• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs Latvijai vēlam vien mieru un uzplaukumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1997., Nr. 108/109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52901

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mēs Latvijai vēlam vien mieru un uzplaukumu" (turpinājums)

Vēl šajā numurā

30.04.1997., Nr. 108/109

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Sarunas.Intervijas

“Mēs Latvijai vēlam vien mieru un uzplaukumu”

Ludviks van Uldens (Ludovicus M. P. van Ulden) , Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, jūs Latvijā esat vēl samērā neilgi. Tāpēc jo īpaši interesanti būtu dzirdēt jūsu viedokli: kā jūs vērtējat mūsu valstu attiecības?

— Jā, es Rīgā ierados tikai pērnā gada novembrī. Tā ka mani iespaidi patiešām ir svaigi. Jāteic, mēs Nīderlandē patiešām ļoti priecājāmies par Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Mēs jūsu zemes izšķirošajās dienās savās sirdīs bijām kopā ar jums. Jau tūdaļ pēc jūsu valsts neatkarības atjaunošanas domājām par vēstniecības atvēršanu Rīgā. Taču jāteic, ka tas mūsu administrācijai nebija viegli. Īpaši — atvērt vēstniecības visās trīs Baltijas valstīs. Izlemjot atvērt vienu vēstniecību, kas strādātu ar vairākām valstīm, jautājums bija — kurā valstī to iekārtot. Pēc ilgām pārdomām tika nolemts atvērt vēstniecību Latvijā, nevis Lietuvā.

Viens no argumentiem — pirms kara Nīderlandei Rīgā jau bija sava diplomātiskā pārstāvniecība. Toreiz tās kompetencē bija sadarbība ar visām trim Baltijas valstīm. Tagad sadarbību ar Igauniju pārzina mūsu vēstniecība Helsinkos. Savukārt kontaktus ar Latviju un Lietuvu īstenoja mūsu vēstniecība Stokholmā. Tagad šīs attiecības — gan ar Latviju, gan Lietuvu — ir mūsu vēstniecības Rīgā kompetencē. Tiesa, arī tas nav vienkārši, jo, aizbraucot uz Lietuvu, man tā vien šķiet, ka manis pietrūkst šeit, Rīgā. Mēs vēlamies ar jums sadarboties, būt kopā ar jums kā ar atkal brīvu valsti. Šī iemesla dēļ mēs arī militārā ziņā sadarbojamies ar jūsu valsti. Vispirms jau Baltijas bataljona izveidē un apmācīšanā. Mums ir arī ekonomiskās sadarbības projekti. Visai plaši piedalāmies daudzpusējā dažādu palīdzības projektu finansēšanā Latvijā, arī speciālistu apmaiņā un apmācīšanā, kā arī kultūras apmaiņas programmās. Mūsu rīcībā ir daudz sadarbības veidu, tā īstenojas un attīstās.

— Jūsu iespaidi mūsu valstī?

— Ziniet, es nesen izlasīju, ka Eiropas Komisija veikusi aptauju, pētot baltiešu viedokli par jūsu valstu iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā. Biju patiešām pārsteigts — pēc šīs aptaujas tikai kādi 25 procenti latviešu, citiem vārdiem, viena ceturtā daļa, pozitīvi raugoties uz jūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

— Jāteic, ka man nekas nav zināms par šādu aptauju, taču arī es esmu pārsteigts. Pēc maniem vērojumiem mūsu sabiedrībā ļoti populārs ir viedoklis, ka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā un NATO ir nepieciešama vispirms jau mūsu valsts drošībai.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!