MĒS VISI BALTIJĀ
Baltijas Asamblejas 10. sesijas dokumenti
Nobeiguma dokuments
Baltijas asambleja,
sanākusi uz 10. sesiju 1997. gada 26.—27. aprīlī Pērnavā un strādājusi arī Baltijas padomes 3. sesijas ietvaros,
būdama pārliecināta, ka turpmāka cieša Baltijas valstu sadarbība ir nepieciešama, lai Baltijas valstis nākotnē varētu integrēties Eiropas Savienībā, citās Eiropas struktūrās un NATO,
apspriedusi sesijā tēmas par likumdošanas harmonizēšanu, Baltijas muitas ūniju un Baltijas reģiona drošību,
apstiprina šādus dokumentus:
— Lēmumu par grozījumiem Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Baltijas asamblejas nolikumā;
— Rezolūciju par nāves soda atcelšanu;
— Rezolūciju par Baltijas valstu vienotu politiku nelegālās imigrācijas apkarošanā;
— Rezolūciju par cīņu pret naudas atmazgāšanu;
— Rezolūciju par integrāciju Eiropas Savienībā;
— Rezolūciju par Baltijas valstu iestāšanos NATO;
— Rezolūciju par bērnu tiesību paplašināšanu;
— Rezolūciju par sarunām sakarā ar Šengenas vīzu režīmu;
— Rezolūciju par prettiesiski paturēto Baltijas valstu nekustamo īpašumu;
— Rezolūciju par attiecībām un sadarbību ar Ukrainu;
— Rezolūciju sakarā ar Čečenijas Republikas (Ičkerijas) parlamenta aicinājumu
un nolemj nākamo Baltijas asamblejas sesiju sasaukt Lietuvas Republikā 1997. gada novembrī.
Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas Baltijas asamblejas
Prezidija priekšsēdētājs Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Prezidija loceklis
Arnolds Rītels Mečis Laurinks Māris Rudzītis
Igaunijas Republika Lietuvas Republika Latvijas Republika
Pērnavā 1997. gada 27. aprīlī
Lēmums
Par grozījumiem Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Baltijas asamblejas nolikumā
Baltijas asambleja,
lai palielinātu sava darba efektivitāti un nodrošinātu pieņemto rezolūciju īstenošanu,
nolemj izdarīt Baltijas asamblejas nolikumā šādus grozījumus:
1. Izteikt nolikuma nodaļas “Pamatnoteikumi” trešo rindkopu šādā redakcijā: “Baltijas asambleja savu viedokli var izteikt Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentiem un valdībām rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā, bet starptautiskajām un reģionālajām organizācijām — aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Baltijas asamblejas sesijās pieņemtie dokumenti ir apspriežami nacionālajos parlamentos.”
2. Izslēgt no nolikuma nodaļas “Baltijas asamblejas sesija” piekto rindkopu.
3. Izteikt nodaļas “Jautājumu izvirzīšana un izlemšana” pirmo rindkopu šādā redakcijā: “Baltijas asamblejas sesijās apspriežamo dokumentu projektus ir tiesīgi iesniegt Baltijas asamblejas locekļi, komitejas, partiju grupas un delegācijas. Projektus var iesniegt arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti un valdības, pēdējās — ar to valdības locekļu starpniecību, kuri risina Baltijas sadarbības jautājumus. Baltijas asamblejas dokumentu projekti iesniedzami vienā no Baltijas valstu valodām līdz ar tulkojumu angļu valodā.”
4. Papildināt nodaļu “Jautājumu izvirzīšana un izlemšana” pēc pirmās rindkopas ar četrām jaunām rindkopām šādā redakcijā: “Kārtējā Baltijas asamblejas sesijā apspriežamo dokumentu projekti iesniedzami Prezidijam ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sesijas. Prezidijs nosaka komiteju, kas ir atbildīga par katru projektu. Atbildīgā komiteja savā sēdē izskata dokumentu projektus un ne vēlāk kā mēnesi pirms sesijas tos līdz ar savu atzinumu iesniedz redakcijas komisijai.
Redakcijas komisija ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas iesniedz atbildīgajai komitejai un Prezidijam savu atzinumu par katra dokumenta projektu.
Baltijas asamblejas delegācijas izņēmuma kārtā var iesniegt dokumentu projektus, arī sākoties sesijai. Šādā gadījumā Prezidijs nekavējoties nosaka atbildīgo komiteju un dokumenta projektu nodod arī redakcijas komisijai. Atbildīgā komiteja un redakcijas komisija savus atzinumus par dokumentu nekavējoties iesniedz Prezidijam, kas izlemj, vai dokuments iekļaujams sesijas darba kārtībā.
Konkrētāki noteikumi par Baltijas asamblejas dokumentu izskatīšanas kārtību nosakāmi Baltijas asamblejas Kārtības noteikumos.”
5. Papildināt nolikumu pēc nodaļas “Baltijas asamblejas komitejas” ar jaunu nodaļu “Redakcijas komisija” šādā redakcijā:
“Redakcijas komisija
Baltijas asambleja izveido pastāvīgu redakcijas komisiju, uz kuru katra delegācija kārtējās sesijas beigās deleģē divus locekļus. Pēc redakcijas komisijas izveidošanas tā ievēlē priekšsēdētāju. Parasti par redakcijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē tās valsts pārstāvi, kurā notiks nākamā Baltijas asamblejas sesija. Redakcijas komisijas priekšsēdētājs vada un koordinē redakcijas komisijas darbu.
Atbilstoši šajā nolikumā noteiktajai kārtībai un citiem Baltijas asamblejas pieņemtajiem dokumentiem redakcijas komisija izskata visu dokumentu projektus, kas iesniegti apspriešanai sesijā, un dod savu atzinumu par tiem.”
Rezolūcija
Par nāves soda atcelšanu
Baltijas asambleja,
atzīdama cilvēka tiesības uz dzīvību par cilvēka pamattiesībām;
augstu novērtēdama Eiropas Padomes ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā;
uzskatīdama, ka viena no galvenajām triju Baltijas valstu attīstības prioritātēm ir vispusīga un iespējami ātrāka integrācija Eiropas un starptautiskajās struktūrās,
iesaka triju Baltijas valstu parlamentiem un valdībām veikt priekšdarbus, lai ratificētu Eiropas Padomes Konvencijas par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību 6. papildprotokolu,
un apzinās, ka pirms tāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešams izpildīt šādus priekšnoteikumus:
— panākt noziedzības līmeņa būtisku pazemināšanos salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, īpaši pret personību vērstu smagu noziegumu jomā;
— likumdošanas aktos, kuri patlaban pieļauj nāves soda piespriešanu, ieviest normas par mūža ieslodzījumu;
— būtiski reorganizēt un modernizēt cietumu sistēmu, panākot tās atbilstību Eiropā pieņemtajiem standartiem, un radīt iespējas atsevišķi turēt personas, kuras izdarījušas dažādas smaguma pakāpes noziegumus.
Rezolūcija
Par Baltijas valstu vienotu politiku nelegālās imigrācijas apkarošanā
Baltijas asambleja,
ņemot vērā Baltijas valstu centienus paātrināt iestāšanos Eiropas Savienībā un integrēties Eiropā;
apzinādamās, ka ar nelegālo imigrāciju saistīto problēmu ātrāka atrisināšana Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir viens no priekšnoteikumiem, lai iestātos Eiropas Savienībā,
nolemj:
— paātrināt saskaņotas Baltijas valstu robežpolitikas izstrādāšanu, maksimāli cenšoties nostiprināt un aizsargāt mūsu valstu austrumu robežu;
— paātrināt Igaunijas un Krievijas, Latvijas un Krievijas, Latvijas un Baltkrievijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī Lietuvas un Baltkrievijas divpusējo līgumu par to nelegālo emigrantu atdošanu, kuri izmantojuši šīs valstis kā tranzītvalstis, sagatavošanu un parakstīšanu;
— lūgt ANO Augstāko komisāru bēgļu lietās, Starptautisko organizāciju migrācijas jautājumos, Eiropas Padomi un Ziemeļu padomi sniegt palīdzību minēto divpusējo līgumu noslēgšanā starp Baltijas valstīm un Krieviju, kā arī starp Baltijas valstīm un Baltkrieviju
— un uzskata par nepieciešamu nākamajā Baltijas padomes sesijā noklausīties Baltijas valstu valdību informāciju par šīs rezolūcijas izpildi.
Rezolūcija
Par cīņu pret naudas atmazgāšanu
Baltijas asambleja,
apzinoties briesmas, ka Baltijas valstis sakarā ar savu ģeogrāfisko stāvokli, ekonomisko attīstību un nostiprināšanās stadijā esošo finansu un tiesisko sistēmu var izraisīt lielu noziedzīgās pasaules interesi kā iespējama naudas atmazgāšanas vieta;
apzinoties, kādas negatīvas sekas uz finansu institūcijām un pašas valsts reputāciju un uzticamību atstāj tas, ka finansu institūcijas tiek izmantotas naudas atmazgāšanai;
ņemot vērā viedokļus, kurus apstiprināja 1996. gada 14.—15. novembrī Rīgā notikusī starptautiskā konference par naudas atmazgāšanu, un Deklarāciju par cīņu pret naudas atmazgāšanu;
būdama pārliecināta, ka efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu nepieciešama gan pašu Baltijas valstu sadarbība, gan sadarbība ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām,
iesaka:
— nekavējoties sagatavot ratifikācijai un ratificēt visnozīmīgākās starptautiskās konvencijas, kas vērstas pret naudas atmazgāšanu;
— papildināt visu triju valstu tiesību aktus ar normām, kas nepieļautu naudas atmazgāšanu;
— attīstīt daudzpusīgu sadarbību naudas atmazgāšanas faktu izmeklēšanā, šādu noziegumu izskatīšanā tiesā un naudas atmazgāšanas ceļā nelikumīgi iegūtā īpašuma atklāšanā un konfiscēšanā
un uzskata, ka nākamajā Baltijas padomes sesijā ir jānoklausās Baltijas valstu valdību informācija par šīs rezolūcijas izpildes gaitu.
Rezolūcija
Par integrāciju Eiropas Savienībā
Baltijas asambleja,
uzskatot, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir viena no svarīgākajām Baltijas valstu prioritātēm;
ņemot vērā šo valstu centienus attīstīt stabilu un drošu ekonomiku, kā arī aktīvo likumdošanas unificēšanas darbu, lai izpildītu nepieciešamās prasības, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā;
saprotot, ka 1997. gada jūnijā Amsterdamā tiks pieņemti ārkārtīgi svarīgi lēmumi attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanu;
cerot, ka Eiropas Savienības un Baltijas valstu asociētie līgumi tiks ratificēti un stāsies spēkā pirms Starpvaldību konferences slēgšanas,
paziņo, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir gatavas uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību par iestāšanos šajā organizācijā, un izsaka cerību, ka sarunas tiks uzsāktas ne vēlāk kā sešus menešus pēc Eiropas Savienības Starpvaldību konferences slēgšanas.
Rezolūcija
Par Baltijas valstu iestāšanos NATO
Baltijas asambleja,
būdama pārliecināta, ka NATO paplašināšana palīdzēs sasniegt galveno mērķi — izveidot drošu un stabilu Eiropu, veicināt demokrātiju, nostiprināt tirgus reformas un pastiprināt Eiropas valstu sadarbību;
atgādinādama par Baltijas reģiona īpašo lomu visas Eiropas drošības saglabāšanā;
atceroties Helsinku 1975. gada Nobeiguma dokumentu un Lisabonas 1996. gada dokumentu, kuros apstiprinātas ikvienas valsts neatņemamās tiesības brīvi izvēlēties vai mainīt savus līgumus par drošību, tajā skaitā alianses līgumus;
uzsvērdama, ka Baltijas valstis, tāpat kā Rietumvalstis, augstu vērtē demokrātiju, indivīda brīvību un tiesiskumu un vēlas atgriezties integrētajā Eiropā, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā;
apliecinot Baltijas valstu gatavību dot ieguldījumu Eiropas drošībā, aktīvi piedaloties programmā “Partnerattiecības mieram”, miera uzturēšanas operācijās un intensīvos individuālos dialogos ar NATO dalībvalstīm;
uzsverot Baltijas valstu apņemšanos un centienus panākt atbilstību kritērijiem, kas tiek izvirzīti NATO dalībvalstīm;
pauzdama bažas, ka demokrātijas sasniegumi un stabilitāte Eiropā var tikt apdraudēta, ja Baltijas valstis netiks iekļautas NATO paplašināšanas procesā;
izprazdama Baltijas valstu vienotību atbilstoši 1995. gada 2. decembrī Tallinā pieņemtajai Baltijas asamblejas rezolūcijai, kurā norādīts, ka “vienas Baltijas valsts panākumi ir vienlaicīgi visu triju valstu sasniegums”;
apzinādamās, ka kaut vienas Baltijas valsts iekļaušana NATO paplašināšanas pirmajā kārtā būtu lietderīga visām trim valstīm, tādējādi apliecinot, ka Eiroatlantiskie institūti ir atvērti visām trim Baltijas valstīm, nostiprinot Baltijas valstu sasniegumus un novēršot Baltijas valstu mākslīgu nošķiršanu no pārējās Centrāleiropas,
aicina NATO dalībvalstu valdības un Ziemeļatlantijas padomi 1997. gada jūlijā Madrides valstu vadītāju tikšanās laikā:
— uzaicināt kaut vienu no Baltijas valstīm uzsākt sarunas par iestāšanos NATO kopā ar pirmajām jaunajām NATO kandidātvalstīm;
— nepieļaut nekādus mēģinājumus nošķirt Baltijas valstis no pilntiesīgas piedalīšanās Eiroatlantiskajos integrācijas procesos.
Pērnavā 1997. gada 27. aprīlī
Rezolūcija
Par bērnu tiesību paplašināšanu
Baltijas asambleja,
ņemot vērā to, ka pārejas periodā ir saasinājušās sociālās problēmas, kas skar bērnus un tās ģimenes, kurās ir bērni;
domājot par to, ka pieaug bērnu skaits, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, neapmeklē skolu, nestrādā, kuri kļuvuši par noziegumu upuriem vai piedalījušies noziegumu izdarīšanā,
iesaka, lai Baltijas Ministru padome ierosina triju Baltijas valstu valdībām un parlamentiem:
— pievienoties Eiropas konvencijai par bērnu tiesībām, Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un starpvalstu sadarbību adopcijas jautājumos un Hāgas konvencijai par bērnu starptautiskas nolaupīšanas faktu civilajiem aspektiem;
— izstrādāt valsts programmas bērnu tiesību aizsardzībā, iesaistot visus ieinteresētos valsts institūtus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
Rezolūcija
Par sarunām sakarā ar Šengenas vīzu režīmu
Baltijas asambleja
izsaka dziļu gandarījumu par sekmīgajām sarunām starp Baltijas valstu valdībām un Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdībām par bezvīzu ceļošanas iespējām, kas Baltijas tautām nozīmē lielu soli pretim Eiropai;
ir pārliecināta, ka jaunā kārtība, kas attiecībā uz formalitāšu kārtošanu ceļošanai pa Baltijas jūras reģionu radusies nesenās vienošanās rezultātā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, sekmēs sarunu uzsākšanu starp Baltijas valstīm un Šengenas dalībvalstīm par pievienošanos Šengenas vīzu režīmam;
atgādina, ka Baltijas valstu parlamentu un Šengenas dalībvalstu pārstāvji 1995. gada decembrī Luksemburgā apsprieda šo jautājumu un Šengenas dalībvalstis kopīgā paziņojumā izteica gatavību sākt konsultācijas, lai vienkāršotu formalitātes, kas saistītas ar ceļošanu pa šīm valstīm;
iesaka Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām ierosināt, lai Šengenas dalībvalstu valdības pēc iespējas drīz sāktu tiešas sarunas par Baltijas valstu pievienošanos Šengenas vīzu režīmam.
Rezolūcija
Par prettiesiski paturēto Baltijas valstu nekustamo īpašumu
Baltijas asambleja,
uzsverot, ka 1940. gadā un atkārtoti 1944. un 1945. gadā Padomju Savienības izdarītās visu triju Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — okupācijas rezultātā Padomju Savienība sagrāba arī šo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības līdz ar zemes īpašumiem vairākās Eiropas valstu galvaspilsētās;
atzīmējot, ka lielākoties šīs diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkas un zemes īpašumi joprojām ir prettiesiskā Krievijas Federācijas valdījumā;
ņemot vērā, ka jautājums par šo īpašumu joprojām nav atrisināts un tas nav atdots likumīgajiem īpašniekiem,
pieprasa, lai minētais īpašums tiktu atdots attiecīgajām Baltijas valstīm;
aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības (kopīgi) veikt pasākumus, lai informētu pasaules sabiedrību un attiecīgās starptautiskās organizācijas par izveidojušos stāvokli un atrisinātu šo jautājumu ar attiecīgajām valstīm.
Rezolūcija
Par attiecībām un sadarbību ar Ukrainu
Baltijas asambleja,
uzskatot Ukrainas neatkarību par būtisku stabilizējošu faktoru Centrāleiropā un Austrumeiropā;
ņemot vērā Ukrainas sasniegumus demokratizācijas virzienā, integrēšanos Eiropas politiskajās, ekonomiskajās un drošības struktūrās, kā arī tās aktīvo piedalīšanos starptautisku problēmu risināšanā;
izprotot Ukrainas vēlēšanos attīstīt ekonomiskos, tirdzniecības un cita veida sakarus ar Centrāleiropas, Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, to skaitā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu,
aicina triju Baltijas valstu parlamentus un valdības nostiprināt savas attiecības ar Ukrainu, veicināt politisko, ekonomisko un kultūras sadarbību ar šo valsti, ietverot arī sadarbību Eiropas un citās starptautiskajās organizācijās.
Rezolūcija
Sakarā ar Čečenijas Republikas (Ičkerijas) parlamenta aicinājumu
Baltijas asambleja,
ievērojot Čečenijas Republikas (Ičkerijas) parlamenta aicinājumu Baltijas asamblejas un Eiropas Padomes valstu parlamentiem;
ņemot vērā Baltijas asamblejas 1995. gadā pieņemto rezolūciju par Čečeniju, kurā aicināts darīt visu, lai izbeigtu karu un genocīdu;
apsveikdama karadarbības pārtraukšanu un Krievijas karaspēka pilnīgu izvešanu no Čečenijas teritorijas;
atzīmējot nesen Čečenijas Republikā (Ičkerijā) notikušās prezidenta un parlamenta demokrātiskās vēlēšanas;
atbalstot tālāku demokrātisko institūtu attīstību Čečenijas Republikā (Ičkerijā),
uzskata, ka ir lietderīgi turpināt Krievijas Federācijas un Čečenijas Republikas (Ičkerijas) sarunas, kuru mērķis ir noteikt Čečenijas valsts turpmāko statusu;
iesaka triju Baltijas valstu parlamentiem un valdībām sekmēt Čečenijas valsts attīstību, uzturot ar to politiskos, ekonomiskos un kultūras kontaktus,
un lūdz Eiropas drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas Padomi atbalstīt Čečenijas Republikas (Ičkerijas) demokrātijas nostiprināšanos un brīvu un mierīgu attīstību.
Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju paziņojums par Baltijas Ministru padomes darbību
Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji, tikāmies Pērnavā 1997. gada 26. aprīlī un apspriedām Baltijas Ministru padomes darbību 1996. un 1997. gadā.
Mēs secinājām, ka šajā periodā vairums Baltijas Ministru padomes komiteju ir darbojušās saskaņā ar darba plānu un lielākā daļa paredzēto uzdevumu ir veikta.
Mēs nolēmām, ka, sākot ar nākamo prezidēšanas termiņu, darba plāns tiks saskaņots ar to. Mēs vienojāmies arī par to, ka Vecāko amatpersonu komitejas struktūra tiks pārskatīta.
Lai pastiprinātu sadarbību migrācijas jomā, mēs nolēmām dibināt jaunu komiteju Vecāko amatpersonu komitejas ietvaros — Migrācijas komiteju.
Mēs vienojāmies, ka mūsu ekonomiskā sadarbība ir jāvērš uz to, lai pilnā apjomā varētu funkcionēt Baltijas valstu brīvās tirdzniecības telpa, kuras izveidošana tika pabeigta līdz ar līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm parakstīšanu 1996. gada jūnijā.
Līgumu par ārpustarifu ierobežojumu atcelšanu tirdzniecībā, ko paredzēts parakstīt šā gada jūnijā, sagatavos Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komiteja. Tam jānodrošina turpmāka brīva preču kustība starp Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Baltijas valstu ekonomiskā integrācija notiek paralēli to integrācijai Eiropas Savienības struktūrās.
Muitas un Finansu un valūtas komitejai jāturpina darbs Baltijas vienotās tranzīta telpas izveidē, lai varētu pieņemt kopīgu garantiju sistēmu tranzīta procedūrās.
Marts Sīmans, Andris Šķēle, Ģedimins Vagnoris,
Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas Republikas
premjerministrs Ministru prezidents premjerministrs
Baltijas valstu valdību informācijas tīkla pamatprincipi
Baltijas valstu valdību informācijas tīkla projekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu tiešus un drošus sakarus starp atbilstošajiem valdību informācijas tīkliem, kā arī lai stiprinātu valstu varas iestāžu reģionālo sadarbību muitas, robežkontroles, imigrācijas kontroles, organizētās noziedzības apkarošanas un citās jomās.
Kopējā projekta koordinatori ir Igaunijas Republikas Valsts kanceleja, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Sakaru un informātikas ministrija.
Valstu līmenī projektus izstrādā un ievieš pilnvarotas darba grupas. Šo grupu darbība balstās uz divpusējiem līgumiem starp atbilstošām institūcijām un valsts reģistriem par informācijas apmaiņu un drošību saskaņā ar ES standartiem.
Baltijas valstu valdību informācijas tīkls ir kopēja infrastruktūra, kas savieno trīs neatkarīgus valdību informācijas tīklus. Tīkla lietošanu reglamentē nacionālie likumi un starpvalstu vienošanās. Tīkla apkalpošanas tiesības ir deleģētas Igaunijas Informātikas centram, Latvijas Valsts informācijas tīkla aģentūrai (VITA) un Lietuvas valsts uzņēmumam “Infostruktura” (VIKT). Tīklam jāietver dažādi informācijas pakalpojumu veidi, ieskaitot videokonferences.
Videokonferenču iekārtām jānodrošina regulāri neformāli, kā arī oficiāli ar konkrētiem projektiem saistīti kontakti valdību institūciju starpā.
Kopējās infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas vienlīdzīgās daļās segs kopējā projekta koordinētājas institūcijas. Infrastruktūras uzlabošanas finansēšanā šā projekta ietvaros varētu iesaistīt starptautiskus fondus.
Marts Sīmans, Andris Šķēle, Ģedimins Vagnoris,
Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas Republikas
premjerministrs Ministru prezidents premjerministrs
“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs) tulkojums