Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri — kopējā stājā

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 29.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku komandieriem.

Bruņoto spēku komandieri informēja Valsts prezidentu, ko šajās dienās ir runājuši un par ko vienojušies. Ir paveikts svarīgs darbs: nolemts attīstīt Baltijas valstu Jūras spēku mācību grupu, veidot Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmu un veikt citus pasākumus kopējas drošības veidošanai. Valsts prezidents interesējās par Baltijas bataljona tālāko izveidi un pašreizējo stāvokli, kā arī par kopīgo un atšķirīgo visu triju Baltijas valstu bruņojumā. Sarunā ar prezidentu Igaunijas aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Einselns izteica priekšlikumu veidot Baltijas valstu militāro aliansi. Valsts prezidents Guntis Ulmanis atbalstīja šādu ierosmi, atzīstot, ka tas būtu ievērojams Baltijas valstu vienotības un drošības garants.

Sarunas nobeigumā prezidents atzinīgi novērtēja Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru šajās dienās paveikto darbu un izteica pārliecību, ka arī nākamā Latvijas valdība sekmēs visu triju Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

Valsts prezidenta preses dienests

Komandieri pēc ražena darba

Preses konferencē

28. un 29.novembrī Latvijā notika šajā gadā pēdējā Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru apspriede. Par tās gaitu un rezultātiem žurnālisti tika informēti preses konferencē, kas vakar, 29.novembrī, notika Latvijas Aizsardzības ministrijā.

Preses konferencē piedalījās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis, Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Jons Andriškevičs un Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Aleksandrs Einselns. J.Eihmanis teica: “Divas dienas — 28. un 29.novembrī — mēs sekmīgi strādājām un panācām vienošanos vairākos jautājumos. Programmas “Partnerattiecības mieram” koordinācijai un kopīgu pasākumu īstenošanai tiks izveidots Baltijas valstu apvienotais bruņoto spēku štābs. Tas 1996.gadā piedalīsies četros programmas “Partnerattiecības mieram” pasākumos.

Turpinās attīstīt Baltijas bataljona veidošanas programmu. Tiks iecelts bataljona komandieris, kā arī astoņi virsnieki. Bataljona komandieris būs Igaunijas pārstāvis, viņš tiks iecelts uz 3 gadiem, sākot ar 1996.gada 8.janvāri. Bataljona komandiera vietnieks būs no Latvijas, bet štāba priekšnieks — no Lietuvas. Šis štābs nodrošinās Baltijas bataljona turpmāko darbību un tā programmas sekmīgu attīstību un koordināciju.

Tika pieņemts Igaunijas bruņoto spēku uzaicinājums Latvijas un Lietuvas bruņotajiem spēkiem piedalīties štāba plānošanas mācībās “BALTEX 96” un taktiskajās mācībās “Vētra 96”.

Nolemts attīstīt Baltijas valstu Jūras spēku mācību grupu, 1996.gada aprīlī Liepājā organizēt semināru par mīnu bīstamību Baltijas jūrā un 1996.gada vasarā Tallinā — kopīgās mācības “Dzintara jūra 96”.

Iecerēts attīstīt vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu.

Lai uzlabotu Baltijas valstu bruņoto spēku štābu sadarbību, tiks izveidota Baltijas valstu bruņoto spēku štābu virsnieku grupa.

Paredzēts koordinēt ārzemju militāro palīdzību Baltijas valstīm un apmainīties ar informāciju par galvenajām bilaterālajām programmām līdz 1996.gada janvāra beigām.

Tiks īstenota Baltijas valstu bruņoto spēku militāro inženiertehnisko (sapieru) dienestu un inženieru apakšvienību sadarbība.

Apspriests un pieņemts Baltijas valstu militārās sadarbības plāns 1996. gadam.

Šī tikšanās ritēja draudzīgā atmosfērā, kas vēlreiz apstiprināja Baltijas valstu bruņoto spēku ciešās un draudzīgās saites.”

Lietuvas bruņoto spēku komandieris J.Andriškevičs atzīmēja, ka tikšanās laikā apspriesti juridiskie pamati tālākai Baltijas bataljona izmantošanai miera uzturēšanas operācijās.

Visi trīs Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri uzsvēra: lai Baltijas bataljons varētu piedalīties miera uzturēšanas operācijās, ir nepieciešams politisks lēmums. To var pieņemt tikai Baltijas valstu parlamenti un valdības.

Preses konferences turpinājumā Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis jautāja: “Kādas problēmas visvairāk nodarbina trīs Baltijas valstu bruņotos spēkus?”

Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri atbildēja, ka visvairāk viņus nodarbina finansu (līdz ar to arī ieroču, ekipējuma) deficīts un kvalificētu kadru trūkums visos līmeņos. Kadru deficīta problēma tiek risināta, veicot militārpersonu apmācības Baltijas valstīs un sūtot viņus turpināt izglītību ārzemēs.

Noslēgumā bruņoto spēku komandieri izteica atziņu, ka Baltijas valstīm politiskajā un militārajā jomā ir jābūt vienotām. Ir jāpatur prātā vēstures mācība. 1940.gadā Latvija, Lietuva un Igaunija tika okupētas, jo nebija vienotas un nespēja pretoties Padomju Savienības agresijai. Nedrīkst pieļaut šādas situācijas atkārtošanos.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors