Ministru kabineta noteikumi nr. 309

(prot.nr.55, 22.§) Rīgā 1995.gada 10.oktobrī

Noteikumi par kārtību, kādā tiek apmaksāta personu uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

1. Šie noteikumi attiecināmi uz personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikas veco ļaužu pansionātos, pansionātos personām ar garīga rakstura traucējumiem, specializētajos sociālās aprūpes centros un citās tiem pielīdzinātās institūcijās (tālāk tekstā — “personas”).

2. Šie noteikumi nosaka vienotu kārtību, kādā tiek apmaksāta personas uzturēšanās Latvijas Republikas veco ļaužu pansionātos, pansionātos personām ar garīga rakstura traucējumiem, specializētajos sociālās aprūpes centros un citās tiem pielīdzinātās institūcijās (tālāk tekstā — “sociālās aprūpes iestādes”).

Maksa par personas uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē (tālāk tekstā — “uzturēšanās maksa”) ir daļa no sociālās aprūpes iestādes izdevumiem personas uzturēšanai.

3. No pašvaldības budžeta līdzekļiem uzturētā sociālās aprūpes iestādē personu uzņem un uztur saskaņā ar personas un pašvaldības noslēgto līgumu (1. un 2.pielikums).

No valsts budžeta līdzekļiem uzturētā sociālās aprūpes iestādē personu uzņem un uztur atbilstīgi attiecīgās iestādes nolikumam.

Ja persona šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un nav noslēgusi līgumu ar to, tiek piemērotas šajos noteikumos minētās normas.

4. Katras personas pienākums ir samaksāt par sociālās aprūpes iestādē saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar kārtību, kādā nosakāma maksa par personas uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē (3.pielikums).

Personai, kura vēlas pāriet uz dzīvi veco ļaužu pansionātā (centrā), ir jādeklarē savs īpašums un (vai) citi ienākumi.

5. Sociālās aprūpes iestāde par personas uzņemšanu trīs dienu laikā informē iestādi, kas izmaksā pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tālāk tekstā — “pabalsts”), un sava rajona (pilsētas) valsts sociālās apdrošināšanas iestādi.

Iestāde, kas izmaksā pensiju vai pabalstu, pārskaita to sociālās aprūpes iestādes atsevišķā speciālo līdzekļu kontā (tālāk tekstā — “speciālo līdzekļu konts”).

6. Sociālās aprūpes iestāde katru mēnesi ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pensijas vai pabalsta ieskaitīšanas speciālo līdzekļu kontā izmaksā personai vai ieskaita depozītu kontā starpību starp pensijas vai pabalsta apmēru un uzturēšanās maksas apmēru, bet ne mazāk par 15% no pensijas vai pabalsta apmēra.

7. Ja personai nav piešķirta pensija vai pabalsts vai ja pensijas vai pabalsta daļa, kas paliek speciālo līdzekļu kontā pēc pensijas vai pabalsta izmaksas personai, ir mazāka par noteikto uzturēšanās maksu, starpību starp pensijas vai pabalsta apmēru un uzturēšanās maksas apmēru sedz:

7.1. no pašvaldības budžeta līdzekļiem uzturētā iestādē:

7.1.1. sociālās aprūpes iestādē uzņemtā persona, ja tai ir īpašums un (vai) citi ienākumi;

7.1.2. apgādnieks (-i) — persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums apgādāt sociālās aprūpes iestādē dzīvojošo personu;

7.1.3. sociālās aprūpes iestādē uzņemtās personas un apgādnieka (-u) maksātnespējas gadījumā — tā rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā bija personas dzīvesvieta pirms personas uzņemšanas sociālās aprūpes iestādē;

7.2. no valsts budžeta līdzekļiem uzturētā sociālās aprūpes iestādē — no valsts budžeta līdzekļiem.

8. Personām, kuras ir pierakstītas hroniskiem slimniekiem paredzētajās speciālajās ārstniecības iestādēs, var tikt piemērotas šajos noteikumos minētās normas.

9. Šie noteikumi piemērojami ar 1995.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

3.pielikums

Kārtība, kādā nosakāma maksa par personas uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē

1. Labklājības ministrija katru gadu nosaka maksas par personas uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē (tālāk tekstā — “uzturēšanās maksa”) aprēķinā izmantojamu lielumu — atlīdzību par sociālo aprūpi.

2. Uzturēšanās maksu nosaka pēc sociālās aprūpes iestādes pamatbudžeta izdevumu tāmes apstiprināšanas, un šī maksa ir piemērojama līdz brīdim, kad tiek apstiprināta jauna sociālās aprūpes iestādes pamatbudžeta izdevumu tāme.

3. Uzturēšanās maksu vienai dienai nosaka šādi:

3.1. reizina šī pielikuma 1.punktā minētās atlīdzības skaitlisko vērtību ar vietu skaitu sociālās aprūpes iestādē;

3.2. summē izdevumus, kas fiksēti šādās sociālās aprūpes iestādes pamat budžeta izdevumu tāmes pozīcijās:

3.3. summē šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā aprēķinātos lielumus un iegūto summu dala ar plānoto gultdienu skaitu.

4. Uzturēšanās maksu vienam mēnesim nosaka, reizinot vienas dienas uzturēšanās maksu ar 30,4.

5. Ja persona sociālās aprūpes iestādē pavada nepilnu mēnesi, uzturēšanās maksa attiecīgajā mēnesī ir jāsamazina proporcionāli dienu skaitam, ko persona iestādē nav pavadījusi.

6. Ja tiek izdarīti grozījumi sociālās aprūpes iestādes pamatbudžeta izdevumu tāmē, uzturēšanās maksa ir jāpārrēķina.

7. Norēķins par pakalpojumiem, ko saņēmusi sociālās aprūpes iestādē dzīvojoša persona, jāveic reizi kārtējā mēnesī. Pieļaujams norēķins avansa veidā.

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš