“Mūsu kaimiņattiecībās ir vienotība un izpalīdzība”

Turpinājums no 1.lpp.

Un mēs uzsākām sarunas it kā no viena starta punkta, vienojoties, kā šos jautajumus risināt zināmā kārtībā. Bet tad katra valsts diemžēl uzsāka atsevišķas sarunas ar Krieviju, nekonsultējoties savstarpēji. Kādu laiku sarunas it kā stāvēja uz vietas. Bet ir notikušas vienpusīgas akcijas, kaut vai, piemēram, Krievija ir vienpusīgi noteikusi robežlīniju, vispār neinformējot vai saskaņojot to ar mums, ir bijušas no Krievijas puses arī citādas akcijas, kas neatbilst nekādām starptautiskām diplomātiskām normām. Žēl, ka tas ir tā, kā tas ir, un pašlaik Igaunijas un Krievijas robežsarunas ir nenoteiktā stāvoklī, lai gan paveikts liels darbs.

— Kādas, jūsuprāt, ir galvenās Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attīstības modeļu atšķirības?

Arnolds Rītels : — Mūsu ekonomika zināmā mērā ir attīstījusies atšķirīgi. Igaunija gāja tādu ceļu, ka sabiedrība ļoti lielā mērā bija atklāta, tas nozīmēja, ka gandrīz viss bija pārdodams visiem, kas to vēlējās pirkt. Un viss process bija bez kontroles. Tā ieplūda nekontrolējama “netīrā” nauda. Es domāju, ka tas atstājis nopietnas sekas mūsu ekonomikā. Bet tas ir nesis līdzi arī ļoti lielu privātkapitālu, kas deva šai ekonomikas attīstībai tādu kā lielu grūdienu.

Latvijas ekonomika, kā es esmu par to informēts, ir attīstījusies soli pa solim. Latvijai ir bijis aizsargāts iekšējais tirgus. Igaunijā tas nemaz nav darīts, un rezultāts ir vērojams Igaunijas ekonomikā. Visvairāk tas ir skāris Igaunijas lauksaimniecību. Tā ir ļoti cietusi no ārējās konkurences. Tomēr pašlaik mūsu ekonomika ir pārvarējusi zemāko attīstības posmu un ir sākusies augšupeja. Ja man jārezumē, tad varu teikt, ka ekonomisko reformu sekas ir bijušas īpaši smagas sociālajā jomā. Ir notikusi sabiedrības diferencēšanās. Domāju, ka krasāka nekā Latvijā un Lietuvā. Bet šo seku likvidēšana, varētu sacīt — brūču sadziedēšana, ir diezgan smaga un dārga.

— Jā, jūsu lauksaimniecība bija pilnīgi neaizsargāta, bet tas attīstīja iniciatīvu un patstāvību, un varbūt turpmāk būs vieglāk. Bet ir zināms no igauņu preses, ka tagad paredzēts noteikt aizsargmuitu cūkgaļai.

Arnolds Rītels: — Es ticu, ka mūsu politiķi to saprata, ka lauksaimniekiem nopietni jāpalīdz, ka līdzšinējās saimniekošanas sekas īpaši smagi izjūt lauksaimnieki, es ticu, ka mūsu parlaments pieņems lēmumu un likumu paketi, kas līdzēs uzlabot līdzšinējo situāciju lauksaimniecībā. Mēs neiesim tādu ceļu, ka ieviesīsim stingras aizsargmuitas, bet mēs gribam vispirms novērst netīru konkurenci. Igaunija līdz šim savu lauksaimniecību nav subsidējusi ne par vienu kronu. Mēs zinām, ka mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi ir ieveduši Igaunijā lauksaimniecības preces ar ļoti ilgiem derīguma un uzglabāšanas termiņiem, kas pārsniedz Rietumeiropas normatīvus. Turklāt šie ražojumi ir subsidēti. Līdz ar to tas kaitē mūsu pārtikas produktu tirgum. Domāju, ka gada vai pusotra gada laikā mēs spēsim sakārtot savu pārtikas produktu tirgu, kur būs pārdošanā tikai kvalitatīvas pārtikas preces, un mūsu pašu pārtikas preces no tā netiks izstumtas. Tajā pašā laikā pastāvēs veselīga konkurence. Tādēļ jāstimulē ražotājs, tādējādi vienlaikus aizsargājot patērētāju.

Es uzskatu, ka ekonomikai vajadzētu attīstīties līdzsvarotu posmu veidā, tad varbūt šie zaudējumi būtu mazāki un uzņēmīgiem cilvēkiem būtu daudz labākas starta iespējas. Jāatzīst tas, ka mūsu lielo pārmaiņu laikā, kas skar sabiedrību pārejas periodā, bieži vien ir bijis grūti atšķirt, kur ir politisks populisms un kur vienkārši neattapība, proti, neprasme reālistiski analizēt notikušos procesus. Priekšā vēl daudz problēmu, daudz reformu. Tāpēc jāizdara nopietni secinājumi, lai turpmāk pieļautu iespējami mazāk kļūdu. Lai gan neviena sabiedrība nevar pavisam iztikt bez kļūdām.

— Paldies par sarunu.

Kristīne Ducmane,

tulkojumā no igauņu valodas