diplomātija

Latvija un Polija — līdztekus uz drošību un labklājību

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņā valsts vizīte Polijas Republikā turpinās

Vizītes otrā diena

Vakar, 29.aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte Polijas Republikā. Dienas pirmajā pusē Latvijas Valsts prezidents tikās ar Polijas Seima vicemaršalu Olgu Križenovsku un ar Senāta vicemaršalu Sofiju Kuratovsku.

Abās tikšanās reizēs atzīmēts, ka ir būtiski nostiprināt veiksmīgi sākto Latvijas un Polijas sadarbību visdažādākajās jomās. Ir jādomā, kā reģionālā skatījumā veidot Baltiju par jaunās Eiropas sastāvdaļu. Abās sarunās konstatēts, ka Latvijai un Polijai ir visas iespējas un laba bāze divpusējai sadarbībai, jo vēsturiski ir izveidojies tā, ka mūsu starpā nav nekādu pretrunu. Ir kopīgi izdzīvota viena vēsture, viens skatījums uz procesiem un arī viena nākotnes perspektīva — maksimāli ātra iekļaušanās Eiropas struktūrās.

Tika atzīts, ka abu valstu saimnieciskie kontakti vēl ir nepietiekami, neatbilstoši mūsu iespējām. Parakstītajam brīvās tirdzniecības līgumam ir jākalpo par pamatu intensīvākai Latvijas un Polijas ekonomiskajai sadarbībai.

Sarunu laikā pārrunāts arī Latvijā dzīvojošo poļu jautājums. Abas puses izteica apņēmību rast šī jautājuma maksimāli ātru risinājumu eiropeiskā garā.

Pēc tikšanās G.Ulmanis ieradās Pilsudska laukumā un nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa.

Pēcpusdienā G.Ulmanis tikās ar Latvijas žurnālistiem. Valsts prezidents akcentēja, ka viens no būtiskākajiem sarunu tematiem ar galvenajām Polijas Republikas amatpersonām bijis ceļš uz ES un NATO. Detalizēti šim tematam pievērsušies abu valstu prezidenti savā vakardienas sarunā. G.Ulmanis atzina, ka liela loma te ir Veimāras trijstūrim — Vācijai, Francijai un Polijai. Nākotnē šīs valstis var izveidot spēcīgu sadarbības modeli, tādējādi Veimāras trijstūris noteiktu Eiropas tālāko virzību.

Ar katru dienu svarīgāks kļūst jautājums par ekonomisko sadarbību. Ļoti būtiski ir — kā Latvija to spēs veidot. Brīvās tirdzniecības līgums ir labs impulss, taču jāturpina veidot tālāko sadarbības bāzi. Šajā aspektā daudz kas būs atkarīgs gan no Ekonomikas ministrijas, gan no valdības kopumā, gan no Latvijas vēlmes piesaitīt Poliju ar tās investīcijām un stimulēt kopuzņēmumu darbību.

Runājot par parlamentāro sadarbību, Valsts prezidents atzīmēja, ka bijis ne viens vien jautājums par poļu tautības iedzīvotāju situāciju Latvijā. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijas politika šajā jautājuma ir skaidra. “Mēs esam daudz darījuši un darīsim attiecībā uz Latvijas pilsonības iegūšanas iespējām.” Mums ir jādomā ne tikai par sabiedrības modeļa veidošanas juridisko pusi, bet arī par morālpsiholoģisko aspektu — kā jūtas sabiedrība, tajā skaitā Latvijā dzīvojošie poļu tautības pārstāvji.

Būtisks ir arī jautājums par reģionālo sadarbību. Valsts prezidents izteica domu, ka Latvija pašlaik iet tālāk par Baltijas vienotības stiprināšanu. G.Ulmanis minēja maija beigās paredzēto piecu valstu (trīs Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas) prezidentu tikšanos. Latvijas un Polijas prezidenti šo tikšanos uzskata par ļoti nozīmīgu projektu. Šī tikšanās būtu svarīga, pārrunājot tematu, kā sadarboties reģiona valstīm. “Ir skaidrs,” teica Latvijas Valsts prezidents, “nekāda izolācija vai ignorance nevar būt tas princips, uz kā balstīt attiecības starp kaimiņvalstīm.”

Abu valstu prezidentu tikšanās reizēs ir akcentēti arī kultūrvēsturiskie aspekti. G.Ulmanis pievērsa uzmanību poļu apņēmībai un prasmei veidot no jauna un atjaunot kultūrvēsturiskos pieminekļus, lai uzturētu savu nacionālo garu, pasvītrotu Polijas vēsturisko lomu un stāju. Viņš atzina, ka Latvija šajā ziņā var daudz ko mācīties.

Valsts prezidents G.Ulmanis tirdzniecības palātā tikās ar Polijas un Latvijas uzņēmējiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka sarunās ar Polijas prezidentu A.Kvašņevski ir izteikta abpusēja pārliecība, ka jāaktivizē Latvijas un Polijas saimnieciskā sadarbība un jāpanāk acīmredzami pragmatiski rezultāti. Ir svarīgi, lai katrs valsts iedzīvotājs justu, ka darbs, ko šodien te darām, nes reālus augļus. Tirgus ekonomika prasa, lai vienotība, kas nepieciešama mūsu ekonomiskajai sadarbībai, būtu noteikta, tieša un caurskatāma. Taču ne tikai abu valstu tirgus nosaka mūsu savstarpējās attiecības, bet arī tālāks skatījums.

G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvija par pamatpostulātiem, kuriem jābūt savstarpējās sadarbības pamatā, izvirza atvērtību, liberālismu un konkurētspēju. Latvijas valdību veidojošās frakcijas ir pārliecinātas, ka tirgus ekonomika ir pamats un virzošais faktors tālākai valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. G.Ulmanis minēja investīcijām pievilcīgākās nozares Latvijā: kokrūpniecība, celtniecība, tranzīta sfēra, enerģētikas nozare u.c.

Nobeigumā Valsts prezidents novēlēja abu valstu uzņēmējiem veiksmīgu darbu, kas vainagotos ar jaunām ierosmēm un līgumiem. G.Ulmanis sacīja, ka šajās dienās Latvija veido jaunus priekšstatus par sevi. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka Latvija un Polija atradīs tos ceļus, kas nākotnē ļaus abām valstīm vienoti uzstāties daudzos politiskajos un ekonomiskajos jautājumos.

Valsts prezidenta preses dienests

Vizītes trešajā dienā

Šodien, 30.aprīlī, beidzas Valsts prezidenta valsts vizīte Polijas Republikā. No rīta G.Ulmanis izlidos uz Gdaņsku, pēc tam apmeklēs Vesterplati un noliks vainagu pie Otrā pasaules kara upuru pieminekļa.

Polijas Zinātņu akadēmijas Gdaņskas bibliotēkā Valsts prezidents piedalīsies izstādes “Latvija Gdaņskas arhīvos” atklāšanā.

Dienas otrajā pusē G.Ulmanis tiksies ar Lehu Valensu.

Valsts prezidents preses dienests