Likumprojekti

Dokuments nr.57

Latvijas Izglītības likums

Izglītības un zinātnes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta izstrādāts, Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegts valdībā,

Ministru kabineta akceptēts (21.11.1995.) un iesniegts Saeimas izskatīšanai

Likumā lietotie termini

Izglītība — mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (izglītotība — cilvēka garīgā un garīgi fiziskā kvalitāte).

 

Vispārīgā izglītība — cilvēka un pasaules daudzveidības un vienotības apguve, lietu, īpašību un procesu būtības, kopsaistību noskaidrošana un izpratne. Tā rada iespējas personības harmoniskai garīgai un fiziskai izaugsmei, priekšnoteikumus profesionālai izglītībai un darbībai.

 

Profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās produktīvai darbībai noteiktā sabiedrības dzīves nozarē, profesionālās meistarības un vispārīgās kultūras pilnveidei. Tā rada iespējas personai nodrošināt savu eksistenci un veidot sociālo karjeru mainīga darba tirgus apstākļos.

 

Speciālā izglītība — personām ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, psihoneiroloģiskām un smagām somatiskām saslimšanām vai sociālām novirzēm adaptēta vispārīgā un profesionālā izglītība. Tā rada šīm personām iespējas adaptēties un integrēties sociālajā vidē.

 

Papildizglītība — vispārīgai un profesionālai izglītībai paralēla vai sekojoša interešu izglītība un profesionālās meistarības pilnveide.

 

Interešu izglītība — personas individuālo izglītošanās interešu un vēlmju īstenošana, kas rada papildiespējas nepārtrauktai personības garīgai un fiziskai attīstībai neatkarīgi no personas vecuma un iepriekšiegūtās izglītības.

 

Profesionālās meistarības pilnveide — iepriekšiegūtās izglītības turpināšana, lai papildinātu esošo personas izglītību atbilstoši jaunām prasībām profesionālai darbībai un personas iesaistei sabiedrības dzīvē.

 

Pirmsskolas izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās mācībām skolā, iesaistei sabiedrības dzīvē.

 

Pamatizglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek personības harmoniska attīstība, sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu, pamatprasmju apguve, attieksmju un gatavības veidošanās, iesaiste sabiedrības dzīvē.

 

Vidējā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izvēlētā vispārīgās vai/un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.

 

Augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā notiek zinātnē vai/un mākslā sakņota personības attīstība apzināti un mērķtiecīgi izvēlētā akadēmisko vai/un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās profesionālai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.

 

Pedagogs — persona, kurai ir atbilstoša izglītība un profesionālā meistarība un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai licencētā privātpraksē.

 

Izglītojamais — skolēns, audzēknis, students, klausītājs, kas iegūst izglītību izglītības iestādē vai mācībā pie privātpraksē strādājoša pedagoga.

 

Izglītības dokuments — dokuments, kas apliecina personas noteiktas izglītības pakāpes un veida izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi vai šīs izglītības daļēju iegūšanu.

 

Izglītības valsts standarts — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei, veidam un profilam nosaka piedāvājamo izglītības programmu un tajā ietverto mācību priekšmetu, kursu obligātos mērķus un galvenos uzdevumus, izglītības pamatsaturu, personu mācību rezultātu vērtēšanas pamatkritērijus un mācību rezultātu vērtēšanā lietojamo metodiku.

 

Izglītības programma — (augstākajā izglītības pakāpē — studiju programma) — dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās izglītības programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmas daļu apjomus un to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī ietver izglītības programmas īstenošanas izmaksu aprēķinu.

 

Mācību programma — dokuments, kas ietver mācību priekšmeta kursa mērķus, uzdevumus un saturu, tā apguves secību, tam paredzētā laika un izmantojamo līdzekļu aprakstu.

 

Izglītības iestādes darbības projekts — dokumentu pakete, kurā apkopoti izglītības iestādes nolikums (satversme), visas izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas, mācību programmas, izglītības valsts standarti, perspektīvās attīstības programmas un citas izglītības iestādes darbības programmas.

 

Izglītības iestāde — izglītības programmu īstenošanai dibināta valsts, pašvaldību vai privāta iestāde.

 

Izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldību iestāde, kas īsteno izglītības pārvaldes funkcijas.

 

Izglītības atbalsta iestāde — valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogu, izglītojamo, izglītojamo vecāku un izglītības iestāžu darbībai.

 

Izglītības iestādes vai pedagoga privātprakses licencēšana — tiesību iegūšana uzsākt izglītības iestādes darbību vai pedagoga privātpraksi konkrētu izglītības programmu īstenošanā, kas uzrādītas licencē.

 

Izglītības programmas akreditācija — tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas noteiktas pakāpes un veida izglītības ieguvi. Akreditācijas gaitā notiek attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitātes vērtēšana atbilstošajā izglītības iestādē.

 

Izglītības darba vadība — analītiska, lemjoša un organizatoriska rīcība pedagogu un izglītojamo mērķtiecīgas un rezultatīvas darbības apstākļu nodrošināšanai.

 

1.sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Latvijas izglītības sistēma

Latvijas izglītības sistēma ir valsts mērķtiecīgi organizēta sabiedrības dzīves apakšsistēma, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts iedzīvotāju izglītošanu atbilstoši sabiedrības un personas interesēm un iespējām.

 

2.pants. Izglītības sistēmas tiesiskais pamats

Izglītības sistēmas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas izglītības likums un citi spēkā esošie tiesību akti, kas nosaka izglītības sistēmas mērķus un uzdevumus, tās sastāvu un izglītības darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesiskās attiecības.

 

3.pants. Izglītības pamatprincipi

Izglītības pamatprincipi ir humanitātes, demokrātiskuma, individualizācijas, radošās darbības, tautiskuma, tikumiskuma, profesionalitātes, zinātniskuma, sistēmiskuma un mūsdienīguma princips.

 

4.pants. Izglītības sistēmas mērķis un galvenie uzdevumi

(1) Izglītības sistēmas mērķis ir nodrošināt personai iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu, radošu kultūras personību.

(2) Izglītības sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) sekmēt zinīgas, prasmīgas un audzinātas, garīgi un fiziski attīstītas darbības personības veidošanos;

2) sekmēt patstāvīga, lietpratīga, apzinīga un atbildīga demokrātiskas sabiedrības cilvēka izaugsmi;

3) sekmēt nacionālās kultūras un cilvēces kultūras vērtību radoša apguvēja un bagātinātāja izaugsmi;

4) sekmēt kompetenta, konkurētspējīga profesionāļa veidošanos;

5) radīt apstākļus izglītības ieguves iespēju izmantošanai visa cilvēka mūža ilgumā.

 

5.pants. Tiesības uz izglītību

Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību. Ārvalstniekiem ir tiesības iegūt izglītību Latvijas Republikā atbilstoši tās starptautiskajām saistībām vai starpvalstu līgumiem, kā arī atbilstoši divpusējam līgumam ar izglītības iestādi.

 

6.pants. Izglītības obligātums

Latvijas Republikā obligāta ir pamatizglītība vai tās iegūšanas turpināšana līdz 16 gadu vecumam.

 

7.pants. Izglītības ieguves valoda

(1) Izglītības ieguve Latvijas Republikā ir valsts valodā.

(2) Citās valodās izglītību var iegūt:

1) līdztekus valsts valodai, nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādēs;

2) Latvijā licencētās ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs;

3) augstākās un vidējās izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas svešvalodu specialitātēs;

4) atsevišķos mācību priekšmetos, kursos augstskolās un vidusskolās, ja tos citu valstu personas māca valodā, kuru līdz tam izglītojamiem bijis iespējams apgūt pietiekamā līmenī;

5) mācībās pie licencēta privātpraksē strādājoša pedagoga;

6) citu valstu pilsoņi un bezvalstnieki, kas iegūst izglītību Latvijā atbilstoši starpvalstu līgumiem.

(2) Nedzirdīgās personas izglītību iegūst žestu valodā.

 

8.pants. Izglītības dokumenti

(1) Par noteiktas izglītības pakāpes un veida izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi personām izsniedz attiecīgu izglītības dokumentu: atestātu, diplomu vai apliecību. Šie dokumenti ietver vai tos papildina mācību rezultātu vērtējums.

(2) Valsts atzītas izglītības dokumentus izsniedz personām, kas ieguvušas akreditētām izglītības programmām atbilstošu izglītību. Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību nosaka un šo dokumentu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu pielīdzināšana Latvijas Republikā izsniegtiem izglītības dokumentiem un to valstiska atzīšana notiek Ministru kabineta noteiktā kārtībā vai saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(4) Par noteiktas izglītības pakāpes un veida izglītības programmai atbilstošas izglītības daļēju iegūšanu attiecīgā izglītības iestāde izsniedz liecību vai sekmju izrakstu, kuri satur mācību priekšmetu un kursu apguves rezultātu vērtējumus.

 

9.pants. Maksa par izglītības ieguvi

(1) Par pamatizglītības un vispārīgās vidējās izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguvi licencētās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs maksā no valsts budžeta un pašvaldību budžeta. Privātās izglītības iestādes par pamatizglītības un vispārīgās vidējās izglītības ieguvi var ņemt mācību maksu.

(2) Ministru kabinets nosaka izglītojamo skaitu, kuriem maksu par izglītības ieguvi licencētās pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un papildizglītības izglītības iestādēs sedz no valsts budžeta.

(3) Pašvaldības nosaka kārtību, kādā tiek noteikts izglītojamo skaits, kuriem maksu par izglītības ieguvi licencētās pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un papildizglītības iestādēs sedz no pašvaldību budžeta.

(4) Maksu par izglītības ieguvi izglītojamajiem, kas līdz 21 gada vecumam uzsākuši un turpina attiecīgās izglītības programmas apguvi arodskolās, amatskolās, vidusskolās vai ģimnāzijās, var segt no valsts un pašvaldību budžeta.

 

10.pants. Izglītība un reliģija

Izglītības iestāde, vadoties no izglītojamo, viņu vecāku vai to aizbildņu brīvas vēlēšanās, ir tiesīga īstenot reliģiskās papildizglītības programmas atbilstoši reliģijām, kuras pārstāv likumā “Par reliģiskām organizācijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 40.nr.; 1991, 29.nr.) atļautās reliģiskās organizācijas.

 

11.pants. Starptautiskā sadarbība izglītībā

(1) Sadarbību ar citām valstīm izglītības jomā nosaka Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.

(2) Izglītības iestādes atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu izglītības iestādēm un atbild par līgumsaistību izpildi.

 

12.pants. Atbildība par izglītības likuma pārkāpšanu

Personas, kuras pārkāpušas šo likumu, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

 

2.sadaļa. Izglītības darba organizācija

13.pants. Izglītības sistēmas organizatoriskie pamatprincipi

Izglītības sistēmas organizatoriskie pamatprincipi ir visa cilvēka mūža ilgumā iegūstamās izglītības pakāpenība un daudzveidība. Atbilstoši tiek veidotas izglītības programmas, izglītības iestāžu tīkls un pedagogu izglītības sistēma.

 

14.pants. Izglītības pakāpes

Ir šādas izglītības pakāpes:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība;

4) pirmsaugstākā izglītība;

5) augstākā izglītība.

 

15.pants. Izglītības veidi

Ir izglītības pamatveidi un izglītības īpašie veidi.

Ir šādi izglītības pamatveidi:

1) vispārīgā izglītība;

2) profesionālā izglītība.

Izglītības īpašie veidi ir:

1) speciālā izglītība;

2) papildizglītība.

 

16.pants. Izglītības programmas

(1) Izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija un atbilstošās nozares ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā vai organizē izglītības programmu izstrādi atbilstoši valsts standartiem, izglītības programmu klasifikatoram un programmu vispārīgai struktūrai, kuru izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Izglītības programmas tiek iedalītas vispārīgās programmās un profesionālās programmās. Abi programmu veidi sīkāk tiek iedalīti profilos: vispārīgais, eksaktais, humanitārais u.c. — vispārīgām programmām un tehniskais, ekonomiskais, komerciālais u.c. — profesionālām programmām. Profilu ietvaros var notikt vēl sīkāks programmu iedalījums. Precīzu programmu iedalījumu nosaka izglītības klasifikators. Izglītības profesionālās programmas dod iespēju uzsākt darbu atbilstošā profesijā vai turpināt izglītību radniecīgā augstākas pakāpes profesionālajā programmā. Izglītības vispārīgās programmas dod plašas iespējas turpināt izglītību augstākas pakāpes vispārīgās un profesionālajās programmās.

(3) Ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības vispārīgās programmas un pamatizglītības, vidējās izglītības, pirmsaugstākās izglītības un augstākās izglītības profesionālās programmas.

 

17.pants. Izglītības saturs

(1) Izglītības satura pamatsastāvdaļas ir: cilvēces faktoloģiskā pieredze (zināšanas), praktiskās darbības pieredze (prasmes) un attieksmju pieredze (attieksmes).

(2) Izglītības saturu nosaka šādi dokumenti:

1) izglītības valsts standarti;

2) izglītības programmas;

3) mācību programmas.

(3) Izglītības pamatsaturu, kas iekļaujams atbilstošo izglītības pakāpju un veidu izglītības programmās un mācību programmās, nosaka izglītības valsts standarti.

 

18.pants. Izglītības valsts standarti

(1) Izglītības valsts standartus un programmas pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā, vispārīgā vidējā izglītībā un speciālajā izglītībā izstrādā Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

(2) Profesionālo programmu standartus un programmas pamatizglītībā, vidējā izglītībā un pirmsaugstākajā izglītībā izstrādā Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības centrs, augstskolas vai atbilstošās nozaru ministriju iestādes, ievērojot darba devēju priekšlikumus un sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centru.

(3) Augstākās izglītības vispārīgās un profesionālās programmas veido atbilstošās augstskolas, un pēc programmu akreditācijas tās apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.

 

19.pants. Izglītības programmu uzsākšana

(1) Izglītības programmu īstenošanas uzsākšanai izglītības iestādei jāsaņem atbilstoša licence. Izglītības programmas īstenošana jāuzsāk viena gada laikā no licences saņemšanas dienas. Lai saņemtu valsts atzītu izglītības dokumentu, viena gada laikā no izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas pirmās dienas izglītības programma ir jāakreditē. Ja šajā termiņā nav akreditēta pamatizglītības vispārīgā programma, tās īstenošana tiek pārtraukta mācību gada beigās.

(2) Licencēšanas un akreditācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

20.pants. Mācību programmas

(1) Mācību programmas izstrādā vai izvēlas šīs programmas īstenojošie pedagogi atbilstoši izglītības valsts standartu prasībām un izglītības programmai, kurā šī mācību programma ietverta.

(2) Mācību programmu izveidi organizē un tās apstiprina izglītības iestādes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrija un attiecīgās nozaru ministrijas izstrādā izglītības valsts standartu prasībām atbilstošu mācību programmu paraugus.

 

21.pants. Profesionālā orientācija

Izglītošanas procesa organiska sastāvdaļa ir izglītojamo profesionālā orientācija, kuras mērķis ir sekmēt indivīda attīstību, patstāvību un personības briedumu, kas nepieciešams profesijas izvēlē.

 

22.pants. Mācību rezultātu vērtēšana

(1) Ir vienota mācību rezultātu vērtēšanas sistēma. Mācību rezultātu vērtēšanas pamatkritēriji un vērtēšanā lietojamā metodika noteikta izglītības valsts standartos.

(2) Akreditētām izglītības programmām atbilstošas izglītības ieguve noslēdzas ar mācību rezultātu vērtējumu valsts pārbaudījumos. Šo pārbaudījumu kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija vai atbilstošās nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

23.pants. Izglītības ieguves formas

(1) Izglītību iegūst klātienes, neklātienes un pašizglītības formās. Pašizglītības formā iegūto izglītību atbilstoši izglītības programmu un standartu prasībām vērtē un valsts atzītu izglītības dokumentu var izsniegt izglītības iestādes, kuras īsteno atbilstošas akreditētas izglītības programmas.

(2) Izglītības iestāde var piedāvāt izglītības programmu apguvi vienā vai vairākās formās.

 

24.pants. Izglītības programmu īstenošana laikā

(1) Izglītības programmām ir noteikts to īstenošanas ilgums.

(2) Izglītības darba laika vienības ir mācību (studiju) gads, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība. Vienā mācību dienā vienas izglītības programmas īstenošanai nedrīkst paredzēt vairāk kā astoņas mācību nodarbības.

 

25.pants. Izglītības iestādes, to darbības tiesiskais pamats

(1) Izglītības iestādes īsteno izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādes ir juridiskas personas un atrodas to dibinātāju pārziņā. Tās darbojas, pamatojoties uz izglītības iestādes nolikumu (satversmi), kuru pieņem izglītības iestādes padome, dome vai cita koleģiāla vadības institūcija un apstiprina izglītības iestādes dibinātājs, reģistrējot Izglītības un zinātnes ministrijā. Valsts dibināto augstskolu satversmes apstiprina Ministru kabinets. Izglītības iestāžu paraugnolikumus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Izglītības iestādes atbilstoši to nolikumiem (satversmēm) var sniegt maksas pakalpojumus un veikt saimniecisko darbību, ja tā netraucē izglītības programmu īstenošanu.

(4) Izglītības iestāžu darbības un attīstības dokumentārais pamats ir izglītības iestādes darbības projekts, kuru apstiprina izglītības iestādes dibinātājs. Pamatojoties uz izglītības iestādes darbības projektu, dibinātājs var noteikt izglītības iestādei īpašu finansēšanas kārtību.

 

26.pants. Valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes

(1) Ir valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes.

(2) Valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija vai atbilstošās nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgo pašvaldību.

(3) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai atbilstošo nozares ministriju. Ir republikas pilsētu pašvaldību izglītības iestādes, pagastu pašvaldību izglītības iestādes un rajonu pašvaldību izglītības iestādes.

(4) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē juridiskās vai fiziskās personas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai atbilstošo nozares ministriju un attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldību.

(5) Citu valstu juridiskās personas var dibināt, finansēt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādes saskaņā ar šo un citiem Latvijas likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Ja Latvijas Republikas noslēgtajā starptautiskajā līgumā ir paredzēta cita kārtība, piemērojami starptautiskā līguma nosacījumi.

(6) Izglītības iestādes dibinātājs ir atbildīgs par izglītības iestādes finansēšanu.

 

27.pants. Nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādes

(1) Juridiskās vai fiziskās personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt nacionālo un etnisko minoritāšu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un papildizglītības iestādes. Juridiskas un fiziskas personas var dibināt, reorganizēt un likvidēt arī nacionālo un etnisko minoritāšu privātās vidējās izglītības iestādes. Izglītības ieguve nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādēs notiek attiecīgās minoritātes un valsts valodā.

(2) Nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādēs īstenojamās izglītības programmās papildus izglītības valsts standartos noteiktajām prasībām iekļauj atbilstošās etniskās kultūras apguvei un minoritāšu integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mācību priekšmetus un kursus, kuru apguvei jānotiek valsts valodā.

 

28.pants. Izglītības programmu un iestāžu reģistrs

Dati par visām akreditētām un licencēs uzrādītām izglītības programmām un to īstenojošo izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas fakti ir jāieraksta Izglītības programmu un iestāžu reģistrā. Reģistru veido un tā darbību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības informācijas centrs.

 

29.pants. Izglītības iestāžu licencēšana

(1) Izglītības iestādes darbības uzsākšanai ikvienas izglītības programmas īstenošanā tās dibinātājam jāsaņem licence Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Izglītojamo uzņemšanu attiecīgās izglītības programmas īstenošanai izglītības iestādes var uzsākt tikai pēc atbilstošās licences saņemšanas.

 

30.pants. Izglītības iestāžu izglītojošās struktūrvienības

(1) Izglītības iestāde var izveidot izglītojošās struktūrvienības, ja tās ir nepieciešamas vienas vai vairāku izglītības programmu īstenošanai, ja iestādei ir nepieciešamie finansu līdzekļi.

(2) Izglītības iestāde var atvērt filiāles, ja izglītības programmu īstenošana notiek arī ārpus iestādes pastāvīgās atrašanās vietas, vai slēgt līgumus ar citām iestādēm par izglītības programmas atbilstošas daļas īstenošanu, ja iestādei ir nepieciešamie finansu līdzekļi.

 

31.pants. Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un iestādē izveidoto izglītojošo struktūrvienību nosaukumiem jāatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātai Izglītības programmu un iestāžu reģistra klasifikācijai.

(2) Ja izglītības iestāde īsteno vienas pakāpes un veida izglītības programmas, tās savā nosaukumā lieto atbilstošās pakāpes izglītības iestāžu nosaukumus. Ja izglītības iestāde īsteno divu izglītības pakāpju izglītības programmas, tās var lietot augstākas pakāpes izglītības iestādes nosaukumu. Ja izglītības iestāde īsteno vispārīgās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes nosaukums tiek lietots atbilstoši tām programmām, kurās mācās lielākais izglītojamo skaits. Pieļaujami arī citi izglītības iestāžu nosaukumi, kuri nav pretrunā ar šo likumu un valsts valodu.

 

32.pants. Izglītības iestāžu patstāvība un atbildība

(1) Izglītības iestādes ir patstāvīgas izglītības programmu īstenošanā, personāla izvēlē un izvietojumā, finansu, saimnieciskajā un citā darbībā, kas notiek saskaņā ar tiesību aktiem, izglītības iestādes nolikumu un attiecīgās pašvaldības lēmumiem.

(2) Katrs izglītības iestādes darbinieks patstāvīgi organizē un veic savu darbību un ir personīgi atbildīgs par tās rezultātiem.

 

3.sadaļa. Izglītības programmu īstenošana

pirmsskolas izglītībā

33.pants. Pirmsskolas izglītības īstenošana

(1) Pirmsskolas izglītību īsteno ģimenē vai ģimenē un pirmsskolas izglītības iestādē.

(2) Pirmsskolas izglītības iestādes ir vispārīgie bērnudārzi, speciālie bērnudārzi un rotaļgrupas. Pirmsskolas izglītības iestādes var apmeklēt bērni no viena gada vecuma līdz mācību uzsākšanai skolā, bet ne ilgāk kā līdz astoņu gadu vecumam.

(3) Konsultatīvu palīdzību ģimenēm pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un sagatavošanā skolai nodrošina pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri, kas ir izglītības atbalsta iestādes.

 

34.pants. Vispārīgie un speciālie bērnudārzi, bērnudārzu grupas

(1) Valsts un pašvaldību vispārīgo bērnudārzu var dibināt vai bērnudārza grupu var atvērt, ja to pieprasa ne mazāk kā desmit pirmsskolas vecuma bērnu vecāki.

(2) Valsts un pašvaldību speciālo bērnudārzu var dibināt vai speciālo grupu vispārīgā bērnudārzā var atvērt ne mazāk kā astoņiem bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ja to pieprasa šo bērnu vecāki.

(3) Speciālo grupu var atvērt ne mazāk kā sešiem bērniem līdz trīs gadu vecumam ar redzes, dzirdes traucējumiem vai tuberkulozes intoksikāciju, ja to pieprasa šo bērnu vecāki.

(4) Speciālajos bērnudārzos vai speciālajās bērnudārzu grupās bērnus uzņem un atskaita, pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas slēdzienu.

 

35.pants. Rotaļgrupas

(1) Rotaļgrupas izveido bērnudārzos vai dibina kā pirmsskolas izglītības iestādes bērniem, kuri neapmeklē vispārīgo vai speciālo bērnudārzu.

(2) Rotaļgrupās īsteno pirmsskolas izglītības programmu bērnu sagatavošanai skolai.

(3) Valsts un pašvaldību rotaļgrupas var atvērt vai dibināt, ja to pieprasa vismaz desmit attiecīgās pašvaldības teritorijā p-astāvīgi dzīvojošo pirmsskolas vecuma bērnu vecāki.

(4) Valsts un pašvaldību speciālās rotaļgrupas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem var atvērt, ja to pieprasa vismaz sešu pirmsskolas vecuma bērnu vecāki.

 

Pamatizglītība

36.pants. Pamatizglītības ieguves sākšana

(1) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendāra gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi. Pēc bērna vecāku vai aizbildņu vēlēšanās atbilstoši diagnosticētai bērna psiholoģiskai gatavībai un veselībai pamatizglītības ieguvi var sākt vienu gadu agrāk vai, pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas slēdzienu, vienu gadu vēlāk.

(2) Pamatskolas, kas tiek uzturētas no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, drīkst noteikt prasības iestājai pamatskolā tikai ar izglītības un zinātnes ministra atļauju.

(3) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms mācību gada sākuma pašvaldības iesniedz bērna dzīvesvietai tuvākajai pamatskolai pamatizglītības ieguves uzsākšanai noteiktā vecuma bērnu sarakstu.

 

37.pants. Pamatskolas

(1) Pamatskolas īsteno pamatizglītības vispārīgās programmas, kas paredzētas deviņiem gadiem. Ja pamatskola nevar nodrošināt pamatizglītības programmas īstenošanu, kas paredzēta deviņiem gadiem, tad tā darbojas kā nepilna pamatskola vai pamatskolas filiāle, kas īsteno vismaz 1.—6. klasei paredzēto pamatizglītības programmas daļu, bet pamatskolu filiāles pagastos — vismaz 1.—4.klasei paredzēto pamatizglītības programmas daļu.

(2) Pamatskolās var atvērt vidusskolu sagatavošanas klases (7.—9.kl.), kuras dod iespējas padziļināti apgūt vispārīgo pamatizglītību, un praktiskās sagatavošanas klases (7.—9.kl.), kurās padziļināti apgūst vispārīgās pamatizglītības praktisko pielietojamību.

 

38.pants. Pamatskolu klases

(1) Klases valsts un pašvaldību pamatskolās var atvērt, ja to pieprasa vismaz astoņu attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošo bērnu vecāki. Pagastu pamatskolās var veidot apvienotās 1.—6.klases.

(2) Personām, kas izglītojušās pamatskolās līdz 9.klasei ieskaitot, bet nav ieguvušas izglītības valsts standartu prasībām atbilstošu pamatizglītību, var atvērt kompensētājklases. Tās var atvērt pamatskolās un papildizglītības iestādēs. Pamatskolu kompensētājklasēs var mācīties personas līdz 18 gadu vecumam ne ilgāk kā vienu gadu.

 

39.pants. Pamatizglītības programmu īstenošana laikā

(1) Mācību gads sākas katra kalendāra gada 1.septembrī un ilgst 35 nedēļas, neieskaitot brīvlaikus. Brīvlaikus un mācību nodarbību ilgumu nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

(2) Skolēnu mācību nodarbību skaits pamatizglītības programmu īstenošanā nedēļā nedrīkst pārsniegt:

1.klasē — 20 mācību nodarbības;

2.klasē — 22 mācību nodarbības;

3.klasē — 24 mācību nodarbības;

4.klasē — 26 mācību nodarbības;

5.klasē — 28 mācību nodarbības;

6.klasē — 30 mācību nodarbības;

7.—9.klasē — 34 mācību nodarbības.

 

40.pants. Pamatizglītības dokumenti

Personām, kas ieguvušas pamatizglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumu, izsniedz pamatizglītības atestātu, norādot klases veidu 7.—9.klases posmā, kurā iegūta izglītība (vidusskolu sagatavošanas klase, praktiskās sagatavošanas klase).

 

41.pants. Arodskolas un amatskolas

Arodskolas un amatskolas īsteno profesionālās pamatizglītības programmas, kas paredzētas 1 — 3 gadiem; programmas garumu katrā konkrētā gadījumā nosaka izglītības programma. Iestājai arodskolā vai amatskolā nepieciešams vispārīgās pamatizglītības atestāts.

 

42.pants. Arodskolu un amatskolu izglītības programmu īstenošana

(1) Mācību gads sākas katra kalendāra gada 1.septembrī un ilgst 42 — 44 nedēļas, neieskaitot brīvlaikus. Brīvlaikus nosaka izglītības iestāde.

(2) Mācību nodarbības ilgums ir 45 minūtes.

(3) Klātienes formā izglītību iegūstošo audzēkņu mācību nodarbību skaits nedēļā nedrīkst pārsniegt 36 nodarbības, bet grupās, kurās mācās vidējo izglītību ieguvuši audzēkņi, — 40 nodarbības, neskaitot fakultatīvās nodarbības pēc audzēkņu brīvas izvēles.

 

43.pants. Arodizglītības un amatizglītības dokumenti

Personām, kas ieguvušas arodu vai amatu izglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumus, izsniedz profesionālās izglītības diplomu.

 

Vispārīgā un profesionālā vidējā izglītība

44.pants. Vidusskolas un ģimnāzijas

(1) Vispārīgās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas īsteno vidusskolās. Vispārīgās vidējās izglītības programmas īsteno ģimnāzijas.

(2) Ģimnāzijās var atvērt arī pamatskolu 7. — 9.klasei atbilstošās vidusskolu sagatavošanas klases, kurās pamatizglītību ieguvušie saņem pamatizglītības atestātu.

(3) Vispārīgās vidējās izglītības programmu īstenošana paredzēta trim līdz četriem gadiem.

(4) Personām, kas iegūst vai ieguvušas profesionālo vidējo izglītību un vēlas iegūt arī vispārīgo vidējo izglītību, mācību iestāde var saīsināt vispārīgās vidējās izglītības apguves laiku.

(5) Lai uzsāktu mācības vispārīgās vidējās izglītības programmā, nepieciešams pamatizglītības atestāts.

 

45.pants. Arodģimnāzijas un tehnikumi

(1) Profesionālās vidējās izglītības programmas atkarībā no to profila īsteno arodģimnāzijās un tehnikumos.

(2) Profesionālo vidējo izglītības programmu īstenošana paredzēta trim līdz četriem gadiem.

(3) Personām, kas ieguvušas vispārīgo vidējo izglītību un vēlas iegūt arī profesionālo vidējo izglītību, izglītības iestāde atkarībā no izvēlētās programmas var saīsināt profesionālās vidējās izglītības programmas apguves laiku.

(4) Vienā izglītības iestādē var īstenot vispārīgās un profesionālās izglītības programmas. Tādā gadījumā atkarībā no tā, kādas programmas tiek īstenotas pārsvarā, iestādes nosaukumā drīkst lietot vārdus “ģimnāzija”, “arodģimnāzija” vai “tehnikums”.

(5) Personām, kas ieguvušas profesionālo vidējo izglītību radniecīga profila progammās, augstskolas var noteikt saīsinātu profesionālo studiju īstenošanas laiku.

 

46.pants. Agrīnās profesionalizācijas vidusskolas

(1) Agrīnās profesionalizācijas vidusskolas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kuru apguvē nepieciešama agrīna profesionalizācija.

(2) Agrīnās profesionalizācijas vidusskolā īstenotajās izglītības programmās iekļauts vispārīgās vidējās un vispārīgās pamatizglītības saturs.

(3) Mācības agrīnās profesionalizācijas vidusskolās var sākties līdz ar pamatizglītības ieguves sākšanu vai vēlāk, bet ne vēlāk kā pēc pamatskolas sestās klases. Agrīnās profesionalizācijas vidusskolās īstenojamās programmas paredzētas no 6 līdz 12 gadiem. Tās paredzētas 12 gadiem, ja mācības agrīnās profesionalizācijas vidusskolā sāk līdz ar pamatizglītības ieguves sākšanu, un sešiem gadiem, ja mācības agrīnās profesionalizācijas vidusskolā sāk pēc pamatskolas 6.klases.

(4) Iestājoties agrīnās profesionalizācijas vidusskolās, nepieciešams izturēt iestājpārbaudījumus.

(5) Personām, kas ieguvušas izglītību agrīnās profesionalizācijas vidusskolās, radniecīga profila studiju programmām augstskolas var noteikt saīsinātu profesionālo studiju programmu īstenošanas laiku.

 

47.pants. Vidusskolu un ģimnāziju klases

Klases valsts un pašvaldību vidusskolās un ģimnāzijās var atvērt, ja izglītojamo skaits tajās nav mazāks par 10, bet republikas pilsētās —, ja nav mazāks par 25. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kārtību, kādā iespējama mācību priekšmetu vai mācību kursu apguve, klasi dalot grupās.

 

48.pants. Vidējās izglītības programmu īstenošana laikā

(1) Mācību gads sākas katra kalendāra gada 1.septembrī un ilgst 38 — 44 nedēļas, neieskaitot brīvlaikus. Brīvlaikus nosaka Izglītības un zinātnes ministrija vai atbilstošā nozares ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(2) Mācību nodarbības ilgums ir 40 — 45 minūtes.

(3) Izglītojamo mācību nodarbību skaits vidējās izglītības programmu īstenošanā nedēļā arodģimnāzijās, tehnikumos un agrīnās profesionalizācijas vidusskolās nedrīkst pārsniegt 36 mācību nodarbības, koledžās — 40 mācību nodarbības, ģimnāzijās 10. un 11.klasē — 34 mācību nodarbības, 12.klasē — 36 mācību nodarbības.

 

49.pants. Vidējās izglītības dokumenti

(1) Personām, kas ieguvušas vispārīgo vidējo izglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumus, izsniedz vispārīgās vidējās izglītības atestātu.

(2) Personām, kas ieguvušas profesionālo vidējo izglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumu, izsniedz diplomu par profesionālo vidējo izglītību.

 

Pirmsaugstākā izglītība

50.pants. Koledžas

(1) Profesionālās pirmsaugstākās izglītības programmas īsteno koledžas. Pirmsaugstākās izglītības programmas, kuras var uzsākt apgūt personas ar vispārīgo vidējo izglītību vai radniecīga profila profesionālo vidējo izglītību, tiek īstenotas divos līdz trijos gados. Pirmsaugstākās izglītības programmas, kurās var iestāties personas ar pamatizglītību, tiek īstenotas piecos gados un tajās ir ietverts vispārīgās vidējās izglītības saturs.

(2) Koledžās var noteikt iestājpārbaudījumus.

(3) Koledžas var integrēties augstskolu sastāvā. Personām, kas ieguvušas profesionālo pirmsaugstāko izglītību, augstskolās var noteikt saīsinātu profilam atbilstošu studiju programmu īstenošanas laiku.

 

Akadēmiskā un profesionālā augstākā izglītība

51.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas īsteno augstākās izglītības programmas un veic zinātniskās pētniecības un/vai mākslinieciskās jaunrades darbu.

(2) Augstskolu tipi ir akadēmiskās augstskolas (universitātes) un profesionālās augstskolas.

(3) Ir akadēmiskās studiju programmas un profesionālās studiju programmas. Akadēmiskās augstskolas īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, tajās darbojas doktorantūra promocijas un/vai habilitācijas padomes. Profesionālās augstskolas īsteno profesionālās augstākās izglītības programmas.

(4) Studiju uzsākšanai augstskolā nepieciešama vispārīgā vidējā izglītība vai radniecīga profila profesionālā vidējā izglītība. Augstskolas var noteikt iestājpārbaudījumus, kuru pamatprasības jādara zināmas trīs gadus pirms atbilstošā studiju gada sākuma.

(5) Augstskolu darba organizāciju nosaka Augstskolu likums.

 

52.pants. Akadēmiskās studijas

Akadēmiskā izglītība ir sakņota fundamentālajā un lietišķajā zinātnē. Akadēmiskās studiju programmas atbilst zinātnisko grādu nomenklatūrai atbilstošām zinātņu nozarēm vai apakšnozarēm un to īstenošana paredzēta vismaz četriem gadiem, bet ne vairāk kā septiņiem gadiem. Akadēmiskās izglītības ieguve notiek kā bakalaura vai bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmu īstenošana.

 

53. pants. Profesionālās studijas

(1) Profesionālā augstākā izglītība ir lietišķā zinātnē un/vai mākslā sakņota izglītība.

(2) Profesionālo studiju programmas īstenošana paredzēta vismaz četriem gadiem. To īstenošana paredzēta vismaz pieciem gadiem, ja šīs programmas ietver arī atbilstošo bakalaura akadēmisko studiju programmu saturu. Ja profesionālās studijas notiek līdztekus vai pēc atbilstošas akadēmiskās izglītības ieguves, profesionālo studiju programmu īstenošanu paredz īsākam laikam.

 

54.pants. Augstskolu doktorantūra

(1) Doktorantūrā īsteno zinātnieka profesionālās izglītības ieguvei atbilstošas studiju programmas. Iestājai doktorantūrā nepieciešams maģistra akadēmiskais grāds vai tam atbilstošs augstākās izglītības diploms. Augstskolas nosaka doktorantūras iestājpārbaudījumu. Personas, kas ieguvušas vismaz pieciem gadiem paredzētām profesionālo studiju programmām atbilstošu augstāko izglītību, ir tiesīgas pretendēt uz iestāšanos doktorantūrā tikai pēc promocijas vai habilitācijas padomes noteikto papildu prasību izpildīšanas.

(2) Doktora zinātnisko grādu piešķir promocijas un/vai habilitācijas padome likumā “Par zinātnisko darbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.) noteiktajā kārtībā.

 

55.pants. Akadēmiskās izglītības dokumenti

(1) Studiju programmu ilgums, kura rezultātā tiek izsniegts diploms par augstāko izglītību, nedrīkst būt mazāks par četriem gadiem.

(2) Personām, kas ieguvušas vismaz četriem gadiem paredzētām bakalaura studiju programmām atbilstošu akadēmisko izglītību un aizstāvējušas bakalaura darbu, piešķir bakalaura akadēmisko grādu un izsniedz valsts atzītu bakalaura diplomu. Akadēmiskās un profesionālās augstskolas var izsniegt izglītības dokumentus, kuros lietots vārds “bakalaurs” arī īsākām studiju programmām vai studiju starpposmos. Šie dokumenti neapliecina akadēmiskā grāda iegūšanu.

(3) Personām, kuras ieguvušas vismaz diviem gadiem paredzētām maģistra studiju programmām atbilstošu akadēmisko izglītību un aizstāvējušas maģistra darbu, piešķir maģistra akadēmisko grādu un izsniedz valsts atzītu maģistra diplomu.

 

56.pants. Profesionālās augstākās izglītības dokumenti

Personām, kas ieguvušas vismaz četriem gadiem paredzētām profesionālo studiju programmām atbilstošu izglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumu, izsniedz profesionālās augstākās izglītības diplomu. Personām, kas ieguvušas vismaz pieciem gadiem paredzētām profesionālo studiju programmām atbilstošu izglītību, ja šo programmu saturā ir ietverts atbilstošas bakalaura akadēmiskās studiju programmas saturs, šīs profesionālās augstākās izglītības diploms personas akadēmiskās izglītības vērtējumos ir pielīdzināms bakalaura diplomam.

 

Speciālā izglītība

57.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases

(1) Bērni ar attīstības traucējumiem, psihoneiroloģiskām vai smagām somatiskām saslimšanām iegūst speciālo izglītību speciālajās skolās, attīstības un rehabilitācijas centros vai speciālās izglītības klasēs pamatskolās. Bērni ar attīstības traucējumiem var iegūt izglītību arī pamatskolas klasēs, ja tajās bērnam ir nodrošinātas iespējas iegūt viņa veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu speciālo izglītību.

(2) Izglītības programmas īsteno atbilstoši attīstības traucējuma veidam un bērna veselībai. Speciālās izglītības programmas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem īsteno šādos līmeņos:

1) A līmenī — bērniem ar vieglu garīgās attīstības traucējumu;

2) B līmenī — bērniem ar izteiktu garīgās attīstības traucējumu;

3) C līmenī — bērniem ar dziļu garīgās attīstības traucējumu vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

(3) Speciālās izglītības programmas ir paredzētas 9 gadiem. To īstenošana ir paredzēta līdz 12 gadiem, ja tā nodrošina iespējas personām iegūt vispārīgo un/vai profesionālo pamatizglītību. Speciālās izglītības programmas neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem ir paredzētas 12 gadiem.

(4) Speciālās izglītības iestādēs, speciālajās klasēs un pamatskolas klasēs bērnus ar attīstības traucējumiem uzņem un no tām atskaita, pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas slēdzienu.

 

58.pants. Speciālās izglītības dokumenti

(1) Personām, kas mācījušās speciālās izglītības iestādēs vai klasēs un ieguvušas pamatizglītību, izsniedz pamatizglītības atestātu.

(2) Personām, kas ieguvušas arodu vai amatu izglītību un nokārtojušas valsts pārbaudījumu, izsniedz profesionālās izglītības diplomu.

(3) Personām, kas mācījušās speciālās izglītības iestādēs, speciālajās klasēs vai ieguvušas speciālo izglītību pamatskolu klasēs, izsniedz speciālās izglītības apliecību.

 

59.pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādes un klases

(1) Bērni ar sociālās uzvedības un vērtīborientāciju novirzēm iegūst pamatizglītību sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai sociālās korekcijas klasēs pamatskolā. Šajās izglītības iestādēs un klasēs bērnus ievieto un atskaita no tām ar bāriņtiesas lēmumu.

(2) Nepilngadīgas personas, kas izdarījušas noziegumu, ar tiesas lēmumu var ievietot izglītības īpašās iestādēs, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Lēmumu par īpašo iestāžu dibināšanu vai likvidāciju pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma pieņem Ministru kabinets. Šo iestāžu darbību nosaka likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 27.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 47.nr.).

(3) Pilngadīgo personu izglītošanai brīvības atņemšanas vietās var tikt dibinātas pamatizglītības un citas izglītības iestādes vai arī atvērtas izglītības iestāžu filiāles, saskaņojot ar Iekšlietu ministriju.

 

Papildizglītība

60.pants. Papildizglītības iestādes

(1) Papildizglītības iestādes īsteno papildizglītības programmas. Papildizglītības iestādes ir:

1) profesionālās ievirzes skolas;

2) profesionālās meistarības pilnveides skolas (centri);

3) tautas skolas;

4) konsultāciju, informācijas centri, bibliotēkas;

5) interešu skolas (centri).

(2) Līdztekus pirmsskolas iestādēs, pamatskolās, vidusskolās vai augstskolās īstenojamām izglītības programmām tajās var īstenot arī papildizglītības programmas. Papildizglītības programmas var īstenot arī citās izglītības iestādēs.

(3) Interešu izglītības programmas var īstenot arī sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, kā arī iestādes, kurām izglītojošā funkcija ir viena no šīs iestādes funkcijām, ja tās ir reģistrētas tiesību aktos noteiktajā kārtībā un šāda darbība atbilst to statūtiem vai nolikumiem.

 

61.pants. Papildizglītības programmas

(1) Papildizglītības programmu saturu nosaka izglītojamo pieprasījums, izglītības iestādes piedāvājums, darba tirgus, valstī esošā sociālā, ekonomiskā un kultūrvēsturiskā situācija.

(2) Programmu īstenošanas ilgums atkarīgs no konkrētās programmas, un to nosaka programmu īstenojošā izglītības iestāde.

 

62.pants. Profesionālās meistarības pilnveide un interešu izglītība

(1) Nepieciešamais nosacījums profesionālās meistarības pilnveides sākšanai ir atbilstoša iepriekšiegūtā vispārīgā un profesionālā izglītība.

Profesionālās meistarības pilnveides kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Interešu izglītības iegūšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša iepriekšiegūtā izglītība. Izglītības iestādes var īstenot interešu izglītības programmas bez to uzrādīšanas licencē.

(3) Nav atļauta un tiek apturēta tādu interešu izglītības programmu īstenošana, kas saistīta ar Latvijas Republikas likumos aizliegtām darbībām.

 

63.pants. Papildizglītības dokumenti

Personām, kas ieguvušas papildizglītību, atbilstošās izglītības iestādes izsniedz papildizglītības apliecības.

 

4. sadaļa. Pedagogi un izglītojamie

64.pants. Pedagogu specialitātes un amati

Pedagogu specialitātes un ieņemamos amatus visās izglītības iestādēs nosaka atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajai pedagogu reģistra klasifikācijai. Reģistru veido un tā darbību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības informācijas centrs.

 

65.pants. Prasības pedagogu izglītībai un profesionālajai meistarībai

(1) Par pedagogiem var strādāt personas, kam ir atbilstoša vispārīgā un profesionālā izglītība un nepieciešamā profesionālā meistarība.

(2) Prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai meistarībai atbilstoši pedagogu specialitātēm un ieņemamajiem amatiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Pedagoga darbam izglītības iestādē nepieciešams atbilstošais izglītības dokuments un pedagoga profesionālās meistarības apliecība, kas apliecina personas tiesības veikt pedagoga darbu noteiktā izglītības pakāpē un specialitātē.

(4) Personām, kas pretendē uz pedagoga privātpraksi, jāsaņem licence Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

66.pants. Pedagogu izglītības ieguve, profesionālās meistarības vērtēšana un pilnveide

(1) Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst augstskolās, kuras īsteno atbilstošas akreditētas profesionālās un akadēmiskās studiju programmas. Pedagogu darbam nepieciešamās sākotnējās profesionālās meistarības ieguve notiek profesionālo studiju programmu īstenošanas gaitā.

(2) Pedagogu profesionālās meistarības vērtēšanu veic un atbilstošas apliecības izsniedz pedagogu atestācijas komisijas. Atkārtota pedagogu profesionālās meistarības vērtēšana notiek ne retāk kā reizi sešos gados.

(3) Pedagogu profesionālās meistarības vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Pedagogu profesionālās meistarības pilnveide notiek pašizglītojoties un izglītības iestādēs, kas īsteno atbilstošas papildizglītības programmas.

(5) Pedagogu izglītības ieguvi un profesionālās meistarības pilnveidi koordinē un atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas Pedagogu izglītības atbalsta centrs.

 

67. pants. Ierobežojumi strādāt par pedagogu

Par pedagogu nevar strādāt:

1) personas bez atbilstošās izglītības un profesionālās meistarības;

2) personas, kas sodītas par tīšiem noziegumiem un nav reabilitētas;

3) personas, kuru rīcībspēja ierobežota likumā noteiktā kārtībā;

4) personas, kas atbrīvotas no pedagoga amata ar tiesas lēmumu;

5) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs — personas, kuras neprot valsts valodu augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu profesorus un citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un ar kuriem izglītības iestādes vadītājs ir noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz vienam gadam, kā arī ārvalstu dibināto izglītības iestāžu filiālēs strādājošos pedagogus.

 

68.pants. Pedagogu vispārīgie pienākumi

Pedagogu vispārīgie pienākumi ir:

1) īstenot izglītības standartu prasībām atbilstošas izglītīgas programmas un mācību programmas;

2) atbildēt par sava darba rezultātiem, izglītojamo dzīvību un veselību mācību un izglītības iestādes rīkoto pasākumu laikā;

3) regulāri pilnveidot savu profesionālo meistarību;

4) ievērot pedagogu profesionālās ētikas kodeksu;

5) ievērot spēkā esošos tiesību aktus, Izglītības un zinātnes ministrijas un izglītības iestādes vadības rīkojumus;

6) nepieļaut vardarbību izglītības iestādē;

7) nodrošināt iespējas izglītojamiem mācību procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus.

 

69.pants. Izglītības iestādēs strādājošo pedagogu tiesības

Izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem ir tiesības:

1) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs saņemt valsts garantētu apmaksātu sešu līdz astoņu nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktā kārtībā;

3) saņemt līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu mācību līdzekļu izstrādāšanas līgumdarbu izpildei;

4) saglabājot amatalgu izglītības iestādē, 30 dienas trīs gadu laikā izmantot savas profesionālās meistarības pilnveidei;

5) būt nodrošinātam ar normatīviem atbilstošiem darba apstākļiem un izglītības programmu īstenošanai nepieciešamajiem resursiem;

6) uz aizsardzību pret vardarbību izglītības iestādē.

 

70.pants. Pedagogu darba slodze un stāžs

(1) Pedagoga kopējā darba slodzē ietilpst pedagoģiskās saskarsmes darbs mācību nodarbībās, gatavošanās mācību nodarbībām, izglītojamo rakstiski izpildīto darbu analīze un vērtēšana, pārbaudījumu īstenošana, pētniecības darbs un citi izglītības iestādes nolikumā paredzētie pedagoga darba veidi. Pedagoga darba veidus un atbilstošās slodzes apjomus, kuri tiek normēti, nosaka Ministru kabinets.

(2) Pedagoga darba stāžu veido izglītības iestādēs nostrādātais laiks, ja pedagoga normētā darba slodze viena mācību vai studiju gada laikā vidēji nav mazāka par 1/4 no noteiktās vienas pedagoga normētās darba slodzes.

 

71.pants. Pedagoga darba samaksa

(1) Pedagoga darba samaksa ir atkarīga no veicamajam darbam atbilstošas pedagoga profesionālās meistarības un izglītības, pedagoga darba stāža un darba slodzes.

(2) Pedagogu darba samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

72.pants. Izglītojamo pienākumi

Izglītojamo pienākumi ir šādi:

1) iegūt pamatizglītību vai turpināt tās iegūšanu līdz 16 gadu vecumam;

2) mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību;

3) izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu;

4) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus;

5) ievērot citu izglītojamo, pedagogu un pārējo izglītības iestādes darbinieku tiesības, nepieļaut vardarbību;

6) saglabāt izglītības iestādes, tās darbinieku un citu izglītojamo īpašumus.

 

73.pants. Izglītojamo tiesības

Izglītojamiem ir tiesības:

1) mācību procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

2) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē un likumdošanā atļautā sabiedriskā darbībā;

3) pārtraukt un atsākt izglītošanos, izņemot pamatizglītības ieguves pārtraukšanu līdz 16 gadu vecumam;

4) saņemt informāciju par visiem ar viņa izglītošanos saistītiem jautājumiem;

5) izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, lasītavas un citas informācijas krātuves, kā arī mācību līdzekļus;

6) saņemt stipendijas, pabalstus, kredītus un cita veida materiālo palīdzību;

7) uz aizsardzību pret vardarbību izglītības iestādē;

8) uz veselības un darba aizsardzību, profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību izglītības iestādē;

9) uz personīgā īpašuma saglabāšanu izglītības iestādē;

10) ierosināt pedagogu nomaiņu, ja viņi nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus.

 

74.pants. Izglītība bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem

(1) Bērni bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni var izglītoties jebkurā izglītības iestādē.

(2) Jaundzimušie bērni, no kuriem vecāki atteikušies, sasniedzot attiecīgu šajā likumā noteikto vecumu, izglītojas valsts valodā.

(3) Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni izglītojas vienā izglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no tiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē, sociālās korekcijas izglītības iestādē, klasē vai izglītības īpašā iestādē.

 

75.pants. Internātskolas

(1) Bērnu bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu uzturēšanai un izglītošanai pastāv internātskolas. Tās var dibināt valsts, pašvaldības, juridiskas un fiziskas personas.

(2) Internātskolas dibina, reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(3) Internātskolas finansē to dibinātāji ne mazāk kā Ministru kabineta apstiprināto minimālo normatīvu noteiktā apmērā.

(4) Internātskolu darbības pamatprincipus nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts paraugnolikums.

(5) Pašvaldību un privātās internātskolas var saņemt valsts budžeta finansējumu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

76.pants. Vecāku un aizbildņu tiesības bērnu izglītošanas nodrošināšanā

Bērnu vecākiem un aizbildņiem ir tiesības:

1) līdz bērna pilngadības sasniegšanai izvēlēties iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;

2) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē atbilstoši šīs iestādes nolikumam;

3) slēgt līgumu ar izglītības iestādi par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;

4) saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu izglītošanu;

5) ierosināt izglītības valsts inspektoram veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) ierosināt pedagogu nomaiņu, ja viņi nepilda šajā likumā noteiktos pedagogu vispārīgos pienākumus;

7) realizēt citas tiesību aktos noteiktās tiesības bērnu izglītošanas nodrošināšanā.

 

77.pants. Bērnu vecāku un aizbildņu pienākumi

(1) Bērnu vecākiem un aizbildņiem ir pienākums:

1) nodrošināt apstākļus, lai bērni varētu iegūt obligāto izglītību un turpinātu izglītības ieguvi līdz to pilngadības sasniegšanai;

2) sadarboties ar izglītības iestādēm, kurās mācās bērni, un bērnu pedagogiem;

3) nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus, sanitāro normu ievērošanu un veselības aprūpi;

4) ievērot bērnu tiesības, nepieļaut vardarbību pret bērniem.

(2) Bērnu vecāki un aizbildņi ir atbildīgi par to, lai bērni iegūtu obligāto izglītību.

 

5.sadaļa. Izglītības darba vadība

78.pants. Izglītības darba vadības galvenie uzdevumi un struktūra

(1) Izglītības darba vadības galvenie uzdevumi ir:

1) noteikt izglītības darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu saskaņotas darbības konkrētos mērķus un uzdevumus;

2) organizēt un kontrolēt izglītības darbā iesaistīto juridisko un fizisko personu darbību;

3) nodrošināt nepieciešamos apstākļus izglītības iestāžu, pedagogu un izglītojamo darbam.

(2) Izglītības darba vadības struktūra atbilst valsts administratīvajai struktūrai. Izglītības darba vadība īstenojas valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmeņos. Izglītības darba vadības īstenošanai valsts un pašvaldības veido izglītības pārvaldes iestādes un izglītības atbalsta iestādes.

 

79.pants. Izglītības iestāžu vadība

(1) Ir divi izglītības iestāžu vadības veidi:

1) izglītības iestāžu vadītāju ieceļ un pilnvaro tās dibinātājs, izglītības iestādes pašpārvalde īstenojas kā izglītības iestādes padomes darbība; izglītības iestādes padomei attiecībā pret izglītības iestādes vadītāju ir padomdevējas statuss un tās darbība īstenojas pedagogu, izglītojamo, citu iestādes darbinieku, sabiedrības pārstāvju un vecāku iesaistīšanā dažādu izglītības iestādes darba jautājumu risināšanā;

2) izglītības iestādes vadītāju ievēl un pilnvaro izglītības iestādes darbinieki; izglītības iestādes pašpārvaldi īsteno izglītības iestādes darbinieku ievēlēta izglītības iestādes dome vai cita koleģiālās vadības institūcija; izglītības iestādes vadītājs par savu darbību sniedz pārskatu izglītības iestādes koleģiālās vadības institūcijai un izglītības iestādes dibinātājam.

(2) Izglītības iestādes vadības veidu nosaka izglītības iestādes dibinātājs.

(3) Izglītības iestāžu pašpārvaldei var tikt izveidotas arī citas pašpārvaldes institūcijas, kuras darbojas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, tiesību aktiem, izglītības iestādes nolikumam (satversmei) un saviem nolikumiem.

 

80.pants. Izglītības iestādes vadītājs

(1) Izglītības iestādes vadītājs īsteno izglītības iestādes vadību un pārstāv to bez īpaša pilnvarojuma.

(2) Izglītības iestādes vadītājs personiski atbild par visu izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par Izglītības likuma un citu izglītības iestādes darbību regulējošo tiesību aktu ievērošanu, izglītības iestādes darba mērķtiecību un rezultātiem, racionālu intelektuālo, finansiālo un materiālo resursu izmantošanu.

(3) Izglītībs iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finansiālo, materiālo resursu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku algas.

(4) Par izglītības iestāžu vadītājiem var strādāt personas, kurām ir atbilstoša vispārīgā un profesionālā izglītība un nepieciešamā profesionālā meistarība. Prasības izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai meistarībai, kā arī profesionālās meistarības vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Izglītības iestāžu vadītāju vispārīgie pienākumi un tiesības ietver pedagogu vispārīgos pienākumus un tiesības.

(6) Izglītības iestādes vadītāju ieceļ vai apstiprina amatā un atbrīvo no darba izglītības iestādes dibinātājs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai atbilstošās nozares ministriju.

 

81.pants. Izglītības iestādes dibinātāja kompetence un atbildība

(1) Izglītības iestādes dibinātājs atbild par izglītības iestādes darbības likumību, finansiālo un materiālo līdzekļu savlaicīgu nodrošināšanu, ne mazāk kā Ministru kabineta apstiprināto minimālo normatīvu apmērā.

(2) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes vadītājam kredītu rīkotāja tiesības.

(3) Pēc motivēta Izglītības un zinātnes ministrijas vai atbilstošās nozares ministrijas pieprasījuma izglītības iestādes dibinātāja līgums ar izglītības iestādes vadītāju tiek lauzts saskaņā ar Darba likumu kodeksu, ja viņš nav pildījis šajā likumā un darba līgumā paredzētos darba pienākumus.

 

82.pants. Izglītības atbalsta iestādes

(1) Valsts, pašvaldības un citas juridiskās un fiziskās personas var dibināt, finansēt, reorganizēt un likvidēt izglītības atbalsta iestādes. Izglītības atbalsta funkcijas var īstenot arī profesionālās asociācijas, citas iestādes un organizācijas, ja šādas funkcijas ir paredzētas to nolikumos vai statūtos. Izglītības atbalsta iestādes var pildīt arī valsts pārvaldes iestāžu tām deleģētās pārvaldes funkcijas.

(2) Izglītības atbalsta iestāžu dibināšana, reorganizēšana un likvidācija saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju vai atbilstošo nozares ministriju.

(3) Izglītības atbalsta iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansēšanu. Valsts un pašvaldības var finansēt izglītības atbalsta iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

83.pants. Profesionālo asociāciju kompetence izglītībā

(1) Profesionālās asociācijas (korporācijas, kameras, savienības, apvienības un biedrības) izglītības jomā darbojas saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 108.nr.; 1995, 61.nr.).

(2) Izglītības un zinātnes ministrija un profesionālās asociācijas sadarbojas to kompetencei atbilstošu funkciju īstenošanā.

 

84.pants. Izglītības valsts inspektors

(1) Izglītības valsts inspektors:

1) pārstāv Izglītības un zinātnes ministriju pašvaldības izglītības iestādēs;

2) nodrošina valsts uzraudzību pār Izglītības likuma un citu tiesību aktu ievērošanu;

3) kontrolē izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes neatkarīgi no tā, kā pārziņā tās atrodas;

4) izvērtē izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu darbību un, ja nepieciešams, ierosina lauzt darba līgumu ar izglītības iestādes vadītāju un izglītības iestādes darbiniekiem.

(2) Izglītības valsts inspektors darbojas novadu, rajonu un republikas pilsētu administratīvajās teritorijās saskaņā ar nolikumu par izglītības valsts inspektoru un Izglītības valsts inspekcijas nolikumu.

(3) Izglītības valsts inspektors ir Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas valsts ierēdnis vai valsts ierēdņa kandidāts un pakļauts Izglītības valsts inspekcijas vadītājam.

 

85.pants. Pagastu un rajona pilsētu pašvaldību kompetence izglītībā, tās īstenošana

(1) Pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību pārziņā ir pirmskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, izņemot valsts nozīmes un privātās izglītības iestādes.

(2) Pagasta un rajona pilsētas pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādes pēc brīvas izvēles.

(3) Pagastu un rajonu pilsētu pašvaldības:

1) atbild par izglītības tiesību aktu pildīšanu savā administratīvajā teritorijā;

2) nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas, vispārīgās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai;

3) nosaka to pārziņā esošo izglītības iestāžu izvietojumu, dibina, reorganizē vai likvidē tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

4) nosaka kārtību, kādā to pārziņā esošās izglītības iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta, uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts un citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā, sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to izmantošanas lietderīgumu;

5) uztur to pārziņā esošās pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, ievērojot, ka to nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta apstiprinātajos minimālajos normatīvos noteikto nodrošinājumu;

6) nodrošina pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

7) nodrošina izglītojamiem profilaktisko veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ēdināšanu ne mazāk kā Ministru kabineta apstiprināto minimālo normatīvu noteiktajā apmērā, nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ mājās, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

8) aizstāv nepilngadīgo tiesības izglītības jomā;

9) sniedz palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

10) sekmē papildizglītību un jauniešu profesionālo orientāciju;

11) veic obligātā izglītības vecuma sasniegušo bērnu uzskaiti;

12) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

86.pants. Rajonu pašvaldību kompetence izglītībā

(1) Rajona pašvaldības pārziņā ir internātskolas, speciālās skolas un klases bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bērnu nami un papildizglītības iestādes, izņemot valsts nozīmes un privātās izglītības iestādes.

(2) Pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem iespēju apmeklēt izglītības iestādes pēc brīvas izvēles.

(3) Ja rajona pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni mācās citu rajonu pašvaldību pārziņā esošās izglītības iestādēs, attiecīgajai pašvaldībai jāsedz tie pašvaldību izdevumi, kas ir tieši saistīti ar bērnu izglītošanu. Ministru kabinets nosaka pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, lai bērniem tiktu saglabāta iespēja apmeklēt izglītības iestādes pēc savas vai vecāku brīvas izvēles.

(4) Rajonu pašvaldības var dibināt, reorganizēt vai likvidēt vispārīgās izglītības, arodizglītības vai citas īpašas izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Minētās izglītības iestādes ir rajona pašvaldību pārziņā.

(5) Rajonu pašvaldība:

1) atbild par izglītības tiesību aktu ievērošanu rajonu administratīvajā teritorijā savas kompetences ietvaros;

2) uztur tās pārziņā esošās izglītības iestādes, dibina, reorganizē un likvidē tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

3) finansē rajona pārziņā esošās izglītības iestādes ne mazāk kā Ministru kabineta apstiprināto minimālo normatīvu noteiktā apmērā un kontrolē finansu līdzekļu izmantošanas lietderību;

4) atbilstoši savstarpējiem līgumiem piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā;

5) nodrošina pārziņā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta līdzekļu un valsts budžeta mērķdotāciju un subsīdiju ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

6) izstrādā priekšlikumus pagasta pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla optimizācijai;

7) nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas savā pārziņā esošajās vispārīgās izglītības iestādēs;

8) organizē pieaugušo papildizglītību;

9) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru;

10) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi un koordinē metodisko darbu;

11) koordinē bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

12) organizatoriski palīdz rajona un pagastu izglītības iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

13) veido un uztur izglītības informācijas bāzi.

 

87.pants. Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītībā

Republikas pilsētu pašvalību kompetence izglītībā atbilst šī likuma 85. un 86.pantā noteiktajai kompetencei.

 

88.pants. Rajonu un republikas pilsētu izglītības pārvalde

(1) Lai nodrošinātu rajonu un republikas pilsētu pašvaldību kompetences īstenošanu izglītībā un koordinētu pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību darbību izglītībā, rajonu un republikas pilsētu pašvaldības izveido izglītības (skolu) valdi vai citu pašvaldības institūciju pēc pašvaldības ieskatiem. Šajā izglītības pārvaldes institūcijā ietilpst vismaz:

1) institūcijas vadītājs — profesionāls izglītības darbinieks, kuru ieceļ rajona pašvaldība, saskaņojot ar izglītības un zinātnes ministru;

2) pamata un vidējās izglītības speciālists;

3) pirmskolas izglītības speciālists;

4) bērnu tiesību aizsardzības inspektors, ja pašvaldību teritorijā nedarbojas cita institūcija, kuras sastāvā darbojas bērnu tiesību aizsardzības inspektors.

(1) Izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(2) Rajonu un republikas pilsētu izglītības pārvaldes darbojas atbilstoši to nolikumam, kuru izstrādā un apstiprina attiecīgā pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

89.pants. Nozaru ministriju kompetence izglītībā

(1) Nozaru ministriju pārziņā atrodas noteiktu profilu arodskolas, arodģimnāzijas, tehnikumi, koledžas un augstskolas, ja tās nav privātas izglītības iestādes.

(2) Nozaru ministrijas:

1) dibina, finansē, reorganizē un likvidē to pārziņā esošās izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju, un apstiprina to nolikumus;

2) izstrādā un apstiprina atbilstošus profesionālās izglītības un papildizglītības standartus, saskaņojot tos ar izglītības un zinātnes ministru;

3) kontrolē pārziņā esošo izglītības iestāžu darbību un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu;

4) nosaka mācību rezultātu vērtēšanas kārtību valsts pārbaudījumos, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju;

5) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē pārziņā esošo izglītības iestāžu licencēšanu un tajās īstenojamo izglītības programmu akreditāciju;

6) saskaņo to kompetencei atbilstošo pašvaldību un privāto izglītības iestāžu dibināšanu, finansēšanu, reorganizēšanu un likvidāciju;

7) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizē pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi;

8) organizē izglītības valsts standartu prasībām atbilstošu izglītības programmu paraugu un mācību programmu paraugu izstrādi.

 

90.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā

(1) Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā atrodas:

1) arodskolas;

2) arodģimnāzijas un tehnikumi;

3) koledžas;

4) augstskolas;

5) bērnu bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu internātskolas;

6) speciālās skolas bērniem ar garīgas un fiziskas veselības traucējumiem;

7) ja tās nav citu ministriju, pašvaldību vai privātās izglītības iestādes.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izvērtē stāvokli izglītībā un prognozē tās attīstību, izstrādā izglītības politiku un stratēģiju un vada tās īstenošanu;

2) dibina, finansē, reorganizē un likvidē pārziņā esošās izglītības iestādes un izglītības atbalsta iestādes, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām, apstiprina to nolikumus, ja to dibināšana nav Ministru kabineta kompetencē;

3) izstrādā izglītības iestāžu darbības tiesisko pamatojumu;

4) apstiprina pakļautībā esošo izglītības pārvaldes iestāžu un valsts dibināto izglītības atbalsta iestāžu nolikumus; saskaņo pašvaldību un privāto izglītības iestāžu nolikumus;

5) saskaņo pašvaldību un privāto izglītības iestāžu reorganizēšanu un likvidāciju;

6) izveido un uztur Izglītības programmu un iestāžu reģistru, kā arī pedagogu reģistru, apstiprina Izglītības programmu un iestāžu reģistra klasifikāciju un pedagogu reģistra klasifikāciju;

7) organizē licenču izsniegšanu un izglītības programmu akreditāciju;

8) organizē pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides darbu;

9) izstrādā un apstiprina izglītības valsts standartus;

10) kontrolē izglītībai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu;

11) kontrolē izglītības iestāžu darbību;

12) koordinē valsts sadarbību izglītībā ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām;

13) pārzina pakļautībā un pārraudzībā esošās izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta iestādes;

14) nosaka mācību priekšmetus un kursus, kuru apguvei nacionālo un etnisko minoritāšu izglītības iestādēs jānotiek valsts valodā;

15) saskaņo izglītības iestāžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba;

16) iesniedz valsts vai pašvaldību iestādes dibinātājam motivētu pieprasījumu darba līguma laušanai ar izglītības iestādes vadītāju, ja viņš nav pildījis šajā likumā un darba līgumā paredzētos darba pienākumus;

17) nosaka vai saskaņo mācību rezultātu vērtēšanas kārtību valsts pārbaudījumos;

18) nosaka mācību nodarbību ilgumu un brīvlaikus pamatizglītības programmu īstenošanā, nosaka vai saskaņo brīvlaikus vidusskolās;

19) organizē izglītības iestāžu paraugnolikumu, kā arī izglītības valsts standartu prasībām atbilstošu izglītības programmu paraugu un mācību programmu paraugu izstrādi.

 

91.pants. Ministru kabineta kompetence izglītībā

Latvijas Republikas Ministru kabinets:

1) izstrādā valsts izglītības politiku un stratēģiju;

2) apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu un tās pārraudzībā esošo izglītības pārvaldes iestāžu nolikumu, nolikumu par izglītības valsts inspektoru;

3) dibina, reorganizē un likvidē valsts augstskolas, apstiprina vai saskaņo augstskolu nolikumus (satversmes) un augstskolu rektorus;

4) dibina, reorganizē un likvidē izglītības īpašās iestādes;

5) nosaka valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību un apstiprina šo dokumentu paraugus;

6) nosaka ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu pielīdzināšanas attiecīgajiem Latvijas Republikas izglītības dokumentiem un to valstiskas atzīšanas kārtību;

7) izveido Izglītības domi, apstiprina tās sastāvu un nolikumu;

8) nosaka izglītības iestāžu licencēšanas un izglītības programmu akredi-tācijas kārtību;

9) nosaka prasības pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai meistarībai, pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās meistarības vērtēšanas kārtību;

10) nosaka kārtību, kādā fiziskas personas saņem licenci pedagoga privātpraksei;

11) nosaka pirmsskolas un obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites kārtību;

12) nosaka kārtību, kā aprēķina izglītojamo skaitu, kuriem maksu par izglītības ieguvi sedz no valsts budžeta;

13) nosaka izglītības iestāžu, izglītības pārvaldes iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansēšanas kārtību un normatīvus, izglītības iestāžu klašu un grupu piepildījuma normatīvus;

14) nosaka mācību līdzekļu sagatavošanas un iegādes subsidēšanas kārtību un subsīdiju apmērus;

15) nosaka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs strādājošo pedagogu atvaļinājumu saņemšanas kārtību;

16) nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un darba slodzes normatīvus;

17) nosaka darbinieku kategorijas, uz kurām attiecināms termins “izglītības darbinieks”;

18) apstiprina Valsts medicīniski pedagoģiskās komisijas darbības nolikumu.

 

92.pants. Izglītības dome

(1) Izglītības dome ir sabiedriska padomdevēja institūcija, kas sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts izglītības politikas un stratēģijas principiālajiem jautājumiem.

(2) Izglītības domi izveido, tās sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

6.sadaļa. Izglītības sistēmas finansu

un materiālie līdzekļi

93.pants. Izglītības sistēmas finansu līdzekļi

(1) Izglītības sistēmas finansu līdzekļi ir valsts budžeta un pašvaldību budžeta, kā arī juridisko un fizisko personu līdzekļi.

(2) Izglītības sistēmas finansu līdzekļus plāno un izmanto izglītības programmu īstenošanai, izglītības iestāžu, izglītības pārvaldes iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansēšanai un izglītības sistēmas attīstībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātiem normatīviem.

(3) Valsts var subsidēt mācību līdzekļu sagatavošanu un iegādi. Subsidēšanas kārtību un subsīdiju apmērus nosaka Ministru kabinets.

 

94.pants. Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļi

(1) Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļus veido valsts pamata un valsts speciālā budžeta un pašvaldību līdzekļi. Tos plāno, piešķir un izmanto izglītības programmu īstenošanai atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.).

(2) Valsts un pašvaldību budžeta asignējumi izglītības iestāžu darbībai tiek plānoti saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Pēc budžeta apstiprināšanas pašvaldības (attiecībā uz pašvaldību budžeta asignējumiem) un attiecīgās valsts pārvaldes iestādes (attiecībā uz valsts budžeta asignējumiem) apstiprina izglītības iestādes tāmi.

(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu finansu līdzekļi ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem un izglītības iestādes uzturēšanas saimnieciskos izdevumus, kā arī citus nepieciešamos izdevumus.

(4) Izglītības un izglītības atbalsta iestāžu speciālā budžeta līdzekļus veido ieņēmumi par maksas pakalpojumiem, fizisko un juridisko personu ziedojumi, dāvinājumi, humānā palīdzība. Speciālā budžeta līdzekļus izglītības un izglītības atbalsta iestādes saistībā ar šiem ieņēmumiem izlieto atbilstoši iestādes nolikumam vai balstoties uz dāvinājumā norādītiem mērķiem saskaņā ar apstiprināto tāmi. Speciālā budžeta līdzekļu apjoms neietekmē izglītības iestādei vai izglītības atbalsta iestādei piešķirto valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu apjomu.

 

95.pants. Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu finansēšana

(1) Izglītības iestādes finansē to dibinātāji ne mazāk kā Ministru kabineta apstiprināto minimālo normatīvu noteikā apmērā.

(2) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar ikgadējo likumu par valsts budžetu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Valsts var ņemt līdzdalību pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā. Valsts un pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(3) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības, ja tās nav dibinātājas, var piedalīties izglītības atbalsta iestāžu finansēšanā.

(4) Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finansu resursi tiek plānoti katrai izglītības programmai atbilstoši to īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot izglītības programmas, kuras tiek finansētas no dažādiem līdzekļu avotiem: valsts, pašvaldību budžeta vai citu juridisku vai fizisku personu līdzekļiem. Dažādi finansu līdzekļu avoti var tikt izmantoti arī vienas izglītības programmas finansēšanai.

 

96.pants. Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu manta

(1) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu manta ir to valdījumā vai lietošanā nodotā zeme, kustamais un nekustamais īpašums.

(2) Izglītības iestāžu mantu veido atbilstošā iestādē īstenojamo izglītības programmu prasībām un tos izmanto izglītības programmu īstenošanai un izglītības iestāžu uzturēšanai.

(3) Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu mantu veido un attīsta, izmantojot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, juridisko un fizisko personu finansu līdzekļus un citā veidā piesaistītos līdzekļus.

(4) Izglītības iestāžu valdījumā vai lietojumā esošās ēkas un zeme izmantojama šajā likumā paredzētiem nolūkiem. Valsts izglītības iestāžu ēku un zemes izmantošana citām darbībām iespējama ar izglītības un zinātnes ministra vai nozares ministra atļauju.

(5) Valsts un pašvaldību izglītības iestādes, to valdījumā vai lietojumā esošā zeme, kustamā un nekustamā manta nav izmantojama kā ķīla kredīta saņem-šanai vai galvojumam.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1991.gada 19.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtais Latvijas Republikas Izglītības likums.

2. Līdz šī likuma 18.pantā noteikto izglītības valsts standartu izveidei un apstiprināšanai ir spēkā mācību priekšmetiem un kursiem noteikto izglītības standartu un vadlīniju prasības; mācību rezultātu vērtēšanas pamatkritērijus nosaka un vērtēšanā lietojamo metodiku rekomendē Izglītības un zinātnes ministrija.

3. Valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kas uzsākušas izglītības iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītības programmu īstenošanu līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, var turpināt iestādes darbību bez licences saņemšanas.

4. Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim akreditētās izglītības iestādes ir tiesīgas izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus līdz iestādes akreditācijas termiņa beigām par to izglītības programmu īstenošanu, kuras šajās iestādēs tika īstenotas akreditācijas brīdī.

5. Līdz 2005.gadam likuma 7. un 27.panta nosacījumi netiek pilnībā attiecināti uz cittautu mācībvalodas skolām:

1) valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādes atbilstoši izstrādātai valsts programmai šajā laikā tiek pārveidotas par skolām ar valsts mācību valodu;

2) pamatizglītības iestādes atbilstoši izstrādātai valsts programmai šajā laikā tiek pārveidotas par nacionālo un etnisko minoritāšu skolām vai klasēm.

6. Cittautu mācībvalodas skolas pedagogiem, kas māca atsevišķus mācību priekšmetus vai kursus nacionālo un etnisko minoritāšu valodās, līdz 2000.gada 1.septembrim apturēta šī likuma 67.panta 5.punkta norma par valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, — viņiem nepieciešama valsts valodas prasme vidējā pakāpē.

7. Viena gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža visām izglītības iestādēm atbilstoši 27., 28., 37., 38., 41., 44., 45., 46., 47. un 71.pantam jāiesniedz visi nepieciešamie dati Izglītības un zinātnes ministrijai ierakstīšanai Izglītības programmu un iestāžu reģistrā, pedagogu reģistrā, kā arī jāsaskaņo izglītības iestāžu nosaukumi ar Izglītības programmu un iestāžu reģistra klasifikāciju.

8. Sākumskolas, kas īsteno pirmajai līdz ceturtajai klasei atbilstošo pamat-izglītības programmas daļu un akreditētas līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, pārveidojamas par šī likuma 37.panta nosacījumiem atbilstošām pamatskolām, nepilnām pamatskolām vai pamatskolas filiālēm līdz 1998.gada 1.augustam.

9. Personām, kuras apguvušas pilnu pamatskolas kursu un saņēmušas noteikta parauga apliecību par pamatizglītību līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, šis izglītības dokuments pielīdzināms šī likuma 41.pantā paredzētajam pamatizglītības atestātam.

10. Ārpusskolas iestādes, kas darbojas šī likuma spēkā stāšanās brīdī, viena gada laikā pārveidojamas par šī likuma 60.pantam atbilstošām papildizglītības iestādēm.

11. 55.panta darbība neattiecas uz tiem studentiem, kas likuma spēkā stāšanās brīdī jau mācās bakalaura un maģistra studiju programmās, kurām mācību laiks paredzēts īsāks nekā 55.pantā noteiktais.

12. Līdz 2005.gadam šī likuma 41.pantā noteiktais vispārīgās pamatizglītības atestāts iestājai arodskolā vai amatskolā atsevišķu profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanai var būt aizstāts ar pamatskolas 9.klases liecību.

 

Par dokumentu

Ņemot vērā apstākli, ka 1991.gada 19.jūnijā pieņemtā Latvijas Republikas Izglītības likuma normas pilnā mērā neatbilst Latvijas izglītības sistēmas tiesiskā nodrošinājuma vajadzībām, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu Latvijas izglītības likuma projektu.

Latvijas Izglītības likums ir tiesisks akts, kurš reglamentē Latvijas izglītības sistēmā iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesisko statusu un attiecības, nosaka kārtību, kādā Latvijas izglītības sistēma īsteno valsts iedzīvotāju izglītošanu atbilstoši sabiedrības un personas interesēm un iespējām. Latvijas Izglītības likumam pakārtojami citi izglītības apakšnozares reglamentējošie tiesiskie akti.

Likuma projektā ietverti pārejas noteikumi, jo likuma projektā ietvertas normas, kuru iedzīvināšanai nepieciešams īstenot izglītības reformu, izdarot izmaiņas gan izglītības sistēmas uzbūvē, gan tajā iesaistīto juridisko un fizisko personu tiesībās un pienākumos, gan izglītības nozares finansēšanā. Tādēļ atsevišķu pantu stāšanās spēkā pilnā apjomā nav iespējama vienlaikus ar Izglītības likuma stāšanos spēkā.

Latvijas izglītības likuma projekts tika izsūtīts visām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī Eiropas integrācijas birojam. Saņemti oficiāli atzinumi no visām minētajām institūcijām, kuri ņemti vērā likumprojekta izstrādē. Līdz ar šī likuma stāšanos spēkā zaudēs spēku 1991.gada 19.jūnijā pieņemtais Latvijas Izglītības likums.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals