Mūsu valstiskuma pamatā — brīvība un neatkarība

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

Atbildību par sociāli vājākiem uzskatu par nozīmīgu tematu reformu valstīs. Tā ir būtiska, runājot par cilvēktiesībām. Šeit es vēlētos uzsvērt atbildību par maznodrošinātajiem līdzcilvēkiem, par skolotājiem, jo ar tiem saistām mūsu izglītības nākotni. Domājot par cilvēktiesībām, vienmēr uzsveru to, ka sabiedrībai un valstij jābūt spējīgai sniegt atbalstu mazākumtautību pārstāvjiem un īpaši to kultūras indentitātes saglabāšanai. Arī tā ir viena no atvērtas un liberālas sabiedrības svarīgām iezīmēm. Tas ir viens no ceļiem, kā veicināt sakļautas sabiedrības veidošanos.

Dāmas un kungi!

Atļaujiet teikt dažus vārdus par institucionālo dimensiju sapratnē par cilvēktiesībām Latvijā. Tad ir atsevišķi jārunā par Latvijas cilvēktiesību biroju.

Brīvības un neatkarības jēdziens ir mūsu valstiskuma pamatā. Latvijā jau vairāk nekā gadu sekmīgi darbojas Cilvēktiesību birojs. (Pārskats par Cilvēktiesību biroja paveikto — “Latvijas Vēstnesī”, laikraksta iepriekšējos un turpmākajos numuros. — Red.) To veidojot, par galveno raksturiezīmi izvēlējāmies biroja neatkarības jēdzienu. Cilvēktiesību birojs Latvijā ir neatkarīga institūcija, kuras vadītāju nupat ievēlēja parlaments. Tādējādi tas ir ieguvis augstu mandātu savai neatkarīgajai, bet reizē arī augstākā mērā atbildīgajai rīcībai un spriedumiem.

Latvijas politiskajai attīstībai pēdējos gados esam izveidojuši svarīgus ietvarus — tā ir Nacionālā cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības programma. Šo programmu attīstām un īstenojam kopš 1993. gada jūnija, kad Vīnē notika starptautiskā konference par cilvēktiesībām. Mēs esam patiesi gandarīti, ka mums Latvijā vieniem no pirmajiem ir izdevies izveidot šādu nacionālu programmu. Latvija labprāt sniegs visu iespējamo palīdzību un atbalstu citām valstīm, kuras apdomā mērķtiecīgas nacionālās cilvēktiesību programmas izveidošanu. Tikpat pateicīgi mēs būtu gan jums, cienītās dāmas un kungi, gan arī politiķiem ekspertiem no dažādām valstīm par sniegtajiem komentāriem un ieteikumiem, runājot par mūsu cilvēktiesību izpratni un mūsu nacionālās programmas kvalitāti.

Nacionālais Cilvēktiesību birojs Latvijas sabiedrībā ir plaši pazīstams. Savu augsto novērtējumu Latvijā tas guvis, izstrādājot viedokļus un ieteikumus likumdevējiem. Biroja viedoklis par cilvēktiesībām tiek augstu vērtēts gan sabiedrībā, gan valdībā, gan parlamentā.

Biroja iesaiste ir pastāvīgs process, lai nodrošinātu to, ka Latvijas likumi un politiskā prakse aizvien pilnīgāk atbilstu un būtu saskaņota ar cilvēktiesībām un pienākumiem.

Mūsu Cilvēktiesību biroja darbs ir nozīmīgs, parlamentam izstrādājot jaunus likumus, piemēram, arī tagad, kad veidojam likumdošanas aktus, kas saistīti ar bēgļiem.

Neatkarīgums biroja darbībā ir principiāli svarīgs arī tāpēc, ka tas ļauj birojam sniegt objektīvu un patiesu informāciju sabiedrībai par cilvēktiesību jomu, kā arī uzklausīt tos cilvēkus, kas izjūt, ka viņu cilvēktiesības kaut kādā veidā tiek pārkāptas. Līdz ar to Latvijā Cilvēktiesību birojs pilda būtisku lomu, pastāvīgi paaugstinot sabiedrības apziņu par to, ka liberālā, modernā sabiedrībā cilvēktiesības ir svarīgs stūrakmens.

Atbalstot un veicinot Cilvēktiesību biroja darbu Latvijā, ANO Attīstības programma līdz ar to stimulē atvērtas un atbildīgas sabiedrības veidošanās procesu.

Nobeigumā es vēlētos īsumā pieskarties juridiskajai dimensijai jēdzienā par cilvēktiesībām. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā nepārtraukti un konsekventi attīstām juridisko sistēmu attiecībā uz cilvēktiesībām — Latvija ir pievienojusies attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un ratificē tās Latvijas parlamentā. Ļaujiet man atsevišķi minēt ikvienā sabiedrībā tik jutīgo jautājumu par nāvessodu un apžēlošanu. Arī šie abi jautājumi ir skatāmi cilvēktiesību kontekstā. Tiem ir gan morāli filozofiskā slodze, gan arī juridiskā nepieciešamība un iespējamība. Pagājušogad esmu izsludinājis moratoriju nāvessodu izpildīšanai un ceru, ka pārskatāmā laikā gan mūsu parlaments, gan sabiedrība būs gatavi nepieciešamajiem grozījumiem likumdošanā, lai nāvessods vairs neatrastos likumdošanā kā soda mērs. Paralēli darbojas Apžēlošanas padome. Tā ir speciāla institūcija, kuru vada Valsts prezidents saskaņā ar Satversmi. Šo darbu uzskatu par ļoti veiksmīgu — arī tāpēc, ka Apžēlošanas padomē darbojas ļoti dažādu profesiju cilvēki. Tie ir gan juristi, gan tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, gan arī mācītāji. Visiem kopā mums izdodas atrast pareizo līdzsvaru, domājot par upura un vainīgā cilvēktiesībām, un jūs piekritīsiet, ka tas ir ļoti delikāts uzdevums.

Dāmas un kungi!

Es savā īsajā uzrunā minēju tikai dažus jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām un to izpratni Latvijā. Es novēlu jums vispusīgi izvērtēt mūsu praktisko pieredzi Latvijā, mūsu filozofisko un juridisko izpratni par cilvēktiesībām.

Domāju, ka pārdomu vērts ir jautājums, kā pastāvīgi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni par cilvēktiesībām. Cilvēktiesības es varētu apzīmēt arī kā nemitīgu sabiedrības attīstības un emancipācijas procesu. Un šinī procesā mums visiem nāksies nepārtraukti saskarties gan ar juridiskās, gan ar psiholoģiskās izpratnes problēmām. Cilvēktiesības kā sevis un sabiedrības pašapzināšanās ceļš — es novēlētu jums arī šo aspektu pārrunāt.

Pateicos par iespēju piedalīties jūsu konferencē!

Rīgā, starptautiskajā cilvēktiesību konferencē

Vakar Rīgā sākās Trešais starptautiskais Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (ANAP) seminārs “Demokrātijas veidošana: no teorijas līdz praksei” — par ombudsmenu un nacionālajām cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, kuru noorganizējusi Apvienoto Nāciju Attīstības programma sadarbībā ar Latvijas valdību un mūsu Valsts cilvēktiesību biroju. Tas ir viens no ANAP Reģionālās programmas par demokrātijas procesu ieviešanu un demokrātijas veicināšanas pasākumiem. Šis ir jau trešais seminārs šī projekta pasākumu sērijā — pirmais notika 1994. gada novembrī Maskavā, bet otrais pērnā gada maijā Kišiņevā. Šis reģionāla rakstura seminārs, kas ietver vairāku Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstu, kā arī NVS valstu dažādās intereses. Seminārā tiek akcentēta ombudsmenu un citu cilvēktiesību aizsardzības institūciju loma un praktiskā pieredze pasaulē, tiek pārrunāta cilvēktiesību aizsardzības iestāžu koncepcija un loma demokrātiskā sabiedrībā, kā arī attiecības starp ombudsmenu vai cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, no vienas puses, un valdībām un parlamentiem, no otras puses. Tāpat tiek apspriesti arī citi būtiski aspekti starptautiskajā cilvēktiesību aizsardzības praksē.

Seminārā piedalās valdību un parlamentu pārstāvji no Baltijas, Centrāleiropas, Austrumeiropas un NVS valstīm, kā arī ombudsmeni un cilvēktiesību komisāri no daudzām Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Semināra darbā piedalās arī ANO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, EDSO un vairāku citu autoritatīvu starptautisko organizāciju pārstāvji.

Semināru atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Prezidents apsveica konferences dalībniekus un atzina, ka sabiedrības brīvības, liberālisma, labklājības un demokrātijas vispārējās vērtības ir svarīgs mērķis arī Latvijas visaptverošajām reformām deviņdesmitajos gados — pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas.

G.Ulmanis atzinīgi novērtēja Valsts cilvēktiesību biroja darbību, kā arī ANO Attīstības programmas ieguldījumu demokratizācijas procesos Latvijā, atzīmēja, ka Latvijā izsludināts moratorijs nāvessoda izpildei un turpinās diskusija par līdzsvara meklējumiem šajā jautājumā, no cilvēktiesību viedokļa raugoties. (Valsts prezidenta uzrunu publicējam atsevišķi.) Pēc Valsts prezidenta uzrunas semināra dalībniekus sveica Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kurš uzsvēra lielo vērību, kas Latvijā tiek veltīta cilvēka tiesību nodrošināšanai.

Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks un ANAP administratora vietnieks Rafetdīns Ahmeds ( Rafeeuddin Ahmed ) pateicās Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un ārlietu ministram Valdim Birkavam par piedalīšanos seminārā un apsveikuma vārdiem, novēlot labu veiksmi Latvijas Cilvēktiesību birojam un tā darbiniekiem. Tālāk viņš uzsvēra labo sadarbību starp ANAP un Latvijas Republiku cilvēktiesību aizsardzības jomā, atzīmējot, ka Latvijas valdības akceptētais Valsts cilvēktiesību birojs, ko atvēra 1995. gadā, bija pirmā šāda rakstura institūcija visā reģionā.

Pēc tam runāja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos sevišķais padomnieks Braians Burdekins ( Brian Burdekin ), kurš ļoti atzinīgi novērtēja Valsts cilvēktiesību biroja veikumu trīs gados Latvijā un uzsvēra, ka Latvijas pieredze cilvēktiesību aizsardzībā ir īpaši svarīga, vērojot globālos procesus, kad daudzos pasaules reģionos vēl notiek rupji cilvēktiesību pārkāpumi.

Vakar konferencē runāja arī mūsu Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris, kurš detalizēti pastāstīja par biroja uzdevumiem un pieredzi. “Jūtos pagodināts par savu valsti, ka Latvija, deklarējot savu neatkarību 1990. gadā, ne tikai apliecināja apņēmību ieiet Eiropas un starptautiskajā apritē, pievienojoties svarīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā, bet ir arī radījusi patstāvīgu iestādi, kurai uzdots aizstāvēt un veicināt visu Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību ievērošanu, “ teica Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris, atzīstot, ka šis process nebija nedz viegls, nedz vienkāršs.

Šodien starptautiskais seminārs “Demokrātijas veidošana: no teorijas līdz praksei “ turpinās. Tas ilgs trīs dienas.

Augstais viesis pie Valsts prezidenta

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis starptautiskā semināra pirmajā dienā Rīgas pilī tikās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku Rafetdīnu Ahmedu, kurš Latvijā viesojas tieši šī semināra sakarā (attēlā 1.lpp).

Tikšanās laikā tika pārrunāta ANO Attīstības programmas sniegtā palīdzība Latvijai, kas veicinājusi vienotas, integrētas sabiedrības veidošanu Latvijā, minot palīdzību Valsts cilvēktiesību biroja attīstībā, Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošanā, kā arī palīdzību sociālās reformas veikšanā.

G.Ulmanis atzina, ka Latvija ar interesi seko un ir ieinteresēta arī turpmākā ANO Attīstības programmas darbībā Latvijā. Valsts prezidents izteica cerību, ka projekts nabadzības apkarošanas stratēģijas izveidei, ko izstrādā ANO un Pasaules banka, atstās paliekošu iespaidu. Nabadzības apkarošana veicinās sabiedrības stabilitāti, pastarpināti nodrošinās labākas izglītības iespējas, samazinās noziedzību, veicinās ekonomisko izaugsmi.

Savukārt Rafetdīns Ahmeds izteica pārliecību, ka ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans noteikti apmeklēs Baltijas valstis. Viesis izteica apbrīnu Latvijas veikumam sabiedrības demokratizācijas procesos tik īsā laika periodā un atzina, ka Latvijas sabiedrības integrācijas attīstības modelis ir dabisks, no ārpuses neuzspiests, kas ir īpaši pozitīvi. Latvija laika gaitā varētu kļūt par valsti, kas “eksportē” savu pieredzi šajā jomā uz citām valstīm.

Sarunas noslēgumā Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka ANO Attīstības programma vēl nebūt nav izsmēlusi savas iespējas līdzdarboties Latvijā. “Es būtu gandarīts, ja ANO rastu iespēju ar Attīstības programmas starpniecību sniegt savu palīdzību arī citās jomās, ne tikai latviešu valodas apmācībā,” teica Guntis Ulmanis.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

ANO Attīstības programmas administratora vietnieks, ģenerālsekretāra vietnieks Rafetdīns Ahmeds, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valddis Birkavs, Cilvēktiesību biroja direktora vietniece Kaija Gertnere, direktors Olafs Brūvers un ANO Attīstības programmas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Džons Hendra Foto: Juris Krūmiņš