Konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu

PREAMBULA

Muitas Sadarbības padomes vadībā izstrādātās Konvencijas līguma slēdzējas puses,

vēloties sekmēt starptautisko tirdzniecību,

vēloties veicināt statistisko datu, īpaši starptautiskās tirdzniecības statistikas datu, vākšanu, salīdzināšanu un analīzi,

vēloties samazināt izdevumus, kas rodas atkārtoti aprakstot, klasificējot un kodējot preces tām starptautiskās tirdzniecības attīstības gaitā pārejot no vienas klasifikācijas sistēmas citā, kā arī, lai sekmētu tirdzniecības dokumentu standartizāciju un datu pārsūtīšanu,

ņemot vērā to, ka starptautiskās tirdzniecības formu un tehnoloģijas progresa rezultātā rodas nepieciešamība pēc plašiem grozījumiem 1950. gada 15.decembrī Briselē pieņemtajā Konvencijā Par preču klasifikācijas nomenklatūru muitas tarifos,

ņēmot vērā, ka to precīzo datu apjoms, kurus valdības pieprasa muitas un statistikas vajadzībām un kas nepieciešami tirdzniecības interešu nodrošināšanai, ievērojami pārsniedzis augstākminētajai Konvencijai klāt pievienotajai Nomenklatūrā sniegto apjomu,

atzīstot precīzu un salīdzināmu datu nepieciešamību sarunās par starptautiskās tirdzniecības jautājumiem,

ņemot vērā to, ka Harmonizēto sistēmu paredzēts izmantot dažādu transporta veidu kravu pārvadājumu tarifu tabulās un kravu pārvadājumu statistikā,

ņemot vērā to, ka Harmonizēto sistēmu paredzēts maksimāli izmantot arī citās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmās,

ņemot vērā to, ka ņemot vērā to, ka Harmonizēto sistēmu tiek izveidota, lai veicinātu maksimālu atbilstību starp importa un eksporta tirdzniecības statistiku un ražošanas statistiku,

ņemot vērā to, ka jāsaglabā maksimāla atbilstība starp Harmonizēto sistēmu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Standartizēto starptautisko Tirdzniecības klasifikāciju (SITC),

ņemot vērā to, ka iepriekš minētās vajadzības būtu vēlams apmierināt, izmantojot to tarifu statistikas kombinēto nomenklatūru, kas piemērota dažādās starptautiskās tirdzniecības jomās,

ņemot vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Harmonizētā sistēma atbilstu tehnoloģijas progresam un starptautiskās tirdzniecības mūsdienu modelim,

ņemot vērā darbu, ko šajā jomā veikusi Muitas Sadarbības padomes izveidotā Harmonizētās sistēmas komiteja,

ņemot vērā to, ka iepriekšminētā konvencija par preču klasifikācijas nomenklatūru ir efektīvi izmantota dažu šo mērķu sasniegšanai, tomēr, lai iegūtu vēlamos rezultātus, vislabāk būtu noslēgt jaunu starptautisku konvenciju,

ir vienojušās par turpmāk izklāstīto.

 

 

1.PANTS

Terminu skaidrojums

Šīs Konvencijas izpratnē:

a) “ Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma ”, turpmāk tekstā “Harmonizētā sistēma” , ir nomenklatūra, kas satur preču grupu virsrakstus, apakšvirsrakstus un tiem atbilstošos ciparu kodus, daļu, nodaļu un apakšvirsrakstu komentārus un Harmonizētās sistēmas skaidrojuma pamatnoteikumus, kas formulēti šīs Konvencijas pielikumā;

b) “muitas tarifu nomenklatūra” ir nomenklatūra, kas izstrādāta saskaņā ar līgumslēdzējpušu likumiem par ievedmuitas nodevām;

c) “statistikas nomenklatūras” ir preču nomenklatūras, ko līgumslēdzēj puse izstrādājusi statistikas datu vākšanai par preču importu un eksportu;

d) “kombinētā tarifu un statistikas nomenklatūra” ir tāda preču nomenklatūra, kas apvieno muitas tarifu nomenklatūru un statistikas nomenklatūru, ko likumīgi noteikusi līgumslēdzējpuse importa preču deklarēšanai;

e) “Konvencija par padomes izveidošanu” ir 1950.gada 15.decembrī Briselē noslēgtā konvencija par Muitas Sadarbības padomes izveidošanu;

f) “Padome” ir e) punktā minētā Muitas Sadarbības padome”;

g) “Ģenerālsekretārs” ir Padomes Ģenerālsekretārs;

h) “ratifikācija” ir apstiprināšana, pieņemšana vai atbalstīšana.

 

 

2.PANTS

Pielikums

Šīs Konvencijas Pielikums ir tās neatņemama sastāvdaļa, un jebkura atsaukšanās uz Konvenciju nozīmē arī atsaukšanos uz Pielikumu.

 

 

3.PANTS

Līgumslēdzējpušu saistības

1.Ievērojot 4.pantā nosauktos ierobežojumus:

a) un izņemot šī panta c) apakšpunktā minēto nosacījumu, katra līgumslēdzējpuse uzņemas saistību, ka tās muitas tarifu un statistikas nomenklatūras atbildīs Harmonizētajai sistēmai no brīža, kad šī Konvencija līgumslēdzējpusei kļūst saistoša. Katra līgumslēdzējpuse tādējādi apņemas muitas tarifu un statistikas nomenklatūrās:

I) lietot bez papildinājumiem vai grozījumiem visus Harmonizētās sistēmas grupējumu virsrakstus, apakšvirsrakstus un tiem atbilstošos ciparu kodus;

II) ievērot pamatnoteikumus, skaidrojot Harmonizēto sistēmu un visus daļu, nodaļu un apakšvirsrakstu komentārus, kā arī nemainīt Harmonizētās sistēmas daļu, nodaļu, virsrakstu vai apakšvirsrakstu aptverto grupu diapozonu;

III) ievērot Harmonizētajā sistēmā pieņemto kodēšanas kārtību;

b) katra līgumslēdzējpuse nodrošina publisku pieejamību savai importa un eksporta tirdzniecības statistikai saskaņā ar Harmonizētās sistēmas sešciparu kodiem, vai pēc līgumslēdzējpuses vēlēšanās detalizētāk, ja vien šī informācija nav komercnoslēpums vai nekaitē valsts drošībai;

c) nekas šājā pantā minētā neuzliek par pienākumu līgumslēdzējpusei savā muitas tarifu nomenklatūrā izmantot Harmonizētās sistēmas apakšvirsrakstus, ja tā savā vienotajā tarifu un statistikas nomenklatūrā ievēro iepriekšminētajos a.I), a.II) un a.III) punktos norādītās prasības.

2. Izpildot šī panta 1.a) punkta prasību, katra līgumslēdzējpuse drīkst izdarīt tekstā tādas izmaiņas, kas varētu būt vajadzīgas, lai Harmonizētā sistēma būtu saskaņota ar nacionālās likumdošanas aktiem.

3. Nekas no šajā pantā minētā neaizliedz līgumslēdzējpusei savā muitas tarifu nomenklatūrā vai statistikas nomenklatūrā ieviest apakšnodaļas preču klasificēšanai ar lielāku zīmju skaitu nekā Harmonizētajā sistēmā, ar nosacījumu, ka jebkura šāda apakšnodaļa kodēta papildus šīs Konvencijas pielikumā minētajam sešciparu kodam.

 

 

4.PANTS

Harmonizētās sistēmas daļējs izmantojums jaunattīstības valstīs

1. Jebkura līgumslēdzējpuse, kas pieder pie jaunattīstības valstīm, var atlikt Harmonizētās sistēmas dažiem vai visiem apakšvirsrakstiem atbilstošu grupu izmantošanu uz nepieciešamo laika periodu, atbilstoši šīs valsts ārējās tirdzniecības raksturam vai administratīvajiem resursiem.

2. Līgumslēdzejpuse, kas ir jaunattīstības valsts un kura saskaņā ar šī panta nosacījumiem daļēji izmanto Harmonizēto sistēmu, apņemas darīt visu, lai pilnā apjomā ieviestu sešciparu Harmonizēto sistēmu piecu gadu laikā, no dienas kad Konvencija kļūst saistoša šai līgumslēdzējpusei, vai arī citā termiņā, atbilstoši šī panta 1.punkta nosacījumiem.

3. Līgumslēdzējpuse, kas ir jaunattīstības valsts un kura saskaņā ar šī panta nosacījumiem daļēji izmanto Harmonizēto sistēmu, izmanto vai nu visus vai nevienu no divsvītru apakšvirsrakstiem jebkurā vienā un tajā pašā viensvītru apakšvirsraksta grupējumā; vai nu visus vai nevienu no viensvītras apakšvirsrakstiem jebkurā viena virsraksta aptvertā grupā. Šādos gadījumos neizmantotās Harmonizētās sistēmas koda sestais cipars vai piektais un sestais cipars ir jāaizstāj “0” vai “00”.

4. Jaunattīstības valsts, kas saskaņā ar šī panta nosacījumiem izvēlas Harmonizētās sistēmas daļēju izmantošanu, kļūstot par līgumslēdzējpusi, oficiāli informē Ģenerālsekretāru par tiem apakšvirsrakstiem, kurus tā neizmantos līdz laikam, kad Konvencija kļūst saistoša šai līgumslēdzējpusei, kā arī informē Ģenerālsekretāru par tiem apakšvirsrakstiem, kurus tā izmantos tūlīt pēc šī datuma.

5. Jebkura jaunattīstības valsts, kas saskaņā ar šī panta nosacījumiem izvēlas Harmonizētās sistēmas daļēju izmantošanu, kļūstot par līgumslēdzējpusi, var informēt Ģenerālsekretāru, ka tā oficiāli apņemas lietot sešciparu Harmonizēto sistēmu pilnā apjomā pēc trīs gadiem, skaitot no dienas, kad Konvencija šai valstij kļūst saistoša.

6. Jaunattīstības valsts, kas ir līguslēdzējpuse un saskaņā ar šī panta nosacījumiem izvēlējusie Harmonizētās sistēmas daļēju izmantošanu, tiek atbrīvota 3.pantā minētajām saistībām attiecībā uz neizmantotajiem apakšvirsrakstiem.

 

 

5.PANTS

Tehniskais atbalsts jaunattīstības valstīm

Attīstīta valsts, kas ir līgumslēdzējpuse, atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, pēc jaunattīstības valstu lūguma sniedz tām tehnisku atbalstu galvenokārt personāla sagatavošanā, šo valstu nomenklatūru saskaņošanā ar Harmonizēto sistēmu, konsultē par šādu nomenklatūru izstrādāšanu un koriģēšanu, atbilstoši Harmonizētās sistēmas jaunākajiem labojumiem un papildinājumiem, kā arī šīs Konvencijas nosacījumu piemērošanu.

 

 

6.PANTS

Harmonizētās sistēmas komiteja

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem no visu līgumslēdzējpušu pārstāvjiem tiek izveidota komiteja — Harmonizētās sistēmas komiteja.

2. Parasti Komitejas sanāksmes notiek vismaz divas reizes gadā.

3. Šīs Komitejas sanāksmes sasauc Ģenerālsekretārs, un, ja līgumslēdzējpuses nav nolēmušas savādāk, tad tās notiek Padomes galvenajā mītnē.

4. Harmonizētās sistēmas Komitejā katrai līgumslēdzējpusei ir viena balss. Bez tam, atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, un, lai nekaitētu jebkurai nākamajai konvencijai, tādām līgumslēdzējpusēm kā Muitas savienība vai Ekonomiskā asociācija, kā arī vienai vai vairākām šādu savienību dalībvalstīm kopā ir tikai viena balss. Tāpat, ja Muitas savienības vai Ekonomiskās asociācijas visas dalībvalstis, kurām saskaņā ar 11.b) pantu ir tiesības kļūt par līgumslēdzējpusi, kļūst par līgumslēdzējpusi, tām kopā ir tikai viena balss.

5. Harmonizētās sistēmas Komiteja ievēl priekšsēdētāju, kā arī vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus.

6. Komiteja nosaka reglamentu ar lēmumu, kas pieņemts ar vismaz divām trešdaļām balsu. Šo reglamentu iesniedz Padimei apstiprināšanai.

7. Ja nepieciešams, Komiteja uzaicina starpvalstu un citas starptautiskas organizācijas piedalīties tās darbā novērotāju statusā.

8. Ja nepieciešams, Komiteja veido apakškomitejas vai darba grupas, atbilstoši 7.panta 1.a) apakšpunktam, kā arī nosaka šo apakškomiteju vai darba grupu locekļu skaitu, balsošanas tiesības un reglamentu.

 

 

7.PANTS

Komitejas funkcijas

1. Harmonizētās sistēmas Komiteja, atbilstoši 8.pantam, pilda šādas funkcijas:

a) ierosina labojumus Konvencijā, ja tie ir nepieciešami, ņemot vērā lietotāju vajadzības, kā arī starptautiskās tirdzniecības formu un tehnoloģijas progresu;

b) sagatavo rekomendācijas, paskaidrojumus, izstrādā klasifikācijas principus un citus instruktīvos materiālus, kas nodrošina Harmonizētās sistēmas izpratni;

c) sagatavo rekomendācijas Harmonizētās sistēmas vienotam skaidrojumam un izmantošanai;

d) apkopo un izplata informāciju par Harmonizētās sistēmas izmantošanu;

e) pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda lūguma, ja Komiteja to atdzīst par nepieciešamu, sniedz informāciju un rekomendācijas līgumslēdzējpusēm, Padomes dalībvalstīm, kā arī starpvaldību vai citām starptautiskām organizācijām par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz preču klasifikāciju Harmonizētajā sistēmā;

f) katrā Padomes sesijā sniedz pārskatu par savu darbību, tajā skaitā, ieteiktajiem labojumiem, paskaidrojumiem, klasifikācijas principiem un citām rekomendācijām;

g) īsteno visas pārējās tiesības un funkcijas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu un kuras Padome vai līgumslēdzējpuses uzskata par nepieciešamām.

2. Ar budžetu saistītos Harmonizētās sistēmas Komitejas administratīvos lēmumus, kam vajadzīgi budžeta asignējumi, jāapstiprina Padomei.

 

 

8.PANTS

Padomes loma

1. Padome pārbauda Harmonizētās sistēmas Komitejas sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Konvencijā un saskaņā ar 16.pantā noteikto kārtību rekomendē tos līgumslēdzējpousēm, ja vien kāds Padomes loceklis, kas ir Konvencijas līgumslēdzējpuse, nepieprasa, lai priekšlikumi vai jebkura to daļa tiktu atdota Komitejai atkārtotai izskatīšanai.

2. Harmonizētās sistēmas Komitejas sesijās atbilstoši 7.panta 1.punktam sagatavotie paskaidrojumi, klasifikācijas principi un citas rekomendācijas, kas nodrošina Harmonizētās sistēmas izpratni, kā arī rekomendācijas par Harmonizētās sistēmas vienotu skaidrojumu un izmantošanu uzskatāmas par Padomes apstiprinātām, ja divu mēnešu laikā kopš sesijas slēgšanas, neviena no šīs Konvencijas līgumslēdzējpusēm nav oficiāli informējusi Ģenerālsekretāru par prasību šo jautājumu atkārtoti izskatīt Padomē.

3. Ja jautājums ir iesniegts Padomē saskaņā ar šī panta 2. punkta nosacījumiem, Padome apstiprina skaidrojumus, klasifikācijas principus, citus padomus vai rekomendācijas, ja viens no Padomes locekļiem, kurš ir šīs Konvencijas līgumslēdzējpuse, nelūdz, lai tie pilnībā vai daļēji tiktu atdoti Komitejai atkārtotai izskatīšanai.

 

 

9.PANTS

Muitas nodevu likmes

Līgumslēdzējpuses saskaņā ar šo Konvenciju neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz muitas nodevu likmēm.

 

 

10.PANTS

Strīdu noregulēšana

1. Jebkurš strīds starp līgumslēdzējpusēm par šīs Konvencijas skaidrojumu vai izmantošanu iespēju robežās tiek atrisināts savstarpēju sarunu ceļā.

2. Strīdus, kurus šādā veidā nevar noregulēt, strīda puses iesniedz Harminizētās sistēmas Komitejai, kura nekavējoties izskata strīdīgo jautājumu un dod rekomendācijas tā atrisināšanai.

3. Ja Harmonizētās sistēmas Komiteja nespēj atrisināt strīdīgo jautājumu, tā var to iesniegt Padomei, kura izstrādā rekomendācijas saskaņā ar Konvencijas par Padomes izveidošanu III.e) pantu.

4. Strīda puses var jau iepriekš vienoties, ka Komitejas vai Padomes rekomendācijas tām ir saistošas.

 

 

11.PANTS

Tiesības kļūt par līguslēdzējpusi

Par šīs Konvencijas līgumslēdzējpusēm var kļūt:

a) valstis — Padomes locekles;

b) muitas vai ekonomiskās savienības, kuru kompetencē ir bijis noslēgt līgumus par dažiem vai visiem jautājumiem, ko regulē šī Konvencija;

c) ikviena cita valsts, kurai Ģenerālsekretārs pēc Padomes norādījuma ir aizsūtījis uzaicinājumu.

 

 

12. PANTS

Nepieciešamā procedūra, lai kļūtu par līgumslēdzējpusi

1. Jebkura prasībām atbilstoša valsts un muitas vai ekonomiskā savienība var kļūt par šīs Konvencijas līgumslēdzējpusi:

a) parakstot to bez piezīmes par ratifikāciju;

b) iesniedzot ratifikācijas dokumentu pēc ratifikācijai pakļautās Konvencijas parakstīšanas;

c) pievienojoties tai pēc tam, kad Konvencija pārstājusi būt atklāta parakstīšanai.

2. Šo Konvenciju līdz 1986.gada 31.decembrim Padomes galvenajā mītnē Briselē var parakstīt 11.pantā minētās valstis un muitas vai ekonomiskās savienības.Pēc šī datuma Konvencija ir atklāta valstīm, kas vēlas tai pievienoties.

3. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti tiek iesniegti Ģenerālsekretāram.

 

 

13. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā kārtējā pirmajā janvārī, kad pagājuši vismaz divpadsmit mēneši, bet ne vairāk kā divdesmit četri mēneši pēc tam, kad vismaz septiņpadsmit no 11.pantā minētajām valstīm un Muitas vai Ekonomiskajām savienībām ir to parakstījušas bez piezīmes par ratifikāciju vai iesniegušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, bet ne agrāk par 1987. gada 1.janvāri.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti Muitas vai Ekonomisko savienību, kas Konvenciju parakstījusi bez piezīmes par ratifikāciju, to ratificējusi vai pievienojusies tai pēc šī panta 1.paragrāfā noteiktā minimālā skaita sasniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā kārtējā gada pirmajā janvārī, kad pagājuši vismaz divpadsmit mēneši, bet ne vairāk par divdesmit četriem mēnešiem pēc tam, kad tā ir parakstījusi Konvenciju bez piezīmes par ratifikāciju vai iesniegusi savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ja vien nav vienošanās par agrāku datumu. Tomēr spēkā stāšanās datums saskaņā ar šī punkta nosacījumiem nedrīkst būt agrāks par datumu, kurš paredzēts šī panta 1.punktā.

 

 

14. PANTS

Konvencijas izmantošana atkarīgajās teritorijās

1. Iikviena valsts tajā brīdī, kad tā kļūst par šīs konvencijas līgumslēdzējpusi, vai jebkurā laikā pēc tam, Ģenerālsekretāram iesniedz oficiālu paziņojumu, un informē, ka Konvencija attiecas uz visām vai jebkuru no šajā paziņojumā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga. Šis oficiālais paziņojums stājas spēkā kārtējā gada pirmajā janvārī, kad pagājuši vismaz divpadsmit mēneši, bet ne vairāk par divdesmit četriem mēnešiem, kopš Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, ja vien nav vienošanās par agrāku datumu. Tomēr šī Konvencija šajās teritorijās nevar stāties spēkā agrāk nekā attiecīgajā valstī.

2. Šīs konvencijas darbība minētajā teritorijā izbeidzas tajā datumā, kad līgumslēdzējpuses pārstāj būt atbildīgas par šīs teritorijas starptautiskajām attiecībām, vai agrāk, par ko jāpaziņo 15.panta noteiktajā kārtībā Ģenerālsekretāram.

 

 

15. PANTS

Denonsēšana

Šī ir beztermiņa Konvencija. Tomēr jebkura no līgumslēdzējpusēm var to denonsēt; denonsācija stājas spēkā gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas dokumentu, ja vien tajā nav norādīts vēlāks termiņš.

  16. PANTS

Labojumu ieviešanas procedūra

1.Padome var rekomandēt līgumslēdzējpusēm izdarīt šajā Konvencijā labojumus.

2. Ikviena līgumslēdzējpuse var oficiāli paziņot Ģenerālsekretāram par iebildumiem pret ieteiktajiem labojumiem un pēc tam atsaukt šos iebildumus termiņā, kas noteikts šī panta 3.punktā.

3. Ieteiktais labojums uzskatāms par akceptētu pēc sešiem mēnešiem, kopš Ģenerālsekretārs to oficiāli izziņojis, ja šajā laikā nav izteikti nekādi iebildumi.

4. Akceptētie labojumi attiecībā uz visām līgumslēdzējpusēm stājas spēkā šādos termiņos:

a) ja par izteikto labojumu ir oficiāli paziņots līdz pirmajam aprīlim — no

nākamā gada pirmā janvāra gada laikā no paziņošanas brīža:

b) ja par ieteikto labojumu ir oficiāli paziņots 1.aprīlī vai pēc tam, — no

trešā gada pirmā janvāra no paziņošanas brīža.

5. Katras līgumslēdzējpuses statistikas nomenklatūra un muitas tarifu nomenklatūra vai 3.panta 1.c) apakšpunktā paredzētā kombinētā tarifu un statistikas nomenklatūra jāsakārto atbilstoši papildinātajai Harmonizētajai sistēmai termiņā, kas noteikts šī panta 4.punktā.

6. Jebkura valsts, Muitas vai Ekonomiskā savienība, kas paraksta šo Konvenciju bez piebildes par ratifikāciju, ratificē to vai pievienojas šai Konvencijau, ir uzskatāma par tādu, kas akceptējusi jebkurus šīs Konvencijas labojumus, kas stājušies spēkā, vai saskaņā ar šī panta 3.punktu tiek pieņemti tajā datumā, kad šī valsts kļūst par līgumslēdzējpusi.

 

 

17.PANTS

Līgumslēdzējpušu tiesības attiecībā uz Harmonizēto sistēmu

Visos jautājumos, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, 6.panta 4.punkts, 8.pants un 16. panta 2.punkts katrai līgumslēdzējpusei paredz šādas tiesības:

a) attiecībā uz visām Harmonizētās sistēmas sadaļām, kuras tā izmanto atbilstoši šīs konvencijas nosacījumiem;

b) līdz datumam, kad šī Konvencija kļūst saistoša attiecībā uz Harmonizētās sistēmas visām sadaļām, kuras tai ir jāizmanto no noteikta datuma saskaņā ar 13.panta nosacījumien;

c) attiecībā uz Harmonizētās sistēmas visām sadaļām ar nosacījumu, ka tā ir oficiāli apņēmusies izmantot sešzīmju Harmonizēto sistēmu pilnā apjomā trīs gadu laikā saskaņā ar 4.pantu un 4.panta 5.punktu.

 

 

18.PANTS

Rezervācijas

Šajā Konvencijā nav pieļaujamas nekādas piebildes, precizējumi.

 

 

19.PANTS

Ģenerālsekretāra oficiālie paziņojumi

Ģenerālsekretārs oficiāli informē līgumslēdzējpuses, citas valstis, kas parakstījušas konvenciju, Padomes Valsts locekles, kuras nav šīs Konvencijas līgumslēdzējpuses, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru par:

a) oficiāliem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 4.pantu;

b) 12.pantā norādīto parakstīšanas ratifikācijas un pievienošanos;

c) datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 13.pantu;

d) 14.pantā paredzētajiem oficiālajiem paziņojumiem;

e) 15.pantā paredzēto denonsāciju;

f) grozījumiem šajā Konvencijā saskaņā ar 16. pantu;

g) iebilddumiem pret labojumiem, kas ieteikti saskaņā ar 16.pantu, kā arī par iespējamo to atsaukšanu;

h) par labojumiem, kas pieņemti saskaņā ar 16.pantu, kā arī par to spēkā stāšanās datumu.

 

 

20. PANTS

Reģistrācija Apvienoto Nāciju Organizācijā

Pēc Padomes Ģenerālsekretāra lūguma šī Konvencija reģistrējama Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā atbilstoši Apvienoto nāciju Organizācijas Hartas 102.panta prasībām.

Apliecinot to, zemāk parakstījušās pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Pieņemta Briselē 1983.gada 14.jūnijā, angļu un franču valodā, abi teksti ir pilnīgi autentiski, vienā eksemplārā, kas jānodod glabāšanā Padomes Ģenerālsekretāram, kurš šī dokumenta apstiprinātās kopijas nosūta visām 11.pantā norādītajām valstīm un Muitas vai Ekonomiskajām savienībām.