PIEMIŅA

Cilvēki vienmēr godinās patriotismu un varonību

Vēsture neaizmirst Kureļa vīrus

Kureļa grupa sāka darbību 1944.gada 28.jūlijā Skrīveru pagasta Robežos. Atšķirībā no latviešu leģiona kurelieši izvirzīja vācu pusei skaidras valstiskas prasības.

“Kureļa grupas locekļi zvērēja uzticību Latvijai un Latvijas Satversmei, ne Hitleram un Vācijai” — tā rakstījis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Leonids Siliņš Upsalā izdotajā grāmatā “Latvijas Centrālā padome — LCP”.

Dibināšanas dienā grupā bija vairāk nekā 1800 vīru. No 29.septembra grupa dislocējās Strazdes muižā Talsu apriņķī, jo saņēma rīkojumu pārcelties uz Kurzemi. Oktobrī un novembra sākumā kureliešu skaits pieauga. Vairākas grupas darbojās aiz frontes līnijas. Strazdes muižā bija tikai 275 vīri. 29.oktobrī Kureļa štābs pārcēlās uz Annahites stikla fabriku — uz Stikliem Ventspils rajona Puzes pagastā.

Visu šo laiku kureliešiem bija sakari ar LCP vadību un radiosakari ar ārzemēm.

Tad Stiklu namā 4.novembrī ieradās SS un policijas vadītājs Ostlandē SS ģenerālleitnants Frīdrihs Jekelns un izteica priekšlikumu izplatīt proklamāciju, kurā varot rakstīt, ka nacistiskās Vācijas valdība izšķīrusies atzīt Latviju par neatkarīgu valsti. Kad Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Krišs Upelnieks atteicās to darīt, prasot konkrētus faktus un rīcību, nevis tikai tukšus solījumus, sākās kureliešu likvidēšanas akcija — vācu uzbrukums.

Sekmīgā pretuzbrukumā devās vienīgi leitnanta Rubeņa bataljons. 16.novembrī kurelieši viņa vadībā sagūstīja vācu ģenerāli Krīgeru un vairākus vācu virsniekus. Rubenis paļāvās uz Krīgera doto godavārdu un atlaida viņu ar nosacījumu, ka tiks izdoti ģenerālis Kurelis un kapteinis Upelnieks. Taču SS un policijas tiesa Upelnieku pirmo notiesāja uz nāvi. Pašu Rubeni nāvīgi ievainoja 18.novembrī, taču kurelieši vēl devās sekmīgā pretuzbrukumā. Bataljona pārpalikumu, kam 9. decembrī izdevās izkļūt no kārtējā aplenkuma, vienības pēdējais komandieris Briedis izformēja.

Savā pirmajā prezidentūras laikā 1993.gada 20.augustā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieminot Latvijas Centrālās padomes dibināšanas dienu (1943.g. 13.aug.), piedalījās akadēmiskās vienības “Austrums” uzstādītās piemiņas plāksnes atklāšanā pie bij. Latvijas Centrālās padomes ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 31. Latvijas Centrālā padome bija demokrātiskās nacionālās pretestības kustības centrs un vienlaikus kureliešu politiskā vadība.

Valsts prezidenta preses dienests

Kurelis Jānis Jāņa dēls

Bij. 5. Zemgales latv. strēln. pulka kapitāns. LKO Nr.393. Apbalv. 1920.g.

Dzimis 1882.g. 6.maijā Ērģemes pag. kalpa ģimenē. 1899.g. beidzis Pleskavas reālskolu un iestājies krievu armijā 183. Pultuskas kājn. pulkā Varšavā. 1901.g. beidzis Odesas junkuru skolu, pārcelts uz 22. Ņižnegorodas kājn. pulku. 1904.g. nosūtīts uz Mandžūriju 12. Sibīrijas strēln. pulka sastāvā, vēlāk iedalīts 3. Sibīrijas strēln. divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā. Piedalījies kaujās, apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas IV šķiras ordeņiem. 1906.g. atgriezies 22. Ņižnegorodas pulkā. 1910.g. janv. komandēts uz Galveno štābu, okt. pārcelts uz Ģenerālštāba pārvaldi administratīvos amatos. 1912.g. atgriezies savā pulkā. 1915.g. piedalījies kaujās Rumānijas frontē. 1916.g. 15.janv. pārcelts uz 5. Zemgales latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Cīnījies pie Ķekavas 1916.g. martā u.c. kaujās līdz pēdējām sadursmēm 1917.g. aug. pie Mazās Juglas. Paaugst. par pulkvedi, apbalv. ar Staņislava II šķ., Annas II šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ. Atvaļināts 1918.g. janv.

1917.g. 19. un 20. aug. pie Mazās Juglas Kurelis, personiski vadīdams kaujā pulka 2.bataljonu, pašaizliedzīgā cīņā veselu dienu aizturēja pretinieka virzīšanos uz priekšu, atsita vairākus niknus uzbrukumus, brīžiem būdams ielenkts no 2 pusēm. Aizkavēja dzelzceļa pārraušanu pie Ropažiem un Inčukalna, tā glābjot visu 12. armiju no ielenkuma.

1918.g. martā devies uz Tālajiem Austrumiem, uz Šanhaju. 1918.g. nov. ieradies Vladivostokā, kur 14.nov. iecelts par Imantas pulka komandieri. 1919.g. apr. iecelts par Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku, 9.aug. par kara lietu pārzini pie Latvijas valdības pārstāvja Tālajos Austrumos. 1919.g. nov. ieradies Latvijā, iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku, 1920.g. — arī par Apsardzības ministrijas padomes locekli. No 1921.g. 1.okt. — Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīgs, pēc tam Tehniskās divīzijas komandieris. 1925.g. 22.jūn. paaugst. par ģenerāli. 1930.g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Piešķirta Jaunaijažu muižas dārzniecība Vidrižu pag. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Viestura ordeņa I šķ., Aizsargu Nopelnu krustu. No 1942.g. Latvijas Invalīdu kooperācijas savienības uzņēmuma “Apsardze” direktors. 1944.g. jūl. Skrīveros noorganizējis militāru vienību partizānu karam Sarkanās armijas aizmugurē. 1944.g. sept. vienība pārbāzējusies uz Kurzemi, dislocējoties Strazdes, Ugāles un Puzes pag. Sakarā ar plāniem šo vienību izmantot Latvijas neatkarības atjaunošanai un nepakļaušanos vācu okupācijas varai, gestapo u.c. vācu spēki vienību likvidēja 1944.g. 14.nov. Kurelis izsūtīts uz Vāciju. 1951.g. emigrējis uz ASV, dzīvojis Čikāgā. Miris 1954.g. 5.dec.

No grāmatas

“Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”

Pie vēsturiskās Puzes baznīcas Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidents Guntis Ulmanis noliek ziedus pie piemiņas akmens ģenerāļa Kureļa kaujas grupai Puzes pagasta “Stiklos”

No Latvijas Kara muzeja fondiem