“Mūsu kaimiņattiecībās ir vienotība un izpalīdzība”

Arnolds Rītels ( Arnold Rūūtel ), Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs, Igaunijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā, — speciāli “Latvijas Vēstnesim” 1997. gada 26. aprīlī Pērnavā

— Vai jūs piekrītat daudzu rietumvalstu politiķu viedoklim, ka Baltijas valstīm īpaši cieši jāsadarbojas — gan politiski, gan ekonomiski — lai iekļūtu Eiropas Savienībā?

Arnolds Rītels : — Es vienmēr esmu bijis par to, lai mēs, trīs Baltijas valstis, būtu ciešā saiknē un cita citu balstītu, cita citai palīdzētu. Tikai tad mūs uzņemtu Eiropas Savienībā. Iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu tautām, manuprāt, galvenokārt nozīmē to, ka mēs atgriezīsimies atpakaļ savā dabiskajā vēsturiskajā sabiedrībā. Un nav šaubu, ka šādos apstākļos mūsu ekonomika attīstīsies labāk, kad būsim integrējušies Eiropas Savienībā. Nav šaubu arī par to, ka šī integrēšanās vajadzīga, lai nodrošinātu mūsu reģiona stabilitāti un mūsu tautu drošību. Lai gan dažreiz spiediens uz mūsu valstīm ir bijis atšķirīgs atsevišķos periodos, tā kopība nav apšaubāma. Visam jābūt vērstam uz to, lai nodrošinātu mūsu reģiona stabilitāti un drošību. Tas, ka ceļš uz Eiropas Savienību var būt atšķirīgs, tas ir pats par sevi saprotams. Jo vienalga katra valsts atšķirīgi un atsevišķi darīs visu iespējamo, lai tiktu uzņemta Eiropas Savienībā. Kaut gan es personīgi uzskatu, ka, kopīgi darbojoties, šis ceļš būtu vieglāks.

Pašlaik notiek Baltijas asamblejas sesija, un, kad mēs prezidijā apspriedāmies, mēs it kā raudzījāmies nākotnē un sakārtojām programmu tādā veidā, lai būtu aptverti tie dažādie ekonomiskie, sociālie un citi jautājumi, kuros mums ir jāvienojas, kur jāsakārto likumdošana katrā valstī un reģionā, lai tie atbilstu Eiropas Savienības valstu likumiem. Šie jautājumi ir jāharmonizē. Šodien mēs dzirdējām visu trīs Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — delegāciju vadītāju ziņojumus, kas ir saskaņoti parlamentā. Premjerministru uzstāšanās un ministru atbildes uz jautājumiem bija ļoti būtiskas un saturīgas. Protams, šajos jautājumos izpaudās tieši šīs vājās vietas, kur mēs esam atpalikuši vai neesam vienojušies. Ministri atbildēja tikai uz atsevišķiem jautājumiem. Uz citiem jautājumiem, kuri palika neatbildēti vai arī kuros nebija atbildīgās personas klāt, tiks atbildēts rakstiski. Varbūt šīs problēmas pēcāk praktiski tiks atrisinātas resoru līmenī. Tas attiecas gan uz robežām, gan uz “Via Baltica”, gan uz kopējo drošību un aizsardzību. Es ticu, ka tieši šāda praktiska rīcība dotu jaunu impulsu mūsu sadarbībai.

Pēcpusdienas sēdē Latvijas premjerministrs runās par muitas ūniju. Šajā jomā ir ļoti daudz problēmu. Lai saskaņotu valstu likumus, vēl ir jāveic liels iepriekšējs darbs, jo ir nozares, kur šo atbilstīgo likumu vispār vēl nav. Tas viss jāizdara, lai varētu izveidot muitas ūniju un lai tā arī reāli darbotos. Es esmu tādās domās, ka Baltijas valstu sadarbība Baltijas asamblejas formā, spriežot kaut vai pēc šīs sesijas, ir būtisks solis ceļā uz integrāciju Eiropā.

— Tagad ir pagājuši vairāk nekā pieci mēneši kopš pērnā gada novembra, kad bija paredzēts parakstīt Igaunijas un Krievijas robežlīgumu. Līdz šim tas nav izdarīts. Vai jūs nedomājat, ka būtu bijis pareizāk pirms sarunām ar Krieviju konsultēties ar Latviju?

Arnolds Rītels: — Es arī domāju, ka šeit Baltijas sadarbībā ir robs. Pirms vairākiem gadiem, kad mēs gribējām atgūt savu neatkarību, un arī tad, kad bijām to atguvuši, mūsu savstarpējā sadarbība bija operatīva un ļoti cieša. Kad mēs toreiz uzsākām šīs robežsarunas, tad vienojāmies, ka visās sarunās piedalīsies arī pārējo Baltijas valstu pārstāvji, lai iegūtu tiešu informāciju.

Foto: Arnis Blumbergs,“LV”