STARPTAUTISKIE DOKUMENTI

ANO Ģenerālās Asamblejas deklarācija 50. gadadienas sakarā

ANO radās pēc Otrā pasaules kara izraisītajām ciešanām 50 gadus atpakaļ. Apvienoto Nāciju Hartā iemiesotā apņemšanās “paglābt nākamās paaudzes no kara šausmām” šodien ir tikpat vitāla kā pirms piecdesmit gadiem. Šajā, tāpat kā citos Hartas aspektos, izteiktas visas cilvēces kopīgās vērtības un centieni.

Apvienotās Nācijas ir izturējušas konfliktu, humānās krīzes un vētrainu pārmaiņu pārbaudi, tomēr tās ir izdzīvojušas un tām ir bijusi svarīga loma vēl viena globāla konflikta novēršanā, un tās ir daudz sasniegušas cilvēku labā visā pasaulē. Apvienotās Nācijas ir palīdzējušas veidot attiecību struktūru starp tautām mūsdienu pasaulē. Dekolonizācija un aparteīda likvidēšana ir nodrošinājusi un nodrošina fundamentālās pašnoteikšanās tiesības simtiem miljonu cilvēku.

Pašreiz, kad beidzies aukstais karš un tuvojas gadsimta beigas, mums ir jārada jaunas miera, attīstības, demokrātijas un sadarbības iespējas. Pārmaiņu temps un apmēri šodienas pasaulē rāda, ka nākotne būs sarežģītāka un problemātiskāka un no ANO tiks gaidīts arvien vairāk.

Mums šajā vēsturiskajā brīdī ir skaidra apņemšanās. Apvienoto Nāciju piecdesmitās gadadienas atcere ir jāizmanto, lai vērstu ANO vairāk kalpot cilvēcei, īpaši tiem, kas cieš un slīgst dziļā nabadzībā. Tas ir mūsu laikmeta praktiskais un morālais uzdevums. Mūsu uzdevums šajā sakarā ir formulēts Hartā. Šo nepieciešamību diktē apstākļi, kādos dzīvo cilvēce.

Apvienoto Nāciju piecdesmitās gadadienas sakarā mēs — Apvienoto Nāciju dalībvalstis un novērotāji, kas pārstāv pasaules tautas:

— vēlreiz svinīgi apstiprinām ANO Hartā ietvertos mērķus un principus un savu gatavību tos ievērot;

— izsakām savu pateicību visiem cilvēkiem, kas ir padarījuši Apvienotās Nācijas iespējamas, strādājuši tām un kalpojuši to ideāliem; īpaša pateicība tiem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, kalpojot Apvienotajām Nācijām;

— apņemamies, ka Apvienotās Nācijas nākotnē strādās ar vēl lielāku sparu un efektivitāti, veicinot mieru, attīstību, vienlīdzību, taisnīgumu un sapratni visu pasaules tautu starpā;

— dosim divdesmit pirmajam gadsimtam Apvienotās Nācijas, kas būs bruņotas, finansētas un uzbūvētas tā, lai efektīvi kalpotu tautām, kuru vārdā tās tika dibinātas. Pildot šīs saistības, turpmākajā sadarbībā mēs miera, attīstības, vienlīdzības, taisnīguma un ANO organizācijas jautājumos vadīsimies pēc šādiem principiem:

Miers

1. Pildot šīs saistības un reorganizējot attiecīgās procedūras, lai nodrošinātu globālu mieru, drošību un stabilitāti, kas nebūs iespējams bez pievēršanās cilvēku ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, mēs:

— veicināsim strīdu mierīgas noregulēšanas metodes un līdzekļus saskaņā ar ANO Hartu un veicināsim ANO konflikta novēršanas, profilaktiskās diplomātijas, miera uzturēšanas un miera dibināšanas iespējas;

— sniegsim spēcīgu atbalstu ANO, reģionālajiem un valstu iekšējiem pasākumiem bruņojuma kontroles, ierobežošanas, atbruņošanās un visa veida kodolieroču un citu masu iznīcināšanas līdzekļu, tai skaitā bioloģisko un ķīmisko ieroču, kā arī citu īpaši bīstamu vai plašu masu iznīcināšanas līdzekļu neizplatīšanas jautājumos, sekojot mūsu kopīgam mērķim — atbrīvot pasauli no visiem šiem ieročiem;

— turpināsim nostiprināt visu tautu pašnoteikšanos, ņemot vērā to tautu īpašo situāciju, pār kurām dominē koloniālā vai cita sveša vara vai kuras ir okupētas, un atzīt tautu tiesības likuma ietvaros saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu veikt pasākumus, lai realizētu savas neatņemamās pašnoteikšanās tiesības. To nedrīkst uztvert kā tādas rīcības pieļaušanu vai atbalstu, kas varētu pilnībā vai daļēji iznīcināt vai kaitēt tādu suverēnu un neatkarīgu valstu teritoriālajai integritātei vai politiskajai vienotībai, kuras ievēro tautu vienlīdzības un pašnoteikšanās principus un kurās tādējādi ir valdība, kas bez jebkādiem ierobežojumiem pārstāv visas tautas, kas dzīvo šajā teritorijā;

— pieliksim kopīgas pūles, lai atvairītu terorisma, visās tā formās un izpausmēs, starptautiskās organizētās noziedzības, nelikumīgas ieroču tirdzniecības, nelegālu narkotiku ražošanas, lietošanas un izplatīšanas radītos draudus valstīm un tautām;

— stiprināsim konsultācijas un sadarbību starp reģionālajām organizācijām vai pārstāvniecībām un ANO starptautiskā miera un drošības uzturēšanā.

Attīstība

2. Dinamiska, spēcīga, brīva un adekvāta starptautiskā ekonomikas vide ir būtisks cilvēces labklājības, starptautiskā miera, drošības un stabilitātes priekšnoteikums. Šis uzdevums lielākā mērā un efektīvāk ir jāveic Apvienoto Nāciju sistēmai.

3. Apvienotajām Nācijām ir bijusi svarīga loma ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā, un gadu gaitā tās ir ar savu palīdzību glābušas dzīvības sievietēm, bērniem un vīriešiem visā pasaulē. Bet vēl pilnībā nav realizētas Hartā ierakstītās saistības visiem Apvienoto Nāciju locekļiem kopīgi un individuāli sadarbībā ar ANO strādāt, lai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, darba vietas, ekonomiskā un sociālā progresa priekšnoteikumus.

4. Ir jāatzīst, ka, neskatoties uz pieliktajām pūlēm, bezdibenis starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm joprojām ir nepieņemami dziļš. Ir jāapjauš arī to valstu, kuru ekonomika atrodas pārejas posmā, problēmas attiecībā uz to divkāršo pāreju uz demokrātiju un tirgus ekonomiku. Bez tam arvien straujāka pasaules ekonomikas globalizācija un savstarpējā saistība prasa politiskus pasākumus, kas būtu vērsti uz šo tendenču pozitīvo aspektu pavairošanu un negatīvo seku samazināšanu visām valstīm.

5. Vislielākās bažas izraisa fakts, ka viena piektā daļa no pasaules 5,7 miljardiem iedzīvotāju dzīvo galējas nabadzības apstākļos. Šīs un ar to saistīto problēmu risināšanā nepieciešami ārkārtēji pasākumi no visu valstu puses, tai skaitā arī spēcīgāka starptautiskā sadarbība.

6. Reaģējot uz šiem faktiem un apstākļiem, ANO pēdējo piecu gadu laikā ir sasaukusi vairākas šiem jautājumiem veltītas īpašas globālas konferences. Šo konferenču rezultātā, inter alia, tika sasniegts konsenss, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistīti un savstarpēji pastiprinoši stabilas attīstības aspekti, kas arī ir pamatplāns mūsu pūliņiem panākt augstāku dzīves kvalitāti visiem cilvēkiem. Šī konsensa pamatā ir atziņa, ka attīstības galvenais subjekts ir cilvēks un ka cilvēkiem ir jābūt mūsu stabilai attīstībai veltīto pasākumu un rūpju centrā.

7. Šajā kontekstā mēs vēlreiz apstiprinām, ka demokrātijas, attīstības, cilvēktiesību un fundamentālo tiesību, tai skaitā tiesību attīstīties, ievērošana ir savstarpēji saistīti un viens otru pastiprinoši jēdzieni.

8. Lai sekmētu stabilu ekonomikas augšupeju, sociālo attīstību, vides aizsardzību, sociālo taisnīgumu un starptautiskās sadarbības saistību izpildi, kuras esam uzņēmušies attīstības vārdā, mēs:

— veicināsim atvērtu un adekvātu, uz likumiem balstītu, prognozējamu un nediskriminējošu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un ietvaru investīcijām, tehnoloģijas un zināšanu nodošanai un plašāku sadarbību attīstības, finansu un parādu jomā, atzīstot tos par vitāliem attīstības priekšnoteikumiem;

— īpašu uzmanību veltīsim valstu iekšējiem un starptautiskajiem pasākumiem, kas virzīti uz globalizācijas procesa pozitīvo aspektu vairošanu visām valstīm un uz izvairīšanos no norobežošanās no vismazāk attīstītām valstīm un Āfrikas valstīm, un uz šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā;

— celsim ANO sistēmas efektivitāti attīstības jomā un stiprināsim tās lomu visās attiecīgajās starptautiskās ekonomiskās sadarbības jomās;

— veicināsim dialogu un partnerattiecības starp visām valstīm, lai nodrošinātu labvēlīgu politisko un ekonomisko vidi starptautiskās sadarbības veicināšanai attīstības jautājumos, balstoties uz savstarpējās izdevības, ieinteresētības un savstarpējās atkarības principiem, tajā pašā laikā apzinoties, ka katra valsts ir pilnīgi atbildīga par savu attīstību, bet vēlreiz apstiprinot arī to, ka starptautiskajai kopienai ir jārada šai attīstībai labvēlīga starptautiskā vide;

— veicināsim sociālo attīstību ar noteiktu valstu iekšējo vai starptautisko pasākumu palīdzību, izvirzot nabadzības likvidēšanu par neizbēgamu cilvēces ētisko, sociālo, politisko un ekonomisko uzdevumu un izvirzot sev mērķi sekmēt nodarbinātību un sociālo integrāciju;

— apzināsimies, ka sieviešu nodarbinātība, kā arī pilntiesīga un līdzvērtīga līdzdalība ir galvenais jautājums visos uz attīstību virzītos pasākumos;

— samazināsim un likvidēsim neperspektīvus ražošanas un patērēšanas veidus, sekmēsim adekvātu demogrāfisko politiku, lai apmierinātu pašreizējo paaudžu vajadzības, neupurējot tam nākamo paaudžu iespējas īstenot savas vajadzības, atzīstot, ka saprātīga vides politika ir neatņemama attīstības procesa sastāvdaļa;

— pastiprināsim sadarbību dabas katastrofu un liela mēroga tehnoloģisko un cilvēka izraisīto katastrofu samazināšanā, ierobežošanā, seku likvidēšanā, humānās palīdzības sniegšanā, lai sekmētu cietušo valstu spējas tikt galā ar šādām situācijām.

Vienlīdzība

9. Mēs vēlreiz apstiprinām Hartā ietverto cilvēka personas cieņas un vērtības principu, vīriešu un sieviešu vienlīdzību un apstiprinām, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un saistītas.

10. Lai gan jāņem vērā nacionālo un reģionālo īpatnību nozīme un vēstures, kultūras un reliģiju atšķirības, visām valstīm neatkarīgi no to politiskās, ekonomikas un kultūras sistēmas ir pienākums sekmēt un aizsargāt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuru universālais raksturs nav apstrīdams. Ir arī svarīgi visām valstīm nodrošināt universālumu, objektivitāti un nešķirošanu, izskatot cilvēktiesību jautājumus.

11. Tāpēc mēs:

— sekmēsim un aizstāvēsim visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas pienākas visiem cilvēkiem;

— stiprināsim likumus, politiku un programmas, kas nodrošina sieviešu pilntiesīgu un līdzvērtīgu iesaistīšanos visās politiskās, civilās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās un pilnīgi visu cilvēktiesību un pamatbrīvību attiecināšanu uz visām sievietēm;

— sekmēsim un aizsargāsim bērnu tiesības;

— nodrošināsim, lai tiktu aizstāvētas īpaši neaizsargātu personu, tai skaitā jauniešu, invalīdu, vecu cilvēku un migrantu strādnieku tiesības;

— sekmēsim un aizsargāsim pirmiedzīvotāju tiesības;

— nodrošināsim bēgļu un izsūtīto tiesību aizsardzību;

— nodrošināsim nacionālo, etnisko un citu minoritāšu tiesību aizsardzību un šo personu spējas ekonomiski un sociāli attīstīties un dzīvot apstākļos, kas pilnībā atbilst viņu identitātei, tradīcijām, sociālās organizācijas formām, kultūras un reliģiskajām vērtībām.

Taisnīgums

12. Apvienoto Nāciju Harta ir paredzēta kā pamats starptautisko likumu sekmēšanai un attīstībai. Pastāvīgi ir jāveicina un jāattīsta starptautiskie likumi, lai nodrošinātu to, ka starpvalstu attiecības ir balstītas uz taisnīguma, suverēnas vienlīdzības principiem, universāli atzītiem starptautisko likumu principiem un likumības ievērošanu. Šajā sakarā ir jāņem vērā procesi, kas notiek vairākās nozarēs — tehnoloģijas, transporta, informācijas, ar resursiem saistītās nozarēs un starptautiskajos finansu tirgos, kā arī ANO darba pieaugošo sarežģītību humānās un bēgļu palīdzības jautājumos.

13. Mēs apņemamies:

— veidot un uzturēt taisnīgumu visu valstu starpā saskaņā ar valstu suverēnās vienlīdzības un teritoriālās integritātes principiem;

— veicināt starptautisko likumu pilnīgu ievērošanu;

— risināt starptautiskos strīdus ar mierīgiem līdzekļiem;

— sekmēt, lai starptautiskie līgumi tiktu ratificēti pēc iespējas vairākās valstīs, nodrošināt no šiem līgumiem izrietošo noteikumu ievērošanu;

— sekmēt starptautiskā humānā likuma ievērošanu;

— veicināt progresīvu starptautisko likumu ievērošanu attīstības jomā, tai skaitā arī to likumu, kas sekmē ekonomisko un sociālo progresu;

— veicināt starptautisko likumu ievērošanu cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā un sekmēt starptautisko cilvēktiesību aizsardzības līdzekļu ratificēšanu vai pielietošanu;

— veicināt starptautisko likumu tālāku formulēšanu un progresīvu attīstību.

Apvienoto Nāciju Organizācija

14. Lai spētu efektīvi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un uz cerībām, ko cilvēki visā pasaulē saista ar ANO, Apvienotajām Nācijām būtiski nepieciešams pašām reformēties un modernizēties. Jāpiešķir jauns spars Ģenerālās Asamblejas — ANO dalībvalstu universālā orgāna — darbam. Inter alia, jāizvērš Drošības padome un jāturpina pārskatīt tās darba metodes, lai tālāk stiprinātu tās spējas un efektivitāti, veicinātu tās pārstāvniecības raksturu un uzlabotu tās darba efektivitāti un atklātumu; tā kā joprojām pastāv būtiskas atšķirības galvenajos jautājumos, šos jautājumus nepieciešams tālāk izsvērt pašos dziļumos. Jāstiprina Ekonomiskās un sociālās padomes loma, lai ļautu tai efektīvi un laikmetīgi veikt pienākumus, kādi tai ir uzlikti attiecībā uz visu cilvēku labklājību un dzīves līmeni. ANO jāveic šīs un citas izmaiņas, ja mēs gribam nodrošināt, ka ANO nākotnē labi kalpo cilvēkiem, kuru vārdā tā tika dibināta.

15. Lai efektīvi strādātu, Apvienotajām Nācijām ir nepieciešami atbilstoši resursi. Dalībvalstīm pilnā mērā un laikā jāizpilda pienākums segt Organizācijas izdevumus Ģenerālās Asamblejas noteiktajā apmērā. Šī proporcija nosakāma, pamatojoties uz kritērijiem, par kuriem ir vienojušās un kurus par taisnīgiem uzskata visas dalībvalstis.

16. Apvienoto Nāciju sistēmas sekretariātiem būtiski jāuzlabo sava efektivitāte sev piešķirto resursu pārvaldē un izmantošanā. Dalībvalstis no savas puses veiks un būs atbildīgas par šīs sistēmas reformēšanu.

17. Mēs apzināmies, ka mūsu kopīgais darbs būs efektīvāks, ja to atbalstīs visi starptautiskās kopienas dalībnieki, ieskaitot nevaldības organizācijas, daudzpusējās finansu institūcijas, reģionālās organizācijas, un visi civilās sabiedrības dalībnieki. Mēs pienācīgi apsveiksim un veicināsim šādu atbalstu.

Deklarācija pieņemta Ņujorkā, 1995. gada 24. oktobrī

Valsts prezidenta kancelejas tulkojums

no angļu valodas: Eva Eihmane