Iesniegumi

Par Saeimas ārkārtas sēdi 10.septembrī

(Saeimas dok.nr.2818)

S a e i m a s P r e z i d i j a m

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 38.pantu lūdzam sasaukt 1997.gada 10.septembrī Saeimas ārkārtas sēdi ar apspriežamo darba kārtību: “Par likumu izpildes gaitu lauksaimniecībā un lauku vides attīstības perspektīvām”.

Deputāti: E.Jurkāns, A.Sausnītis, A.Seile, E.Bāns, I.Bišers, R.Apalups,

Ā.Ločmelis, V.Gredzens, J.Rubulis, V.Kalnbērzs, E.Grinovskis, P.Putniņš,

V.Stikuts, R.Leitena, L.Tenis, J.Rāzna, V.Nagobads, O.Brūvers, A.Saulītis,

J.Strods, O.Grinbergs, A.Prēdele, M.Vītols, K.Čerāns, I.Liepa, J.Kazāks,

E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, A.Naglis, P.Tabūns, A.Lambergs,

J.Kalviņš, I.Kreituse, A.Kreituss, I.Emsis, J.Celmiņš, J.Jurkāns,

1997.gada 5.jūnijā O.Deņisovs, V.Dozorcevs, A.Rugāte

Par likumprojektu “Grozījums

“Korupcijas novēršanas likumā””

(Saeimas dok.nr.2791)

19. panta (1) daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 12.panta noteikumi neattiecas uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 12. un 13. punktā minētajām valsts amatpersonām.”

Deputāti: A.Čepānis, K.Lībane, A.Panteļējevs, J.Straume, A.Ameriks

1997. gada 4.(5.) jūnijā

Atgādnei — “Korupcijas novēršanas likums”,

12.pants. Amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, ja šajā likumā un citos likumos nav noteikts citādi, ir aizliegts ieņemt citus amatus, izņemot amatus sabiedriskajās un politiskajās organizācijās (partijās), kā arī amatus, kuros valsts amatpersonas, ievērojot šā likuma noteikumus, ieceļ Saeima vai Ministru kabinets.

(2) Valsts amatpersonai, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir atļauts savienot sava amata pildīšanu arī ar pedagoga, zinātnieka, ārsta vai radošo darbu.

(3) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību.

5.pants. Valsts amatpersonas jēdziens

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāti;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri;

4) tiesneši, prokurori, zvērināti notāri un policijas darbinieki;

5) Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks;

6) civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti;

7) Saeimas ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas, kā arī Ministru kabineta ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

8) valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) direktori (vadītāji) un viņu vietnieki;

9) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju deputāti un pašvaldību revīzijas komisiju locekļi;

10) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

11) Valsts kontroles amatpersonas;

12) citu valsts un pašvaldību koleģiālo lēmējinstitūciju locekļi;

13) citas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošas amatpersonas;

14) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta karavīri.

(— — —)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā

“Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Saeimas dok.nr.2806)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (5.06.1997.) 3. lasījumam

Izdarīt likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “darba dienestam pakļautās” ar vārdu “pilngadīgās”.

2. Papildināt 4. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “darba dienestam pakļautās” ar vārdu “pilngadīgās”.

3. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punkta 3.apakšpunktā vārdus “izskata jautājumu par tiesību aktu vai likumprojektu sagatavošanu, lai nodrošinātu” ar vārdiem “līdz 1997. gada 1. septembrim sagatavoto likumprojektu vai citu normatīvo aktu, kas paredz”;

papildināt 1. punktu ar 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

“5) sarunās ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku risināt jautājumu par starpvalstu vienošanos par politiski represētās personas statusa noteikšanu katrā Baltijas valstī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem.”

Par likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”

(Saeimas dok. nr.2807)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (5.06.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr., 1996, 22.nr., 1997, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 7.pantā:

— papildināt trešo daļu aiz vārda “teritorija” ar vārdiem “vai tās lielākajā daļā”;

— izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Par pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuri veic apraidi vai retranslāciju Latvijas teritorijā ar kabeļu, cietzemes vai satelītu raidītāju palīdzību un ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas”;

— aizstāt sestajā daļā vārdu “kabeļtelevīziju” ar vārdiem “apraidi vai retranslāciju”.

2. Izteikt 13. panta otru daļu šādā redakcijā:

“Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga īpašos gadījumos (raidorganizācijas bankrots, darbības izbeigšana pirms apraides atļaujas termiņa beigām u.tml.) uz pieprasījuma pamata līdz konkursa rezultātu izsludināšanai izsniegt attiecībā uz valsts raidītājiem apraides atļauju citām televīzijas un radio raidorganizācijām, uz termiņu, kas nav ilgāks par konkursā uzvarējušās raidorganizācijas darbības uzsākšanu, nosakot apraides atļaujas maksas nosacījumus.”

3. Aizstāt 18. panta pirmajā daļā vārdu “mēneša” ar vārdu “nedēļas”.

4. 19. pantā:

— papildināt trešo daļu aiz vārdiem “Demonstrējamām filmām jābūt dublētām” ar vārdiem “valsts valodā”;

— aizstāt piektajā daļā vārdu “mēneša” ar vārdu “diennakts”.

5. Papildināt 31. panta piekto daļu aiz vārda “kabeļradio” ar vārdiem “un Latvijā veidoto programmu retranslāciju”.

6. 56. pantā:

— papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “raidorganizācijām” ar vārdiem “un neatkarīgajiem producentiem”;

— papildināt otro daļu aiz vārdiem “raidorganizācijām” ar vārdiem “un neatkarīgajiem producentiem”.

7. Aizstāt 62. panta ceturtajā daļā vārdus “15 procentiem” ar vārdiem “30 procentiem” un papildināt aiz vārda “raidorganizāciju” ar vārdu “un”.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā

“Par bāriņtiesām un pagasttiesām””

(Saeimas dok.nr.2808)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (5.06.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz notariālās funkcijas pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko palīdzību minētajos jautājumos sniedz Tieslietu ministrija.”

2. 7. pantā:

— izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka izglītība, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu un prot valsts valodu. Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju var ievēlēt arī personu ar citu, bet augstāko izglītību, ja šī persona ir beigusi apmācību ar labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātu Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku apmācības programmu. Par pagasttiesas (bāriņtiesas) locekli, kas pilda notariālās funkcijas, var ievēlēt arī personu, kura pildījusi šīs funkcijas līdz pagasttiesas (bāriņtiesas) izveidošanai un kurai nav šajā pantā minētās izglītības”;

— papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) kuras ir ievēlētas pašvaldības domē vai padomē”;

— papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz bāriņtiesas locekļiem neattiecas korupcijas novēršanas likumā paredzētie amatu savienošanas ierobežojumi.”

3. 15. pantā:

— izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

“7) nosūta bērnu uz konsultāciju pie psihologa, mediķa vai cita speciālista un veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai”;

— papildināt ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) sniedz tiesai atzinumu lietās, kad tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums pēc izīrētāja iniciatīvas izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, kad vienlaikus ar īrnieku tiek izliktas mazgadīgas personas.”

4. Izteikt 16. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) par vecāku varas pārtraukšanu (Civillikuma 203.pants), bet, ja bērns atstāts viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vai ir uz konkrētiem faktiem balstītas aizdomas, ka bērns ir cietis no vecāku vardarbības, — vecāku varu pārtrauc nekavējoties.”

5. Papildināt 17. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bāriņtiesa (pagasttiesa) bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, pieņemot lēmumu par aizbildņa iecelšanu vai ievietošanu mācību vai audzināšanas iestādē, izsniedz bāreņa apliecību.”

6. Papildināt 38. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vecāki vai aizbildnis ir tiesīgs jebkurā bāriņtiesā personīgi izteikt piekrišanu nepilngadīga bērna adopcijai.”

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

(Saeimas dok. nr.2817)

Saeimas frakcijas “Latvijai” (K.Čerāns, J.Kušnere, J.Mauliņš, E.Grīnbergs,

E.Zelgalvis) iesniegts (3.(6.).06.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” šādus grozījumus:

Papildināt likuma 11. panta otro daļu ar teikumu:

“Šādas tiesības ir arī vīriešiem, kas vismaz 10 gadus ir nostrādājuši sevišķi smagos, sevišķi kaitīgos, smagos vai kaitīgos darba apstākļos.”

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Saeimas dok.nr.2784)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1997.gada 3.jūnija sēdē (prot.nr.31, 23.¤)

akceptēts un 5.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,11.nr., 1995,14.nr., 1996,13.nr., 1997,5.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 3.panta 2.punktu.

2. Svītrot visā 7.pantā vārdus “un 16”.

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Pagastu un pilsētu pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde, rūpniecisko atkritumu glabāšanas un pārstrādes pārraudzība; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) uzturēt vietējās nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus, noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par izglītību un rūpēties par kultūru (pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, kā arī šo iestāžu un ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu izveidošana, uzturēšana un darbības nodrošināšana; iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pašvaldības muzeju darbības nodrošināšana un kultūras pieminekļu uzturēšana; citu pašvaldības kultūras iestāžu darbības nodrošināšana; tautas bibliotēku izveidošana un to darbības nodrošināšana);

5) nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veicināt veselīgu dzīvesveidu;

6) nodrošināt sociālo palīdzību trūcīgām un sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, invalīdiem un pensionāriem), izveidot un uzturēt bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestādes, dienas centrus, veco ļaužu pansionātus, naktspatversmes un citas aprūpes iestādes, kā arī organizēt sociālo aprūpi mājās;

7) kārtot adopcijas, aizbildnības un aizgādnības lietas;

8) izveidot un uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

9) sekmēt uzņēmējdarbību savā administratīvajā teritorijā (pasākumi monopoldarbības ierobežošanai un konkurences veicināšanai; atļauju un licenču izsniegšana uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos);

10) rūpēties par bezdarba samazināšanu; organizēt bezdarbniekiem algotos pagaidu sabiedriskos darbus;

11) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

12) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;

13) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

14) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

15) veikt nepieciešamos pasākumus vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanā;

16) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas;

18) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

19) nodrošināt civilās aizsardzības sistēmas darbību.”

4. Svītrot 16. un 17.pantu.

5. Svītrot 18.panta pirmajā daļā vārdus “rajona padomes”.

6. Svītrot 19.panta pirmajā daļā vārdu “rajona”.

7. Svītrot 21.panta 7.punktā vārdu “rajona”;

23.punktā vārdus “un 16.”

8. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

14) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanā.”

9. Svītrot 44.pantu.

10. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 43.panta 13. un 14.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētas domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas, izņemot šā likuma 43.panta 13. un 14.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi atbildīgajam ministram.”

11. Izteikt 46.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētu domju un pagastu padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi.”

12. Svītrot 75.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī rajona”.

13. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Sadarbības padome

81.pants. Atsevišķu pašvaldību funkciju kopīgas izpildes organizēšanai, kā arī darbības savstarpējai saskaņošanai un koordinēšanai visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido sadarbī-bas padomi. Attiecīgo pašvaldību sadarbības padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs var piedalīties arī cita rajona sadarbības padomes darbā, ja ir panākta vienošanās ar šo sadarbības padomi.

82.pants. Sadarbības padome organizē rajona pilsētu un pagastu pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, par kuru kopīgo veikšanu, pamatojoties uz attiecīgo pašvaldību domes (padomes) lēmumiem, tā ir pieņēmusi lēmumu un noteikusi izpildes un finansēšanas kārtību.

Laika periodā, kad pastāv administratīvi teritoriālais iedalījums rajonos, sadarbības padome kā pastāvīgās funkcijas pilda šādas pašvaldību funkcijas:

1) nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus rajonā;

2) pārstāv rajona pilsētu un pagastu pašvaldības reģionālajās slimokasēs;

3) izstrādā priekšlikumus pagastu pašvaldībām mācību un audzināšanas iestāžu tīkla optimizācijai, organizē pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;

4) organizē rajona nozīmes izglītības, kultūras un sporta pasākumus skolu jaunatnei;

5) nodrošina rajona plānojuma izstrādi;

6) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību (līdz šīs funkcijas nodošanai valsts pārvaldes iestādēm).

Sadarbības padomes pastāvīgo funkciju izpilde tiek finansēta ar dotācijām no valsts budžeta, pamatojoties uz funkciju izpildes izmaksu normatīviem. Sadarbības padome šo funkciju izpildei sastāda un apstiprina budžetu saimnieciskajam gadam.

Sadarbības padomes pastāvīgo funkciju izpildi nodrošina sadarbības padomes ieceltas (ievēlētas) amatpersonas vai sadarbības padomes izveidotas iestādes (uzņēmumi), vai arī šo funkciju izpildi sadarbības padome var nodot rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

83.pants. Sadarbības padomes pirmo sēdi sasauc atbildīgā ministra pilnvarota amatpersona.

Atbildīgā ministra pilnvarota amatpersona līdz sadarbības padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta lēmumu par sadarbības padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Sadarbības padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

Sadarbības padomes locekļi atklāti balso par sadarbības padomes priekšsēdētāja kandidātiem. Sadarbības padomes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts ir saņēmis vairāk nekā pusi no padomes locekļu balsīm.

Sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tādā pašā kārtībā kā sadarbības padomes priekšsēdētāju.

Ja sadarbības padomes priekšsēdētājs nepilda likumā vai sadarbības padomes nolikumā noteiktos pienākumus, sadarbības padome var atbrīvot viņu no sadarbības padomes priekšsēdētāja pienākumiem, ja par to nobalso vairāk nekā puse no sadarbības padomes locekļiem.

Sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieku var atbrīvot tādā pašā kārtībā kā sadarbības padomes priekšsēdētāju.

84.pants. Sadarbības padomes sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks. Par sadarbības padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc sadarbības padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma sadarbības padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.

Sadarbības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

85.pants. Sadarbības padome izskata lēmuma projektus, kurus iesniedz:

1) sadarbības padomes locekļi;

2) atbildīgais ministrs.

Lēmumu pieņemšanā par deleģēto funkciju izpildi piedalās to pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, kuru domes (padomes) ir deleģējušas attiecīgo funkciju izpildi sadarbības padomei. Lēmumu pieņem vienojoties, un tas ir saistošs attiecīgajām pašvaldībām.

Sadarbības padomes lēmumus par tās pastāvīgo funkciju izpildi pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no sadarbības padomes locekļiem.

Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas. Ikviens no sadarbības padomes locekļiem vai uz sēdi uzaicinātajām amatpersonām var prasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes.

Sadarbības padomes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu veic sadarbības padomes amatpersonas, kuru darbību finansē no sadarbības padomes pastāvīgo funkciju izpildei paredzētajiem līdzekļiem, ja sadarbības padome nav lēmusi citādi.

Nelikumīgu sadarbības padomes lēmumu darbību aptur un to atceļ tādā pašā kārtībā kā nelikumīgus domes (padomes) lēmumus.”

14. Svītrot 96.pantā vārdus “vairāk nekā puse no visām rajona pašvaldībām”.

15. Papildināt likumu ar 98.pantu šādā redakcijā:

“98.pants. Pašvaldībām, kuru pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums slēgt līgumus ar citām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi. Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbildīgā ministrija veic pārraudzību pār līgumu noslēgšanu un to izpildi.”

16. Papildināt Pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Rajona padomes pilnvaras izbeidzas pēc attiecīgās rajona sadarbības padomes izveidošanas, kuru sasauc ne vēlāk kā līdz 1997.gada “.....” .......

Rajona padomes ar 1997.gada “.....” ....... pārtrauc speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu un darbības ar kustamo un nekustamo mantu.

Sadarbības padome mēneša laikā pēc tās izveidošanas pārņem attiecīgā rajona padomes finansu līdzekļus, īpašumus, saistības, iestādes un uzņēmumus.

14. Sadarbības padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim:

1) nodod un attiecīgās rajona pilsētu un pagastu pašvaldības vai valsts institūcijas pārņem rajona pašvaldības funkciju izpildi (izņemot šā likuma 82. panta otrajā daļā minētās funkcijas) vai rajona pašvaldības iestādes un uzņēmumus, kuri nepieciešami šo funkciju veikšanai, kopā ar rajona padomes budžetā paredzētajiem naudas līdzekļiem šo funkciju izpildei vai šo iestāžu un uzņēmumu uzturēšanai;

2) likvidē tās rajonu pašvaldības iestādes un uzņēmumus, kuri nav nepieciešami pašvaldību funkciju veikšanai.”

Par likumprojektu

Saeima ir pieņēmusi likumu par grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā, kura 18.pants uzdod Ministru kabinetam iesniegt likumprojektus par rajona pašvaldību reorganizāciju.

Likumprojekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 9.maija sanāksmē un valdību veidojošo Saeimas frakciju 1997.gada 14.maija sēdēs nolemto.

Rajonu pašvaldību reorganizēšana ir nepieciešama, jo tām ir neliels funkciju apjoms, un tas ir būtiski samazinājies pēc lēmuma pieņemšanas par dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda tiešu pārskaitīšanu (bez rajona pašvaldības starpniecības) pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībām, kā arī veselības aprūpes finansēšanas funkciju nodošanas valstij. Rajona padomes kompetencē esošās pašvaldībām piekrītošās funkcijas ir lietderīgi nodot pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kuras ir ciešāk nekā rajona pašvaldības saistītas ar iedzīvotājiem, ikdienā veicot savus pienākumus. Šo uzdevumu veikšanai darba grupa pašvaldību lietu valsts ministra vadībā ir sagatavojusi iesniegto likumprojektu.

Likumprojekts paredz rajona padomes funkcijas nodot rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām. Bet atsevišķu funkciju izpildes organizēšanai, kur nepieciešama pašvaldību kopdarbība, pagastu un rajona pilsētu pašvaldības veido sadarbības padomi. Pārejas periodā, kamēr pastāv administratīvi teritoriālais iedalījums rajonos, atsevišķu rajona pašvaldības funkciju izpildi organizē rajona sadarbības padome. Finansējums šo sadarbības padomes pastāvīgo funkciju izpildei pārejas periodā tiek noteikts ar likumu.

Rajona padomes funkciju nodošanas iespējas analizētas pievienotajā informācijā par rajona pašvaldības funkcijām un to nodošanas iespējām rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām.

Pagastu un rajona pilsētu funkciju paplašināšana veicinās pašvaldību teritoriju apvienošanos un stipru, rīcībspējīgu, patstāvīgu vietējo pašvaldību veidošanu, veicinās administratīvi teritoriālo reformu.

Likumprojektā paredzēto grozījumu pieņemšana pašvaldību likumā neizsauks nepieciešamību palielināt valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu daļu. Šobrīd rajonu pašvaldībām paredzētie līdzekļi tiks nodoti rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām un tos izmantos racionālāk.

Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams grozīt 47 likumus.

Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” iesniegšanu šā gada 27.maijā informēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Valsts sekretāru sanāksmes protokola izraksts un tajā minēto ministriju un citu institūciju atzinumi.

3. Sarunu ar Latvijas Pašvaldību savienību protokols.

4. Izziņa par pieņemtajiem vai noraidītajiem priekšlikumiem.

5. Informācija par rajona pašvaldību funkcijām un to nodošanas iespējām rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām.

6. Ministru kabineta protokollēmuma projekts.

7. Diskete ar likumprojekta un protokollēmuma projekta ierakstu.

Pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols

1997.gada 2.jūnijā Rīgā, Nr.3

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

Sarunu dalībnieki:

Latvijas Pašvaldību savienība — A.Jaunsleinis, M.Pūķis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — A.Rukmanis, A.Pīlēģis

Sarunu dalībniekiem ir šādas domstarpības par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””:

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis

Likumprojektā paredzēts, ka vēlētas varas un pārvaldes institūcija — rajona padome tiks likvidēta un tipiskas reģionālo pašvaldību funkcijas tiks nodotas vietējām pašvaldībām.

Atceļot vēlētas rajona padomes, tiktu ierobežotas pilsoņu līdzdalības tiesības reģionālo jautājumu risināšanā, vienlaicīgi samazinot sabiedrisko pakalpojumu apjomu un pazeminot to kvalitāti.

Izveidojot sadarbības padomes un deleģējot tām rajona mēroga funkcijas, radīsies problēmas ar lēmumu pieņemšanu.

Sadarbības padomē būs pārstāvētas pilsētas un lauki, bagātas un nabagas, lielas un mazas pašvaldības. Tas prasīs ilgstošu un rūpīgu viedokļu saskaņošanu.

Pašvaldībām būs praktiski neiespējami atteikties no vietējo izdevumu finansēšanas par labu kopējiem. Prasības pret izpildstruktūrām pieaugs, jo tām būs jānodrošina smagnējas un neefektīvas lēmējvaras funkcionēšana. Ekonomiskajā pamatojumā nav uzrādīts, kā pieaugs pārvaldes izdevumi. Nav aprēķinātas cenas, cik maksās pašvaldībām un iedzīvotājiem infrastruktūras panīkums līdzšinējos pagastu centros.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis par vēlamajiem administratīvi teritoriālās reformas principiem formulēts Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresa rezolūcijā (pielikumā).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis

Saeima ir pieņēmusi likumu par grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā, kura 18.pants uzdod Ministru kabinetam iesniegt likumprojektus par rajona pašvaldību reorganizāciju. Saskaņā ar šo uzdevumu ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Rajona pašvaldību reorganizēšana ir nepieciešama, jo tām ir neliels funkciju apjoms, un tas ir būtiski samazinājies pēc lēmuma pieņemšanas par dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda tiešu pārskaitīšanu (bez rajona pašvaldības starpniecības) pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībām, kā arī veselības aprūpes finansēšanas funkciju nodošana valstij. Rajona padomes kompetencē esošām pašvaldībām piekrītošās funkcijas atbilstoši Latvijas Pilsētu savienības konferences rezolūcijai (pielikumā) ir lietderīgi nodot pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kuras ir ciešāk nekā rajona pašvaldības saistītas ar iedzīvotājiem, ikdienā veicot savus pienākumus.

Funkciju izpildei, kur nepieciešama pašvaldību kopdarbība, pagastu un rajona pilsētu pašvaldības veido sadarbības padomi. Pārejas periodā, kamēr pastāv administratīvi teritoriālais iedalījums rajonos, atsevišķu līdzšinējo rajona pašvaldības funkciju izpildi organizēs rajona sadarbības padome. Šo funkciju izpildei finansējums pārejas periodā tiek noteikts ar likumu.

Pagastu un rajona pilsētu funkciju paplašināšana veicinās pašvaldību teritoriju apvienošanos un stipru, rīcībspējīgu, patstāvīgu vietējo pašvaldību veidošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Pašvaldību lietu pārvaldes direktors A.Rukmanis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Pielikumā Latvijas Pilsētu savienības 1997.gada 23.maija konferences rezolūcija un Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresa rezolūcija “Par administratīvi teritoriālo reformu”.

Latvijas Pilsētu savienības konferences rezolūcija

Siguldā 1997.gada 23.maijā

Atbalstot uzsākto pašvaldību reformu, apzinoties, ka ar likumu noteiktā rajonu padomju darbība līdz 1997.gada 31.decembrim neveicinās finansiāli ekonomiskās bāzes uzlabošanu, ka funkciju pārņemšana rudens un ziemas sezonā var kaitēt jaunievēlētajām domēm un negatīvi ietekmēt patstāvību saimniekošanā, kā arī nolūkā uzlabot iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, tuvināt pakalpojumus iedzīvotājiem, nostiprināt pilsētu un pagastu pašvaldības, konference nolēma:

1. Rajonu padomju funkcijas kopā ar rajonu pašvaldībām paredzētiem līdzekļiem un īpašumu tiek nodotas pilsētu un pagastu pašvaldībām. Grozījumi likumā par pašvaldībām, kas saistīti ar rajona padomju funkciju un līdzekļu nodošanu, jāpieņem līdz 1997.gada 1.jūlijam.

2. Funkcijas nododamas 2 mēnešu laikā, saglabājot pilsētu un pagastu finansiāli ekonomisko bāzi, nesamazinot un neizsaucot iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

3. Kopīgu funkciju veikšanai rajona pilsētu un pagastu pašvaldības var veidot sadarbības padomes. To tiesiskais statuss ir nostiprināms likumā par pašvaldībām, un jautājumus par to, kādas funkcijas tās pilda un kāda ir to finansēšanas kārtība, lemj sadarbības padomes locekļi.

4. Saeimai jāpieņem tāds likums, kas tuvākajā laikā decentralizētu valsts pārvaldi, lai veicinātu vienlīmeņa pašvaldību izveidi. Pašvaldību budžeta īpatsvaram valsts kopbudžetā jābūt ne mazākam par 20%.

5. Lūgt valdību uzdot Satiksmes, Finansu, Iekšlietu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Izglītības un zinātnes ministrijai un Valsts zemes dienestam izstrādāt un paziņot to pakļautībā un pārziņā esošo iestāžu izvietojumu valstī reformas gaitā.

6. Lai nodrošinātu 1997./98. gada apkures sezonu, lūgt Ministru kabinetu atcelt ierobežojumus Ministru kabineta noteikumos saņemt aizņēmumus un sniegt garantijas nepieciešamā kurināmā iegādei, izsniegt bezprocentu aizņēmumus no Valsts kases.

Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs J.Teikmanis

Latvijas Pašvaldību savienības 6.kongresa rezolūcija

Par administratīvi teritoriālo reformu

Jūrmalā 1997.gada 30.maijā

Kopš 1996.gada sākuma valdība un Saeima spriež par administratīvi teritoriālo reformu, kaut gan pirms 6.Saeimas vēlēšanām neviena politiskā partija nesolīja tādu veikt. Šai reformai nav vēlētāju mandāta. Nav veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja. Līdz šim pašvaldību organizētās aptaujas uzrāda negatīvu iedzīvotāju attieksmi.

Valdības institūcijas piedāvā dažādus reformas variantus — demokrātiskus ar vēlētām reģionālajām pašvaldībām un nedemokrātiskus ar ieceltām reģionālajām pārvaldēm. Piedāvā gan reģionālu valsts pārvaldi līdzšinējās nozaru vadības vietā, gan pretējus priekšlikumus — nemainīt valsts pārvaldes kārtību, centralizējot tikai pašvaldību funkciju izpildi. Piedāvā sākt reformu ar reģionu izveidošanu, atliekot pagastu robežu maiņu, dažas nedēļas vēlāk jau akceptē pretēju secību.

Reformas ekonomiskais pamatojums līdz šim piedāvātajos variantos satur tikai mehānisku ieņēmumu salīdzinājumu lielākās un mazākās pašvaldībās. Aprēķinos uzrāda formālu administratīvo izdevumu uzskaites novērtējumu, neņemot vērā pašvaldību funkciju īstenošanas specifiku mazās pašvaldībās. Nav ne zinātniskas problēmu izpētes, ne arī ar vadības pārkārtošanu saistāmo papildu izdevumu analīzes.

Pašvaldību daļa valsts kopbudžetā ar katru gadu samazinās. Jau septiņus gadus nav veicinātas investīcijas teritoriju attīstībai. Netiek ievēroti 1993.gadā Ministru kabineta akceptētās pašvaldību reformas koncepcijas pamatatzinumi:

— reformas virzība uz demokratizāciju un decentralizāciju, uz pašvaldību tiesību un finansiālās patstāvības nostiprināšanu;

— reformas kompleksais raksturs, nepieciešamība vienlaikus risināt ekonomiskās, sociālās, demokrātiskās un pārvaldes problēmas.

LPS 6.kongress aicina Saeimu un valdību turpmāk ievērot šādus administratīvi teritoriālās reformas pamatprincipus:

1. Reforma jāveic iedzīvotāju interesēs.

2. Reformai jāuzlabo gan valsts, gan pašvaldību pārbaude.

3. Reforma jāveic demokrātiskām metodēm brīvprātīga procesa formā.

4. Reformas sagatavošanas posmā jānoskaidro un jāprecizē:

— dažāda veida pašvaldību reālās funkcijas;

— reālo funkciju nodrošinājums ar cilvēku, finansu un citiem resursiem;

— jauna tipa administrācijas infrastruktūrai nepieciešamo investīciju apjoms.

5. Reformai jātuvina vara, pārvalde un pakalpojumi iedzīvotājiem.

6. Reģionālā līmenī jābūt vēlētām pašvaldībām.

7. Reģionālajām vai vietējām pašvaldībām nododama lielākā daļa pašlaik dekoncentrēto centrālās valdības funkciju.

8. Tuvākajā laikā īpaši veicināma pašvaldību apvienību veidošanās rajonos.

9. Jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis.

LPS 6.kongress pilnvaro Pašvaldību savienības domi nepieciešamības gadījumā sasaukt Latvijas pašvaldību deputātu sanāksmi.

Priekšsēdis A.Jaunsleinis