Šodien Latvija un latvieši apzinās sava Dainu tēva 160. dzimšanas dienu

Zinātniskā konference “Latvijas tautas un folklora”

Ievadot Krišjāņa Barona 160.dzimšanas dienas godus, vakar, 30.oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika konference “Latvijas tautas un folklora” (attēlā blakus — Krišjānis Barons konferences dalībnieku vidū) .

Filoloģijas doktors Jānis Rozenbergs savā priekšlasījumā “Poļi latviešu klasiskajās tautas dziesmās” sniedza plašu ieskatu latviešu un poļu tautu kultūrvēsturisko sakaru attīstībā un aplūkoja to atspoguļojumu tautas dziesmās. Par Līvu krasta tautas dziesmām referēja filoloģijas doktore Beatrise Reidzāne, pievēršoties lielākoties Bitnera, Bīlenšteina un Brīvzemnieka vākumiem.

Lielu interesi izraisīja folkloristes Māras Vīksnas priekšlasījums “Cittautu folkloras materiāli Latviešu folkloras krātuvē”. No apmēram trim miljoniem folkloras materiālu, ko glabā krātuve, 21 tūkstotis pierakstīti svešās valodās. Referente runāja par lībiešu folkloras pierakstiem igauņu valodā, latviešu folkloras — vācu un krievu valodā un savukārt cittautu folkloras pierakstiem latviešu valodā. Piemēram, 1971.gadā Cesvaines slimnīcā tika pierakstīti krievu tautas ticējumi un tradīcijas, ko laikā no 1949. līdz 1956.gadam izsūtījumā Amūras apgabalā ar īstu folkloristes piegājienu uzkrājusi Marija Miezone.

Bagātīgs materiāls saņemts no Krāslavas ģimnāzijas, kur no 1936. līdz 1938.gadam bērni stundu laikā pierakstījuši dziesmas, teikas un sakāmvārdus, ko zinājuši no galvas. Tad nu skolēni iesākuši ar latviešu parunām un sakāmvārdiem, bet pēc tam pārgājuši uz savu dzimto valodu. Bet mācījušies tur poļu, krievu, baltkrievu, ebreju un vēl citu tautu bērni. Ar žīdu tautas melodiju pierakstiem savas folkloras vācēja gaitas 1899.gadā sācis Emīlis Melngailis. 515 ebreju sakāmvārdus ar tulkojumiem latviešu un krievu valodā pēc Jāņa Alberta Jansona ierosmes 1946.gadā pierakstījis skolotājs Ekins. Starp daudziem dzirdētiem sakāmvārdiem, kas līdzīgi daudzām tautām, ir arī tādi mazākzināmi kā “Mazie gremo, lielie spļauj”, “Nelietim atļauts, nelietītim aizliegts”, “Kas man par labumu, ka vērsis maksā vienu grasi, ja kabatā nav ne graša”.

Par lielu bagātību Latvijā dzīvojošie baltkrievi uzskata izcilā folklorista Sergeja Saharova vākumu. Strādājot Ludzas baltkrievu skolā, viņš ar 1925.gadu sācis iesūtīt krātuvei savas tautas pasakas, dziesmas un citus pierakstus, kas mūsdienu jauniešiem ir īsts atklājums.

Konferences izskaņā notika bagātīgs dažādu tautu folkloras kopu koncerts (skat attēlos 3. lpp.) .

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"