Ministru kabineta rīkojums Nr. 707

Rīgā 1995. gada 22. novembrī (prot. nr. 62, 42,§)

Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu “Par to Latvijā un Ukrainā pastāvīgi dzīvojošo personu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, kuras strādā otras līgumslēdzējas valsts teritorijā”

Akceptēt Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līguma “Par to Latvijā un Ukrainā pastāvīgi dzīvojošo personu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, kuras strādā otras līgumslēdzējas valsts teritorijā” projektu.

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Ukrainas valdību par Latvijā un Ukrainā pastāvīgi dzīvojošo personu, kuras strādā otras līgumslēdzējas valsts teritorijā, nodarbinātību un sociālo aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Ukrainas valdība, tālāk sauktas Puses,

apzinoties darbaspēka migrācijas starp abām valstīm nozīmi un mērogus,

tiecoties uz vispusīgu sadarbības attīstību darba un sociālās aizsardzības jomā,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Šī līguma darbība attiecas uz personām (tālāk sauktas — darbinieki), kuru pastāvīgā dzīves vieta ir vienas Puses teritorijā (tālāk saukta — izbraukšanas Puse) un kuri strādā otras Puses teritorijā (tālāk saukta — darbiekārtošanas Puse) uzņēmumos, iestādēs, organizācijās (tālāk sauktas — darba devēji) neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, atbilstoši darbiekārtošanas Puses likumdošanai.

2. pants

Iestādes, kas pilnvarotas pārstāvēt Puses šī Līguma realizācijā (tālāk sauktas — kompetentās Iestādes), ir:

no Latvijas Puses — Latvijas Republikas Labklājības ministrija;

no Ukrainas Puses — Ukrainas Darba ministrija.

Kompetentajām Iestādēm ar šī Līguma realizāciju saistīto jautājumu risināšanai ir tiesības noteiktā kārtībā pieaicināt Pušu citas iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgo jautājumu risināšana.

Visi jautājumi, kas ir saistīti ar šī Līguma izpildi, tiek risināti konsultāciju ceļā starp pušu kompetentajām Iestādēm.

Šī Līguma realizācijai un operatīvo jautājumu risināšanai kompetentās Iestādes veido darba grupu.

Kompetentās Iestādes kopīgi apstiprina darba grupas reglamentu un nolikumu.

3. pants

Šī Līguma ietvaros vienas Puses darbinieki var strādāt otras Puses teritorijā, pamatojoties uz:

1) darba līgumu (kontraktu), kas noslēgts starp darba devēju un darbinieku uz noteiktu laiku;

2) līgumu, kas noslēgts starp abu Pušu juridiskām personām ar mērķi veikt noteiktu darbu (pakalpojumu) apjomu darbiekārtošanas Puses teritorijā.

4. pants

Darbinieku, kuri saskaņā ar šo Līgumu strādā darbiekārtošanas Puses teritorijā, vecums nosakāms atbilstoši šīs Puses likumdošanai, bet tas nedrīkst būt mazāks par 18 gadiem. Atsevišķu darba veidu izpildes ierobežojumi arī nosakāmi atbilstoši darbiekārtošanas Puses likumdošanai.

5. pants

Darba līguma (kontrakta) noslēgšanai vai darba veikšanai, pamatojoties uz līgumu starp Pušu juridiskām personām darbiniekiem nepieciešama darbiekārtošanas Puses attiecīgās nodarbinātības iestādes atļauja, kas izdota atbilstoši šīs Puses likumdošanā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai.

Šī panta pirmajā daļā minētā atļauja tiek izdota ar nosacījumu, ka darbinieks neveiks nekādu citu apmaksātu darbu, izņemot atļaujā minēto, un neuzturēsies darbiekārtošanas Puses teritorijā ilgāk par atļaujā noteikto laiku.

Ja konstatē, ka darbinieks strādā citu algotu darbu vai patvaļīgi nomainījis darba devēju, atļauja tiek anulēta.

Darba turpināšanai pēc atļaujā noteiktā laika darba devējam ne vēlāk kā mēnesi līdz šī termiņa notecēšanai likumā noteiktā kārtībā nepieciešams atrisināt jautājumu par atļaujas darbības pagarināšanu vai jaunas atļaujas saņemšanu.

6. pants

Mainoties situācijai darba tirgū, darbiekārtošanas Puse var ieviest papildu ierobežojumus darbinieku nodarbināšanai, attiecīgi informējot par to otru Pusi ne vēlāk kā mēnesi pirms šo ierobežojumu stāšanās spēkā.

7. pants

Darbinieka darba attiecības, kas noteiktas 3. panta 1. punktā, tiek noformētas ar darba līgumu (kontraktu), kas noslēgts ar darba devēju darbiekārtošanas Puses valsts valodā un krievu valodā atbilstoši šīs Puses darba likumdošanai. Darba līgums (kontrakts) darbiniekam tiek izsniegts pirms viņa izbraukšanas uz darbu.

Darba līgumā (kontraktā) jāiekļauj darba devēja rekvizīti, ziņas par darbinieku, profesionālās prasības darbiniekam, ziņas par darba raksturu, darba apstākļiem, darba samaksu un atskaitījumiem no tās, par darba un atpūtas laiku, darba līguma (kontrakta) termiņu, darba līguma (kontrakta) izbeigšanas nosacījumiem, kā arī ziņas par darbinieka ģimenes locekļiem, kuri iebrauc kopā ar viņu, par nodrošināšanu ar dzīvojamo platību un maksu par to, par ceļa izdevumu apmaksu un citas ziņas.

Darba līguma (kontrakta) izbeigšanas gadījumā tiek piemērota darbiekārtošanas Puses likumdošana. Ja darba līgums (kontrakts) tiek lauzts sakarā ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidāciju vai reorganizāciju, darbinieka atgriešanās izbraukšanas Puses teritorijā notiek par darba devēja līdzekļiem.

Pēc atgriešanās izbraukšanas Puses teritorijā, darbiniekam ir tiesības iekārtoties darbā un saņemt bezdarbnieka pabalstu atbilstoši izbraukšanas Puses likumdošanai.

8. pants

3. panta 1. punktā minētajiem izbraukšanas Puses darbiniekiem, kuri strādā darbiekārtošanas Puses teritorijā, ir tiesības un pienākumi saskaņā ar darbiekārtošanas Puses darba likumdošanu (t.sk. attiecībā uz darba attiecībām, darba koplīgumiem, darba samaksu, darba un atpūtas laiku, darba aizsardzību, darba apstākļiem).

9. pants

3. panta 1. punktā minēto darbinieku darba samaksa tiek aplikta ar nodokļiem darbiekārtošanas Puses likumdošanā noteiktajā kārtībā un apmēros.

10. pants

Jautājumus par 3. panta 1. punktā minēto darbinieku nodrošināšanu ar pensijām regulē atbilstoši starptautiski līgumi.

11. pants

3. panta 1. punktā minēto darbinieku sociālo aizsardzību (izņemot nodrošināšanu ar pensijām) realizē atbilstoši darbiekārtošanas Puses likumdošanai.

12. pants

Attiecībā uz kaitējuma atlīdzināšanu 3. panta 1. punktā minētajiem darbiniekiem, kuriem kaitējums nodarīts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību darbiekārtošanas Puses teritorijā, Puses apņemas:

1) ja nelaimes gadījuma darbā vai arodslimību rezultātā darbinieks guvis sakropļojumu vai gājis bojā darbiekārtošanas Puses teritorijā, kaitējuma atlīdzība tiek noteikta un izmaksāta atbilstoši šīs Puses likumdošanai;

2) ja arodslimība pirmo reizi tiek konstatēta izbraukšanas Puses teritorijā, šī panta 1. punkta norma stājas spēkā tikai pēc darbiekārtošanas Puses attiecīgas institūcijas rakstiska apstiprinājuma;

3) ja darbinieks, kurš saslimis ar arodslimību, bija nodarbināts abu Pušu teritorijās tādos darba apstākļos un darbos, kuri varēja būt par cēloni šai arodslimībai, kaitējuma atlīdzību nosaka un izmaksā katra Puse tādos apmēros un kārtībā, kā noteikts šīs Puses likumdošanā, proporcionāli darba perioda ilgumam apstākļos, kuri izraisījuši šo saslimšanu.

Šī panta normas attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos, saslimuši ar arodslimību pēc šī Līguma stāšanās spēkā.

13. pants

Darbinieku iebraukšanu, uzturēšanos darbiekārtošanas Puses teritorijā un izbraukšanu no tās regulē šīs Puses likumdošana un atbilstoši starptautiski līgumi.

Darbinieku personīgā īpašuma un darbam nepieciešamo instrumentu ievešana darbiekārtošanas Puses teritorijā un to izvešana, atgriežoties izbraukšanas Puses teritorijā, kā arī preču, kas iegādātas par darbiekārtošanas Puses teritorijā darbā gūto atlīdzību, izvešana notiek saskaņā ar Pušu muitas likumdošanu un atbilstošiem starptautiskiem līgumiem.

14. pants

Par darbinieka nāvi vai tā bezvēsts prombūtni darba devējs informē izbraukšanas Puses diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību un iesniedz materiālus par miršanas faktu.

3. panta 1. punktā minētā darbinieka nāves gadījumā, ja nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, darba devējs organizē mirušā darbinieka un tā personīgā īpašuma pārvešanu uz izbraukšanas Puses teritoriju un sedz visus ar to saistītos izdevumus.

15. pants

Darbinieki var veikt par darbu gūtās atlīdzības pārsūtīšanu uz izbraukšanas Puses teritoriju atbilstoši darbiekārtošanas Puses likumdošanai un ievērojot speciālus līgumus, kas regulē šos jautājumus.

16. pants

Šī Līguma realizācijai nepieciešamie vienas Puses teritorijā izsniegtie dokumenti vai to kopijas, kas apliecinātas noteiktā kārtībā, bez legalizācijas tiek atzītas otras Puses teritorijā.

17. pants

Šis Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Līgums tiek slēgts uz pieciem gadiem, un tā darbība tiks automātiski pagarināta uz nākošo gadu, ja kāda no Pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Līguma termiņa izbeigšanās nebūs rakstiski paziņojusi par savu nodomu pārtraukt šī Līguma darbību.

Līguma darbības izbeigšanas gadījumā tā nosacījumi attiecībā uz darba līgumiem (kontraktiem), kas noslēgti starp darba devēju un darbinieku, un līgumiem, kas noslēgti starp abu Pušu juridiskām personām, ir spēkā līdz šo līgumu termiņu beigām.

Pusēm vienojoties, šajā Līgumā var tikt izdarīti grozījumi un papildinājumi, kas tiek noformēti rakstveidā.

Šis Līgums parakstīts 1995. gada_________________ latviešu, ukraiņu un krievu valodā, un visi teksti ir autentiski. Tulkojumu atšķirības gadījumā par pamatu jāņem krievu valodas variants.