Mūsu valstiskuma pamatā ir — brīvība un neatkarība

Latvijā — Apvienoto Nāciju organizācijas Attīstības programmas administratora vietnieks, ģenerālsrekretāra vietnieks Rafetdīns Ahmeds

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Priekšsēdētāja kungs!

Godātais Ahmeda kungs!

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man sveikt jūs, konferences darbu uzsākot. Esmu priecīgs, ka uz šo pasākumu ieradušies ciemiņi no gandrīz trīsdesmit valstīm. Tās ir ļoti dažādas valstis, taču mums visiem kopējais ir tas, ka esam pārejas valstis jeb, pareizāk, reformu valstis. Es esmu īpaši priecīgs, ka šodien esat šeit sapulcējušies, lai pievērstos jautājumam, kāpēc vispār visās mūsu valstīs notiek kādas reformas. To mērķis ir radīt cilvēktiesībām stingrāku izpausmi. Sabiedrības brīvības, liberālisma, labklājības un demokrātijas vispārējās vērtības ir svarīgs mērķis arī Latvijas visaptverošajām reformām deviņdesmitajos gados, kopš esam atguvuši neatkarību.

Tas, ka šo konferenci rīko Apvienotās Nācijas, nav nejaušība. Tā ir organizācija, kuras ieguldījums mūsu pārveidojumu procesā ir augstu vērtējams. Turklāt Apvienotās Nācijas šeit, Latvijā, par savas iesaistītības smaguma punktu ir izvēlējušās tieši sabiedrībā notiekošo progresīvo procesu veicināšanu. Tas ir darbs nākotnei, darbs ar ilglaicīgu atdevi, bet tieši tāpēc īpaši apsveicams. Apvienoto Nāciju Attīstības programma savu uzmanību Latvijā veltī izglītības jomai, nevalstisko organizāciju tīkla nostiprināšanai, sabiedrības sakļautības veicināšanai — tieši šajās jomās profesionāla palīdzība mums ir nepieciešama un ļoti vēlama.

Gan Latvijas politiķu un visu iedzīvotāju, gan arī starptautiskās palīdzības izsvērta darba atdeve ir labi redzama, aplūkojot reformu procesu Latvijā. Tas liecina par to, ka mums ir izdevies pēdējo gadu laikā sasniegt ievērojamus panākumus, veidojot pilsonisku un liberālu sabiedrību. Jo tieši tāda ir sabiedrība, kurā centrālā iezīme ir cilvēktiesības. Būsim priecīgi izklāstīt jums savu pieredzi, jo Latvija ir valsts un sabiedrība, kura savā pārveidošanās procesā uzkrājusi lielu atziņu krājumu. Tas būtu īpaši uzsverams, runājot par cilvēktiesībām.

Ir pierasts parasti runāt par reformām kā par ekonomisku procesu, taču, domāju, katras Eiropas valsts pieredze liecina, ka daudz dziļākas pārmaiņas bieži vien ir vajadzīgas mūsu domāšanā, psiholoģijā. Latvijā mēs tās veicām, kļūstot no padomju sabiedrības par modernu eiropeisku sabiedrību. Tas ir bijis dziļš lūzums, kas novērojams arī attieksmē pret cilvēktiesībām.

Ar katru dienu attālinoties no padomju slēgtās un politiskās bezatbildības sabiedrības, mēs to izprotam aizvien spilgtāk un reljefāk. Es vēlētos uzsvērt divas iezīmes mūsu šodienā. Atbilde laikmeta izaicinājumiem ir saskatāma atvērtas sabiedrības modelī un tieši cilvēktiesībās kā centrālajā tās vērtībā. Tāpēc mūsu valsts idejā viena svarīga tēze ir par atbildīgu cilvēktiesību politiku.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā esam daudz domājuši un rīkojušies cilvēktiesību jomā. Šodien es vēlētos īsumā aplūkot trīs dimensiju jēdzienu par cilvēktiesībām. Tās visas ir attīstījušās šajos septiņos gados Latvijā ļoti strauji un jau sniedz pieteikami vielas pārdomām un tālākās politikas veidošanā. Runājot par cilvēktiesībām, vispirms nodalu un kā galveno minu filozofisko izpratni par tām, kā otro es minētu institucionālo un trešo — juridisko.

Šķiet, ka pārejas tipa valstīs ne jau visu var izteikt juridiskajās kategorijās, jo visas reformas cieši skar tieši cilvēku pašizpratni. Tāpēc pieļautu gandrīz vai kļūdu, ja mēģinātu jums, cienītās dāmas un kungi, izskaidrot cilvēktiesības Latvijā tikai kā juridisku problēmu.

Filozofisko izpratni par cilvēktiesībām parasti saistām ar jēdzienu par brīvību. Tā ir visas valsts un tautas brīvība, kuru atkal mēs, šeit dzīvojošie, atguvām salīdzinoši nesen. Tā ir brīvība katram būt personībai, kurai ir visas tiesības izpaust sevi. Atšķirībā no padomju sabiedrības šīs tiesības tagad ir reālas un materializējas mūsu darbībā. Tikai tie, kam bijusi liegta iespēja brīvi paust savas domas, brīvi darboties ekonomikā un uzņēmējdarbībā, sapratīs, ko nozīmē iespēja būt iniciatīvas bagātam un pierādīt sevi ikdienā brīvi izdarītā izvēlē.

Šīs vērtības vispirms tika nostiprinātas likumdošanā, tās daudz lēnāk ienāca mūsu apziņā, jo prasīja mūsu domāšanas maiņu. Taču šajos nedaudzajos gados tās ir nostiprinājušās un guvušas plašu piepildījumu. Brīvības jēdziens mums vairs nenozīmē tikai tēvzemi. To izprotam plaši, taču galvenais — to pilnībā saistām ar atbildības jēdzienu. Atbildība par izteikto vārdu un spriedumu, un to īpaši attiecinām uz preses brīvību un atbildību par sniegto informāciju un vērtējumiem. Tās nozīme, veicinot sabiedrībā Rietumiem atbilstošu izpratni par cilvēktiesībām, bieži vien ir visai izšķiroša.

Uzruna Cilvēktiesību konferencē Rīgā 1997.gada 9.jūnijā

ANO ģenerālsrekretāra vietnieks Rafetdīns Ahmeds (priekšplānā) pieņemšanā pie Valsts prezidenta

Augstais viesis — pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 9.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar ANO Attīstības programmas (UNDP) administratora vietnieku Rafedinu Ahmedu (Rafeeuddin Ahmed ).

Sarunā, kas norisinājās draudzīgā abpusējas sapratnes gaisotnē, tika pārrunāts cilvēktiesību stāvoklis Latvijā, kā arī vairāku UNDP atbalstītu projektu īstenošanas gaita.

Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja sadarbību ar UNDP un pateicās organizācijas pārstāvjiem par palīdzību, ko Latvija ir saņēmusi no tās, veidojot integrētu, Eiropas Savienības prasībām atbilstošu sabiedrību. Palīdzība ir ievērojami veicinājusi Valsts cilvēktiesību biroja sekmīgo darbu, Latviešu valodas valsts apguves programmas, kā arī sociālās programmas īstenošanu. Nozīmīgs bijis UNDP devums Latvijas ierēdniecības apmācīšanā un Bēgļu centra izveidē. A.Čepānis pastāstīja R. Ahmedam, kas Latvijā tiek veikts, lai pakāpeniski samazinātu nepilsoņu skaitu, un apliecināja Latvijas valsts apņēmību atrisināt esošās problēmas civilizētā, humānā veidā. A.Čepānis vērsa R. Ahmeda uzmanību arī uz apstākli, ka šīs problēmas tiek izmantotas par ieganstu, lai Krievijas Federācija izvērstu pret Latviju nepamatotos pārmetumos balstītu propagandu.

UNDP administratora vietnieks pauda gandarījumu par progresu, kāds vērojams Latvijā harmoniskas daudznacionālas sabiedrības radīšanā. R.Ahmeds ar optimismu novērtēja Latvijas virzību uz modernajai pasaulei atbilstošas likumdošanas bāzes izveidi un realizāciju. Īpaši atzīmēti Saeimas nopelni un ieguldījums, ko šajā jomā sniedz dažādas nevalstiskas organizācijas. Runājot par sadarbību dažādu projektu īstenošanā, R.Ahmeds piedāvāja ekspertu palīdzību Saeimas komisijām, gatavojot likumprojektus, kas skar attiecīgās problēmas. R.Ahmeds ieteica neveltīt pārlieku uzmanību nelabvēļu viedoklim, bet turpināt konstruktīvu darbu, tostarp ciešā kontaktā ar ANO struktūrām.

Saeimas preses dienests