Ministru kabineta noteikumi Nr.156

Rīgā 2000.gada 25.aprīlī (prot. Nr. 19, 14.§)

Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija par kuģiem, kuri pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas un kuri vēlas iebraukt Latvijas ūdeņos vai ostās vai izbraukt no tām, kā arī pasākumus, kas veicami, lai jūras avārijas gadījumā nodrošinātu attiecīgās informācijas pieejamību.

2. Šos noteikumus piemēro kravas kuģiem, naftas, ķīmisko vielu un gāzes tankkuģiem, kā arī pasažieru kuģiem, kuri dodas uz Latvijas ostu vai atstāj to un uz kuriem ir bīstamu vai piesārņojošu vielu beramkravas vai lejamkravas, vai iesaiņotas minēto vielu kravas.

3. Par bīstamām kravām ir uzskatāmas Starptautiskajā Jūras bīstamo kravu kodeksā (IMDG), Starptautiskā kodeksa par kuģu, kas pārvadā bīstamas ķīmiskas beramkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IBC) 17.nodaļā un Starptautiskā kodeksa par kuģu, kas pārvadā sašķidrinātu gāzu lejamkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IGC) 19.nodaļā klasificētās kravas. Par piesārņojošām kravām ir uzskatāmi naftas produkti saskaņā ar 1973.gada Starptautiskās konvencijas par naftas piesārņojuma novēršanu no kuģiem (turpmāk - MARPOL 73/78 konvencija) 1.pielikumu, kaitīgās šķidrās vielas saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas 2.pielikumu un kaitīgās vielas saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas 3.pielikumu.

4. Bīstamu vai piesārņojošu vielu kravu nedrīkst nodot un pieņemt pārvadāšanai ar kuģi, ja kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks nav saņēmis ziņojumu, kurā norādīta šāda informācija:

4.1. bīstamo un piesārņojošo vielu tehniskie nosaukumi;

4.2. bīstamo un piesārņojošo vielu numuri saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikatoru;

4.3. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar Starptautisko Jūras bīstamo kravu kodeksu (IMDG), Starptautisko kodeksu par kuģu, kas pārvadā bīstamas ķīmiskas beramkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IBC) un Starptautisko kodeksu par kuģu, kas pārvadā sašķidrinātu gāzu lejamkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IGC);

4.4. vielu daudzums;

4.5. konteineru identifikācijas zīmes, ja krava atrodas pārvietojamos kravas konteineros.

5. Šo noteikumu 4.punktā minēto ziņojumu kuģa kapteinim vai operatoram iesniedz kravas nosūtītājs. Kravas nosūtītājs ir persona, kura ar pārvadātāju ir noslēgusi līgumu par kravu pārvadāšanu pa jūru vai kuras vārdā (vai kuras labā) ir noslēgts šāds līgums.

6. Ja Latvijas teritoriālajā jūrā vai tās tuvumā ir noticis negadījums, kura dēļ ir nepieciešams samazināt vai novērst nopietnus un reālus draudus Latvijas piekrastei vai Latvijas valsts interesēm, kā arī citu kuģu, to apkalpes vai pasažieru, vai krastā esošo cilvēku drošībai, kā arī nepieciešams aizsargāt jūras vidi, Latvijas Jūras administrācija (turpmāk - administrācija) ir tiesīga ierobežot kuģu kustību vai norīkot tos pa noteiktu kursu, ja tas nav pretrunā ar kuģa kapteiņa atbildību par attiecīgā kuģa navigācijas drošību.

II. Ziņošanas kārtība

7. Atstājot Latvijas ostu, kuģa operators pirms kuģa izbraukšanas jūrā iesniedz attiecīgās ostas kuģu satiksmes vadības centrā (turpmāk - vadības centrs) ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu.

8. Lai kuģis saņemtu atļauju iebraukt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa operators pirms izbraukšanas no iekraušanas ostas nosūta attiecīgās ostas vadības centram vai - noenkurojoties - tuvākās ostas vadības centram ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu.

9. Kuģa ziņojumā (ja attiecīgais kuģis pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas) norāda šādas ziņas:

9.1. kuģa vārds un pazīšanās signāls;

9.2. karogs;

9.3. kuģa garums un iegrime metros;

9.4. mērķa osta;

9.5. paredzamais iebraukšanas laiks mērķa ostā;

9.6. paredzamais izbraukšanas laiks;

9.7. plānotais maršruts;

9.8. bīstamo vai piesārņojošo kravu precīzs tehniskais nosaukums;

9.9. ANO piešķirtais numurs, ja tāds ir;

9.10. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktā bīstamības klase saskaņā ar Starptautisko Jūras bīstamo kravu kodeksu (IMDG), Starptautisko kodeksu par kuģu, kas pārvadā bīstamas ķīmiskas beramkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IBC) un Starptautisko kodeksu par kuģu, kas pārvadā sašķidrinātu gāzu lejamkravas, konstrukciju un aprīkojumu (IGC);

9.11. kravas daudzums un izvietojums uz kuģa;

9.12. cisternu un/vai konteineru identifikācijas zīmes, ja krava atrodas pārvietojamās cisternās un/vai kravas konteineros;

9.13. apstiprinājums, ka uz kuģa ir saraksts, kravas manifests vai kravas izvietojuma plāns, kas sniedz detalizētu informāciju par bīstamām vai piesārņojošām kravām un to izvietojumu uz kuģa.

10. Pēc loča vai administrācijas pieprasījuma kuģa kapteinis papildus šo noteikumu 9.punktā minētajam ziņojumam iesniedz šo noteikumu 9.13.apakšpunktā minētā saraksta, kravas manifesta vai kravas izvietojuma plāna kopiju.

11. Kuģim iebraucot Latvijas ostā vai izbraucot no tās, loča un kuģu satiksmes vadības sistēmas izmantošana ir obligāta.

12. Ja Latvijas teritoriālajā jūrā vai tās tuvumā noticis negadījums vai radušies apstākļi, kas rada kaitējuma draudus Latvijas piekrastei vai Latvijas valsts interesēm, negadījumā iesaistītā kuģa kapteinis nekavējoties nosūta tuvākās Latvijas ostas vadības centram informāciju atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1989.gada 19.oktobra 16.Asamblejas 648(16) rezolūcijas "Vispārīgie kuģu ziņošanas sistēmas principi un kuģu ziņojumu prasības, tajā skaitā norādījumi ziņošanai par negadījumiem, kur iesaistītas bīstamās kravas, kaitīgās vielas un/vai jūru piesārņojošas vielas" prasībām (1.pielikums), kā arī šo noteikumu 9.punktā minēto ziņojumu. Administrācija par notikušo nekavējoties informē Jūras vides pārvaldi.

13. Informācija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu sniedzama arī tad, ja pastāv naftas noplūdes varbūtība, ir bojāts kuģis vai tā aprīkojums. Kapteinis, novērtējot apstākļus un izlemjot par nepieciešamību sniegt informāciju, ņem vērā šādus nosacījumus:

13.1. kuģa bojājuma raksturs (kuģa avārija, kuģa mehānismu vai aprīkojuma bojājums);

13.2. jūras un kuģa stāvoklis, kā arī satiksmes intensitāte negadījuma rajonā un laikā.

14. Kuģa kapteinis informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu sniedz šādos gadījumos:

14.1. kuģa un tā aprīkojuma bojājumi vai kuģa avārija (piemēram, sadursme, uzsēšanās uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens, strukturāli bojājumi, applūšana, kravas nobīde), avārijas vai bojājumu ietekme uz kuģu drošību;

14.2. mehānismu vai aprīkojuma avārijas vai bojājumu dēļ ir pasliktinājusies navigācijas drošība (piemēram, stūres iekārtas, galveno dzinēju, elektroenerģijas apgādes sistēmas, svarīgu kuģa navigācijas līdzekļu bojājumi).

15. Šo noteikumu 12.punktā minētā informācija sniedzama arī šādos gadījumos:

15.1. jūrā ir iekritušas iesaiņotas bīstamas vai piesārņojošas kravas no kuģa kravas konteineriem, pārvietojamām cisternām, automašīnām, dzelzceļa transportlīdzekļiem vai lihteriem vai ir aizdomas par to, ka šādas kravas ir iekritušas jūrā;

15.2. jūras vide ir piesārņota ar kaitīgām vai piesārņojošām vielām vai pastāv piesārņojuma draudi;

15.3. kuģis ir iesaistījies palīdzības sniegšanas vai glābšanas darbos saskaņā ar MARPOL 73/78 konvencijas I Protokola V(1) panta prasībām vai uzņēmies cita kuģa glābšanu, kurš ir cietis negadījumā, kas minēts MARPOL 73/78 konvencijas I Protokola II panta 1(a) vai 1(b) apakšpunktā;

15.4. ja ir pieejama informācija, ka kuģa vai tā aprīkojuma bojājumu dēļ notikusi naftas noplūde.

16. Šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajā gadījumā sniedz visas nepieciešamās ziņas, lai varētu nekavējoties veikt atbilstošus vides aizsardzības pasākumus.

17. Šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā gadījumā informācijā norāda uzsāktās vai plānotās operācijas detaļas un pastāvīgi informē administrāciju par operācijas norisi.

18. Šajos noteikumos paredzētās informācijas sniegšana neatceļ prasību par to ziņojumu sniegšanu, kas noteikti starptautiskajos līgumos, kuri ir saistoši Latvijai, vai paredzēti ostu noteikumos.

19. Iebraucot Latvijas ostā, kuģa kapteinis precīzi aizpilda kuģa kontroles lapas (2.pielikums) un iesniedz tās locim informācijai un nodošanai vadības centram. Locis iepazīstas ar kontroles lapām. Ja locis konstatē faktus, kas var ietekmēt kuģa, citu kuģu, cilvēku vai vides drošību, viņš par to nekavējoties ziņo administrācijai. Ja minētie fakti var ietekmēt jūras vidi, administrācija attiecīgās ziņas nodod Jūras vides pārvaldei.

20. Ja ir noticis negadījums un saņemts ziņojums šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā, administrācija starptautiskajās konvencijās un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos par negadījumu izziņo apdraudētajā rajonā un sniedz informāciju par jebkuru kuģi, kurš rada draudus kuģošanai, jūras videi vai piekrastei.

21. Informāciju, kas saņemta šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, sistematizē un glabā attiecīgās ostas vadības centrs, lai varētu to izmantot avārijas gadījumā vai nodot citu valstu kompetentām institūcijām, kuras to pieprasa drošības nolūkos.

22. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 25.aprīļa
noteikumiem Nr.156

Informācija par kuģa negadījumu

I. Standarta ziņojums

1. Ir šādi standarta ziņojumu veidi un tiem atbilstoši starptautiskie kodi:

1.1. bīstamo kravu ziņojums - DG;

1.2. kaitīgo vielu ziņojums - HS;

1.3. jūras piesārņošanas ziņojums - MP;

1.4. cits ziņojums - jānorāda pilns nosaukums.

2. Kuģu apkalpes, sniedzot informāciju, lieto angļu valodu (ja nav iespējams lietot latviešu valodu), izmantojot SJO Standarta jūras navigācijas vārdnīcu.

3. Ziņojumā aizpilda tikai konkrētajam negadījumam atbilstošās sadaļas. Informācijā par kuģa ceļu katrā kuģa ceļa maiņas vietā norāda kuģa koordinātas atbilstoši C sadaļas prasībām, kā arī plānoto trajektorijas līnijas apzīmējumu starp šiem punktiem, piemēram, "RL" (rhumb line/kursa līnija), "GC" (great circle/lielā loka līnija) vai "coastal/piekrastes". Piekrastes kuģošanā norāda paredzamo datumu un laiku (kas izteikts ar sešciparu skaitli), kad kuģis paies garām raksturīgiem punktiem, atbilstoši B sadaļas prasībām.

II. Prasības detalizētam ziņojumam

4. Bīstamo kravu ziņojumā (DG) iekļauj šādas ziņas:

4.1. ziņojumā aizpilda A, B, C (vai D), M, Q, R, S, T, U, X sadaļu. R sadaļā sniedz šādu detalizētu informāciju:

4.2. ja pastāv briesmas, ka iesaiņoto bīstamo kravu zaudēšana jūrā turpinās, informāciju sniedz atbilstoši standarta ziņojuma P un Q sadaļai. P sadaļā norāda šādu detalizētu informāciju:

4.3. precīzākas ziņas, kas nav uzreiz pieejamas, iekļauj papildu ziņojumā (ziņojumos).

5. Kaitīgo vielu ziņojumā (HS) iekļauj šādas ziņas:

5.1. ja ir reāla naftas noplūde, galvenajā HS ziņojumā iekļauj standarta ziņojuma A, B, C (vai D), E, F, L, M, N, Q, R, S, T, U, X sadaļu. Iespējamās noplūdes gadījumā (šo noteikumu 13. un 14.punktā minētie gadījumi) iekļauj arī P sadaļu. P, Q, R, T un X sadaļā norāda šādu detalizētu informāciju:

5.2. pēc informācijas pārraidīšanas galvenajā ziņojumā saskaņā ar šī pielikuma 5.1.apakšpunktu, cik ātri vien iespējams, sniedz papildu ziņojumu, kurā ietver detalizētu informāciju, kas gūta pēc negadījuma un ir svarīga jūras vides aizsardzībai. Ziņojumā sniedz informāciju atbilstoši P, Q, R, S un X sadaļai;

5.3. kuģa kapteinis, kura kuģis ir iesaistīts palīdzības sniegšanā vai glābšanā vai kurš ir saņēmis šādu lūgumu, sniedz, cik vien iespējams, detalizētu informāciju saskaņā ar standarta ziņojuma A, B, C (vai D), E, F, L, M, N, P, Q, R, S, T, U un X sadaļu. Kapteinis pastāvīgi informē administrāciju par notikumu gaitu.

6. Jūras piesārņošanas ziņojumā (MP) iekļauj šādas ziņas:

6.1. ja ir reāla naftas noplūde, galvenajā MP ziņojumā iekļauj standarta ziņojuma A, B, C (vai D), M, Q, R, S, T, U un X sadaļu. Iespējamās noplūdes gadījumā (šo noteikumu 13. un 14.punktā minētajā gadījumā) iekļauj arī P sadaļu. P, Q, R, T un X sadaļā sniedz šādu detalizētu informāciju:

6.2. pēc informācijas pārraidīšanas galvenajā ziņojumā saskaņā ar šī pielikuma 6.1.apakšpunktu, cik ātri vien iespējams, sniedzams papildu ziņojums, kurā ietver iespējami detalizētu informāciju, kas ir svarīga jūras vides aizsardzībai un kas izriet no notikušā negadījuma. Ziņojumā iekļauj informāciju par P, Q, R, S un X sadaļu;

6.3. kuģa kapteinis, kura kuģis ir iesaistīts palīdzības sniegšanā vai glābšanā vai kurš ir saņēmis šādu lūgumu, sniedz, cik vien iespējams, detalizētu informāciju par standarta ziņojuma A, B, C (vai D), M, P, Q, R, S, T, U un X sadaļu. Kapteinis pastāvīgi informē administrāciju par notikumu gaitu.  

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 25.aprīļa
noteikumiem Nr.156

Kuģu kontroles lapa

Check list for vessels

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs