Likumprojekti

Dokuments nr.36

Likums par zemes dzīlēm

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegts (22.11.1995) Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Aka grodu — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai.

(2) Aka iedzītā vai urbtā — ar caurulēm nostiprināta vertikāla ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai.

(3) Augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas izmainījies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība.

(4) Bieži sastopamie derīgie izrakteņi — katram reģionam raksturīgi plaši izplatīti un pietiekamā daudzumā esošie derīgie izrakteņi.

(5) Derīgais izraktenis — neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālveidojums (tai skaitā arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga.

(6) Derīga izrakteņa atradne — dabisks derīgo izrakteņu (minerālveidojumu) sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un ir iespējama to praktiska izmantošana.

(7) Derīgo izrakteņu atradņu kadastrs — datu sakopojums par atradņu derīgo izrakteņu krājumiem un kvalitāti.

(8) Derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums noteiktā laika periodā par ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgā izrakteņa krājumiem.

(9) Ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un zemes dzīļu resursiem.

(10) Ģeoloģiskā izpēte — ģeoloģisko pētījumu komplekss: kartēšana, derīgo izrakteņu atradņu meklēšana un novērtēšana, inženierģeoloģiskie, hidroģeoloģiskie, tematiskie u.c. darbi.

(11) Latvijas Republikas zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles neatkarīgi no to īpašuma formas Latvijas Republikas robežās un ekonomiskās zonas kontinentālā šelfa dzīles.

(12) Valsts nozīmes derīgais izraktenis vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — šā likuma 1.pielikumā noteiktie derīgie izrakteņi vai Ministru kabineta noteiktie zemes garozas iecirkņi ar īpaši svarīgu nozīmi valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās.

(13) Valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradne — Ministru kabineta noteikta atradne, kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā minerālveidojuma.

(14) Zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes un virszemes ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējami ģeoloģiskie pētījumi, derīgo izrakteņu ieguve vai arī tās izmantošana.

(15) Zemes dzīļu izmantošana — dzīļu īpašību izvērtēšana. derīgo izrakteņu ieguve un dzīļu īpašību lietošana.

(16) Zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem un uz noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus.

(17) Zemes dzīļu īpašību izvērtēšana — visu ģeoloģisko pētījumu komplekss, kurš noskaidro zemes dzīļu uzbūvi, stāvokli, sastāvu un īpašības.

(18) Zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40—64 km.

(19) Zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma.

 

2. pants. Likuma darbība

Šis likums nosaka kārtību zemes dzīļu kompleksai, racionālai un vidi saudzējošai izmantošanai, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības prasības.

 

3. pants. Čpašuma tiesības

(1) Zemes dzīles un visi izrakteņi, kas tajā atrodas, pieder zemes īpašniekam.

(2) Zemes dzīles Latvijas Republikā tiek izmantotas saskaņā ar šo likumu un citiem zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību regulējošiem tiesību aktiem.

 

 

II nodaļa. Latvijas Republikas zemes dzīļu fonda pārvaldīšana

4. pants. Zemes dzīļu pārvaldīšanas institūcijas

(1) Latvijas Republikas zemes dzīļu pārvaldīšanu neatkarīgi no to īpašuma formas tiesību aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās pārraudzībā esošais Latvijas Republikas Valsts ģeoloģijas dienests un citas ministrijas sistēmā ietilpstošās institūcijas.

(2) Latvijas Republikas Valsts ģeoloģijas dienests (tālāk tekstā Latvijas Ģeoloģijas dienests) ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei nodarbojas ar zemes dzīļu pārvaldi, regulē un nodrošina zemes dzīļu racionālu izmantošanu. Latvijas Ģeoloģijas dienesta darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Pagastu un pilsētu pašvaldības savā pārziņā esošajās administratīvajās teritorijās:

1) Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas noteiktā kārtībā un apjomos izsniedz atļaujas (licences) bieži sastopamo derīgo izrakteņu izmantošanai gada kvotu un limitu robežās, izņemot šī likuma 4.panta piektajā daļā noteiktos gadījumus;

2) kontrolē derīgo izrakteņu atradņu rekultivāciju.

(4) Latvijas Ģeoloģijas dienests izsniedz atļaujas (licences) zemes dzīļu izmantošanai pagastu un pilsētu kompetencē esošajos gadījumos, ja tie vienlaikus skar vairāku pagastu un pilsētu teritorijā esošo zemes dzīļu izmantošanu.

(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības kontrolē zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši šim likumam. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(6) Rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tās noteiktā kārtībā var veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē šā likuma ietvaros.

 

5.pants. Zemes dzīļu izmantošanas regulēšanas formas

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija valsts vārdā šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā regulē zemes dzīļu izmantošanu:

1) apstiprinot bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu;

2) veicot derīgo izrakteņu krājumu uzskaiti;

3) sastādot derīgo izrakteņu atradņu kadastru un krājumu bilanci;

4) nosakot derīgo izrakteņu ieguves apjomus;

5) izstrādājot standartus (normas, noteikumi) dzīļu ģeoloģisko pētījumu, to izmantošanas un aizsardzības jomās, kā arī nosakot drošības noteikumus zemes dzīļu izmantošanas darbos;

6) izsniedz zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences);

7) nosakot maksu par zemes dzīļu izmantošanu.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija valsts vārdā ir tiesīga juridiskām un fiziskām personām piederošo zemi un tās dzīles uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar valstij nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

(3) Nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var tikt atsavināta zeme saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”.

 

 

III nodaļa. Zemes dzīļu izmantošana

6.pants. Zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipi

(1) Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.

(2) Nodrošinot zemes dzīļu kā neatjaunojamas dabas bagātības racionālu izmantošanu un aizsardzību, valsts un pašvaldības šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var aprobežot, apturēt vai pārtraukt jebkuru fizisku vai juridisku personu darbību zemes dzīļu izmantošanā.

 

7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas mērķi

Zemes dzīļu izmantošanas mērķi ir:

1) ģeoloģiskā izpēte, zemes dzīļu monitorings, zinātniskās pētniecības darbi, profesionālā apmācība;

2) derīgo izrakteņu ieguve;

3) pazemes būvju celšana un ekspluatācija, kas nav saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

4) īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un objektu izveide;

5) atpūta, tūrisms;

6) materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai;

7) citas valsts un sabiedriskās vajadzības.

 

8.pants. Zemes dzīļu izmantotāji

Zemes dzīļu izmantotāji var būt valsts, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas, tai skaitā arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas.

Ārvalstu fizisko un juridisko personu darbība Latvijas Republikas zemes dzīļu izmantošanā notiek, pamatojoties uz noslēgtajiem starpvalstu līgumiem un citiem tiesību aktiem.

Šī likuma 7.panta 1. un 2.punktos minētajos gadījumos zemes dzīļu izmantotājiem (izņemot ārvalstu juridiskās un fiziskās personas) jāsaņem atbilstošā uzņēmējdarbības veikšanas licence.

 

9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi un termiņi

(1) Zemes dzīļu izmantošanas veidi:

1) beztermiņa izmantošana;

2) termiņizmantošana.

(2) Beztermiņa izmantošanai zemes dzīles var nodot pazemes būvju celtniecībai un ekspluatācijai, kas nav saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī citām valsts un sabiedriskajām vajadzībām (īpaši aizsargājamiem ģeoloģiskiem objektiem; zinātniska vai mācību rakstura poligoniem; dabas pieminekļiem un citiem īpašiem pazemes vai virszemes veidojumiem).

(3) Termiņizmantošanā zemes dzīles var nodot:

1) ģeoloģiskai izpētei — uz laiku līdz 5 gadiem;

2) derīgo izrakteņu ieguvei — uz laiku līdz 20 gadiem;

3) apvienojot ģeoloģisko izpēti un tai sekojošo derīgo izrakteņu ieguvi — uz laiku līdz 25 gadiem.

Atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu šie termiņi var tikt pagarināti.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas termiņi un veidi tiek norādīti atļaujā (licencē).

 

10.pants. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība

(1) Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai pēc atļaujas (licences) saņemšanas Ministru kabineta noteiktā kārtībā (izņemot 11.pantā noteiktajos gadījumos). Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) izsniedz Latvijas Ģeoloģijas dienests vai pašvaldība. Pašvaldības izsniedz atļaujas (licences) šī likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Pārējos gadījumos atļaujas (licences) izsniedz Latvijas Ģeoloģijas dienests.

Pazemes ūdeņu izmantošana notiek pēc ūdeņu lietošanas atļaujas saņemšanas.

Ūdeņu lietošanas atļaujas izsniedz reģionālās vides aizsardzības komitejas.

(2) Atļaujas (licences) tiek izsniegtas par maksu. Maksas apmērus un maksāšanas kārtību par zemes dzīļu izmantošanu un atļauju (licenču) izsniegšanu nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

(3) Zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) aizliegts pārdot, ieķīlāt, mainīt vai citādi atsavināt.

Zemes dzīļu izmantotāja maiņas gadījumā līdzšinējā atļauja (licence) zaudē spēku, bet jaunajam izmantotājam jāsaņem jauna atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts un pašvaldību īpašumā esošajās zemēs zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedz konkursa vai izsoles kārtībā. Konkursā vai izsolē var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā ārvalstu fiziskas un juridiskas personas šī likuma 8.pantā noteiktajos gadījumos.

(5) Zemes īpašniekiem (izņemot valsti un pašvaldības) zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) to īpašumā esošajās zemes platībās izsniedz uz pieprasījuma pamata, ievērojot noteiktos ieguves apjomus.

Ja zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) neizmanto savā īpašumā esošās zemes dzīles, viņš to izmantošanas tiesības var nodot citām fiziskām un juridiskām personām, noslēdzot līgumu, kas ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) saņemšanai.

(6) Zemes īpašnieks (izņemot valsti un pašvaldības) tiesību aktos noteiktā kārtībā var arī rīkot konkursu vai izsoli zemes dzīļu izmantošanas tiesību iegūšanai viņa zemes īpašumā. Šāds konkurss vai izsole un tā noteikumi jāsaskaņo ar Latvijas Ģeoloģijas dienestu un ar attiecīgo pašvaldību.

(7) Zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenču) izsniegšanas konkursa vai izsoles vispārējo kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

11.pants. Zemes dzīļu izmantošana bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences)

Zemes īpašnieki, ievērojot šī likuma 6.panta ceturtajā daļā minētās prasības, var izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos:

1) bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei savām vajadzībām bez tiesībām tos vai no tiem izgatavoto produkciju pārdot, ieķīlāt, mainīt vai kā citādi atsavināt. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nodrošinot tā publicēšanu oficiālajā valdības preses izdevumā un citos informācijas līdzekļos;

2) ierīkojot grodu iedzītās un urbtās akas dziļumā līdz 20 m, dažādas būves dziļumā līdz 5 m (pagrabus, tvertnes u.c.) savām vajadzībām, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

 

12.pants. Zemes dzīļu izmantotāju tiesības

Zemes dzīļu izmantotājiem ir tiesības:

1) izmantot zemes dzīles saimnieciskai darbībai (t.sk. — uzņēmējdarbībai), kas norādīta atļaujā (licencē);

2) izlietot zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūto saskaņā ar saņemto atļauju (licenci) un spēkā esošiem tiesību aktiem;

3) izlietot derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes gaitā iegūtos blakusproduktus, ja atļaujā (licencē) nav noteikti ierobežojumi;

4) ierobežot derīgā izrakteņa izplatības laukuma apbūvi;

5) ierosināt atļaujas (licences) izsniedzējam pārskatīt atļaujā (licencē) uzrādītos noteikumus gadījumos, ja zemes dzīļu izmantošanas gaitā atklājas apstākļi, kas būtiski atšķiras no atļaujā (licencē) norādītajiem;

6) saņemt pagarinājumu zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) termiņam vai saņemt jaunu atļauju (licenci), ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas (licences) nosacījumi.

 

13.pants. Zemes dzīļu izmantotāju pienākumi

Zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir:

1) ievērot tiesību aktu prasības, standartus, normas, atļaujas (licences), prasības un citus noteikumus darbiem, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;

2) ievērot derīgo izrakteņu ieguves noteikumus un darba drošības noteikumus;

3) zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes gaitā nodrošināt ģeoloģiskās dokumentācijas sagatavošanu un nodrošināt tās saglabāšanu;

4) iesniegt Latvijas Ģeoloģijas dienestam atļaujā (licencē) noteiktā kārtībā un termiņos ģeoloģisko informāciju, kā arī iegūtos datus par derīgo izrakteņu krājumiem un to komponentiem;

5) tiesību aktos noteiktā kārtībā iesniegt nepieciešamos pārskatus par zemes dzīļu izmantošanu;

6) ievērot standartus, normas un noteikumus, kas reglamentē vides aizsardzību , kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes transformāciju, kā arī būvju un citu objektu aizsardzību no zemes dzīļu izmantošanas kaitīgās ietekmes uz tiem, neuzņemoties atbildību par iepriekšējo izmantotāju pieļauto standartu, normu un noteikumu ievērošanu;

7) noņemt un saglabāt auglīgo augsnes daļu rekultivācijai;

8) uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušās raktuves un citus zemes gabala bojājumus;

9) pārtraukt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklājas zinātnei, kultūrai un vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiskie veidojumi, meteorīti, arheoloģiskie vai citi objekti, kā arī nekavējoties ziņot par atklājumu atļaujas (licences) izsniedzējam, reģionālajai vides aizsardzības institūcijai vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kā arī Latvijas Ģeoloģijas dienestam. Zemes dzīļu izmantošanas pārtraukšanas rezultātā zemes izmantotājam nodarītais kaitējums atlīdzināms likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” noteiktajā kārtībā.

 

 

IV nodaļa. Zemes dzīļu aizsardzība

14.pants. Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā

Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā ir:

1) zemes dzīļu pilnīga un kompleksa izpēte;

2) racionāla derīgo izrakteņu ieguve, kā arī atradnēs sastopamo blakusproduktu izmantošana;

3) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot kaitīgu ietekmi uz derīgo izrakteņu krājumiem un zemes dzīļu derīgām īpašībām;

4) zemes dzīļu izmantošana, nepieļaujot piesārņošanu ar pazemes un virszemes būvēs un krātuvēs glabājamām ekoloģiski bīstamām vielām, kā arī notekūdeņiem;

5) zemes dzīļu izmantošanas regulēšana un kontrole.

 

15.pants. Zemes dzīļu izmantošanas aprobežošana, apturēšana, pārtraukšana

(1) Zemes dzīļu izmantošana atļaujas (licences) turētājam var tikt aprobežota, ja jaunatklājušies apstākļi izslēdz iespēju pilnā apjomā turpmāk izmantot atļaujā (licencē) norādītās tiesības.

(2) Zemes dzīļu izmantošana var tikt apturēta, ja:

1) zemes dzīļu izmantošanā tiek pārkāptas atļaujā (licencē) vai citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošos tiesību aktos noteiktās prasības;

2) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēku veselībai, dzīvībai, videi un īpašumam;

3) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā vai vietā rodas ārkārtēja rakstura situācijas (plūdi, ugunsgrēki utt.);

4) mainās zemes dzīļu izmantotājs (apturēšana ir spēkā līdz jaunas zemes dzīļu izmantošanas atļaujas saņemšanai);

5) zemes dzīļu izmantošanas rezultātā tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.

(3) Zemes dzīļu izmantošana tiek pārtraukta, ja:

1) beidzas atļaujā (licencē) norādītais termiņš;

2) zemes dzīļu izmantotājs labprātīgi atsakās no zemes dzīļu tālākas izmantošanas vai pārtrauc savu uzņēmējdarbību;

3) gada laikā no atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta zemes dzīļu izmantošana;

4) zemes dzīles tiek izmantotas mērķiem, kas nav noteikti atļaujā (licencē), vai tiek pārkāptas šī likuma 11.panta prasības;

5) zeme tiek atsavināta valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

6) sistemātiski tiek pārkāpti zemes dzīļu izmantošanas un to aizsardzības noteikumi.

(4) Zemes dzīļu izmantošanas aprobežošana (15.panta pirmā daļa), apturēšana (15.panta otrās daļas 1.— 4.punktos norādītajos gadījumos) un pārtraukšana (15.panta trešajā daļā 1.— 3.punktos norādītajos gadījumos) notiek ar Latvijas Ģeoloģijas dienesta, reģionālo vides aizsardzības institūciju vai Vides valsts inspekcijas lēmumu, 15.panta trešās daļas 5.punktā — saskaņā ar noslēgto līgumu vai spēkā stājušos likumu, apturēšana 15.panta otrajā daļā 5.punktā minētajā gadījumā — ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu, bet 15.panta trešās daļas 4. un 6.punktos — pamatojoties uz tiesas lēmumu.

Reģionālās vides aizsardzības institūcijas vai Vides valsts inspekcija var apturēt zemes dzīļu izmantošanu 15.panta trešajā daļā minētajos gadījumos. Pašvaldības var apturēt zemes dzīļu izmantošanu 15.panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktos minētajos gadījumos. Pašvaldības var pārtraukt zemes dzīļu izmantošanu 15.panta trešajā daļā minētajos gadījumos.

 

16.pants. Derīgo izrakteņu iegulu teritoriju apbūves nosacījumi

(1) Izskatot apdzīvoto vietu, rūpniecības vai atpūtas kompleksu, kā arī citu objektu būvniecības projektus, vides aizsardzības institūcijām jāizvērtē, vai apbūvējamās teritorijas zemes dzīlēs nav valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes.

(2) Valsts nozīmes derīgo izrakteņu izplatības laukumu apbūve, kā arī pazemes būvju projektēšana un celtniecība derīgo izrakteņu iegulu vietās pieļaujama tikai pēc Latvijas Ģeoloģijas dienesta atļaujas saņemšanas.

 

17.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroles institūcijas

Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības kontroli šajā likumā un citos zemes dzīļu izmantošanu regulējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros veic zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) izsniedzējs, Vides valsts inspekcija, kā arī reģionālās vides aizsardzības institūcijas.

 

 

V nodaļa. Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

un zaudējumu atlīdzināšanā

18.pants. Atbildība par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā

Fiziskās un juridiskās personas, kas, izmantojot zemes dzīles, ir pārkāpušas šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktās prasības, saucamas pie kriminālās, administratīvās, disciplinārās vai civiltiesiskās atbildības.

 

19.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Neatkarīgi no saukšanas pie administratīvās, kriminālās vai cita veida atbildības vainīgajam saskaņā ar noteiktās taksēm (likmēm) jāatlīdzina zemes dzīlēm nodarītais zaudējums.

(2) Zemes dzīlēm nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas metodikas un takses nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju.

(3) Neatkarīgi no vainīgās personas saukšanas pie atbildības tai jānovērš zemes dzīlēm nodarītais kaitējums.

 

20.pants. Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze

(1) Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze veidojas no ģeoloģisko pētījumu, monitoringa, zinātnisko pētījumu rezultātiem, kā arī derīgo izrakteņu ieguves un zemes dzīļu citu derīgo īpašību izmantošanas gaitā iegūtiem datiem.

(2) Ģeoloģiskā izpēte, zinātniskie pētījumi un monitorings tiek veikti pēc valsts, pašvaldības, zemes dzīļu izmantotāju vai īpašnieku pasūtījuma.

(3) Valsts un pašvaldību īpašumā esošās zemēs ģeoloģiskā izpēte un zinātniskie pētījumi tiek veikti saskaņā ar ģeoloģisko un zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts un pašvaldības pasūtījumu. Fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās zemēs šie darbi tiek veikti saskaņā ar zinātnisko pētījumu programmām vai saņemto valsts, pašvaldību, zemes dzīļu izmantotāju vai zemes īpašnieku pasūtījumu un ar zemes īpašnieku vai zemes dzīļu izmantotāju saskaņotos laikos (termiņos).

(4) Zemes īpašnieki un zemes dzīļu izmantotāji nevar aizliegt ģeoloģisko izpēti un zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringa veikšanu savā zemē, ja tie tiek veikti saskaņā ar pētījumu vai vides valsts monitoringa programmām, valsts un pašvaldību pasūtījumu.

Personām, kuras veic zemes dzīļu ģeoloģisko izpēti, zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringu, jānodrošina saudzīga un taupīga attieksme pret zemes dzīļu īpašnieku un izmantotāju mantu un vidi.

(5) Ģeoloģiskās izpētes, zinātnisko pētījumu, kā arī vides valsts monitoringa rezultātā nodarītais kaitējums atlīdzināms likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” noteiktajā kārtībā.

 

21.pants. Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas pamatnoteikumi

(1) Ģeoloģiskās izpētes un zinātnisko pētījumu, kā arī vides valsts monitoringa rezultātā vai cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija pieder valstij, ja šie darbi veikti par valsts budžeta vai pašvaldību līdzekļiem.

Ja šāda informācija iegūta pēc fizisko vai juridisko personu pasūtījuma un par to līdzekļiem, tā pieder attiecīgai fiziskai vai juridiskai personai.

(2) Pašvaldībai, ikvienai fiziskai un juridiskai personai pasūtījuma, finansēšanas un zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā informācija jānodod valstij, Latvijas Ģeoloģijas dienesta personā, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu.

(3) Ģeoloģiskās informācijas īpašnieks nedrīkst aizliegt izmantot informāciju, ja tās neizmantošanas rezultātā var rasties ekoloģiski potenciāli bīstamas situācijas vai ekoloģisko nelaimju situācijas.

(4) Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārējos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

 

 

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

22.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas zemes dzīļu izmantošanas gaitā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1976.gada 4.jūnija likums “Par Latvijas zemes dzīļu kodeksa apstiprināšanu”, pats kodekss, kā arī 1982.gada 21.februāra, 1982.gada 30.decembra, 1984.gada 27.decembra, 1987.gada 30.decembra Augstākās padomes Prezidija dekrēti par grozījumu izdarīšanu Zemes dzīļu kodeksā (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1976. 23.nr., 1980.9.nr., 1982.52.nr., 1985.1.nr., 1988.1.nr.).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 6 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās pārskatīt Latvijas Republikas Ministru padomes 1991.gada 13.novembra lēmumu nr.316 “Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu sarakstu apstiprināšanu” (“Diena” pielikums: AP MP, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes oficiālais izdevums, 1991, nr.15., 16.; AP MP, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes oficiālie dokumenti, skaidrojumi, informācija, 1993., nr.10[110]) un iesniegt priekšlikumu par tajā nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabinetam.

3. Noteikt, ka līdz iepriekšminētā lēmuma un ar to apstiprinātā saraksta precizēšanai visas tajā minētās rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu atradnes uzskatāmas par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm.

4. Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.martam izstrādā noteikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanas kārtību.