Pirms notikuma

Latvijas stīga skanēs optimistiski, vitāli un ar šarmu

Klavesīniste Aina Kalnciema kopā ar Baltijas trio Parīzē atskaņos Jura Karlsona “Uvertīru svētkiem"

Reizē ar ANO savu 50. gadskārtu svin arī Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO, kas šo gadu izsludinājusi par tolerances, tātad savstarpējas iecietības un saprašanās gadu. UNESCO svētku centrs ir Parīze, kur 14.novembrī jubilejas konferences atklāšanā koncertēs arī Baltijas trio. Skanēs igauņu, lietuviešu un latviešu komponistu skaņdarbi. Dažus no tiem rīdzinieki varēja noklausīties oktobra sākumā Vāgnera zālē.

Pēc šī koncerta Latvijas Mūzikas akadēmijā tikos ar Baltijas trio mūziķi Ainu Kalnciemu un komponistu Juri Karlsonu, kas ir arī akadēmijas rektors.

Juris Karlsons: — Baltijas trio izveidojās Atmodas sākumā, Dziesmotās revolūcijas un Baltijas ceļa solidaritātes gara gaisotnē. Tajā apvienojušies trīs izcili mūziķi — lietuviešu flautists Aļģirts Vizgirda, igauņu čellists Tēts Jervi un mūsu klavesīniste Aina Kalnciema. Tas jau daudzkārt muzicējis pašu mājās, Skandināvijas valstīs, Itālijā un citur, ar panākumiem piedalījies starptautiskos festivālos Francijā un Dānijā.

Mūsu Kultūras ministrija man uzticēja radīt skaņdarbu šiem svētkiem un tieši šim ansamblim. To ir viegli pateikt, bet ne tik viegli izdarīt. Bija jāņem vērā gan trio muzicēšanas īpatnības un katra izpildītāja individualitāte, gan svētku raksturs. Domāju par to, kāda loma šais 50 gados bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijai kā valstu vienotājai un UNESCO kā pasaules tautu kultūras sakaru veicinātājai. Domu pavediens aizvijās līdz renesansei, kas nāca ar gara atdzimšanu un kļuva par pasaules kultūras šūpuli. Izvēlējos sonātes formu, veidojot savu kompozīciju kā senas renesanses dejas stilizāciju. Darbs saucas “Uvertīra svētkiem”. Nevis “Svētku uvertīra”. Tātad — uvertīra ar visām šīm žanram piemītošām muzikālajām likumībām un reizē — veltījuma moments. Nevis vienkārši svētku ievadījums, bet arī sveiciens, suminājums. Esmu izvēlējies visai mūsdienīgus izteiksmes līdzekļus. Tā teikt, lai zināma modes garša arī būtu klāt.

Aina Kalnciema: — Šis skaņdarbs ir kā radīts koncerta atklāšanai — gan ar savu nosaukumu un raksturu, gan gaišo, optimistisko nokrāsu. Man šī ir otra tiešā sadarbība ar Juri Karlsonu. Pirms kāda pusotra gada viņš man un manam ļoti jaukajam instrumentam dāvināja “Cerību sāpju noktirni”. Šo opusu esmu spēlējusi daudzās Eiropas koncertzālēs. Prieks par jauno skaņdarbu ir divkāršs — vispirms jau tas, ka mūsdienu latviešu komponisti neaizmirst klavesīnu, bet galvenokārt tas, ka svētkos Parīzē skanēs tik vitāla, iedvesmojoša latviešu mūzika. Mums visiem trim tā ļoti patīk, tajā katrs izpildītājs var atraisīties.

J.K. — Mūziķi labi izpratuši skaņdarba raksturu, noskaņu. Tas tieši ir šī trio jaukums, ka katrs mūziķis ir personība, katram ir kaut kas savs. Lietuviešu flautists apbrīnojami izceļ skaņdarba romantisko stīgu, igauņu čellists ar savu mazliet atturīgo spēles manieri tam piešķir lapidāru, vairāk intelektuālu izteiksmīgumu. Mūsu Aina Klanciema savukārt muzicē vitāli jeb, kā valodnieki teiktu, — dzīvīgi. Šarmanti, bet ar raksturu. Tas ir brīnišķīgs Baltijas tēls, ko viņi visi kopā veido.

A.K. — Noskaņoties uz Parīzes viļņa varēšu jau 31.oktobra vakarā, kad Vāgnera zālē muzicēšu kopā ar trim lieliskiem franču mūziķiem. Mūsu trio uz Franciju dosies 13.novembrī, lai 14.novembrī piedalītos koncertā Strasbūrā.

J.K. — Par mūsu valstu kultūras kontaktiem pastāvīgi rūpējās gan Francijas vēstniece Latvijā Žanna Debenē, gan mūsu vēstniece Francijā Aina Nagobada-Ābola. Abas cienījamās kundzes palīdzēja Latvijas Mūzikas akadēmijai nodibināt ciešākus sakarus ar Tūras konservatoriju, vienoties par studentu un pedagogu apmaiņu. Bet, ja runājam par pēdējo gadu pārmaiņām mūsu akadēmijā, tad jāpiemin arī tas, ka pie mums sākusi strādāt Aina Kalnciema un arvien labāk tiek izmantoti tie četri klavesīni, kas ir akadēmijas rīcībā. Pašlaik pianisti to apgūst kā otru jeb blakus instrumentu, bet varbūt jau ar nākamo gadu viens vai divi audzēkņi klavesīnu izraudzīsies par galveno.

A.K. — Līdz ar senās mūzikas renesansi pieaug arī interese par klavesīnu. Esam nodibinājuši Latvijas klavesīnistu asociāciju un ceram iekļauties Eiropas asociācijā. Ar savu neuzbāzīgo, smalko skanējumu klavesīns taču ir tieši tas instruments, kas aicina ieklausīties un līdz just, aicina uz toleranci.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs. "LV"