26. oktobra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.167z.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Es atvainojos, godātie kolēģi, pēc divām minūtēm pārtraukums. Mums vēl šeit ir 4 lappuses izskatāmas. Pēc pārtraukuma to darīsim? Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Un pēc tam būs divi paziņojumi. Reģistrācija!

Godātie kolēģi! Divi paziņojumi. Pirmais. Vēlos atgādināt, ka Frakciju padome, kurā aicinām piedalīties komisiju vadītājus, tagad pulksten 10.30 sanāk uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē. Jums bija rakstīts, ka Viesu zālē, bet Sarkanajā zālē, tur mums būs ērtāk. Tas ir viens paziņojums. Otrs paziņojums. Deputāts Budovskis... neko gan neesat iesniedzis, bet nu dodaties uz tribīni, cerams, ka...

 

M.Budovskis ( LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Baltijas asamblejas delegācijas sanāksme Prezidija zālē šinī pārtraukumā. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Jānis Bunkšs, Ilmārs Dāliņš, Aivars
Endziņš, Māris Graudiņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis...

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns ir zālē.

 

I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Ojārs Kehris, Odisejs Kostanda...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris ir zālē.

 

I.Folkmane. Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Urbanovičs, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

( Pārtraukums )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! 39 deputāti. Lūdzu, nervozi zvaniet! 40 deputāti. Būtu gan jāmaina kārtība. Zvanu uz balsojumu, un trauksmes zvani ir kvoruma trūkuma dēļ. Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Reģistrējamies! Lūdzu visus reģistrēties. Mēs nevaram turpināt darbu, mums nebija kvoruma. Lūdzu rezultātu! 59 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Aida Prēdele!

 

A.Prēdele . Turpinām izskatīt likumprojektu “Par sociālo palīdzību” trešajā lasījumā. 35.pants vecajā redakcijā un 34.pants jaunajā redakcijā. Redakcija ir precizēta, ņemot vērā to, ko nosaka likums “Par sociālo drošību”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

A.Prēdele. Otrajā sadaļā ir izslēgta panta daļa. Arī to nosaka likums “Par sociālo drošību”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Prēdele. Trešajā sadaļā precizēta redakcija, jo tur ir gluži tehniska kļūda.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Prēdele. Ceturtajā sadaļā ir vairākas izmaiņas, arī precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

A.Prēdele. Otrajā šīs sadaļas apakšpunktā ir Pētera Elferta, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums, ko mēs esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Prēdele. 36.pants vecajā redakcijā un 35.pants jaunajā redakcijā. Precizēta panta redakcija “no brīža, kas pagājuši”, mēs esam redakcionāli nomainījuši ar vārdiem “no dienas, kas pagājusi”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Prēdele. Arī 37.vecajā un 36.jaunajā mēs esam panta redakciju tikai precizējuši un papildinājuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Prēdele. 38.vecais pants un 37.jaunais. Precizēta panta redakcija sakarā ar to, ka viens pants tika, kā atceraties, izslēgts, un ir mainījusies numerācija panta satura iekšienē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Prēdele. 39.pants vecajā redakcijā un 38.pants jaunajā. Te ir arī precizēta redakcija terminoloģiski.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Prēdele. 44.pants vecajā un 43.pants jaunajā redakcijā. Redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Prēdele. 46.pants vecajā un 45.pants jaunajā. Arī, lai visā likumā būtu vienveidīgs formulējums, ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāt Budovski, starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas ar referentu nav atļautas.

 

A.Prēdele. 47.pants vecajā redakcijā un 46.pants jaunajā — precizēta valodnieciski.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Prēdele. 48.pants vecajā un 47.pants jaunajā — redakcija precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Prēdele. 49.pants vecajā redakcijā un 48.pants jaunajā. Redakcija precizēta gramatiski.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Prēdele. “Pārejas noteikumi”. Arī “Pārejas noteikumos” redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. 1.punktā. Tālāk!

 

A.Prēdele. 2. “Pārejas noteikumos” noteikts, ka likuma 47. līdz 55.pants stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Tas ir priekšlikums, ko ir ierosinājusi deputāte Ludmila Kuprijanova un par kuru mēs jau lēmām un balsojām otrajā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Tas ir principiāls balsojums, ja būs tāds balsojums. Jo mēs domājam, ka reformai ir jāsākas ātrāk — ar 1996.gadu.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs motivējat un iesakāt Saeimai nebalsot šo priekšlikumu, jo tas jau ir balsots otrajā lasījumā. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Prēdele. Tālāk jaunajā redakcijā ir mainīta punktu secība, kā jūs redzat labajā pusē. Un šeit mēs redzam, ka likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā reizē, ar 1996.gada 1.janvāri, tas bija, par ko mēs tikko runājām. Un savukārt trešais runā par to, ka likuma 17.panta otrā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Trešā daļa stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Šis komisijas precizējums ir sakarā ar to, ka tas saistās ar papildu izdevumiem valsts budžetā. Tātad mēs esam tādējādi novirzījuši 2.daļas stāšanos spēkā par veselu gadu.

Sēdes vadītājs. Par šiem komisijas priešlikumiem deputātiem nav iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemti.

 

A.Prēdele. Tālāk jaunais 5. arī ir precizēta redakcija, vienkārši sakārtoti pēc kārtības pantu nosaukumi un arī 6.2.punktā ir precizēta redakcija, daži vārdi nomainīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par šiem komisijas priekšlikumiem deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Vai varētu garāku zvanu nedaudz? Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par sociālo palīdzību” pieņemšanu trešajā lasījumā. Kolēģi, lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniegusi kārtējo iesniegumu un lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas darba kārtībā. Izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pēc darba kārtības 3.sadaļas 10.punkta — likumprojekts “Par sociālo palīdzību”. Ko tas nozīmētu? Tas nozīmētu, ka mums būtu jāizskata tūlīt, ja Saeima to akceptē. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Aija Poča, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Atbilstoši mūsu lēmumam plenārsēdes pirmajā daļā ir sagatavoti priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajam lasījumam. Ir saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Imants Kalniņš, kurš...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Visiem ir dokuments nr.2115. Jāsāk ar dokumentu.

 

A.Poča. Jā! Es ļoti atvainojos. 2115. jums nepieciešams darbam.

Sēdes vadītājs. Ir izsniegts deputātiem? Jā, ir. Tad, lūdzu, konkrēti priekšlikumi.

 

A.Poča. Tātad deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums precizē pirmajā lasījumā iesniegto redakciju atbilstoši tai terminoloģijai un tai kārtībai, kāda pašlaik ir noteikta likumā “Par budžeta un finansu vadību”. Respektīvi, precizēti izteicieni par ārpusbudžeta fondiem, nosaucot tos par Valsts ieņēmumu dienesta speciālo budžetu. Vairāk citu precizējumu nav. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 2. Nav pieņemts. Nav kvoruma. Es atvainojos. Nevis nav pieņemts, bet nav kvoruma. Nav kvoruma, kolēģi, un nebūs, ja jūs sēdēsiet zāles galā. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Tagad 19. darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts.

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.998. Šajā dokumentā jūs redzēsiet, ka ir vēstule no Finansu ministrijas un no Labklājības ministrijas, bet vispirms par būtību. Te ir neliels grozījums, ko jūs redzat, kas ir pievienots pie šī dokumenta, un tas grozījums ir paredzēts 7.pantā, ka strādājošajiem pensionāriem pamatpensija un papildu pensija izmaksājama pilnā apmērā. Šo priekšlikumu iesniedz Sociālo un darba lietu komisija. Pēc Kārtības ruļļa mums bija nepieciešama Finansu ministrijas atsauksme, un to jūs redzat, ka Finansu ministrijai ir noraidoša attieksme pret šo priekšlikumu, jo Ministru kabineta akceptētajā likumprojektā “Par valsts pensijām” ir paredzēts, ka pensiju izmaksas strādājošajiem pilnā apmērā, ka tas ir jau paredzēts, ka tas ir jaunajā likumprojektā. Un vēstulē no labklājības ministra jūs redzat, ka Labklājības ministrija atbalsta šo normu, bet, ka tas nenotiek šajā budžeta gadā, jo tad būtu jāizšķiras — vai nu izmaksāt strādājošajiem pensionāriem pilnas pensijas, vai būtu jāatliek nākamo pensiju indeksācija pārējiem pensionāriem. Bet komisijas vārdā es gribētu aicināt atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, ka izmaksāt strādājošajiem pensionāriem algu un pensiju pilnā apmērā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Un komisija ierosina šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību. Bet vispirms par dokumentu. Jūsu komentārs par dokumentu. Varbūt es šeit neesmu pareizi izlasījis, bet šeit projektā nav šīs norādes, par kuru jūs runājāt, ka sākt ar nākamo budžeta gadu.

 

P.Elferts. Nē, tas nav. Projektā tas nav. Faktiski mans priekšlikums būtu iesniegt tieši priekšlikumus “Pārejas noteikumos”, kad iesākt šo procesu, jo tas ir paredzēts faktiski jaunajā likumprojektā. Un, ja mēs pieņemam jauno likumprojektu nākamajā sēdē — 2.novembrī, šis likumprojekts būtu lieks. Bet tā kā mēs neesam pieņēmuši jauno pensiju likumu, tad būtu papildu drošība, jo ir jau solīts, ka strādājošajiem pensionāriem maksāsim gan pensijas, gan algas, tātad drošības labad pieņemt arī šo labojumu un iesniegt priekšlikumus “Pārejas noteikumos”, kad šī norma varētu stāties spēkā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai varbūt vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, otrā lasījuma termiņu!

 

P.Elferts. Gribu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 2.novembrī.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt to? Lūdzu, vai ir priekšlikums 2.novembrī.

 

P.Elferts. Man būtu lūgums, ka varētu... (Starpsauciens no zāles: “Sestajā novembrī!”)

Sēdes vadītājs. Ja ir citi priekšlikumi, lūdzu, nāciet tribīnē, izsakiet un balsosim! Nav citu priekšlikumu? Nav. Pieņemts 2.novembris.

 

P.Elferts. Lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Pirmais lasījums. Vai referents, lūdzu, ir? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Likumprojekts “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Viesturs Pauls Karnups — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. LNNK deputāts. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta būtība ir, lai nokārtotu administratīvo un citas darbības, kas ir saistītas ar darbu, noteikumiem sakarā ar Valsts prezidentu.

Pirmajā nodaļā noteikts Valsts prezidenta atalgojums un rezidence, jo līdz šim nav likumdošanā. Mēs balstījāmies uz tradīcijām, ka prezidents dzīvo Rīgas pilī, bet nav nekur specifiski tas noteikts, un šeit mēs vienkārši vēlamies to tādā veidā nokārtot, lai likumā būtu skaidri pārredzama viņa rezidence, kā arī atalgojuma veidi.

Otrajā nodaļā runāts par Valsts prezidenta Kanceleju, arī šī Kanceleja nav fiksēta likumdošanā, ir budžeta asignējums, bet Kanceleja kā institūcija, kā iestāde nav nekur fiksēta, un tādā veidā šajā likumprojektā tas ir noteikts.

Trešā nodaļa ir saistīta ar sociālajām un citām garantijām Valsts prezidentam. Šeit mēs apskatījām pasaules praksi, kā arī mūsu kaimiņvalstu — īpaši Igaunijas un Lietuvas — praksi, saistot sociālās un citas garantijas Valsts prezidentam. Mēs šo pieredzi piemērojām mūsu vajadzībām, un tā mēs esam šo kompromisu ierakstījuši trešajā nodaļā. Ceturtā nodaļa ir saistīta ar ierobežojumiem, jo nekur — ne Satversmē, ne citos likumdošanas aktos — nav paredzēti kaut kādi ierobežojumi, kas ir arī starptautiskajā praksē redzēti un pieņemti, ka Valsts prezidents tomēr ir pirmā persona valstī un ka nevar sagaidīt no viņa darbību, kas būtu pretrunā ar šo statusu.

Piektā nodaļa ir saistīta ar diplomātisko — dāvanas un citas lietas, kuras prezidents saņem, un kādā veidā tas var tikt regulēts, lai būtu skaidrība par viņa saņemto mantu, kamēr viņš ir šajā amatā.

“Pārejas noteikumos” mēs esam minējuši, ka šā likuma 1. un 2.pants, kas ir saistīts tieši ar atalgojumu, stājas spēkā ar jaunā budžeta pieņemšanu nākamajā gadā. Tāds īsumā ir šis likumprojekts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es lūdzu vispirms Saeimai balsot par šā likuma steidzamību. (No zāles: “Kāpēc jāsteidzas?”) Un tad mēs varēsim runāt par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas kāds runāt no deputātiem? Nevēlas neviens runāt. Lūdzu, balsosim! Balsojam par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!

 

V.P.Karnups. Es tagad lūdzu, lai Saeima balso pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds deputāts vēlas runāt? Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs tikko kā nobalsojām par steidzamību. It kā mums prezidenta funkcijas beigtos līdz ar 5.Saeimu. Prezidents gan vēl pusgadu būs postenī. Tāpēc es nevaru saprast, kāpēc tik steidzami bija jālemj par to, ko ar viņu darīt tad, ja viņš aiziet pensijā.

Man vēl ir viens lūgums, apspriežot šo likumprojektu, jo tas ir steidzams un būs tikai divos lasījumos. Par diviem tādiem globāliem jautājumiem. Te pirmajā nodaļā ir ierakstīts 2.pants, ka papildus atalgojumam Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem — 20 procentu apmērā no mēneša atalgojuma. Kāpēc 20 procentu, nevis pēc tā, cik nosaka nepieciešamība? Vienu mēnesi varbūt vajadzēs 50 procentu, otru mēnesi nevajadzēs nevienu? Kāpēc un no kurienes ir ņemti šie 20 procenti? Tad vajag dot ekonomisko pamatojumu, kur tas ir radies? Kāpēc šādi skaitļi veidojas, jo tādi procenti nav noteikti citur.

Nākamais jautājums. Runājot par to, kad Valsts prezidents aiziet pensijā? Cik es saprotu, tad viņa pensijas apmērs mainīsies nevis tā kā valstī — pēc indeksācijas principa vai pēc inflācijas principa, vai pēc nostrādāto gadu skaita principa, bet mainīsies pēc tā, kā mainīsies prezidenta alga. Tas ir vienīgais precedents. Ja jau pensijai ir kaut kādi aprēķināšanas principi, tad tam arī būtu jāattiecas uz Valsts prezidentu. Es gan nedomāju, ka viņam patiešām 30 latiem būtu jābūt. Bet kāpēc katru reizi, kā nobalso par savādāku prezidenta... strādājoša prezidenta algu, mainās pensionēta prezidenta alga, kas ir strādājis pirms tam, jo šeit ir ierakstīts “ikmēneša pensija 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma”. Tātad, ja maina mēneša atalgojumu nākamajam prezidentam, tad iepriekšējam mainās pensijas apmērs. Vai tas atbilst Pensijas likumam? Elferta kungs, kā jūs izturaties pret citiem Latvijas iedzīvotājiem? Vai Latvijas iedzīvotāju pensija mainās, mainoties algām budžeta iestādēs? Un tieši tādos pašos procentos un attiecībās? Pensiju likumā tas nav iestrādāts, un šodien praktiski valstī arī tas nedarbojas.

Nākamais jautājums. Vai valstī visu mūžu pensionētam prezidentam šodienas Latvijas apstākļos ir jānodrošina auto? Es domāju, ka prezidenta ienākumi kopā ir tik lieli, lai prezidents pats varētu iegādāties sev auto un pensijas vecumā, kad viņš ir aizgājis no sava darba, brauktu ar savu auto.

Nākamais jautājums par sekretāru. Vai Latvijas pensionētam prezidentam ir vajadzīgs sekretārs vai sekretāre? Kādam mērķim? Vai šim cilvēkam pensijas vecumā būs patiešām tik liela aizņemtība, ka viņš nevarēs atbildēt uz savu korespondenci un ir vajadzīga sekretāre, kas to sakārtos? Es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem pārdomāt, kā ar to būt. Manuprāt šis otrais lasījums steidzamības kārtā tomēr ir sasteigts, it īpaši, ja runājam par šiem materiālajiem jautājumiem.

Es zinu, ka šeit būtu ļoti labi, ja pievienotu klāt tabulu, kāda ir pasaules prakse, jo es jau vairākkārt esmu atkārtojusi no tribīnes, mums visu laiku saka — pasaulē tas ir tā, kā mēs te rakstām. Bet, mīļie cilvēki, ja jau budžetam ir klāt tabulas, lai gan tās nebija visai veiksmīgas, kā mums parādīja budžeta labojumi, kuri pat mums nevarēja atbildēt uz daudziem skaitļiem, bet vismaz kaut kas bija klāt, tad šeit šoreiz vajadzētu tiešām pievienot, kāda tad ir šī pasaules prakse, izskaitļotu, parādītu tabulās, pārdomātu, lai mēs varam izspriest un lai mēs šodien nenāktu klajā ar kaut kādiem voluntāriem lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Patiešām, es pilnīgi pievienojos kolēģei Ilgai Kreitusei, ka Latvijā nebūtu jāizgudro šajā zālē bezgalīgi daudz velosipēdu un jārada kaut kas jauns, tāds, kas citās valstīs nav. Tik tiešām mums ir jāiet kultūras tautu ceļš, Eiropas valstu pieredze ir jāizmanto un jārīkojas tā, kā to dara valstis ar lielu demokrātijas pieredzi. Kā tad ir vispirms mūsu kaimiņvalstīs? Mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā — jau sen ir pieņemti īpaši normatīvie akti, ka šos jautājumus ir regulējuši. Lietuvā ar īpašu likumu par valsts prezidentu ir noteikts, pirmkārt, ka valsts prezidenta alga Lietuvā ir līdzvērtīga 25 iztikas minimumiem, kas ir daudz lielāka nekā mūsu prezidentam iecerētā. Lietuvas prezidentam ir rezidence un dienesta dzīvoklis Viļņā, kā arī vasaras rezidence, īpašā uzdevuma lidmašīna un divas bruņotas automašīnas, īpašs aizsardzības dienests, tas ir likumā noteikts, reprezentācijas izdevumi valstī, ko nosaka Ministru kabinets, kas ir daudz lielāki nekā iecerēts mūsu prezidentam, izdevumi ārvalstu vizītēm... Gravas kundze, tūlīt mēs nonāksim līdz pensijām. Attiecībā uz pensionēšanu mūsu kaimiņvalstīs situācija ir tāda, ka Lietuvas prezidents pēc aiziešanas... tātad pēc aiziešanas no amata līdz mūža beigām saņem ikmēneša pensiju, kas ir līdzvērtīga 50 procentiem no republikas prezidenta algas, savukārt Igaunijā prezidents pensiju saņem 75 procentu apmērā no prezidenta algas, tātad vēl lielāku nekā Latvijā ir. Arī aizejot pensijā, Lietuvā saņem rezidenci, pensionēta prezidenta lietošanā paliek arī dzīvoklis, tāpat vairāki darbinieki, kas viņu uz valsts rēķina apkalpo. Tādējādi, godātie kolēģi, es saprotu varbūt šo pārsteigumu dažiem deputātiem, izlasot šo likumprojektu, es gribētu tomēr, lai, sagatavojot otrajam lasījumam, kolēģi, kuriem ir kaut kādi labi priekšlikumi un, cik es saprotu, Ilgai Kreitusei šādi priekšlikumi ir, vajadzētu iesniegt šos priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Arī sagatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, mēs izdarījām dažus grozījumus likumprojektā, precizējām un labprāt to izdarīsim arī, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Es aicinātu šodien šo likumprojektu pieņemt un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jautājums, protams, ir mazliet provokatīvs, un to jau varēja just presē iepriekš, kad tiks saceltas kaislības par to, kā nu prezidents tiek nodrošināts. Man ir... es arī piekrītu deputātei Kreitusei, ka tik tiešām vajadzēja salīdzinājumam parādīt, kā tas ir pasaulē, jo tas tikai samazinātu šo troksni, ne jau palielinātu. Es nesen runāju ar vienu Francijas deputātu gan ne par prezidenta nodrošinājumu, bet par algām, un tad izrādījās, ka Francijas strādnieka ar likumu noteiktā minimālā alga, zemākā, kāda drīkst būt, bija tieši vienlīdzīga ar mūsu Latvijas prezidenta pašreizējo algu, nu, tur ir viegli salīdzināt 10 franki ir 1 lats. Tā kā tas ir šādā salīdzinājumā. Redziet, kas vēl šeit būtu jāņem vērā. Prezidents, šā vai tā, vai viņš būs prezidents, vai viņš nebūs prezidents, katrā ziņā jebkurš no tiem, kas ieņems šo amatu, ir... būs spēcīga politiska figūra, kura arī pēc aiziešanas no prezidenta amata pildīs kādu citu pienākumu. Un gandrīz droši var garantēt, ka šim cilvēkam būs dienesta automašīna un viņam būs sekretāre, tātad, tas, ka tas ir ierakstīts likumā kā garantija, patiesībā ir tikai ierakstīt to pašu, kas viņam jau tik un tā būs, pildot jebkuru pienākumu līdz tam laikam, kad viņam pienāks vecuma pensija. Nu tad atliek vienīgi runāt par to, kā tas būs, kad ir vecuma pensija, vai tad viņam atstāt šo automašīnu vai sekretāri vai neatstāt. Es domāju, ka cilvēks, kurš pildīs prezidenta pienākumus, savā mūžā būs ticies ar tik daudziem politiskiem darbiniekiem, viņš būs uzkrājis tādu pieredzi, kuru nav laika apkopot savas aktīvās darbības laikā, ka viņam tas, patiesību sakot, būtu jāmēģina izdarīt tikai tad, katrā ziņā jāmēģina izdarīt vismaz tad, kad viņš aizies pensijā. Un skaidrs, ka visas valsts interesēs ir, lai viņš to izdarītu. Un tāpēc tas, ka viņam šajā laikā tiek dota dienesta automašīna un nodrošināti sekretāres pakalpojumi, būtībā nenozīmē vis labdarību šim prezidentam, bet gan sabiedrības vēlēšanos arī pēc aiziešanas pensijā vēl mēģināt izdabūt to iespējamo, ko no šī cilvēka var dabūt laukā. Tā kā mēs te vienkārši runājam par prezidenta ekspluatēšanas formām, nevis par kaut kādu īpašu labdarību. Tas ir tas, ko es gribēju par šo lietu pateikt, šo likumu atbalstot.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Es domāju, ka šī iepriekšējā uzstāšanās faktiski parāda atsevišķu mūsu deputātu varbūt dziļo saistību ar to padomju pagātni, kas visu to laiku mūsu psiholoģijā ir bijusi iesēdusies. Es nevaru pieņemt nekādā gadījumā šādus Berķa kunga prātojumus par to, kas būs, kas nebūs ar to cilvēku, kā viņš tagad darbosies. Es domāju, ka visiem jums ir skaidrs, izlasot šo likumprojektu “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Ir runa par Valsts prezidentu, par šīs valsts pirmo cilvēku, kuram mēs esam uzticējuši. Tāpēc runāt par to, kas pēc tam būs, kas tur nebūs, cik viņš ir gudrs un cik viņš ir kontaktu izveidojis, es domāju, tas ir vairāk kā nekorekti. Un otrkārt es gribētu teikt par Ilgas Kreituses teikto. Jā, šī runa bija faktiski noformēta pietiekoši korekti un tā bija faktiski absolūti nepieņemama, tie bija prātojumi par to, vai nu šis cilvēks tagad vecumdienās saņems tik daudz vēstuļu, ka tur vajadzētu sekretāri, un vai tad tā aldziņa nebūs tāda, ka viņš nevarēs automašīnu nopirkt, vai tad nav. Kur tad šeit ir tā vispārējā pensijas formula. Cienītie kolēģi, es domāju, ka šeit parādījās absolūta tā padomju cilvēka psiholoģija, kas bija pieradis dzīvot, kad bijušo vajag apspļaudīt. Cienītie kolēģi, mēģināsim atturēties no tādiem ekskursiem, kurā spļāvienu ir vairāk nekā vērtīgu vārdu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Referents vēlas, lūdzu? Nevēlas. Tad zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu otrā lasījuma termiņu.

 

V.P.Karnups. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 31.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Bet saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jānosaka otrais lasījums.

 

V.P.Karnups. Un otrais lasījums — 2.novembrī.

Sēdes vadītājs. 2.novembrī. Nav iebildumu deputātiem? (No zāles deputāte Kreituse: “Jā, es ierosinu 6. novembri, lai var sagatavot piemēru no pasaules prakses.”) Deputāte Kreituse, tas ir oficiāli balsojams, ja, jūsu priekšlikums... Diemžēl no tribīnes tas jāsaka. Bet deputāte Kreituse ierosina 6.novembri. Tātad divi priekšlikumi — 2.novembrī un 6.novembrī, tālākais termiņš pirmais balsojams. Jā, vispirms balsosim par 6.novembri. Lūdzu, balsojam par ierosināto priekšlikumu izskatīt otrajā lasījumā 6.novembrī. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 29, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad balsojam par priekšlikumu izskatīt 2.novembrī otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 2. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1 , atturas — 5. Līdz ar to otrais lasījums tiek noteikts 2.novembrī.

 

 

Likumprojekts ‘Par slimības un maternitātes pabalstiem” , otrais lasījums. Deputāts Glāzītis — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Glāzītis (LC). Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Par likumprojektu “Par slimību un maternitātes pabalstiem” uz otro lasījumu ir saņemti 9 priekšlikumi. Un šie priekšlikumi ir iesniegti no Sociālo un darba lietu komisijas, un tie visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Par katru atsevišķi, skaļāk, mikrofonā.

 

A.Glāzītis. Tātad pirmais Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir iekļaut terminu skaidrojumu likuma 1.pantā, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Glāzītis. Nākamais priekšlikums ir 10.pantā 5.apakšpunktā izslēgt vārdu “stacionārā”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts. 12.pants.

 

A.Glāzītis. 12.pantā ir izteikta jauna redakcija... otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, un komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Glāzītis. 13.pantā izslēgta pirmā daļa, un otro daļu uzskatīt par pirmo daļu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Glāzītis. Tālāk — 14.panta otrajā daļā izslēgt vārdu “stacionārā”, tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Glāzītis. Tad precizēta 21.panta redakcija. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk.

 

A.Glāzītis. 32.pantā ir precizēta panta redakcija, un tas ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

A.Glāzītis. 35.pantā papildina pirmo daļu pēc vārdiem “un dzemdībām” ar vārdiem “un slima bērna kopšanai”. Komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Glāzītis. Un šajā pašā 35.pantā izslēgt 35.panta otro daļu un tātad trešo daļu uzskatīt par otro daļu. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par slimības un maternitātes pabalstiem” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

A.Glāzītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.oktobris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, otrais lasījums. Juridiskā komisija, Māris Grīnblats Juridiskās komisijas vārdā, “Tēvzemei un brīvībai” deputāts. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB).Godātie deputāti! Likumprojekts “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” ir sagatavots otrajam lasījumam. No komisijas puses atbildīgā persona par šī projekta stādīšanu priekšā bija Kristiāna Lībane, diemžēl viņa ir ārzemju komandējumā, un tādējādi pēdējā brīdī man ir jāuzņemas vienkārši pienākumi iepazīstināt ar priekšlikumiem šim projektam, kurā es, godīgi sakot, neesmu iedziļinājies, bet es domāju, ka priekšlikumu autori, ja viņiem būs ko sacīt, varbūt varēs dot arī kādus kompetentākus norādījumus. Tātad, 1. pants, ir ...

Sēdes vadītājs. Dokuments?...

 

M.Grīnblats. Jā, dokumenta numurs, tātad precizēsim, ir 2082.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem visiem ir dokuments nr. 2082? Likumprojekts “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” otrajā lasījumā. Lūdzu, sākam!

 

M.Grīnblats. 1. pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk.

 

M.Grīnblats. Arī 2. pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 3. pantā teksts ir nedaudz uzlabots. Tātad — bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar attiecīgu uzrakstu, neprecizējot, kāds konkrēti ir šis uzraksts.

Sēdes vadītājs. Par 3. pantu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

M.Grīnblats. 5. pantā ir vairāki redakcionāli precizējumi, tāpat panta pirmās daļas otrais teikums ir pārveidots par panta otro daļu, bet citu būtisku izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par 5. panta redakciju? Nav. Tālāk.

 

M.Grīnblats. Par 7. panta 1. daļu ir vairāki priekšlikumi. Cilvēktiesību komisija bija iesniegusi priekšlikumu papildināt tekstu pēc vārdiem “Latvijas pilsoņus” ar vārdiem “augstāko izglītību”, ko Juridiskā komisija ir noraidījusi. Ir deputāta Glāzīša priekšlikums, kas arī ir pieņemts, un ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir daļēji pieņēmusi, tātad papildināt vārdus “Latvijas pilsoņus” pēc tam ar vārdiem “un nepilsoņus” tādā redakcijā, ka precizētu — tātad pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 7. panta redakciju, kuru iesniedz komisija, deputātiem, priekšlikumu iesniedzējiem un Cilvēktiesību komisijai iebildumu nav? Nav. Tad 7. pants ir pieņemts.

 

M.Grīnblats. Tā bija 7. panta pirmā daļa...

Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos, pirmā daļa....

 

M.Grīnblats. Savukārt 7. panta otrā daļā bija deputāta Glāzīša priekšlikums, ko Juridiskā komisija gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāt Glāzīti, es nevaru komentēt jūsu smaidu... Kāds ir jūsu priekšlikums? (No zāles deputāts A.Glāzītis: “Piekrītu komisijas...”) Piekrīt komisijas... Deputātiem nav iebildumu? Nav.

 

M.Grīnblats. Par 9. pantu ir Cilvēktiesību komisijas redakcionāls precizējums, kas arī ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tālāk — 13. pantā ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums par 1. pantu un arī 2. panta redakcija... un tātad šie priekšlikumi... Juridiskā komisija faktiski ir ņēmusi vērā, un ir papildināts projekts ar otro un trešo daļu un ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk.

 

M.Grīnblats. Pie 14. panta arī ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk — par 15. pantu ir vairāki precizējumi, ko ir devusi Cilvēktiesību komisija, tie ir iestrādāti 1. un 2. punktā, tāpat ir papildināts 14. pants ar vēl dažiem nelieliem grozījumiem no Juridiskās komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Par 15. panta redakciju, ko ir iesniegusi komisija, nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

M.Grīnblats. Arī 16. pants.... Jā.... 16. pantā tāpat ir neliels redakcionāls papildinājums. Tātad nāk klāt vārds “pagasttiesa” attiecīgi 1. un 2. panta punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 17. pantā ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums — jauna 17. panta otrās daļas redakcija. Un šis priekšlikums ir iestrādāts jau iepriekš likumprojekta 13. pantā, bet 17. pants tapa papildināts ar vārdu “pagasttiesas” otrajā un visos punktos šajā pantā... visās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tāpat arī pie 18. panta nāk papildinājums “pagasttiesas” aiz vārda “bāriņtiesas”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tas pats attiecas uz 19. pantu, kurā ir izdarīts šāds redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. Tieši tāds pats priekšlikums arī 20. pantā. Parādās vārds “pagasttiesas”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk!

 

M.Grīnblats. 21. pantā ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts šī likumprojekta 13. pantā, un arī papildinājums ar vārdu “pagasttiesas” visās šī panta daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 22. pantā ir Saeimas deputātu Folkmanes, Zaščerinska un Kides priekšlikums, kas ir ņemts vērā. Tāpat arī papildināts ar vārdu “pagasttiesas” abās šā panta daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Arī 23. pantā ir iepriekš minētais papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tas pats attiecas arī uz 24. pantu. Līdzīgs papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. 25. pantā arī Juridiskā komisija izdarījusi dažus redakcionālus papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. 26. pantā ir vairāki papildinājumi, kas precizē atsauci uz Civillikuma pantiem. Un 2. panta redakcija.... panta otrās daļas redakcija ir nedaudz mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 27. pantam ir ieteikta jauna redakcija, tātad šāds pants nav bijis. Pirmā daļa — notariālo funkciju pilda pagasttiesas priekšsēdētājs vai pagasttiesas loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas lēmumu. Un 27. panta otrā daļa — ieinteresētā persona, kura uzskata pagasttiesas rīcību notariālās funkcijas veikšanā par nepamatotu, kā arī par atteikšanos izdarīt apliecinājumu vai citu šā likuma 7. nodaļā paredzēto darbību, var iesniegt sūdzību attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tālāk tātad iepriekšējā lasījuma 27. pants... turpmāk tātad numerācija mainīsies, tas ir 28. pants. Šeit daži redakcionāli precizējumi par atsaucēm uz Civillikuma pantiem, kā arī jauna panta sestā daļa: gadījumos, kad aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību, ir atstādināms no amata, bāriņtiesas ieceļ pagaidu aizbildni (Civillikuma 237. un 232. pants).

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. 28. pants — tagad jaunajā šajā lasījumā 29. pants — ir Cilvēktiesību komisijas lūgums precizēt panta otrās daļas redakciju. Un tagad tā ir izteikta šādi: bāriņtiesas rūpējas, lai aizbildnis ļaunprātīgi un savtīgos nolūkos neizmantotu aizbilstamā darbu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 29. pants, tagad 30. pants, arī vairāki redakcionāli grozījumi. 6. punkts ir sadalīts par 6. un 7. punktu, turpmāk mainot panta daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Tālāk — diviem pantiem nav neviena priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Jā...

 

M.Grīnblats. Pārejam pie 32. panta — jaunajā redakcijā 33. pants. Šeit ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums un ir panta jauna redakcija, kur šis priekšlikums ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. 33. pants — jaunā redakcijā 34. pants. Šeit ir panta otrā daļa precizētā redakcijā, atsauces uz Civillikuma noteiktajiem pantiem ir iekavās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Nākošajiem diviem pantiem nekādu priekšlikumu nav. 36. pantā — jaunā redakcijā 37. pantā — ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. 37. pants, pēc jaunās redakcijas 38. — ir deputātu Folkmanes, Zaščerinska un Kides ierosinājums, un panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kur šis priekšlikums arī ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

M.Grīnblats. 38. pantā, jaunā redakcijā tas ir 39. pants, arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Folkmanes, Zaščerinska un Kides ierosinājums un priekšlikums, kur arī pantā ir šis priekšlikums ņemts vērā un ir precizēta atsauce.

Sēdes vadītājs. Jā, tikai vajadzētu dokumentā precīzi rakstīt: Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāti Folkmane, Zaščerinskis, Kide.

 

M.Grīnblats. Jā, tiešām šeit ir pieļauta tehniska kļūme, jā...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par 39. panta redakciju? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 39. pantā, tagad jaunajā redakcijā 40. pantā, ir deputātu Folkmanes, Zaščerinska un Kides priekšlikums par panta jaunu redakciju, un Juridiskā komisija ir piedāvājusi izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot šo priekšlikumu, kā arī papildināt pantu ar jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

M.Grīnblats. Tālāk pie 40. panta, jaunā redakcijā 41. panta, — priekšlikumu nav. Taču tālāk nāk deputātu Folkmanes, Zaščerinska un Kides priekšlikums papildināt 6. nodaļu ar jaunu pantu. Un šis priekšlikums ir iestrādāts 40. pantā, kas pirmā lasījumā ir 39. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. Tālāk ir precizēts 7. nodaļas nosaukums — nevis “Notariālās funkcijas”, bet “Notariālā funkcija”.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. 41. pants, jaunā redakcijā 42. pants, — ir precizētas šī panta 1., 2., 3., 4., 6. punkta redakcijas.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. 42. pants, jaunajā redakcijā 43. pants, panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā un ir izdarīti arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. Pie nākošā panta nekādu izmaiņu nav. 44. pantā, jaunā redakcijā 45. pantā, šī panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. 45. pantā, jaunā redakcijā 46. pantā, arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

M.Grīnblats. 46. pants, jaunā redakcijā 47. pants, arī tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

M.Grīnblats. Nākošā pantā nekādu izmaiņu nav. 49. pants, jaunā redakcijā 50. pants, — pants ir papildināts ar jaunu trešo daļu: apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs saglabājas pagasttiesas lietās. Kā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Nākamajos divos pantos nekādu izmaiņu nav. 52. pantā, jaunā redakcijā 53. pantā, panta pirmās daļas otrais teikums izteikts jaunā redakcijā un ir papildināts pants ar otro daļu, ar jaunu teikumu — tātad otrā daļa skan šādi: adresātam jāizsniedz iesniegtā paziņojuma noraksts; un otrais teikums: paziņojums izsniedzams adresātam personīgi vai nosūtāms pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pastā apliecinājumu par tā izsniegšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

 

M.Grīnblats. Nav izmaiņu arī nākamajos šī projekta trijos pantos. Savukārt 56. pantā, jaunā redakcijā 57. pantā, ir tātad bijuši vairāki Tautas saskaņas partijas, laikam še varētu būt arī kļūda, Tautsaimnieku politiskās apvienības, ja es nekļūdos, priekšlikumi par atsevišķu nodevu izmaiņu, un Juridiskā komisija arī vairākas šīs nodevas ir mazliet mainījusi, kā arī papildinājusi šo pantu ar jaunu pirmās daļas 11. punktu par apliecības izsniegšanu, par izsniegto paziņojumu... samaksa 2 lati. Kā arī daži citi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Par 57.pantu ir iebildumi deputātiem? Nav. Komisijas redakcija apstiprināta.

 

M.Grīnblats. Nākamajos pantos izmaiņu tātad nav, izņemot 64.pantu, jaunajā redakcijā 65. pantu, kur ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanu trešajam lasījumam.

 

M.Grīnblats. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam līdz 31.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”. Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Deputāts Ritenis — Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

 

J.Ritenis (LZS) . Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts bija dažādu iemeslu dēļ aizkavējies, tādēļ Juridiskā komisija pašreiz dara visu iespējamo, lai tas varētu tikt pieņemts vēl šajā Saeimā. Jums visiem priekšā ir 2098.dokuments.Tas ir dokuments, kas satur visus priekšlikumus otrajam lasījumam. Jau sākumā ir jārunā par likumprojekta nosaukumu. Un šeit Juridiskās komisijas priekšlikums, kā jūs redzēsiet no jūsu rīcībā esošām tabulām, ir papildināt šo nosaukumu, kas to padarītu arī skaidrāku. Un, proti, jaunā redakcija būtu pieņemama, sakot, ka runa ir par nekustamā īpašuma atdošanu akadēmiskām mūža organizācijām. Tātad tikai par nekustamā īpašuma atdošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Ritenis. Tālāk ir 1.pants. Attiecībā uz 1.pantu ir saņemti priekšlikumi no Finansu ministrijas un saņemts ir arī priekšlikums no deputāta Bordāna. Šie priekšlikumi ir iestrādāti, izsakot šo pantu jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par 1.pantu jaunajā redakcijā ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts. 2.pants.

 

J.Ritenis. Attiecībā uz 2.pantu bija ienācis ierosinājums — svītrot vārdus “Latvijas Republikas”. Un arī Juridiskā biroja priekšlikums. Abi šie priekšlikumi ir iestrādāti 2.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 3.pants. Attiecībā uz 3.pantu bija saņemts deputāta Bordāna priekšlikums un Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums. Arī šie abi priekšlikumi ir iestrādāti 3.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu par šo redakciju? Nav. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 4.pants. Attiecībā uz 4.pantu atkal bija trīs priekšlikumi, īstenībā četri priekšlikumi. Deputāta Bordāna, Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas un divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Šie visi priekšlikumi ir iestrādāti 4.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 4.panta otrā daļa paliek tāda, kāda bija, kā tas ir redzams, un par to mums tālāk nav ko runāt.

5.pants. Attiecībā uz 5.pantu bija divi deputāta Bordāna priekšlikumi Tie ir iestrādāti 5.panta jaunajā redakcijā, kurā ir iestrādāts arī Juridiskā biroja redakcionālas dabas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 6.pants. Šeit bija priekšlikums — izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas ir izdarīts, bet bija priekšlikumi arī no Finansu ministrijas. Šie Finansu ministrijas priekšlikumi ir komisijā noraidīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

J.Ritenis. 7.pants. Attiecībā uz 7.pantu bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums un deputāta Bordāna priekšlikums, un komisija lēma noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu un redakcionāli precizēt šī panta daļu, iestrādājot tajā deputāta Bordāna priekšlikumu, kas ir iestrādāts 1.panta 2. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

J.Ritenis. Tad mēs nonākam pie 7.panta trešās daļas. Šeit ir deputāta Bordāna priekšlikums, un tas ir iestrādāts šī panta trešās daļas jaunajā redakcijā, kas ir papildināta ar atsauci uz likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”.

Sēdes vadītājs. Par trešās daļas redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 8.pants. Šeit ir tikai precizēta panta...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Tur vēl ir — “izslēgt ceturto daļu”.

 

J.Ritenis. O, jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Par ceturtās daļas izslēgšanu deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

 

J.Ritenis. 8.pants. Šeit bija vajadzība precizēt redakcionāli šo pantu, kas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Ritenis. 8.panta otrā daļa. Šeit bija Finansu ministrijas priekšlikums, kas ir noraidīts, un šī daļa ir redakcionāli izteikta tādā formā, kā tas ir redzams pievienotajā tabulā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Ritenis. 8.panta trešā daļa. Šeit ir priekšlikums šo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Ritenis. 9.pants. Šeit bija Finansu ministrijas priekšlikumi un arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija lēma noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Ritenis. 9.panta otrā daļa. Komisija lēma, ka ir redakcionāli jāprecizē, un tas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Ritenis. 10.pants. Attiecībā uz šo pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija nolēma pieņemt, un tas ir iestrādāts jaunajā projektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Ritenis. 11.pants. Šeit atkal attiecībā uz šo pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir pieņemts un ir iestrādāts likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Ritenis. 12.pants. Attiecībā uz to bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts ir Finansu ministrijas priekšlikums, bet pieņemts un likumprojektā iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

 

J.Ritenis. 12.panta otrā daļa. Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz šo pantu. Tas ir pieņemts un iestrādāts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Ritenis. 13.pants. Šeit bija atkal Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu un pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir iestrādāts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Ritenis. 14.pants. Attiecībā uz šo pantu bija deputāta Bordāna priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Ritenis. 14.panta otrā daļa. Šeit bija Finansu ministrijas valsts sekretāres priekšlikums. Tas ir noraidīts, un šī daļa paliek iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Ritenis. Nu, tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. Par 14.pantu nav iebildumu kopumā? Nav. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts.

 

J.Ritenis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

 

J.Ritenis. Priekšlikumu iesniegšanai būtu jānotiek līdz 31.oktobrim, lai mēs varam šo...

Sēdes vadītājs. Par šo termiņu nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” ir iesnieguši pieci deputāti — deputāte Sāmīte, Leiškalns un Ābiķis kā pirmie parakstītāji. Šis likumprojekts aptver to jautājumu loku, kurš netika atspoguļots vai arī tikai daļēji tika atspoguļots kredītiestāžu noteikumos. Un komisija, saņemot šo piecu deputātu priekšlikumu, uzskatīja par nepieciešamu vai arī par iespējamu nodot šo likumprojektu izskatīšanā Saeimai. Un atļaujiet man būtībā īsi pateikt galveno par šī likumprojekta būtību.

Likumprojekts nosaka fizisko personu, domāts ir, ka šīs fiziskās personas, tas attiektos uz rezidentiem, kas ir, vismaz tā arī mēs sapratām to komisijas sēdē, bet, protams, ka šeit 1.pantā acīmredzot ir nepieciešami precizējumi, lai tas būtu juridiski skaidri saprotams. Tātad tas nosaka fizisko personu, proti, Latvijas rezidentu noguldījumu apdrošināšanu Latvijas Bankas licencētajās komercbankās. Noguldījumi šī likuma izpratnē ir fizisko personu naudas līdzekļu glabāšana banku kontos uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Paredzēts, ka noguldījumi vienā bankā vienam rezidentam jeb vienai personai tiek apdrošināti pamatsummas apmērā, bet ne vairāk kā par 500 latiem. Svarīgākā daļa, protams, ir, no kurienes nāk nauda, kas ir izklāstīts šā likumprojekta 6. un 7.pantā, un ir paredzēts, ka Finansu ministrijas Noguldījumu apdrošināšanas departaments izveido apdrošināšanas fondu, kurš veidojas no trim avotiem.

Pirmais būtu banku regulārie maksājumi saskaņā… ja banku regulārie maksājumi… pašreizējā līmenī tas būtu paredzēts 0,2% apmērā no fizisko personu apdrošināto noguldījumu ceturkšņa vidējā apmēra attiecīgajā komercbankā. Ir paredzēti arī atskaitījumi no Latvijas Bankas līdzekļiem, kur likumā ir paredzēts, ka ne mazāk par 500 000 latu gadā. Šeit principiāla vienošanās vienmēr ir bijusi ar Latvijas Banku, ka Latvijas Banka ir gatava dot šo naudu — “sēklas” naudu pirmajiem gadiem. Vai šī nauda būtu regulāra, Latvijas Bankai dažkārt domas šeit ir dalījušās.

Treškārt, Ministru kabineta novirzītie valsts budžeta līdzekļi. Praktiski acīmredzot, ja šādi līdzekļi būtu vajadzīgi un ja pirmie divi avoti, ja skatās uz skaitļiem, būtu par mazu, acīmredzot tad būtu jāveic kādi ārvalstu… Visreālākais segums varētu būt kādi ārvalstu aizņēmumi. Vēl varētu būt būtisks jautājums par to, uz kurām bankām tieši attiektos šie noteikumi, tātad likumā būtu teikts, ka uz Latvijas Bankas licencētajām, kas var nodarboties ar šīm operācijām. Mēs zinām, ka šo banku skaits ir strauji samazinājies un pašlaik tas ir kaut kādos padsmitos. Var domāt, ka šis skaitlis vēl samazināsies, tāpēc droši vien pie noslēguma jautājumiem vai “Pārejas noteikumiem” būtu ļoti būtiski vēl jāstrādā, paredzot varbūt spēkā stāšanos ar daudz vēlāku periodu, nevis tūlīt. Ir izteikti priekšlikumi — ar 1.jūliju, varbūt pat ar vēl vēlāku periodu, lai šajā laikā tiktu atrisināts jautājums, uz kurām bankām tieši šie jautājumi attiektos.

Protams, vēl īpašs jautājums ir par Latvijas Valsts krājbanku, kurai arī būtu jāveic šie maksājumi, kurā noguldītāju skaits ir viens no visbūtiskākajiem mūsu valstī. Tādējādi komisija, izskatot šo jautājumu, nodeva to izskatīšanai Saeimai un uzskatīja, ka to ir vērts diskutēt pirmajā lasījumā un arī pieņemt pirmajā lasījumā, lai to skatītu tālāk.

Šodien jau nupat notikušajā Prezidija sēdē arī izraisījās diskusija par šo likumprojektu, būtībā par tā steidzamību. Šeit man ir jāpaskaidro, es ceru vismaz, ka, cik es esmu informēts, ka ir deputāti, kas ir ierosinājuši šā likumprojekta steidzamību, es saprotu, ka ir šādi dokumenti saņemti, man arī ir jāpaskaidro tas, ka, protams, ja mēs gribam pieņemt šo likumprojektu — šī Saeima, tādā gadījumā acīmredzot šī steidzamība ir ļoti būtiska. Tajā pašā laikā man jāpaskaidro, ka komisijas sēdē arī īpaši tika apspriests jautājums par šo steidzamību un komisijas sēdē domas dalījās. Bija, kas aizstāvēja, ka būtu nepieciešama šī steidzamība, bija citi argumenti, ka šis likumprojekts vēl, tā kā tas skar nopietnas naudas lietas, ka tas ir vēl pietiekoši “zaļš” un ka šī steidzamība nebūtu vietā. Būtībā man šķiet, ka tik tiešām tā nebūtu vietā, bet mums ir jārēķinās arī ar ļoti konkrētiem termiņiem, kuros… ja šī Saeima gribētu nobeigt vēl šo darbiņu. Bet tātad komisijā balsojot nolēma, ka šim likumprojektam nebūtu jābūt steidzamam. Tas būtu viss, ko es gribēju ziņot par šā likumprojekta būtību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums nolasu pantu. Tā mēs diemžēl nevaram nenoteikt. “Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas...” Tātad atbildīgās komisijas nav… “vai desmit deputātu priekšlikumi ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem”. Ir desmit deputātu iesniegums? Ir desmit deputātu iesniegums. “Lūdzam ierosināt steidzamību likumprojektam “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu””. Deputāti Sāmīte, Poča, Ābiķis, Glāzītis, Liepiņš, Elferts, Seiksts, Krištopans, Zvaigzne, Daudišs.

Sākam apspriest šo iesniegumu. Par steidzamību. Lūdzu, deputāts Bukovskis, Tautas saskaņas partija.

 

I.Bukovskis (TSP). Cienījamie deputāti! Ko risina šis likums? Fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu, varbūt bankas sistēmas pilnveidošanu? Ziniet, nekā tamlīdzīga nav, ko arī pateica Budžeta komisijas priekšsēdētājs. Ja mēs runājam par bankas apdrošināšanu, tad tas ir par fizisko personu apdrošināšanu bankas sistēmas ietvaros, tas ir pavisam kaut kas cits. Kas šobrīd notiek? Tagad noguldītājiem, kuri ir apkrāpti varbūt žuliķu bankās vai vēl kaut kur, ar nelikumīgu darbību grib nosegt to naudu no citiem, kuri ir godīgi strādājoši, bet ne jau nu bankas maksās. Maksās citi noguldītāji, kuri noguldīs citās bankās, kas turas tagad. Tā kā principā tā sanāk galīga elementāra laupīšana. Paņem no kabatas godīgajiem un atdod rokās negodīgajiem. Kāpēc pēkšņi tas viss ir vajadzīgs ļoti steidzami? Es jums varu pateikt, kāpēc. Tāpēc, ka Prezidijā apspriest trijos lasījumos nevar paspēt. Visa apspriešana Prezidijā bija, ka ir jāpabeidz Saeimai tas darbs, kas ir iesākts, bet pēkšņi mēs redzam likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai tā ir darba pabeigšana? Nē. Kāda ir izveidojusies šobrīd situācija? Šobrīd situācija ir šāda: līdz ar likuma pieņemšanu “Par komercbankām” ir atcelti noteikumi, tie trīs noteikumi, kuri ir bijuši, tajā skaitā, arī šis. Pašlaik notiek nelikumīga naudas izmaksa no budžeta, par ko ir atbildīga finansu ministre. Paklausieties, tad šobrīd nepamatoti grib izmaksāt naudu no budžeta. Tagad, lai piesegtu šo nelikumīgo darbību, kas šobrīd ir izveidojusies, tāpēc, ka šobrīd nav nekāda likumīga pamata, steidzīgi ir jāpieņem kaut kāds likums, nav svarīgi kas tur ir rakstīts, vajag pamatotību vispār izmaksām kā tādām. Kas tās bija par izmaksām? Varbūt tās nodrošināja kaut kādu sistēmu mūsu Latvijā, ka noguldītāji var nolikt utt. Nekā tamlīdzīga! Tā ir “Latvijas ceļa” priekšvēlēšanu kampaņa, kur viņi no valsts budžeta izdeva naudu noguldītājiem, un tagad viņi nonāca sprukās. Tāpēc, ka tagad vairs nav likumīga pamata. Lai nebūtu jāatbild par to, jāpieņem steidzīgi kaut kāds likums, neizdomāts, kā to arī teica Budžeta komisijas priekšsēdētājs, “zaļš”, nu bet tur tālāk tiks kaut kā galā. Vai viņš “zaļš”, vai vēl kaut kas, lai tik vispār būtu kaut kāds pamats. Tā kā, ja mēs te likumus pieņemam tāpēc, lai sakārtotu sistēmu, tad mums ir jāstrādā! Bet sakarā ar Budžeta komisijas priekšsēdētāja teikto... un Budžeta komisijā, tur nav nekas izstrādāts. Tā kā steidzamība te ne tuvu nevar būt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl viens var runāt par steidzamību. Tikai “par”. Piecas minūtes. Lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jums jāatgādina, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un aizdomas nav pamatotas, ka šie līdzekļi tika izmantoti, lai segtu izmaksas tām bankām, kuras jau ir kļuvušas maksātnespējīgas un bankrotējušas. Likums, protams, attiektos tikai uz tām bankām, kuras kļūs maksātnespējīgas pēc likuma pieņemšanas. Lai veicinātu banku un finansu sistēmas stabilitāti kopumā, šis likums ir nepieciešams. Noguldījumu summa, kuru apdrošina, ir domāta, lai aizsargātu mazākos noguldītājus. Bet vienlaicīgi ne tik augstu, lai veicinātu noguldītāju neuzmanību pret bankas darbību un darbības rezultātiem. Atbilstoši Eiropas Savienības 1994.gada maija direktīvai noguldījumu apdrošināšanas līmenis visās Eiropas Savienības kredītiestādēs ir 20 000 ekiju. Ņemot vērā mūsu valsts apņēmību iestāties Eiropas Savienībā, ir nepieciešams jau laicīgi sākt veidot šo apdrošināšanas sistēmu. Protams, ka direktīvas noteikumu apmierināšanas laiku var pagarināt līgumu sarunu rezultātā, kā tas, piemēram, ir darīts ar Grieķiju un Spāniju. Bet jo ātrāk mēs spersim šo soli, jo būs veiksmīgāka mūsu integrēšanās Eiropas finansu apritē.

Vēl es vēlos piebilst to, ka šāda likuma trūkums var kavēt, piedošanu, šāda likuma trūkums un kavēta ieviešana ierobežos mūsu pašu banku iespējas paplašināt savu darbību Eiropas virzienā. Steidzamība ir ierosināta tādēļ, ka šo likumu mēs jau apspriežam ne tikai īsu laiciņu, bet jau divus mēnešus. Es uzskatu, ka tas būtu ārkārtīgi labs darbiņš, ņemot vērā to, ka likums ir jau apstrādāts un pārrakstīts vairākas reizes, to tomēr pieņemt šobrīd un steidzami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad procedūra ir tāda, lai deputāti zinātu... Tagad mēs balsojam par steidzamību, un tad, ja deputāti vēlēsies runāt debatēs par pirmo lasījumu, tad to varēsim turpināt.

Tagad, lūdzu, balsojam par likumprojekta “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” steidzamību, ko ierosināja desmit deputāti. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 8. Steidzamība ir pieņemta. Tagad ir starpbrīdis, ja debates būs, tad... Jā, protams, reģistrācija būs. Tad debates būs pēc starpbrīža, bet tagad zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Reģistrācija!

Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 24 deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Valdis Pavlovskis, Andris Saulītis, Jānis Straume, Jānis Urbanovičs, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 44 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu zvanīt! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti reģistrējušies...

Jā, kolēģi, bet tā kā, divreiz reģistrējoties, nav kvoruma, piecu minūšu pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes bija pārtraukums tāpēc, ka nebija kvoruma, mēs divas reizes reģistrējāmies un nebija kvoruma. Liekas, ka tagad kvorums ir, un mēs varētu sākt pamazām reģistrēties. Vēl gan viena minūte ir... bet nu... Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti reģistrējušies.

Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”. Tātad mēs izskatījām desmit deputātu ierosinājumu par steidzamību un šo steidzamību nobalsojām. Tagad, pirms mēs tālāk izskatām vai balsojam, vai kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Lūdzu, Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es būtībā gribētu atbalstīt to, ko teica Bukovska kungs, bet tikai ar maziem precizējumiem.

Nu pats galvenais ir tas, protams, ka es neredzu nekādu loģisku vajadzību steigties ar šo likumprojektu. Un tie finansu ministres lasījumi, tie citāti, ka mums Eiropas Savienība kaut ko šinī sakarā vai Starptautiskais valūtas fonds var diktēt, tie, protams, ir pilnīgi nepiemēroti šobrīd šai situācijai. Pats galvenais ir cits. Pats galvenais ir tas, ka miljons latu tiek izmaksāti no sociālā budžeta noguldītājiem. Pašreiz. Bez kāda likumīga pamata. Tas ir avīzēs fiksēts, par to finansu ministre ir izteikusi apstiprinājumu un tas ir tas, kas uztrauc visus Latvijas pensionārus. Kā tad tā, ka no viņu sociālā budžeta uzreiz ņem miljonu un maksā laukā! Un tāpēc es mazlietiņ apstāšos pie tā, vēl pie dažiem cipariem, kas parāda, ka nekāda vajadzība nav steigties ar šo likumprojektu. Un arī Budžeta komisija nobalsoja, ka tas nav steidzamības kārtā jāskata. Un ja to neskata steidzamības kārtībā, tad, protams, ir skaidrs, ka šī Saeima to nevar izskatīt un apstiprināt. Pašreiz jau būtībā notiek spēles — neatbilstošas patiesajam spēku samēram. Ja mēs sākam par blokiem runāt, tad Nacionālajā, tā saucamajā, nu... pēdiņās... blokā, kas nav vēl gluži galīgi nofomējies, tomēr ir 47 deputāti, jaunajā Saeimā ir 47, un tad tagad sākas ar balsošanas mašīnas palīdzību šādu pilnīgu nelikumību pieslēpšanas dokumentu bīdīšana cauri.

Tātad, pirmais, ko es gribētu pateikt. Ka nemaz jau tik obligāta nav šāda noguldījumu apdrošināšanas kārtība visur un vienmēr bijusi. Eiropā pirmo reizi tādu 1974. gadā uzsāka Vācija un pēdējo reizi Eiropā 1989. gadā Črijā tādu izveidoja. Un pārsvarā šajās zemēs tā ir brīvprātīgā apdrošināšana. Eiropā vidēji apdrošināti tiek 7 000 līdz 15 000 ekiju jeb aptuveni 10 000 līdz 20 000 dolāru. Mēs runājam par kaut kādu 500 latu apdrošināšanu. Jautājums man ir — kāpēc tieši 500 latu? Vai ir kaut kādi aprēķini, kā šos 500 latus tad varēs tiešām apdrošināt? Un tajā pašā laikā es gribētu pieminēt to, ko saka Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs. Viņš saka, ka tuvākajā laikā bankrotēs vēl sešas līdz septiņas bankas. Kā tad tas sasaucas ar to? Ko tad rīt un no kādas naudas maksās?

Vēl. Eiropā vidēji komercbankas šajā apdrošināšanas fondā liek iekšā 0,002 procentus, tas ir divas tūkstošās daļas no noguldījuma daudzuma. Mēs esam paredzējuši likt no komercbankās noguldītās naudas 0,8 procentus gadā iekšā. Tas nozīmē, ka... ko tad... kurš noguldītājs būs mazlietiņ gudrāks un kuram noguldītājam būs mazlietiņ lielāka nauda, tas ies savu naudu noguldīt bankā ārpus Latvijas, jo tur no viņa par visādiem pakalpojumiem un šāda veida pusfiktīviem darījumiem plēsīs daudz mazāku samaksu. Reāli tātad nauda plūdīs prom no Latvijas.

Nākamais punkts. Kāpēc šeit ir rakstīts iekšā, ka rezidentu noguldījumi? Vai tad tas kaut kādā veidā veicina vispār naudas ieplūšanu Latviā, ja mēs tikai rezidentu noguldījumus apdrošinām? Ja jau mēs esam tādi apdrošinātāji, tad darīsim tā, kā to tiešām prasa starptautiskā kārtība, un apdrošināsim noguldītājus bankā. Tāda ir starptautiskā kārtība Eiropā. Kāpēc par to šeit neviens neko nepaskaidro? Bet mums sāk lasīt citātus, kuri nekādā veidā nav ne deputātiem izprotami, ne pareizā veidā pasniegti.

Tā kā būtībā šis likumprojekts pašreiz ir stingri sasteigts, deputātiem lietas nav izskaidrotas, Budžeta komisija ir nobalsojusi pret tā apstiprināšanu steidzamībās kārtībā. Vakar “Latvijas ceļa” frakcijas sēdē ir diemžēl pieņemts cits lēmums, un tagad ar balsošanas mašīnas palīdzību, lai steidzamības kārtībā un arī pilnīgi izdzītu cauri līdz 6. novembrim, mēģina pieņemt šādu likumprojektu, un pieņem vēl lēmumu, ka 6. novembrī jāsanāk uz sēdi, un pamatā tikai dēļ šī likumprojekta, lai varētu legalizēt izmaksāto vienu miljonu latu, vēl neizmaksāto, bet pavēlē doto par to izmaksāšanu no sociālā budžeta.

Un vēl pie visa beigās es gribētu piebilst, ka šis apdrošināšanas fonds jeb šis apdrošināšanas veids paredz naudas izvilkšanu ārā no budžeta. Pirmais paredzētais miljons no Latvijas Bankas, tātad tā ir budžeta nauda, kas tiek ielikta šādā fizisko personu apdrošināšanā, viens miljons budžeta naudas, nākošais — piedalās Finansu ministrija un nākošais — Krājbanka. Tātad budžeta nauda būs tā, kas pēc šāda likumprojekta pieņemšanas būs legalizēta tādēļ, lai bankrotējušo privātbanku noguldītājiem izmaksātu naudu. Es domāju, ka mums ir pietiekami daudz variantu, kurus varētu apspriest ne tikai Budžeta komisijā, bet arī no šīs tribīnes, kādā veidā tiešām palīdzēt šiem noguldītājiem, jo šis miljons no Latvijas Bankas jeb vēl šie procentu atskaitījumi nekādā veidā nevar glābt tos daudzos tūkstošus noguldītāju. Nekādā veidā! Tad izdaliet to vienu miljonu ar 500 un jūs redzēsiet, cik maz cilvēkiem vispār kaut kas var tikt līdzēts. Bet tas ir likumīgs veids, mēs visi būsim nobalsojuši par to nelikumību, kuru mēs gribam noslēpt. Būtībā par viena miljona, es atkārtoju trešo reizi, viena miljona latu izmaksāšanas atļauju no sociālā budžeta, kas šodien ir rupjš likuma pārkāpums. Un to zina, protams, Budžeta komisijas locekļi un arī tās vadītājs. Paldies par uzmanību!

Es aicinu šo jautājumu vispār tālāk neapspriest, un obligātā veidā tas ir atliekams tikai uz jauno Saeimu, un jāiepazīstas pamatīgi ar visām jautājuma nostādnēm un kārtību, kāda ir Eiropā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Debates beidzam.

Divi balsojumi. Pirmais — deputāts Kreituss ierosināja atlikt, un otrs balsojums, protams, atkarībā no rezultātiem, iespējams balsojums par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu likumprojekta “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” izskatīšanu atlikt un nodot komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 19, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 13. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 32 — par, pret — nav, 15 — atturas. Nav kvoruma!

Sakarā ar to, ka, otrreiz balsojot, nav kvoruma, paziņoju 10 minūšu pārtraukumu!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Tātad, balsojot par likumprojektu “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu”, divas reizes balsojot, nebija kvoruma. Sēdes vadītājs paziņoja pārtraukumu. 48.pants. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama. Tāpēc pārtraukums ir bijis, turpinām sēdi. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 21. Kvoruma nav. Sēde slēgta. Lūdzu, reģistrēsimies!

Godātie kolēģi! Prezidijs jums lūgs padomu, tāpēc ieņemiet savas vietas un apspriedīsimies par mūsu tālāko darbību. Protams, nākamā, kārtējā sēde mums būs 2.novembrī, bet Prezidijs kopā ar frakciju vadītājiem un komisiju priekšsēdētājiem pulcējās uz sēdi, kurā mēs lēmām par to, kā mums strādāt, noslēdzot šo Saeimas darbu. Ar kopēju balsojumu mēs vienojāmies par to, ka mums 6.novembrī būs papildu sēde, kuru sāksim pulksten 9.00, un 6.novembrī būs arī noslēguma sēde, kuru sāksim pulksten 15.00. Norunājām, ka noslēguma sēdē būs ļoti īsa Saeimas priekšsēdētāja uzruna, tas ir vienkārši sēdes slēgšana un sesijas slēgšana, bet mums lūdza arī vārdu jeb grib teikt uzrunu 5.Saeimai Valsts prezidents, noslēdzot šo sēdi. Tāpēc arī mēs kopīgi vienojāmies, ka šajā noslēguma sēdē būs Valsts prezidenta uzruna. Līdz šim Prezidijs, nosakot papildu sēdi, ir konsultējies ar deputātiem, jo pats sēdes laiks un sasaukt sēdi — tā ir Saeimas Prezidija kompetence, bet mūsu līdzšinējā prakse bija tāda, ka par nepieciešamību sasaukt šādu papildu sēdi mēs esam konsultējušies ar deputātiem. Un vai mums ir jau izdruka... Varbūt pabeigsim šo jautājumu par reģistrāciju? Tad es aicinu deputātus varbūt nobalsot par šo Saeimas frakciju un komisiju vadītāju vienošanos, lai mums būtu pilnīga skaidrība par 6. novembri.

Irēnu Folkmani tagad lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). 13.55 nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Viesturs Pauls Karnups, Vilnis Kazāks...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kazāks ir zālē.

 

I.Folkmane. Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Kristiāna Lībane, Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

 

I.Folkmane. Lakševics arī ir zālē. Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis.

Sēdes vadītājs. Uldis Osis ir zālē.

 

I.Folkmane. Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

 

I.Folkmane. Andris Saulītis, Antons Seiksts, Jānis Urbanovičs un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, vai es varu jūs aicināt izteikt savu viedokli, balsojot par frakciju padomes un Saeimas komisijas vadītāju vienošanos sēdē. Lūdzu...(No zāles deputāts Panteļējevs: “Ja nebūs kvoruma, ko tad darīs?”) Neko. Prezidijam vienmēr ir pienākums šo lietu kārtot. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 3. Līdz ar to arī Saeima atbalsta frakciju padomes un Saeimas komisijas vadītāju vienošanos un Prezidijs rīkosies saskaņā ar šo Saeimas un iepriekšējiem lēmumiem.

Tā, nu sēde jau mums ir slēgta, to nevajag vairs slēgt, bet tad vienīgi ir jāpaziņo, ka nākamā sēde būs 2.novembrī pulksten 9.00.