Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) reģions - valsts teritorijas daļa (pagasts, pagastu kopums, pilsēta, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu kopums, rajonu un pilsētu kopums), kuru vieno kādas noteiktas pazīmes vai problēmas;

2) īpaši atbalstāmais reģions - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kuram saskaņā ar šo likumu piešķirts īpašs statuss;

3) reģionālās attīstības līdzekļi - ekonomisku, tiesisku un administratīvu pasākumu kopums, ko izmanto īpaši atbalstāmā reģiona attīstības veicināšanai;

4) ieguldījumu dotācija - daļēja ieguldījumu kompensācija ieguldījumu stimulēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos.

2.pants

Šis likums nosaka īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanas un attiecīgā reģiona ekonomiskās attīstības veicināšanas vispārējo kārtību.

3.pants

Šā likuma mērķis ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

II nodaļa
Īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršana un atcelšana

4.pants

Kārtību, kādā piešķirams un atceļams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem, ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un citiem rādītājiem.

5.pants

Maksimālais iedzīvotāju skaits, kuru ņem vērā, uz apdzīvotajām teritorijām attiecinot īpaši atbalstāmā reģiona statusu, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts iedzīvotāju skaita.

6.pants

Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek pārskatīts ik pēc trim gadiem.

III nodaļa
Reģionālās attīstības līdzekļi

7. pants

Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība tiek veicināta ar reģionālās attīstības līdzekļiem - valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, īpašu kredītpolitiku, ieguldījumu dotācijām, vienreizējiem maksājumiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašvaldībām, ekonomiskās izglītības pasākumiem, brīvo (speciālo) ekonomisko zonu izveidošanu, administratīviem un citiem pasākumiem, kuri pamatojas uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmām un kuros tiek lietots kopīgās finansēšanas princips.

8. pants

Īpaši atbalstāmajos reģionos ir piemērojami likumos noteiktie nodokļu atvieglojumi.

IV nodaļa
Reģionālās attīstības padome un tās funkcijas

9.pants

(1) Valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācijai Saeima apstiprina Reģionālās attīstības padomi deviņu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā pa vienam pārstāvim no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un sešus pārstāvjus pēc Ministru kabineta ieteikuma.

(2) Reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

10.pants

Reģionālās attīstības padome nosaka reģionālās attīstības stratēģiju, dod ieteikumus valdībai valsts ieguldījumu politikas veidošanā, izvērtē īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas un to finansējumu, pārrauga Reģionālā fonda darbību un tā līdzekļu izlietojumu.

V nodaļa
Reģionālais fonds

11.pants

Ministru kabinets īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai izveido Reģionālo fondu un apstiprina tā nolikumu.

12. pants

Reģionālajā fondā tiek ieskaitīti:

1) valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi;

2) ārvalstu un starptautisko palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi;

3) juridisko un fizisko personu (arī ārvalstu) mērķiemaksas un ziedojumi;

4) citi ienākumi.

13. pants

No Reģionālā fonda līdzekļiem var finansēt:

1) ieguldījumus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtkapitālā;

2) procentu maksājumus par mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi izmantoti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu;

3) vienreizējos maksājumus (maksājumus par ekonomiskās izglītības pasākumiem, piemaksu par jaunu darba vietu radīšanu u.c.) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

4) ieguldījumu dotācijas;

5) daļēji - īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmu izstrādi;

6) izdevumus Reģionālā fonda darbības nodrošināšanai.

14. pants

Atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma no Reģionālā fonda līdzekļiem var:

1) izsniegt kredītus vai sniegt kredītgarantijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

2) kopīgi ar pašvaldību finansēt infrastruktūras attīstību;

3) finansēt pašvaldību organizētus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus (arī minēto pasākumu īstenošanai pieaicinātos speciālistus).

15. pants

Reģionālā fonda līdzekļus var izmantot tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri ir reģistrēti un darbojas tikai īpaši atbalstāmajā reģionā, kā arī īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldības.

VI nodaļa
Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes un vietējie attīstības fondi

16.pants

Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības jautājumu koordinēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izveidot īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomi un apstiprināt tās nolikumu.

17.pants

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izveidot arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.).

2. Ministru kabinets līdz šā gada 1.augustam iesniedz Saeimai priekšlikumus grozījumu izdarīšanai nodokļu likumos attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem īpaši atbalstāmajos reģionos.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 22.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 10.jūnijā