Frakciju viedokļi

Pēc 4. un 5.jūnija plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP frakcija): Vispirms gribu pievienoties visiem citiem deputātiem, kas izteica atzinumu un uzticību Tālavam Jundzim kā jaunajam aizsardzības ministram. Manuprāt, ar viņa pieredzi — pēc viņa pirmās reizes darbošanās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā, stažēšanās ārvalstīs — Anglijā, Romā, NATO kursos, augstāko juridisko izglītību — man patiešām liekas, ka mēs esam izvēlējušies attiecīgo ministru attiecīgajam amatam. Atliek tikai novēlēt viņam ražīgu darbu, jo es domāju, ka tas, kas viņam stāv priekšā, ir nopietns un nepieciešams darbs, lai sakārtotu mūsu valsts drošību, lai mēs varētu pamatoti lepoties ar savu aizsardzības sistēmu, ar saviem aizsardzības spēkiem un būtu droši, ka kādreiz tiksim iekļauti NATO struktūrās.

Tālāk gribētu pieminēt, ka lielas diskusijas šodien Saeimas plenārsēdē izraisījās par Kārtības ruļļa maiņu. Manuprāt, daži priekšlikumi, kas šajā grozījumā bija piedāvāti, piemēram, saīsināt diskusiju laiku, bija labi. Savukārt citi piedāvātie grozījumi nebija pārdomāti. Tie tik tiešām varēja ierobežot, kādi likumi tiek izskatīti ārpus komijām, kas pēc tam vispār neparādītos plenārsēdēs. Līdz ar to, kā jau jūs varat konstatēt, lielāko tiesu deputāti šodien izteica savu neapmierinātību ar šo likumprojektu un līdz ar to noraidīja.

Gribētu arī pieminēt, ka bija vēl pāris likumi, kuriem gribētu pievērst jūsu vērību. Viens ir par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Manuprāt, likums, kas jau sen bija aizkavējies un kas paredz papildu līdzekļus pašvaldībām, ir pilnīgi nepieciešams un varbūt vismaz tagad varēs ieviest kaut kādu sakārtotību pašvaldībās.

Vēl pāris vārdus par vienu grozījumu, ko kopīgi izstrādāja Latvijas Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība — tātad, par meliorāciju. Tas palīdzēs uzlabot lauku apvidu apstākļus. Mēs esam priecīgi par to, ka šis grozījums tika pieņemts, cerams, ka tas arī pareizi nostrādās praksē.

Vēl gribētu pieminēt vienu likumu, un šoreiz runa ir par privātu pensiju fondu. Man ir pilnīga pārliecība, ka šis ir nepieciešams likumprojekts, kas varbūt uzreiz neparādīs savu ietekmi mūsu dzīvē, bet ar laiku paradīsies kā viens no nopietnākajiem likumprojektiem, kas uzlabos cilvēku dzīvi pēc tam, kad viņi nostrādājuši savus gadus labā un ražīgā darbā un varēs iet atpūsties un būs nodrošināti, ka viņu dzīve būs pietiekami laba, lai varētu sakārtot pārējo savu dzīves laiku.

A.Lambergs (LNNK, LZP frakcija): Nesu jums sveicienus no LNNK un LZP frakcijas šajā skaistajā vasaras dienā, kad spīd saulīte un ārā ir silts, un laikam prāts nesas vairāk uz āru nekā pie radiofoniem, lai klausītos mūsu sarunu.

Bet tiem, kuriem ir interese par darbu Saeimā, es varu izstāstīt, ka šinīs divās dienās Saeima paveikusi lietišķu darbu un ir viena no retajām reizēm, kad izskatīti visi likumprojekti, kas bija iekļauti darba kārtībā. Cerams, ka arī uz priekšu varēsim tāpat strādāt un veikt savus pienākumus pret valsti un tautu.

Arī mēs nobalsojām par Tālavu Jundzi kā aizsardzības ministru. Ja es nemaldos, viņš laikam ir pašreiz vienīgais ministrs, kurš iecelts amatā, nevienam nebalsojot pret. Tātad visa Saeima nobalsoja par — tā ir ļoti liela vienprātība, un es ceru, ka T.Jundža kungs izpratīs šo uzticību, ko Saeima viņam izrādījusi.

Arī mūsu frakcijas loceklis Andrejs Krastiņš, bijušais aizsardzības ministrs, ir apsolījis palīdzēt T.Jundža kungam, kur vien tas būs iespējams, ja viņš šo palīdzību vēlēsies, un tāda vēlēšanās jau ir izteikta.

Tagad varbūt dažus vārdus par likumprojektiem. Jā, šodien vislielāko, varētu teikt, argumentāciju un visilgākās debates izraisīja konstitucionālais likumprojekts “Grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis””. Man jāsaka gan ar nožēlu, ka vairāki deputāti izteicās ļoti apvainojoši un pat ļoti, ļoti nikni pret iesniedzējiem un pat uzskatīja viņus par tautas nodevējiem. Man jāsaka, ka mūsu frakcija bija pret šī likuma nodošanu pirmajā lasījumā, bet uzskatām, ka iesniedzēji tomēr nav šo likumu iesnieguši ļaunprātīgi. Viņi vienkārši gribēja uzlabot Saeimas darbu un ir darījuši to tāpec, ka tauta izteikusi neapmierinātību ar dažiem notikumiem, kas notiek Saeimas darbā, — garām runām un tamlīdzīgi. Tātad šis likumprojekts tika noraidīts, un mēs varam to pašreiz likt mierā.

Vēl protams, ja pieminam izlozes un azartspēles, tad tur Saeima tomēr atkāpās no saviem iepriekšējiem lēmumiem, ar kuriem bija nolemts, ka azartspēles nevarēs noturēt pagrabos un puspagrabos — tas tika svītrots pēdējā lasījumā, tāpēc varēs turpināties tāpat kā līdz šim.

Vēl ļoti nopietns likumprojekts bija par privātajiem pensiju fondiem. Šodien tas tika pieņemts trešajā lasījumā, un cerams, ka šī prakse ieviesīsies Latvijas dzīvē.

Vēl viens likums, kas bija ļoti svarīgs un izraisīja diezgan lielas diskusijas, ir likumprojekts “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”. Bija iesniegti divi — Ministru kabinets iesniedza vienu, un mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izvirzīja alternatīvu projektu. Ministru kabineta variantu noraidīja un nobalsoja par alternatīvo projektu. Man jāsaka, ka šajā likumprojektā vēl arvien ir dažas lietas, kas mūsu frakcijai nav pieņemamas, kā, piemēram, 15.pantā — “Valsts un pašvaldību finansētajās vispārējās izglītības iestādēs vismaz puse mācību priekšmetu jāmāca latviešu valodā”. Mēs uzskatām, ka visi priekšmeti jāmāca latviešu valodā. Tāpat arī bija norma Ministru kabineta likumprojektā, ka, sākot ar 2005.gadu, puse no mācībām vispār var būt citā valodā. Tas mums nav pieņemams, un mēs darīsim visu iespējamo, lai šāda norma likumprojektā netiktu ietverta. Šis likumprojekts ir nepieciešams ļoti nopietns, jo mēs zinām, ka Latvijas valodas likums līdz šim nav sevišķi ievērots.

Vēl svarīgs, kā jau tika minēts, ir “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam””, un cerams, ka pašvaldības un arī pārējie — valdība un arī Saeima — varēs turpināt savu darbu, jo budžeta labojumi tika pieņemti pirmajā lasījumā.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Paldies A.Lamberga kungam, kas jau akcentēja to, ka likumprojekta iesniedzējiem par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī nebija ļaunu nodomu. Es biju viens no tiem deputātiem, kas parakstījās zem šī likumprojekta. Un mūsu mērķis, protams, ir un būs tikai viens — lai maksimalizētu, lai maksimāli organizētu Saeimas darbu. Protams, šajā likumprojektā, kā parasti, bija dažādas nepilnības. Domāju, ka mēs pie tā atgriezīsimies nedaudz mainītā variantā, lai Saeima tiešām strādātu daudz efektīvāk un organizētāk.

Beidzamās nedēļas faktiski saistās ar “Saimnieka” aktivitātēm vienā ļoti svarīgā jautājumā — par Latvijas uzņēmēju atbalstu. Paskatījos četru mēnešu statistiku — mums, teiksim, lauksaimniecībā ir diezgan drausmīga aina. Ja 1994. gadā 76% no patērētās gaļas un gaļas produktu bija ražoti Latvijā, tad 1996. gadā — tikai 53%. Tātad, no 100 kg patērētās gaļas vai gaļas produktu šodien 50 kg tiek ievesti. Ņemot vērā tendenci, kas ir arī tagad, pilnīgi skaidrs, ka nākamgad mēs būsim pie tādas robežas, ka no 100 kg patērētās gaļas vai gaļas produktu Latvijā 70 kg būs ievesti. Tā ir ļoti negatīva tendence. Tas pats saistās ar piena produktiem un citu lauksaimniecības produkciju un pārstrādes produktiem. Šajā sakarā mēs no “Saimnieka” frakcijas šodien iesniedzām Prezidijam, pēc mūsu domām, pietiekami svarīgu jautājumu par to, lai pēc vasaras sesijas 8. septembrī sanāktu Saeimas ārkārtas sēde un izskatītu jautājumu par lauksaimniecības attīstību, tās tendencēm Latvijā šogad, nākamgad un tuvākajā perspektīvā, lai tomēr šādu negatīvo tendenci samazinātu.

Šajā sakarā, runājot par Latvijas uzņēmēju atbalstu, varbūt Saeimā šodien mēs paskrējām ātri garām vienam jautājumam. Tas saistās ar pieprasījumu, ko iesniedza opozīcijas deputāti un ko noraidīja Pieprasījumu komisija — pieteikami pamatoti. Bet, ja mēs ieskatāmies dziļāk problēmā, tā saistās ar muitas un robežas pārejas punktu celtniecību mūsu Latvijas austrumu robežā, tas ir Terehovā, un kur bija starptautisks konkurss, kurā uzvarēja igauņu firma. Pats par sevi jau šis jautājums it kā no morāla viedokļa — kāpēc mūsu robežas pārejas punktu būvē citas valsts celtnieki? Tas, es domāju, ir jautājums, uz kuru mums vēl nav atrasta atbilde.

Bet otra lieta — Igaunijas firma nosolīja mazāku cenu, bet nodokļos mēs zaudēsim apmēram 60 000 latu. Es domāju, ka ministriem un ierēdņiem Finansu ministrijā un arī Ekonomikas ministrijā vajadzēja dziļāk analizēt, kādas tam būs sekas. Un varbūt varēja atrast šo naudu. Privatizācijas fondā, ieliekot šos 70 000 latu papildus un saņemot atpakaļ pusmiljonu latu nodokļu veidā. Tāds ir šis jautājums, kad mēs runājam par Latvijas uzņēmēju atbalstu. Tajā pašā laikā uz šo brīdi mēs esam pazaudējuši vairākus simtus darba vietu. Runa ir par trīs miljoniem ekiju par šo divu punktu celtniecību, un tas ir pietiekami liels apjoms un vairāku simtu celtnieku darba rokas.

Vēl viens jautājums, kam es gribu pieskarties un ko šeit kolēģi jau atzīmēja — par pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu. Tas diemžēl ir nedaudz ieildzis Saeimā, bet arī deputāti nevarēja to izskatīt, jo nebija pilnīgas vienprātības arī Budžeta komisijā — kā to virzīt, un Budžeta komisija to noraidīja — pietiekami pamatoti. Es domāju, ka šeit ir viena problēma. Ja mēs labojumos neiesniegsim korektīvas, tad faktiski pēc šī likumprojekta vai saskaņā ar šo likumprojektu apmēram 80% pašvaldību saņems daudz mazāk līdzekļu. Tāpēc es domāju, ka viens no priekšlikumiem, ko noteikti arī atbalstīs vairums deputātu, būtu tāds, ka jāsameklē budžetā šie iztrūkstošie 1,5 – 1,7 miljoni latu, lai varētu kompensēt to daļu no nodokļiem, kuri neienāk saskaņā ar prognozi. Bez tam, likumā par valsts budžetu ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka ienākuma nodokļa prognozi. Un, ja šī prognoze nepildās, tad kvartālā tiek pašvaldībām dota iespēja saņemt īstermiņa bezprocentu aizņēmumu. Un pēc tam valdība iesniedz grozījumus valsts budžetā. Šie grozījumi nebūtu vienkārši grozījumi kā fakta kostatācija, ka tiešām ir mazāki ieņēmumi pašvaldībām, bet kompensēt to daļu prognozē, ko noteikusi Finansu ministrija. Tad mēs kaut cik atrisinātu to pašvaldību problēmu, kurām šīs finanses trūks un kurām jau šodien faktiski nav līdzekļu, lai segtu visnepieciešamākos izdevumus.

Vēl viens jautājums, kas saistās ar šīsdienas sēdi, kā jau šeit kolēģi teica, ir ļoti būtisks — par valsts budžeta grozījumiem, kas arī saistās ar iepriekš minēto likumprojektu. Es domāju, ka deputātiem, tajā skaitā arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijai, būs pietiekami daudz priekšplikumu, lai varētu maksimāli realizēt vai finansēt tās nozares, kurām nauda ir visnepieciešamākā. Un es gribu minēt divas. Tās ir pašvaldības — šie 1,7 miljoni latu, un otrs jautājums ir zāļu iegādes finansēšana, kur arī ir apmēram pusotra miljona latu.

Protams, mums ir jāatrod iespēja, kur šo naudu paņemt, jo saskaņā ar budžeta likumu mēs nevaram vienkārši tā paņemt un nedot pretī. Bet es domāju, ka mēs atradīsim kopīgu valodu ar kolēģiem no citām frakcijām, lai šos jautājumus atrisinātu.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Es arī gribu pateikt paldies Demokrātiskās partijas “Saimnieks” kolēģim E.Jurkānam par šo skaidrojumu un ceru, ka viņa izteiktā pozīcija materializēsies darbos, un Demokrātiskā partija “Saimnieks” tiešām pārliks opozīcijai un pašreizējai valdībai, kuras īstenotās aktivitātes saimnieciskajā jomā ir gluži pretējas E.Jurkāna kunga minētajām. Diemžēl frakcija “Saimnieks” arī joprojām darbojas šajā valdībā.

Ja mēs runājam par šo nedēļu kopumā, tad jāsaka, ka tā paņēma intensīvos pretkorupcijas skandālos iesaistītos. Skumjākais ir tas, ka valsts augstākās amatpersonas neveic nekādus pasākumus, lai šos likumu pārkāpumus novērstu, bet cenšas argumentēt, kādā veidā šo Korupcijas novēršanas likumu vajadzētu mainīt. Jājautā, kādu cieņu pret likumu mēs varam prasīt no vienkāršiem cilvēkiem? Faktiski šāda attieksme vēlreiz apliecina to, ka mūsu valstī ir nopietna varas krīze.

Tautai nav vajadzīga tāda valdība, tautai nav vajadzīga tāda Saeima. Tautas kustība “Latvijai” atbalsta tādus grozījumus Satversmē, kas atļautu Saeimai balsot par sevi.

Šajā pašā kontekstā mēs varam runāt par Saeimas Prezidija šajā nedēļā pieņemto lēmumu, kas nosaka deputātiem komandējumu naudām uz ārvalstīm papildu piemaksas pie dienas naudas. Saeimas priekšsēdētājam — 30% piemaksa, priekšsēdētāja biedram — 25% piemaksa, sekretāra biedram — arī 25% piemaksa. Un pats interesantākais, ka ceļa izdevumi neatkarīgi no transporta veida turpmāk deputātiem tiks atlīdzināti pēc 1.klases tarifa likmēm. Situācija ir tāda, ka deputāts, aizbraucot uz Ameriku, par biļeti iztērē varbūt 600 vai 700 latu, bet viņam tiek atmaksāts par šo braucienu pusotrs tūkstotis latu. Es domāju, ka šāda kārtība nekādā ziņā nevar būt pieņemama. Bet diemžēl tā ir mūsu varas realitāte.

Ja šeit A.Čepāņa kungs šodien plenārsēdē atsaucas uz lasītāju vēstulēm par to, ka, lūk, lasītāji un vēlētāji viņam ierosina izdarīt grozījumus likumos, kas ierobežotu opozīcijas tiesības, tad es arī varu atsaukties uz vēlētāju vēstulēm, kas ierosina izteikt neuzticību Saeimas priekšsēdētājam.

Ja mēs runājam par šodien plenārsēdē notikušo, tad varu minēt, ka Saeima kārtējo reizi nobalsoja pret valdības piedāvātām kandidatūrām Vērtspapīru tirgus komisijas padomē. Šāda neapstiprināšana kļūst par sistēmu, un tas varbūt pat ir labi — tomēr nedaudz tiek saskatīta arī cilvēku līdzšinējā darbība, kādu viņi ir veikuši.

Būtiski ir valsts budžeta grozījumi. Varbūt ne tik būtiski ir šajā pirmajā lasījumā pieņemtie, cik tālāk nepieciešamais darbs, kas būtu jāveic uz otro lasījumu, jāsniedz priekšlikumi, lai atrastu naudu gan tiem mērķiem, ko šeit minēja partijas “Saimnieks” pārstāvis, gan arī atrastu iespēju pacelt skolotāju algas.

Šodien plenārsēdē tika diskutēta un atrasta iespēja parādīt iespējamos avotus, no kurienes šos, jā, kādā valsts atrodas šobrīd, kad ir šis bezdeficīta budžets, vai mēs varam atļauties Saeimas plenārsēžu zāles remontu.

Vēl ar nožēlu jākonstatē fakts, ka Saeima ar savu balsojumu noteica maksimāli liberālu režīmu izložu un azartspēļu rīkošanai. Faktiski tā iemesla dēļ, ka neapmierināja iepriekšējā redakcija, kas aizliedza rīkot azartspēles pagrabos un puspagrabos. Tad, atceļot šo ierobežojumu, vienlaicīgi tika atcelta arī virkne vairāku citu ļoti vajadzīgu ierobežojumu, kas aizliedz rīkot kafejnīcās, bāros un restorānos, tādās telpās, kas nav speciāli norobežotas, vai kas aizliedz rīkot veikalos un tirgos. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka nepieciešams maksimāli ierobežot izložu un azartspēļu rīkošanu, ja mēs nevaram tās aizliegt pilnīgi. Bet nekādā ziņā nevajadzētu ļaut tiem cilvēkiem, kas grib šīs azartspēles spēlēt, traucēt tiem cilvēkiem, kas šīs azartspēles un izlozes negrib spēlēt.

Un ja mēs vēl runājam par šodienas plenārsēdi, kolēģi jau šeit minēja grozījumus likumā “Saeimas Kārtības rullis”, kas tika veiksmīgi noraidīti. Paldies kolēģiem par šo balsojumu, jo mērķis tur tiešām bija ierobežot opozīcijas konstruktīvā darba iespējas likumdošanā. Iesniedzējiem acīmredzot ir kļuvis no šīm konstruktīvajām aktivitātēm bail. Bet, paldies Dievam, mēs varēsim turpmāk arī strādāt tāpat, kā mēs to esam darījuši līdz šim.

Ja mēs runājam par kustības “Latvijai” deputātu darbu, tad mēs turpinām savus braucienus pie vēlētājiem. Šīs nedēļas sākumā mēs bijām Aizkraukles rajona dažādos pagastos, rītdien mūsu deputāti būs Varakļānos, Saulkrastos, nākamās nedēļas sākumā mūsu delegācija brauks uz Gulbenes rajonu, uz Rankas, Lizuma, Lejasciema, Beļavas, Stāmerienas, Litenes, Jaungulbenes un Strodu pagastiem. Šādus braucienus mēs veicam regulāri, jo mums nav bail tikties ar vēlētājiem. Mēs arī uzskatām šīs tikšanās par nepieciešamām, lai varētu uzdot pilnīgi konkrētus jautājumus valdībai, palīdzēt šiem cilvēkiem risināt problēmas un arī iesniegt tādus likumprojektus un tādas iniciatīvas, kas tiešām atspoguļo reālo situāciju. Diemžēl šodien atkal valdošais vairākums mums neatļāva izskatīt mūsu uzdotos jautājumus jautājumu un atbilžu sēdē — vienkārši ar balsu vairākumu šī sēde tika atcelta. Acīmredzot var secināt tikai to, ka šī jautājumu izskatīšana ir pārāk nevēlama.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.113