavietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos). Sestais. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās. Padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskās organizācijas (partijas). Nākamais pants runā par izvirzāmajām prasībām, atļaujiet to nenolasīt.

Tātad lūdzu sekretariātam visus dokumentus, kuri ir iesniegti šajā sakarā... Vispirms pirmais dokuments ir... Varbūt vispirms par kandidatūrām, kuras ir iesniegtas. Tātad... Bet atļaujiet nosaukt dokumentus, kuri ir iesniegti.... Lūdzu, par procedūras pārkāpumiem Ilga Kreituse!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam apspriest šo padomi un arī kandidatūras un viņu vēlēšanu, mums ir jābūt skaidrībā par vairākiem jautājumiem, kuri vakar izskanēja arī no televīzijas ekrāna.

Vispirms es gribu pateikt savu attieksmi šodien pret šīs padomes vēlēšanām. 45 stundas pirms mūsu noiešanas no skatuves 5. Saeimā mēs veidojam jaunu institūciju, kas valdīs pār 6. Saeimu un ieies arī 7. Saeimā. Es personīgi uzskatu, ka mums nav ne ētisku, ne morālu tiesību šodien to darīt.

Bet ir cits jautājums. Šodien valdes sastāvā tiek izvirzītas kandidatūras, kuras balotējas uz 6. Saeimu. Likums nosaka, ka ievēlēšanas gadījumā Saeimas deputāts noliek savu deputāta mandātu. Kā tagad būs ar tiem, kas tiks ievēlēti televīzijas padomē, ja sestdien par viņiem balsos kā par 6. Saeimas deputātiem? Tad ir vai nu jāizdara labojumi sarakstā, viņi jāsvītro, viņi nebalotējas uz 6. Saeimu, vai mēs jau iepriekš zinām, ka mēs mānām vēlētājus un šie cilvēki neienāks 6. Saeimā. Jo vakar izskanēja televīzijā vēl viens kuriozs, kad Pīka kungs paziņoja, ka viņš pēc 6. Saeimas spriedīs, ko darīt — palikt padomē vai palikt par deputātu.

Es domāju, ka šeit ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka šie cilvēki deputāti nebūs un ka par viņiem nevajag balsot, jo viņi 6. Saeimā neienāks. Bet tādā gadījumā vēlēšanu biļeteni ir nepareizi sastādīti.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte, es aicinu jūs... citu reizi tā nedarīt. Jo runa gāja par to, ka mums vajag vispirms tos dokumentus, kuri ir iesniegti, vajag konstatēt, par ko mēs runāsim un ko mēs darīsim. Un, protams, pēc tam var aģitēt, un jūsu runa būtu vietā nedaudz vēlāk, bet tagad man tad citiem deputātiem arī jādod vārds. Un jūs saprotat, ka jūs radāt situāciju, kura ir pretēja tam, ko jūs propagandējat.

Vispirms par apspriešanas kārtību. Godātie kolēģi! Jebkuru lēmuma projektu iesniedzot, deputātiem ir tiesības piedalīties debatēs. Tāpēc debates šeit būtu vietā, pēc tam, kad mēs vienosimies, par ko mēs debatējam, — vai vispirms par kārtību, kopumā par padomi vai par atsevišķiem kandidātiem, un tā tālāk. Tātad likumā ir noteikts, ka padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. No Kārtības ruļļa mēs varam secināt, ka padomes locekļi mums jāievēlē aizklāti. Mēs to varam darīt ar mūsu elektronisko balsošanas mehānismu jeb sistēmu vai ar biļeteniem, vēlēšanu zīmēm, tā pareizāk sakot.

Tālāk. Mēs varam izmantot Kārtības rullī noteikto kārtību un līdzšinējo praksi, kura mums ir bijusi tāda, ka mēs esam balsojuši par visām iesniegtajām kandidatūrām un ievēlētas tika tās, kuras saņēma visvairāk balsu un ne mazāk par pusi. Un, ja netika ievēlēti pietiekamā skaitā, tādā veidā balsojot, tad par atlikušajiem tika balsots, pa vienam noņemot nost un balsojumu atkārtojot. Šis balsojums izriet no Kārtības ruļļa. Bet no Kārtības ruļļa un no likuma var izsecināt arī tos priekšlikumus, kuri šeit ir iesniegti. Vispirms Vides un sabiedrisko lietu komisija iesniedz priekšlikumu pirmkārt par kandidātiem balsot alfabēta kārtībā par katru atsevišķi. Tas nozīmē, ka balsošana šeit ir paredzēta ar mūsu elektronisko sistēmu. Nu, balsošana notiek aizklāti atbilstoši Kārtības ruļļa 31.pantam, tas ir skaidrs, un pēc tam Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido ar Saeimas lēmumu no 9 kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu un kuri atbilstoši Kārtības ruļļa 32.pantam ieguvuši klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. No šī punkta es secinu, es personīgi secinu, ka tas atbilst Kārtības rullim tādā ziņā, ka pēc tam balsošana notiek par tiem, kas ir palikuši neievēlēti. Bet Kārtības rullis nosaka, ka vispirms balso par visiem, pēc tam vēl, un pēc pa vienam ņem nost, kamēr ievēlē visus.

Tālāk ir iesniegts arī priekšlikums par kandidātiem balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Par derīgām tiek atzītas tās vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroto kandidātu skaits nepārsniedz deviņus. Uz šo priekšlikumu, ja mēs tālāk atsaucamies uz Kārtības rulli, acīmredzot arī jāattiecina gadījums, ja netiek ievēlēti deviņi. Tad balsojums turpinās vispirms atkal par visiem neievēlētajiem kopā, un tad pa vienam ņemot nost, kamēr visi tiek ievēlēti. Un pēc tam Saeima vienojas kopīgā lēmumā par padomes izveidošanu.

Tā piedāvā šeit komisija. Un tas arī ir viss, ko es gribēju jums komentēt. Mums būtu jābalso iesniegšanas secībā, bet, protams, deputāti var izteikt savu viedokli, un tagad nu būtu jārunā. Bet mēs jau sākām debates, tāpēc, lūdzu, deputāti, vai vēlas kāds runāt vai balsosim iesniegšanas secībā? Tātad būtība jau ir tāda... pirmais balsojums — vai mēs balsojam ar mūsu elektronisko sistēmu, un otrais balsojums — vai mēs balsojam ar zīmēm, protams, šeit arī noteikuši kārtību, ka derīgi ir tikai tie biļeteni, vēlēšanu zīmes, kur ir atstāti deviņi kandidāti. Vai vēlas kāds runāt? Jā, deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Vai jūs piekristu, ja jūs runātu trīs minūtes, jo mums pēc tam ir pārtraukums. (Starpsauciens no zāles: “Balsosim!”)

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es gribētu aicināt tomēr izvēlēties variantu, ka balsojums notiek ar vēlēšanu zīmēm, jo tikai šis variants garantē tiešām aizklātu balsojumu. Ja balsojums notiek pēc kārtas, kaut vai par katru kandidatūru aizklāti, tad tas īstenībā nav aizklāts par visiem deviņiem, jo iepriekšējie rezultāti jau ir acu priekšā un zināmi. Tādēļ tas var iespaidot rezultātus tiem cilvēkiem, kuru uzvārdi pēc alfabēta ir beigās. Un tādēļ viņu izredzes ir apdraudētas, es gribētu teikt. Tādēļ īsts, pareizs aizklāts balsojums ir ar vēlēšanu zīmēm. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Mums ir laiks, mēs varētu izšķirt šo jautājumu balsojot. Un tad, kad mēs izvēlēsimies veidu, kādā notiks balsošana, tad vēl šeit ir daži iesniegumi par kandidatūru atsaukšanu vai atkal par iesniegto iesniegumu atsaukšanu. To mēs vēlāk darīsim. Nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par Vides un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto lēmuma projektu par balsošanas kārtību, kurš paredz aizklātu balsošanu ar mūsu elektronisko sistēmu. Lēmuma projekta punkti jums ir izsniegti, un atļaujiet jums viņus nelasīt. Balsojam par elektronisko aizklāto sistēmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 37, atturas — 18. Lēmums vai priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegumu televīzijas padomes locekļu vēlēšanas veikt sekojošā kārtībā: par kandidātiem balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, par derīgām tiek atzītas tās vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroto kandidātu skaits nepārsniedz deviņus. Tālākais, es vēlreiz atkārtoju, neievēlēšanas gadījumā tālākais — Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Vispirms balso par visiem, kas ir palikuši pāri, es atvainojos, un pēc tam pa vienam ņem nost un balso par katru... Nevis par katru, bet par visiem, ņemot pa vienam nost. Lūdzu, es atvainojos, es vienkārši paskaidroju, lai nebūtu pārpratumu pēc tam. Tātad balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, vai nebūtu lietderīgi vēl uzkavēties pāris minūšu, un es jums nosauktu visus dokumentus, kuri ir iesniegi, lai starpbrīdī varētu sākt strādāt balsu skaitītāji. Jums nav iebildumu aizkavēties pāris minūšu? Nav. Tātad vai jums visi dokumenti ir izsniegti? Vispirms Druvis Skulte: “Lūdzu izslēgt manu kandidatūru no radio un televīzijas padomes kandidātu saraksta. Iepazīstoties ar izvirzītajām kandidatūrām, uzskatu, ka esošo kandidātu sastāvā ir kompetentas un sabiedrībā plaši pazīstamas personas, kas labāk un profesionālāk spēs darboties šajā institūcijā.” Līdz ar to Druvis Skulte savu kandidatūru ir noņēmis.

Deputāte Velta Puriņa — ir divi iesniegumi, no kuriem viens atsauc kandidatūru un otrs atsauc iepriekšējo iesniegumu, līdz ar to nekomentēsim. Velta Puriņa paliek kandidātu sarakstā.

Vai vēl kādi iesniegumi ir? Nav. Līdz ar to saraksts deputātiem ir izsniegts, man nebūtu tas vēlreiz jānolasa, tālāk ar to rīkosies balsu skaitītāji. Un ātrāk mēs nepulcēsimies kā pēc pārtraukuma, tas ir, pulksten 11. Bet tagad reģistrēsimies. Zināšanai: mūsu balsu skaitītāji — deputāts Bartaševičs, Grots, Leiškalns, Liepiņš, Pētersons, Puriņa, Resnais un Stašs — starpbrīdī pulcēties blakus, Prezidija zālē.

Un, ja deputāti vēlēsies runāt par šo lietu pēc būtības, tad, protams, var pieteikties un pēc starpbrīža debatēt. Godātie kolēģi, vai visi ir reģistrējušies? Nospiediet vēlreiz pogu, kuri nav reģistrējušies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Vilnis Kazāks...

Sēdes vadītājs. Vilnis Kazāks ir zālē. Acīmredzot jūsu reģistrācijas... pārbaudiet!... un balsošanas sistēma nedarbojas tādā veidā jums.

 

I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs...

Sēdes vadītājs. Roberts Milbergs ir zālē.

 

I.Folkmane. Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Andris Saulītis un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Turpinām sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu visus ieņemt vietas! Godātie deputāti! Turpinām jautājuma izskatīšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Debatēs ir pieteicies Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsojot par šīs padomes sastāvu, es ceru, ka mēs izvēlēsimies tās lielākās personības, jo, bez šaubām, tas ir ļoti svarīgs postenis. Šajos pāris gados, darbojoties Saeimā, es esmu nācis pie slēdziena, ka arī šajā samērā nelielajā grupā ir daudzas lielas personības, no kurām dažas arī ir šajā sarakstā. Ir tādi, kuri ir gan diženi augumā, gan garā. Arī tādi, kuri varbūt ir mazi augumā, bet diženi garā. Un ir arī tādi, kuri ieiet kādā trešajā kategorijā. Ja kalendārs nerādītu 1995.gadu, bet 1895.gadu, es ar savu cimdu būtu skāris deputāta Seiksta vaigu, jo šis ir gadījums, kad kāds deputāts apvainoja otru deputātu nepatiesi. Un tas parādījās arī presē, un laikam arī lielākā daļa no lasītājiem to saprata, ka tas nav nopietni domāts. Tomēr daži to novērtēja citādāk, un pat no dažiem dzīvnieku draugiem es saņēmu draudus savai dzīvībai, it kā es būtu darījis pāri kādam dzīvniekam. Un tamdēļ es atgriežos pie iepriekš teiktā, ka vēlēsim tādas personības šajā padomē, kuras ir lielas garā, jo tas ir vissvarīgākais postenis šinī laukā un tā pienākums ir visai nopietns. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies? Nav. Debates ir pabeigtas. Balsu skaitītāji ir organizējušies darbam? Es lūdzu sekretariātu noskaidrot! Andris Grots — balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu!

 

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsošanas procedūra būs tāda, kāda tā ir bijusi parasti. Lūgšu jūs ieiet pa tām aizmugures durvīm, tur pieteikties, lai jūs reģistrē, saņemiet uzvārda balsu zīmīti. Vajadzības gadījumā abas balsošanas būdiņas ir brīvas. Atzīmējiet, kā vajag! Un turpat būs urna, pie kuras stāvēs viens no balsu skaitīšanas komisijas locekļiem...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, uzklausiet! Un pēc tam par procedūru jūs varēsit izteikt savu viedokli. Bet, lūdzu, nepārtrauciet runātāju! Esiet tik laipns, turpiniet!

 

A.Grots. Un tad iemetiet jūsu balsu zīmīti urnā un pa šī gala durvīm, lūdzu, ejiet ārā. Jāatzīmē — tur jau ir uzrakstīts uz zīmītes, bet, lai būtu droši, — jums jāsvītro tie vārdi, par kuriem jūs negribat balsot, un jūs nedrīkstat atstāt vairāk kā deviņus vārdus nesvītrotus, jo citādi tā zīmīte tiks uzskatīta par nederīgu.

Sēdes vadītājs. Bet no zāles sauc: “Un ja mazāk?”

 

A.Grots. Tad tas ir “okei”!

Sēdes vadītājs. Latviski kā tas būtu? Skaidrs. Labi — tas būtu. Vai par procedūru vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”! Pusminūtes.

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Acīmredzot kolēģis no Balsu skaitīšanas komisijas mazliet neprecīzi izteicās, ka var iet vai neiet kabīnēs. Ja ir jāsvītro, obligāti šajā gadījumā, tad droši vien visiem ir jāiet kabīnēs. (No zāles: “Paldies tev!”)

Sēdes vadītājs. Paldies par šo ieteikumu! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Esiet tik laipni! Pēc tam gaidīsim zvanu, kas aicinās zālē mūs visus. Bet tagad, kā mūs aicināja komisija, sāksim balsošanu!

Balsu skaitītāju vārdā deputāts Grots aicināja deputātus, kuri vēl nav piedalījušies balsošanā, to izdarīt, jo tad balsu skaitītāji sāks skaitīt balsis. Pēc pāris minūtēm viņi to sāks darīt, tāpēc, lūdzu, ja kāds vēl varbūt ir aizķēries šeit.

Grota kungs, es jūs aicinu nedaudz uzgaidīt, lai deputāti sanāk zālē un ieņem savas vietas. Vēlreiz lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāju vārdā — deputāts Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Grots (KDS).Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paziņoju jums pirmā gājiena balsošanas rezultātus par Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšanu.

Viktors Avotiņš saņēmis 18 balsis,

Ulvis Ābiķis — 11,

Aivars Āķis — 6,

Aivars Berķis — 60,

Aija Cālīte — 12,

Vladlens Dozorcevs — 11,

Dainis Čvāns — 13,

Jānis Kalniņš — 4,

Larisa Laviņa — 17,

Kārlis Leiškalns — 14,

Gunta Līdaka — 56,

Raimonds Pauls — 28,

Rihards Piks — 59,

Velta Puriņa — 44,

Romāns Pussars — 52,

Juris Rozenvalds — 16,

Ojārs Rubenis — 56,

Antons Seiksts — 46,

Atis Skalbergs — 11,

Helmi Stalta — 63,

Tālivaldis Tālbergs — 6,

Rolands Tjarve — 54.

Tātad absolūto vairākumu, tas ir, pāri pa 50 balsīm, ir ieguvuši 7 kandidāti: Aivars Berķis — 60, Gunta Līdaka — 56, Rihards Piks — 59, Romāns Pussars — 52, Ojārs Rubenis — 56, Helmī Stalta — 63 un Rolands Tjarve — 54.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs teicāt — vairāk par 50 balsīm. Būtu pareizi, ja mēs ievērotu Kārtības rulli un 50 procentus no klātesošajiem, ja balsošanā piedalās kvorums.

 

A.Grots. Mums bija balsu skaitīšanas komisijā debates par šo jautājumu, un komisija nolēma, ka skaitīs tos vairāk nekā 50...

Sēdes vadītājs. Tas diemžēl ir pret Kārtības rulli, jo Kārtības rullī izsmeļoši ir pateikti gadījumi, kad balsojot jāskaita 50 plus 1. Un tas gadījums, kā jūs zināt, ir Valsts prezidenta vēlēšanas.

 

A.Grots. Tā es arī viņiem teicu. Labi!

Sēdes vadītājs. Ko jūs darīsit? Vēlreiz. Labi, lūdzu!

Lūdzu, ieņemiet vietas! Apsēdieties! Balsu skaitītāju vārdā — deputāts Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atvainojos par mazo kļūmi! Pirmais gājiens bija arī pēdējais. Nolasu jums protokolu par šīsdienas balsu skaitīšanu Radio un televīzijas padomes ievēlēšanā. Komisijas darbā piedalās deputāti A.Grots, G.Resnais, A.Liepiņš, L.Stašs un A.Bartaševičs. Balsošanai sagatavotas 99 zīmes. Balsošanā piedalījās 86 deputāti. Viena zīme tika atzīta par nederīgu. Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem ievēlēti tiek:

Helmī Stalta — ar 63 balsīm,

Aivars Berķis — ar 60,

Rihards Piks — ar 59,

Gunta Līdaka — ar 56,

Ojārs Rubenis — ar 56,

Rihards Tjarve — ar 54,

Romāns Pussars — ar 52,

Antons Seiksts — ar 46,

Velta Puriņa — ar 44.

Parakstījušies komisijas locekļi Liepiņš, Grots, Bartaševičs, Stašs un Resnais. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Izveidot Nacionālo radio un televīzijas padomi deviņu cilvēku sastāvā”! Atļaujiet alfabēta kārtībā: Aivars Berķis, Gunta Līdaka, Rihards Piks, Velta Puriņa, Romāns Pussars, Ojārs Rubenis, Antons Seiksts, Helmī Stalta, Rolands Tjarve.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu “Izveidot Nacionālo radio un televīzijas padomi deviņu cilvēku sastāvā”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 5. Nacionālā radio un televīzijas padome ir izveidota.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšanu šodien sākas 5.Saeimā pieņemtā likuma realizācija, tāpēc es domāju, ka mums būtu īstais brīdis pateikties iepriekšējai Radio un televīzijas padomei, kas visus šos gadus pildīja līdzšinējo likumu. Un lai īpašu atzinību izsakām Zigmundam Skujiņam kā padomes vadītājam, padomes locekļiem, tai skaitā arī vairākiem mūsu kolēģiem deputātiem.

 

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts “Par Janīnas Kušneres atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Esiet tik laipni, attiecīgos dokumentus paņemsim! Visus pārējos dokumentus noliksim malā!

Tātad sakarā ar to, ka pie frakcijām nepiederošā deputāte Janīna Kušnere nav piedalījusies pēc kārtas sešās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs — 5., 6., 12., 13., 19. un 20.septembrī, komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 34.panta otro daļu un 165.pantu aicina Saeimu atsaukt deputāti Janīnu Kušneri no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Komisijas priekšsēdētājs Siliņš. Tālāk ir lēmuma projekts. Saeima nolemj atsaukt deputāti Janīnu Kušneri no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo Seimas lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts ievēlēt deputātu Vilni Kazāku Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iesniedz LNNK frakcijas deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Žīgurs, Karnups, Stalts, Dreģe, Imants Kalniņš un Kazāks.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Kazāks ir ievēlēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

 

Saskaņā ar mūsu lēmumu tagad ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” . Juridiskā komisija. Trešais lasījums. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A. Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1087! Pie grozījumiem likumā “Par tiesu varu” laikā no otrā līdz trešajam lasījumam priekšlikumi iesniegti nav un arī Juridiskā komisija grozījumus un papildinājumus nav ierosinājusi. Tātad priekšlikumi ir saņemti un izskatīti tikai atiecībā uz pārejas noteikumiem par šo grozījumu spēkā stāšanās kārtību. Konkrēti - pie 2. pārejas noteikuma.

Juridiskā komisija ierosina izteikt šo pārejas noteikumu 2.punktu jaunā redakcijā, kura diezgan būtiski atšķiras no iepriekšējās redakcijas. Proti, otrajā lasījumā tika uzskatīts un likts priekšā, ka lietas, kas Saimnieciskajā tiesā iesniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskatāmas Saimnieciskajā tiesā triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā pašas Saimnieciskās tiesas priekšlikumu, kā arī Tieslietu ministrijas viedokli, Juridiskā komisija ierosina tomēr šo sekojošu pārejas noteikumu grozījumu, proti, tās lietas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegtas Saimnieciskajā tiesā, bet kuru izskatīšanu tiesa nav uzsākusi, nosūtāmas pēc piekritības rajonu un pilsētu tiesām un apgabaltiesām. Līdz ar to tātad tikai tās lietas, kurās jau tiesvedība ir sākta, turpina izskatīt Saimnieciskā tiesa. Un arī tiek noteikts, ka šo lietu maksimālais izskatīšanas termiņš ir līdz 1995.gada 15.decembrim. Ir precizēts trešajā daļā tas, kas bija pārejas noteikumu otrajā daļā, proti, ka norādītajā termiņā neizskatītās lietas kā pirmajā, tā apelācijas instancē Saimnieciskā tiesa nosūta izskatīšanai pēc piekritības rajona vai pilsētas tiesā vai apgabaltiesā, bet arhīvu un citas materiālas vērtības nodod Tieslietu ministrijai. Šeit ir izslēgts vārds “telpas”, jo telpas nav Tieslietu ministrijas īpašums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk! Iebildumu nav.

 

A.Endziņš. Tālāk ir grozījums 4. pārejas noteikumā. Ir ierosinājums papildināt 4. pārejas noteikumu ar jaunu otro daļu. Tās izriet no Saimnieciskās tiesas priekšlikuma, kuru akceptē Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija vēl ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pārejas noteikumu punktu - 5.punktu, kur ir runa par pārejas periodu un kas ir saistīts ar grozījumiem Kriminālprocesā kodeksā. Proti, tātad tas ir tas, kas mums tika izdarīts grozījumā saistībā ar Civilprocesa kodeksa grozījumiem, bet netika izdarīts tad, kad Saeima akceptēja un pieņēma grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Tātad šeit, lai nerastos neskaidrības, ir šis 5. pārejas noteikums ierosināts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina arī, tā kā tas ir saistīts ar Civilprocesa kodeksa grozījumu spēkā stāšanos 15.oktobrī, noteikt arī, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, lai šie datumi būtu pēc iespējas pietuvināti.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Citu grozījumu un papildinājumu nav. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais ir 22. jautājums — likumprojekts “Par dzīvokļa īpašumu” .

Kristiāna Lībane - Juridiskās komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2004. Likumprojekts “Par dzīvokļa īpašumu”, trešais lasījums. Juridiskā komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus, izņemot 107.panta kārtībā iesniegtos priekšlikumus, bet par atsevišķiem pantiem ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

K.Lībane. Pirmais priekšlikums ir par 2. panta pirmo daļu, kurā ir izdarīts labojums. Tātad pants attiecināms arī uz neapdzīvojamu telpu. Tāpat arī otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie deputāti! Kā jūs redzat, šeit ir ļoti daudzi redakcionāli precizējumi. Atļaujiet man nejautāt jums pēc katra, vai jums ir iebildumi vai nav, bet es vērīgi lūkošos zālē, un vismazāko iebildumu mēs izskatīsim un sāksim debates. Lūdzu!

 

K.Lībane. Redakcionāli precizēta ir arī 3.panta pirmā daļa. Un 3.panta otrā daļa ir precizēta. Tātad tas attiecas tikai uz kopīpašumu šā likumprojekta nozīmē.

Redakcionāli precizēts ir 4.pants, kā arī 5.panta otrā daļa. Redakcionāli precizēts ir arī otrās nodaļas nosaukums un 8.panta pirmā daļa.

9.panta otrā un trešā daļa ir apvienotas tīri jēdzieniski, un šajā pantā ir arī redakcionāli precizējumi.

11.pantā ir izslēgti vārdi “atsauce uz likuma noteikto kārtību”, jo tāda likuma nav. Otrajā daļā ir neliels, bet būtisks labojums, kas nosaka šajā likumā ieviest konsensa principu.

12.pantā pirmais labojums ir redakcionāls, tas atkārtojas arī tālāk tekstā. Tātad aizstāt vārdu “inženierkomunikācija” ar “komunikācija”. Otrs priekšlikums — attiecībā uz zemes gabalu — ir saskaņots ar citiem šā likuma pantiem. Un vēl ir arī citi redakcionāli precizējumi.

13.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, saskaņota ar tiem grozījumiem, kas jau ir akceptēti šā likumprojekta 3.panta otrajā daļā.

Redakcionāli precizēta ir arī 13.panta otrā daļa. Vietām mainīti ir šā likumprojekta 14. un 15.pants. Iemesls — vienkārši no sistēmas viedokļa tas tika darīts.

Vecajā 15. un jaunajā 14. pantā ir vairāki priekšlikumi. Pirmais saistīts ar dažu vārdu izslēgšanu, jo šī norma ir paredzēta jau citur šajā likumprojektā. Otrais priekšlikums ir redakcionāls. Arī otrajā daļā ir šis pats redakcionālais precizējums un vēl citi redakcionāli precizējumi.

15.panta jaunā redakcija izstrādāta pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tas ir sakarā ar to, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties... es atvainojos... piedalīties mājas pārvaldē.

16. pantā tā pirmās daļas 1. punkts ir izteikts jaunā redakcijā un attiecināms tikai uz atsevišķo īpašumu. Otrs priekšlikums saistīts ar viena vārda izslēgšanu, jo, kā jau es teicu, mēs attiecinām šo likumu arī uz nedzīvojamām telpām.

16. panta otrā un trešā daļa ir redakcionāli precizētas.

Trešā nodaļa. 18. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt dažus vārdus, bet tas ir tīri precizējošs priekšlikums. Un ir arī citi redakcionāli precizējumi.

Ir izdarītas strukturālas izmaiņas. 19. panta ceturtā daļa pārveidota par tā paša panta otro daļu, un arī šis pants ir redakcionāli precizēts.

Tāpat redakcionāli precizēta ir 20. panta otrā daļa.

Nākamais priekšlikums ir 23. pantā. Tā ir tabulas 7. lappuse. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, un tātad ir diferencētas tās iemitinātās personas, kuras ir minētas šī likumprojekta 10. un 11. pantā.

24. pantā atbildīgās komisijas priekšlikums ir precizējošs. Tas ir attiecībā uz pirmo daļu. Arī uz trešo daļu attiecas tas pats.

Nākamais priekšlikums ir par 25. panta trešo un ceturto daļu. Tās ir jaunas daļas un reglamentē tos gadījumus, kad pašvaldība nav mājas īpašniece. Ja šis nams ir privatizēts saskaņā ar citiem likumiem, tad mēs dodam iespēju dzīvokļa īpašniekam reģistrēt šo īpašumu.

26. pantā ir vairāki priekšlikumi. Pirmais - par dažu vārdu aizstāšanu — ir precizējošs. Otrais - par papildināšanu — arī ir precizējošs, jo arī juridiska persona var būt īpašniece.

Redakcionāli precizētas ir likumprojekta 27. panta pirmā un trešā daļa, piektās nodaļas nosaukums, 28. panta pirmā un otrā daļa, 29. panta pirmā daļa.

29. panta otrā daļa ir pārveidota par 31. panta pirmo daļu. 29. panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

31. pantā mēs jau tikko akceptējām jaunas daļas pārnešanu no 29. panta 2. punkta. 31. pants ir redakcionāli sakārtots, faktiski pirmā daļa ir vienkārši redakcionāli sakārtota. otrā daļa, tagadējā trešā daļa, trešā lasījuma trešā daļa, ir redakcionāli precizēta. Tālākajām panta daļām mainās numerācija.

32. pantā priekšlikums pie pirmās daļas ir precizējošs. To pašu var teikt par priekšlikumiem pie otrās daļas.

33. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Šeit ir iestrādāts cits, mūsuprāt taisnīgāks princips, kas veicina īpašuma apsaimniekošanu, jo nerada nekāda veida veto tiesības.

34. panta trešajā daļā šī redakcija ir papildināta ar atrunu attiecībā uz tiem sabiedrības dalībniekiem... tātad uz tiem īpašniekiem, kas nav sabiedrības dalībnieki.

Nākamais priekšlikums ir pie nobeiguma noteikumiem. Šie nobeiguma noteikumi ir iestrādāti likumprojektā kā jauna nodaļa, jo mūsuprāt daži no otrajā lasījumā akceptētajiem pārejas noteikumu punktiem ne visai labi iederējās pārejas noteikumos pēc būtības.

35. pants ir otrajā lasījumā akceptētais pārejas noteikumu 1. punkts.

36. pants ir jauns un reglamentē to, kas notiek laikā, līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrība tiek izveidota.

37. pants ir otrajā lasījumā akceptētais pārejas noteikumu 3. punkts.

Līdz ar to no pārejas noteikumiem tiek izslēgts otrā lasījuma 1. un 3. punkts. Kas paliek, ir punkts par atsevišķu likumu spēka zaudēšanu. Tas ir papildināts ar pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus un likumprojektu par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

Tas man arī būtu viss. Es jūs aicinātu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par dzīvokļa īpašumu” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, 4 — atturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir16.punkts — likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās”. Mums gan ir piecas minūtes, bet komisijas priekšsēdētājs Siliņš grib mūs uzrunāt, un tāpēc — lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es vēlētos sākt šo jautājumu jau tagad tādēļ, ka šeit būtu jāstrādā pamatā ar dokumentu nr. 2016, bet lietas labā noteikti vajadzētu acu priekšā turēt arī dokumentu nr. 869. Un vēl nobeigumā ir viens komisijas priekšlikums, kurš ir dokuments nr. 2016 a. Un tādēļ labi, ka tuvojas starpbrīdis, jo mēs varētu, ja kādam šie dokumenti nav visi pie rokas, starpbrīža laikā tos arī sameklēt.

Bet sāksim varbūt tiešām ar dokumentu nr. 2016, kurš ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts. Un mēs varbūt paspēsim apspriest pirmos priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu. Pirmajā ailītē ir priekšlikumu numuri un jautājums par virsrakstu.

Šeit jautājumā par virsrakstu ir trīs priekšlikumi — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums papildināt virsrakstu ar nacionālajām sporta bāzēm pilsētās, deputāta Ābiķa priekšlikums no virsraksta svītrot vārdu “pilsētās”, kurš nav atbalstīts (pirmais ir atbalstīts), un deputāta Siliņa priekšlikums par vārdu maiņu virsrakstā, kuru deputāts Siliņš neuztur. Šie priekšlikumi, kuri šeit ir deputāta Siliņa vārdā... daļa no tiem faktiski ir priekšlikumi, kurus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu un zinātnes departaments, bet, tā kā tur nebija ministra akcepta, tad šeit tie parādās Siliņa vārdā.

Tātad šeit mums būtu jāizšķiras par diviem variantiem — par komisijas atbalstīto variantu vai par deputāta Ābiķa ieteikto variantu, kurš arī ir apspriežams, jo zināmā mērā deputātam Ābiķim ir argumenti, kāpēc šis priekšlikumus būtu jābalso. Es ceru, ka viņš pats par to arī uzstāsies.

Sēdes vadītājs. To viņš mums pavēstīs pēc pārtraukuma.

 

A.Siliņš . Labi!

Sēdes vadītājs. Un tagad lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu visus reģistrēties! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova...

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova ir zālē.

 

I.Folkmane. Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 46, 47 deputāti... Zvaniet, lūdzu! 48... Ko darīt? Vai ir izredzes vēl divus deputātus... 49, 50 un 51. Paldies! Turpinām! Tātad mēs izskatām likumprojektu “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās”. Atklājam debates par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo lietas būtība ir šāda. Šajā likumprojektā ir uzrādītas visu to iestāžu juridiskās adreses, kuru pakļautībā atrodas dažādi izglītības, kultūras un zinātnes objekti, kuru adreses šajā sarakstā nav uzrādītas. Bet Valsts īpašuma fonds pēc šī likumprojekta apstiprināšanas, es ceru, divu mēnešu laikā tātad izvērtēs situāciju un arī sastādīs šo neprivatizējamo objektu sarakstu. Bet kāpēc es aicinu svītrot no virsraksta vārdu “pilsētās”? Lietas būtība ir tāda, ka atsevišķām organizācijām vai iestādēm, kuru juridiskās adreses šeit ir uzrādītas un par kurām, es ceru, mēs nobalsosim, ir atsevišķi objekti ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidū. Šādu objektu eventuāli ir ļoti maz, tie varētu būt, iespējams, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, nu, es nenosaukšu, vēl kādai konkrētai iestādei, bet viņu ir ļoti maz. Tālāk — no likuma sakārtošanas viedokļa. Saeima, nākamā, 6.Saeima, varēs šo likumprojektu papildināt vēl ar daudzām citām iestādēm, kuru juridiskās adreses ir arī lauku apvidū un kuru objekti arī varbūt atrodas lauku apvidū, bet es jūs tomēr ļoti aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo šobrīd, es atkārtoju, ir daži objekti jeb, pareizāk sakot, iestādes,

 

Stenogrammas un runas turpinājums — nākamajos numuros