Latvija un Polija — līdztekus uz drošību un labklājību

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņā valsts vizīte Polijas Republikā turpinās

Vizītes pirmā diena

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Polijas premjers Vlodimežs Cimoševičs vakar, 29. aprīlī

Foto: epa/A.F.I.

Pirmdien, 28. aprīlī, Varšavā notika Latvijas Valsts prezidenta un Polijas prezidenta kopīgā preses konference. Polijas prezidents A. Kvašņevskis atzina, ka Polijas un Latvijas likteņi šajā gadsimtā ir cieši savijušies un ļoti līdzīgi. Viņš uzsvēra, ka Polija un Latvija kā suverēnas un neatkarīgas valstis vadās no vienādiem mērķiem. Abas valstis tiecas iestāties ES un rast drošību NATO struktūrās. Polijas prezidents akcentēja abu valstu labo gribu savstarpēji atbalstīt vienai otru, lai paātrinātu iestāšanos minētajās organizācijās. A. Kvašņevskis runāja par centieniem attīstīt divpusējo sadarbību starp Latviju un Poliju un pauda prieku, ka politiskais dialogs starp abām valstīm ar Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīti Polijas Republikā ir guvis būtisku, vērienīgu akcentu.

Uzsverot parakstītā brīvās tirdzniecības līguma nozīmi, A. Kvašņevskis izteica pārliecību, ka tas sekmēs daudz straujāku sadarbību tirdzniecības jomā. Polijas prezidents izteica cerību, ka aktivizēsies sadarbība arī citās jomās. A. Kvašņevskis pauda izpratni par G. Ulmaņa nostāju jautājumā par Latvijā dzīvojošajiem poļiem. Nobeigumā Polijas prezidents uzsvēra, ka abu valstu prezidentu dialogs turpināsies, tāpat kā Polijas un Latvijas ārlietu ministru pārrunas, detalizēti izvērtējot iespējas sadarboties.

Latvijas Valsts prezidents sava paziņojuma sākumā pievērsa uzmanību faktam, ka šī ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta vizīte Polijas Republikā abu valstu pastāvēšanas vēsturē. G. Ulmanis uzsvēra, ka Polijas un Latvijas kopīgais attīstības ceļš ir vijies gadsimtiem cauri, likdams pamatu optimistiskam nākotnes redzējumam. Runājot par integrāciju ES un NATO, kas bija prezidentu sarunas būtiska sastāvdaļa, G. Ulmanis pasvītroja, ka Latvijas drošības politikas izvēles pamatā ir mūsu pašu vēsturiskā pieredze. Valsts prezidents raksturoja Polijas un Latvijas šībrīža savstarpējās attiecības politikas, ekonomikas un kultūras jomā kā ciešas un stipras, atzīstot, ka ir jāmeklē vēl intensīvākas un aktīvākas sadarbības formas. G. Ulmanis izteica pateicību Polijai par atbalstu, ko tā paudusi Latvijas uzņemšanai ECOSOC. Valsts prezidents atzīmēja, ka pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi, atzīstot, ka reģionālajai sadarbībai ir jāatbilst mūsdienu Eiropas prasībām.

Atbildot uz poļu žurnālistu jautājumu par Latvijā dzīvojošo poļu tautības pārstāvju situāciju, G. Ulmanis uzsvēra, ka Latvija ar savu likumisko bāzi ir radījusi iespējas iegūt pilsonību. Latvijas poļu tautības iedzīvotāju ziņā ir paust savu gribu un apņēmību iegūt to. Tas ir personiskās izvēles jautājums.

Uz Latvijas žurnālistu jautājumiem par NATO nākotni A. Kvašņevskis atbildēja, ka NATO šobrīd notiek aktīvi iekšējie procesi. Tā būvē attiecības ar Ukrainu un Krieviju. Polijas prezidents izteica viedokli, ka NATO kļūs par sevišķi konstruktīvu organizāciju Eiropas drošības veidošanā. Jaunu dalībnieku uzņemšana NATO piešķiršot aliansei jaunu kvalitāti. NATO pirmā paplašināšanās kārta vēl nenozīmē procesa beigas. Polijas prezidents izteica pārliecību, ka NATO paplašināšana jāturpina un šāda iespēja jārada visiem, kas vēlas tajā iestāties.

Polijas Republikas prezidents — Latvijas Valsts prezidentam svinīgajās vakariņās Prezidenta pilī Varšavā, 1997.gada 28.aprīlī:

Cienījamais prezidenta kungs!

Cienījamā Ulmanes kundze!

Cienījamās dāmas un kungi!

Man ir ļoti patīkami uzņemt Jūs, Jūsu ekselence, un cienījamo Ainu Ulmanes kundzi Jūsu pirmajā oficiālajā Latvijas Valsts prezidenta vizītē Polijas Republikā.

Tā ir pirmā — un es ceru, pirmā — no daudzām tikšanās reizēm, tādēļ es vēlos sākt savu tostu ar to, ka apsveicu Jūs ar visaugstākā amata pildīšanu neatkarīgā, demokrātiskā Latvijā jau otro kadenci pēc kārtas.

Zinu, ka, pildot grūto un atbildīgo valsts galvas funkciju, Jūs esat ieguvis Latvijas sabiedrības simpātijas un atzinību starptautiskajā arēnā. Izsakot šodien savu personisko cieņu Jūsu ekselences līdzšinējiem sasniegumiem, novēlu Jums tālākus sasniegumus un prieku, darbojoties valsts un tās iedzīvotāju labā.

Jūsu vizīte, prezidenta kungs, ir svarīgs notikums mūsu valstī. Mūsu draudzīgās valstis un tautas vieno kopīga pieredze pagātnē, kuru abas puses glabā savā atmiņā. No Jagellonu laikiem mēs esam bijuši tuvi. Esam abpusēji cienījuši abas tautas un to brīvības ilgas. Visjaunākā vēsture mums ir mācījusi brīvības un suverenitātes cenu. Esam nesuši milzīgus upurus šīs suverenitātes dēļ.

Gribētos šai sakarā minēt poļu un latviešu ieroču brālību Latgalē ziemā no 1919. uz 1920.gadu, kad svērās jauniegūtās un vēl nenobriedušās brīvības likteņi Latvijai un Polijai. Tam par liecību kalpo fakts, kas pilda mūs ar lepnumu par to, ka starp nedaudzajiem ārzemniekiem, kuri tika apbalvoti ar visaugstāko bruņiniecisko neatkarīgās Latvijas apbalvojumu — Lāčplēša ordeni — ir divi Polijas maršali: Juzefs Pilsudskis un Edvards Smiglijs-Ridzs.

Mēs bijām kopā ne tikai uz kaujas lauka. Laikos, kad okupantu vara atņēma mums mūsu pašu augstskolas, daudzi poļi guva zinības Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Poļu inženieris Staņislavs Kerbedzs iegāja Latvijas vēsturē kā tilta autors pāri Daugavai, bet ievērojamais latviešu astronoms Kārlis Steins — kā zinātnieks, kurš Krakovas observatorijā aprēķināja tālā planotoīda trajektoriju “Latvija”.

Prieks par izsapņoto brīvību, kuru pārdzīvoja gan Latvija, gan Polija periodā starp diviem pasaules kariem, tomēr bija īss. Drīz mūs gaidīja ciešanas, kad zaudējām brīvību pēc spēcīgo kaimiņu uzbrukuma. Mūsu tautas līdz šai dienai godina Osvencimas un Salaspils, Katiņas un Litenes upuru piemiņu. Mēs noliecam galvas pār tūkstošiem deportēto upuru kapu vietām.

1991.gada janvāra dramatisko notikumu dienās poļi saspringti ieklausījās ziņās, kas nāca no Rīgas, pārdzīvojot kopā ar Latvijas iedzīvotājiem uztraukumu par nesen atgūtās suverenitātes un demokrātijas likteni Jūsu valstī, un vēlāk priecājās kopā ar Jums par uzvaru.

Prezidenta kungs!

Poļu un latviešu attiecības — tā ir ne tikai pagātne, bet arī šodiena, un cerēsim, ka arī nākotne. Ieskatoties tajā, vēlamies redzēt Latvijā draudzīgu partneri. Tam par labu liecina līdzīgie ceļi, pa kuriem ejam, kā arī līdzīgie stratēģiskie mērķi ārlietu politikā un jaunas, stabilas, drošas Eiropas aina.

Abas mūsu valstis pašreiz īsteno daudzpusīgas saimnieciskās reformas, bet ārpolitikā tiecas uz tām pienācīgo vietu vienotā Eiropā, vietu, kuru tās labprātīgi nekad nav pametušas. Tas notiek ne tikai Latvijas un Polijas interesēs, bet arī kalpos stabilitātes un drošības nostiprināšanai visā kontinentā.

Atbalstot katras valsts tiesības uz suverēnu savas nākotnes izvēli, Polija atbalsta Latvijas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO locekli.

Ar prieku uzņemsim Latvijas iestāšanos CEFTA — Viduseiropas valstu savienībā, kuras ir gatavas ieviest fundamentālas pārmaiņas, spītējot grūtībām un riskam. Mēs esam gatavi ciešāk sadarboties ar Latviju arī ANO, EDSO un Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros.

Prezidenta kungs!

Jūsu valsts ieņem svarīgu vietu mūsu ārpolitikā arī tāpēc, ka uz Jūsu viesmīlīgās zemes dzīvo daudzi desmiti tūkstoši poļu. Daudzi no viņiem rada tur patvērumu sevišķi grūtos brīžos. Es ticu, ka šo poļu personās Latvija iegūs lojālus un vērtīgus pilsoņus, toties viņi ar savu darbu un zināšanām bagātinās savu otro dzimteni, bet no Jums, prezidenta kungs, sagaidīs palīdzību un gādību.

Jūsu ekselence!

Cienījamā prezidenta kundze!

Dāmas un kungi!

Esmu ļoti apmierināts ar iespēju personiski iepazīties ar Jums, prezidenta kungs, kā arī ar mūsu sarunu rezultātiem. Esmu pārliecināts, ka mūsu šodienas tikšanās veicinās Polijas un Latvijas sadarbības padziļināšanos un labāku saprašanos starp mūsu valstu iedzīvotājiem.

Paceļu tostu par prezidenta kunga un prezidenta kundzes veselību, par Latvijas Republikas labklājību, par latviešu sabiedrības mierīgu un drošu nākotni.

Atļaujiet man, prezidenta kungs, pabeigt šo tostu ar vārdiem Jūsu dzimtajā valodā, kurus Latvijā izsaka sevišķi svinīgos brīžos. Domāju, ka tie vislabāk atspoguļos to, ko poļu tauta un es personīgi gribētu novēlēt Jūsu valstij: Saules mūžu Latvijai! Visu labu!

Valsts prezidenta preses dienests