svētki un godadienas

Nīderlandes Karalistē

Šodien, 30.aprīlī, savus valsts svētkus — Karalienes Beatrikses dienu — svin Nīderlande

Nīderlande ir viena no savdabīgākajām Rietumeiropas valstīm, kuras politiskā un ekonomiskā ietekme pasaulē tālu pārsniedz tās relatīvi mazos kvantitatīvos parametrus.

Nīderlandes teritorija — 41 526 kvadrātkilometri — ir apmēram par trešdaļu mazāka nekā Latvija, un tajā ir vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju. Tādējādi Nīderlande ir viena no visbiezāk apdzīvotajām valstīm pasaulē (449 cilvēki uz kvadrātkilometru).

Nīderlande atrodas Ziemeļjūras krastā, valsts dzīve un liktenis cieši saistīts ar jūru. Vairāk nekā ceturtā daļa Nīderlandes teritorijas, īpaši valsts ziemeļos un rietumos, atrodas zem jūras līmeņa, tādēļ šī zeme gadsimtiem cietusi no plūdiem. Nīderlandes iedzīvotāji neatlaidīgi cīnījušies ar jūras uzbrukumiem, un XX gadsimtā šī cīņa vainagojusies ar cilvēku uzvaru, realizējot grandiozos projektus “Zeiderzē būves” un “Deltu plāns”, ir uzcelti desmitiem kilometri dambju, atkarojot jūrai tūkstošiem kvadrātkilometru zemes un novēršot plūdu briesmas.

Taču Ziemeļjūra izsenis arī sekmējusi valsts ekonomiku, liela nozīme Nīderlandes tautas saimniecībā ir zvejniecībai un tirdzniecībai. Īpaši labvēlīgus apstākļus tirdzniecībai rada arī trīs lielās Rietumeiropas upes — Reina, Māsa un Šelda, kas jūrā ietek tieši Nīderlandes teritorijā. Nīderlandes ekonomika ir starptautiski orientēta, tirdzniecība un transports ir starp valsts tautsaimniecības vissvarīgākajām nozarēm. Vairāk nekā ceturtā daļa no visām jūras kravām Eiropai tiek izkrautas Roterdamas ostā. Nīderlandē ir septiņi tūkstoši transporta sabiedrību, kas ir arī nozīmīgākās starpvalstu kravu pārvadātājas Eiropas Savienībā. Nīderlandei pieder arī vislielākā upju flote pasaulē — tajā ir seši tūkstoši kuģu, kas pārvadā divas trešdaļas no kopējām Eiropas iekšējos ūdeņos pārvadātajām kravām. Vairāk nekā puse Nīderlandes iedzīvotāju strādā komerciālo pakalpojumu jomā, un tā dod gandrīz pusi no iekšzemes kopprodukta. Savukārt rūpniecība Nīderlandē dod piekto daļu nacionālā kopprodukta un nodrošina darbu 18 procentiem iedzīvotāju. Nīderlandē ir 450 tūkstoši uzņēmumu, daudzi no tiem — nelieli, līdz ar to valsts ekonomika var strauji pielāgoties starptautiskajai konjunktūrai. Taču Nīderlandē ir arī daudz lielu uzņēmumu, kā “Shell”, “Philips”, “Unilever”, “Akzo”, “DSM”, kas valstij nodrošina ievērojamu lomu pasaulē jaunu tehnoloģiju attīstībā un izstrādē. Nīderlandes ekonomika ir orientēta uz ārzemēm — valstij ir lielākā eksporta kvota Eiropā — 51 procents. (Salīdzinājumam — Vācijā eksporta kvota ir 36 procenti no nacionālā kopprodukta, ASV un Japānā — 11 procenti.) Preču eksporta jomā Nīderlande ieņem septīto vietu pasaulē.

Nīderlande ir viena no starptautiski visintegrētākajām valstīm. Jau Otrā pasaules kara laikā tā izveidoja muitas ūniju ar Beļģiju un Luksemburgu, kas tagad pazīstama kā Benilukss. Nīderlande jau no paša sākuma iesaistījās arī Eiropas integrācijā, būdama starp Eiropas ogļu un tērauda apvienības, Eiropas Ekonomiskās kopienas un Eiratoma dibinātājām. Nīderlandes pilsētā Māstrihtā 1996.gada beigās arī notika vēsturiskā konference, kurā, beidzot sarunas par Eiropas monetāro savienību un Eiropas politisko savienību, tika likts pamats pašreizējai Eiropas Savienībai (Savienības līgums stājās spēkā 1993.gada beigās).

Pašlaik Nīderlande ir arī Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Arī šī apstākļa dēļ iepriecina Nīderlandes draudzīgā attieksme pret mūsu valsti un Nīderlandes konsekventais atbalsts Latvijai mūsu valsts integrācijā Eiropas struktūrās.

Nīderlande ir konstitucionāla monarhija. Valsts oficiālais nosaukums — Nīderlandes Karaliste.

Nīderlandes karaļi nāk no Orānijas – Nasavas dzimtas, kuras vēsture ar Nīderlandi saistīta kopš XVI gadsimta. Šīs karaliskās dzimtas ciltstēvs ir Orānijas princis Vilhelms (1533—1584).

Viņas Majestāte Beatrikse Vilhelmīne Armgarde, Nīderlandes karaliene, dzimusi 1938.gada 31.janvārī, taču par viņas dzimšanas dienas oficiālo atzīmēšanas datumu noteikts 30.aprīlis, kas ir Nīderlandes Karalistes valsts svētki. Šajā datumā karaliene tika kronēta, un šī ir arī karalienes mātes dzimšanas diena.

Karaliene Beatrikse ir princeses Juliānas un prinča Bernharda vecākais bērns. Karalienei ir juridiskā izglītībaā 1961.gadā viņa beigusi Leidenes universitāti. Karaliene ir precējusies ar Klausu, Nīderlandes princi, van Amsbergas junkuru (dzim. 1926.gadā). Karaļpārim ir trīs pieauguši dēli: princis Vilhelms Aleksandrs dzimis 1967.gadā, kopš 1980.gada viņš ir kroņprincis ar Orānijas prinča titulu. Princis Johans Frizo dzimis 1968.gadā, princis Konstantīns — 1969.gadā.

Troni Nīderlandes Karalistē var mantot gan princis, gan princese, priekšroka tiek dota karaļpāra vecākajam bērnam.

Atšķirībā no vairākām citām mūsdienu monarhijām Nīderlandē karalienei ir ne vien simboliska, bet arī reāla vara. Piemēram, karaliene var atcelt ministrus. Protams, viņa to dara tikai pēc konsultēšanās gan ar labējiem, gan kreisajiem politiskajiem spēkiem — šo principu Nīderlandē uzskata par nerakstītu konstitucionālu likumu. Ik nedēļu karaliene tiekas ar premjerministru un apspriež aktuālas politiskās problēmas. Viņai ir tiesības konsultēt politiķus un dot viņiem padomu. Līdz ar to karalienei patiešām ir reāla politiskā ietekme valstī.

Pēc Nīderlandes vēstnieka Latvijā Ludovika van Uldena vārdiem, karaliene Beatrikse apzinās savu augsto stāvokli un arī reāli to izmanto.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Fotogrāfija — no Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā

Viņas Majestāte Beatrikse Vilhelmīne Armgarde, Nīderlandes karaliene