Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par ieguldījumu sabiedrībām
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) fonda ieguldītājs — persona, kas ieguldījumu fondā ieguldījusi naudu;
2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu;
3) ieguldījumu apliecība — ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;
4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;
5) ieguldījuma objekts — brīvi pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;
6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;
7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;
8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;
9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus;
10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir samazināt risku darījumos ar vērtspapīriem un veicināt privāto uzkrājumu ieguldīšanu vērtspapīru tirgū.
3.pants. Likumā regulētā darbība
(1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijas Republikā ar mērķi tos ieguldīt piesaistītāja vārdā.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos.
II nodaļa. Ieguldījumu sabiedrība
4.pants. Ieguldījumu sabiedrības juridiskais statuss
(1) Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu sabiedrības, ja likums nenosaka citādi.
(2) Ieguldījumu sabiedrība (turpmāk — sabiedrība) ir publiska finansu un kredīta akciju sabiedrība, kuras vienīgie darbības veidi ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības.
(3) Sabiedrība drīkst pārvaldīt arī privāto pensiju fondu līdzekļus saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”.
(4) Sabiedrība tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu “Par akciju sabiedrībām”, likumu “Par vērtspapīriem”, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.
5.pants. Sabiedrības akcijas
(1) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.
(2) Sabiedrības akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.
6. pants. Sabiedrības kapitāls un finansu rādītāji
(1) Sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir 100 000 latu.
(2) Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.
(3) Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls ir apmaksājams pilnā apmērā līdz brīdim, kad sabiedrība iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai (turpmāk — Komisija) pieteikumu speciālas atļaujas (turpmāk — licences) saņemšanai.
(4) Sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par minimālo dibināšanas pamatkapitālu.
(5) Komisijai ir tiesības noteikt sabiedrībām papildu prasības attiecībā uz likviditāti un citiem finansu rādītājiem.
7.pants. Sabiedrības atrašanās vieta
Sabiedrības izpildinstitūcijai jāatrodas Latvijā.
8.pants. Sabiedrības darbības laiks
Sabiedrību drīkst dibināt tikai uz nenoteiktu laiku.
9.pants. Sabiedrības nosaukums
(1) Sabiedrības nosaukumā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu sabiedrība” vai “investīciju sabiedrība” vai tās saīsinājums “IS”.
(2) Uzņēmējsabiedrība, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā nosaukumā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz ieguldījumu sabiedrību.
(3) Ieguldījumu sabiedrības nosaukumā vārdkopas “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājuma “a/s” lietošana nav obligāta.
(4) Sabiedrības nosaukumam būtiski jāatšķiras no to ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumiem, kuru vērtspapīri līdz sabiedrības dibināšanas dienai oficiāli tiek kotēti Latvijas fondu biržās.
10.pants. Darbības uzsākšana
(1) Sabiedrība ir tiesīga uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas.
(2) Licence tiek izsniegta saskaņā ar šo likumu un Komisijas apstiprinātajiem ieguldījumu sabiedrību licencēšanas noteikumiem.
11.pants. Sabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Sabiedrība saskaņā ar šo likumu, saviem statūtiem, ieguldījumu fonda apliecību emisijas prospektu (turpmāk — fonda prospektu) un fonda pārvaldes nolikumu savā vārdā uz fonda ieguldītāju rēķina rīkojas ar fonda mantu un no tās izrietošajām tiesībām, ieguldot fonda mantu šajā likumā atļautajos ieguldījuma objektos saskaņā ar riska samazināšanas principu.
(2) Sabiedrība ar fonda mantu rīkojas vienīgi fonda ieguldītāju interesēs.
(3) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo kapitāla daļu balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.
(4) Sabiedrībai ir tiesības uz atlīdzību par fonda pārvaldīšanu, ieskaitot komisijas naudu un kompensāciju par izdevumiem, šajā likumā, fonda prospektā un fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā.
(5) Sabiedrībai ir tiesības dibināt un pārvaldīt vairākus fondus.
(6) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.
(7) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem vai trešajām personām nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā, pārkāpjot likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.
(8) Sabiedrībai ir pienākums nedēļas laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.
12.pants. Sabiedrības līdzekļu ieguldīšanas ierobežojumi
(1) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad ieguldījumu sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta pirmās daļas noteikumiem.
13.pants. Sabiedrības reorganizācija
(1) Sabiedrību nedrīkst reorganizēt, to pārveidojot citā uzņēmējdarbības formā.
(2) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai ieguldījumu sabiedrībai.
(3) Sabiedrības saplūšana ar citu ieguldījumu sabiedrību vai citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nav atļauta.
(4) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tad, ja visas iegūstošās sabiedrības ir ieguldījumu sabiedrības.
(5) Sabiedrības reorganizāciju šajā pantā noteiktajos gadījumos drīkst veikt tikai ar Komisijas atļauju.
14.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās
Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:
1) ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;
2) ar licences izbeigšanos;
3) ar licences anulēšanu;
4) ar slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmumu par sabiedrības maiņu;
5) ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;
6) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35. panta sestās daļas noteikumiem;
7) citos fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā paredzētajos gadījumos.
15.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai
(1) Sabiedrība var nodot ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai uz līguma pamata.
(2) Fonda pārvaldes tiesību nodošanai nepieciešama Komisijas atļauja.
(3) Lai saņemtu Komisijas atļauju, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, pievienojot tam fonda pārvaldes tiesību nodošanas līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu.
(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā un Komisijas noteikumos paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar ieguldījumu fondu pārvaldes tiesību nodošanu ir izdarīti.
(5) Komisija dod atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja šāda nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses.
(6) Pēc Komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrībai ir jāiesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā dienas laikrakstā paziņojums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, norādot šīs citas sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.
(7) Līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā pēc mēneša no dienas, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai.
(8) Līdz ar līguma stāšanos spēkā visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un saistības pāriet jaunajai sabiedrībai.
16.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai
(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 14. panta 1.punktā noteikto gadījumu.
(2) Turētājbankai nekavējoties ir jāiesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā dienas laikrakstā paziņojums par pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:
1) tās sabiedrības nosaukumu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;
2) ieguldījumu fonda nosaukumu;
3) turētājbankas nosaukumu, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.
(3) Sabiedrībai, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties jānodod turētājbankai visi ar fonda pārvaldi saistītie dokumenti.
(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.
(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbankai jānodod fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem no pārvaldes tiesību pārejas dienas.
(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.
(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai ieguldījumu sabiedrībai, turētājbankai jāveic fonda likvidācija.
17.pants. Sabiedrības likvidācija
(1) Sabiedrības likvidācija notiek saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām”, ievērojot šajā likumā minētos papildu noteikumus.
(2) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus.
18.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas
(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde.
(2) Sabiedrības amatpersonu maiņas gadījumā jaunās amatpersonas stājas amatā, ja Komisija nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par šo personu ievēlēšanu, nav cēlusi motivētus iebildumus par to atbilstību likuma un Komisijas apstiprināto noteikumu prasībām.
19.pants. Sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un amatpersonām noteiktie ierobežojumi
(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt tikai tāda persona, kura ir kompetenta investīciju jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija.
(2) Šā panta pirmās daļas piemērošanas noteikumus apstiprina Komisija.
(3) Sabiedrības padomes vai valdes loceklis vai sabiedrības pilnvarota persona nedrīkst vienlaikus būt sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu fonda turētājbankas padomes vai valdes loceklis, turētājbankas pilnvarota persona vai turētājbankas darbinieks.
(4) Par sabiedrības padomes locekli vai amatpersonu nedrīkst būt persona, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziegumu vai par tīšu vai aiz neuzmanības izdarītu noziegumu pret īpašumu, par saimniecisko noziegumu, noziegumu uzņēmējdarbībā, amatnoziegumu, noziegumu pret jurisdikciju vai noziegumu pret pārvaldes kārtību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kā arī persona, kurai ir atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.
(5) Šā likuma izpratnē persona uzskatāma par nesodītu, ja nodarījumu, par kuru tā bijusi notiesāta, šīs personas amatā ievēlēšanas brīdī likums neatzīst par noziegumu.
III nodaļa. Ieguldījumu fonds
20.pants. Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss
(1) Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona.
(2) Fonda manta ir fonda ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu, kā arī turētājbankas mantas.
(3) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā.
(4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības vai turētājbankas kā parādnieka mantā, ja sabiedrība vai turētājbanka pasludināta par maksātnespējīgu vai tiek likvidēta.
(5) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu.
21.pants. Fondu veidi
(1) Ieguldījumu fondu var dibināt kā atvērtu vai slēgtu fondu.
(2) Atvērtais ieguldījumu fonds ir fonds, kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, ja fonda ieguldītāji to pieprasa.
(3) Slēgtais ieguldījumu fonds ir fonds, kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir aizliegta ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana.
22.pants. Fonda nodibināšana
(1) Fondu dibina sabiedrība.
(2) Lēmumu par fonda dibināšanu, fonda prospekta un fonda pārvaldes nolikuma apstiprināšanu pieņem sabiedrības akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības pilnvarot sabiedrības valdi apstiprināt fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.
(3) Komisija reģistrē atvērto fondu pēc ieguldījumu apliecību emisijas atļaujas (turpmāk — emisijas atļauja) izsniegšanas. Slēgto fondu reģistrē pēc pirmās emisijas atļaujas izsniegšanas.
23.pants. Emisijas atļauja
(1) Emisijas atļauju izsniedz Komisija.
(2) Emisijas atļaujas saņemšanai sabiedrība iesniedz Komisijai pieteikumu, kuram pievieno:
1) fonda prospektu;
2) fonda pārvaldes nolikumu;
3) turētājbankas līgumu;
4) ziņas par fonda pārvaldnieku;
5) ziņas par fonda auditoru (74.panta trešā daļa).
24.pants. Fonda nosaukums
(1) Fonda nosaukumā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu fonds” vai “investīciju fonds” vai tās saīsinājums “IF”. Šīs vārdkopas un saīsinājumu nedrīkst iekļaut uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumos.
(2) Fonda nosaukumam ir būtiski jāatšķiras no citu fondu nosaukumiem, kuru ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmie vērtspapīri tiek izplatīti Latvijā.
25.pants. Fonda ieguldītāju tiesības
(1) Fonda ieguldītājam ir šādas tiesības:
1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības, ja likums nenosaka citādi;
2) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam saskaņā ar likumu un fonda prospektu piedalīties darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē;
3) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.
(2) Atvērtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība atpērk tā ieguldījumu apliecības.
(3) Slēgtā fonda ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt fonda ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4) Citas fonda ieguldītāju tiesības nosaka likums un fonda prospekts.
26.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana
(1) Fonda ieguldītājs neatbild par sabiedrības saistībām.
(2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti pret fonda mantu, tikai ar tam piederošajām fonda daļām.
(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi.
27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce
(1) Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci (turpmāk — ieguldītāju pilnsapulce) sasauc sabiedrība pēc savas iniciatīvas vai ieguldītāju pieprasījuma.
(2) Sabiedrībai jāsasauc ieguldītāju pilnsapulce fonda prospekta apstiprināšanai, izņemot pirmo ieguldījumu apliecības emisiju, kā arī tad, ja to rakstveidā pieprasījuši ieguldītāji, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no fonda vērtības. Ja ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu pieprasa fonda ieguldītāji, sabiedrībai šī sapulce jāsasauc mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(3) Pieprasījumā norādāmi ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums iesniedzams sabiedrībai un turētājbankai.
(4) Ja sabiedrība ieguldītāju pilnsapulci nesasauc šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, turētājbankai jāsasauc šī sapulce divu mēnešu laikā no dienas, kad sabiedrībai iesniegts pieprasījums.
(5) Ja turētājbanka nesasauc ieguldītāju pilnsapulci noteiktajā termiņā, fonda ieguldītāji iesniedz rakstveida pieprasījumu Komisijai, kura sasauc ieguldītāju pilnsapulci mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Uz šo gadījumu nav attiecināma šā panta otrajā daļā noteiktā 10 procentu robeža.
(6) Paziņojums par ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vienā dienas laikrakstā, kā arī jāinformē Komisija, turētājbanka, sabiedrība un fonda auditori.
(7) Ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas izdevumi tiek segti no fonda mantas.
(8) Ieguldītāju pilnsapulcei ir tiesības pieņemt sabiedrībai saistošus lēmumus par:
1) fonda prospekta apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajā;
2) sabiedrības vai turētājbankas maiņu;
3) fonda likvidāciju;
4) citiem jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija vai kuri ir paredzēti fonda prospektā.
(9) Ieguldītāju pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ieguldītāji, kas pārstāv vismaz pusi no fonda vērtības.
(10) Ieguldītāju pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso ieguldītāji, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no pilnsapulcē kopumā pārstāvētās fonda vērtības.
(11) Sabiedrības un turētājbankas pārstāvjiem, Komisijas locekļiem un auditoriem ir tiesības piedalīties ieguldītāju pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēju tiesībām.
(12) Ieguldītāju tiesības piedalīties ieguldītāju pilnsapulcē pārbauda saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” noteikumiem attiecībā uz publiskām akciju sabiedrībām.
(13) Ieguldītāju pilnsapulces protokola noraksts iesniedzams Komisijai triju dienu laikā pēc pilnsapulces.
(14) Lēmums stājas spēkā pēc mēneša no tā pieņemšanas dienas, ja Komisija šajā laikā nav cēlusi pret to motivētus iebildumus sakarā ar šā lēmuma neatbilstību likumam vai Komisijas noteikumiem. Komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par īsāku ieguldītāju pilnsapulces lēmuma spēkā stāšanās termiņu.
28.pants. Fonda pārvaldes nolikums
(1) Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk — nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību. Nolikums un grozījumi tajā stājas spēkā ar reģistrācijas dienu Komisijā.
(2) Nolikumam jābūt brīvi pieejamam visiem fonda ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.
(3) Nolikumā norāda:
1) fonda nosaukumu;
2) sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru;
3) fonda pārvaldes vispārīgos principus un kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu;
4) klientu apkalpošanas kārtību, īpaši norādot to, kādā kārtībā:
a) izsniedzams fonda prospekts,
b) pieņemami un reģistrējami ieguldījumu apliecību iegādes pieteikumi,
c) izsniedzamas ieguldījumu apliecību iegrāmatojuma kvītis,
d) sniedzama informācija par tām pārmaiņām darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē, kuras skar fonda darbību, un par līdzīgiem notikumiem,
e) veicama ieguldījumu apliecību emisija, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana;
5) fonda vērtības, ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas, kā arī fonda ienākumu aprēķināšanas principus;
6) fonda likvidācijas kārtību;
7) kārtību, kādā notiek fonda pārvaldes tiesību un mantas nodošana turētājbankai vai citām personām;
8) kārtību, kādā noris sabiedrības sadarbība ar turētājbanku fondu pārvaldīšanā;
9) slēgtajam fondam — ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas un norises kārtību;
10) fondam piekritīgu maksājumu veidu sarakstu un aprēķināšanas kārtību;
11) kārtību, kādā sniedzami publiski paziņojumi un publiski pieejamā informācija;
12) nolikuma grozīšanas kārtību.
(4) Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Komisijas noteikumiem.
29.pants. Fonda pārvaldnieks
(1) Sabiedrības valde ieceļ katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku (turpmāk — fonda pārvaldnieks), kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu.
(2) Fonda pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā.
(3) Fonda pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus.
30.pants. Fonda vērtība un fonda daļas vērtība
(1) Fonda vērtība ir ieguldījumu fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība.
(2) Fonda daļa ir vienā ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības atbilstoši fonda daļas vērtībai.
(3) Fonda daļas vērtība ir fonda vērtības dalījums ar apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību skaitu.
(4) Apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību skaits ir starpība starp emitēto ieguldījumu apliecību skaitu un to ieguldījumu apliecību skaitu, kuras ir izņemtas no apgrozības sakarā ar atpakaļpirkšanas prasības saņemšanu.
(5) Atklātā fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka katru dienu.
(6) Slēgtā fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka ne retāk kā reizi mēnesī.
31.pants. Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām
(1) Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām, kā arī jebkuri citi maksājumi, kas gulstas uz ieguldījumu fondu, jānomaksā no fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem.
(2) Sabiedrībai nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu tādu fondu ieguldījumu apliecībās, kurus pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ar kuru šai sabiedrībai ir kopīga pārvalde vai ar kuru tā atrodas vienā koncernā.
32.pants. Darījumi ar fonda mantu
Sabiedrība veic darījumus ar fonda mantu saskaņā ar šo likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.
33.pants. Darījumu ierobežojumi
(1) Sabiedrībai nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fondu.
(2) Sabiedrība nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar fonda mantu.
(3) Prasījumi pret sabiedrību un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.
(4) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt, izņemot šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktos gadījumus, kad tā kalpo kā nodrošinājums.
(5) Fonda mantu nedrīkst atsavināt par labu:
1) šo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un tās ieinteresētajām personām;
2) šā fonda turētājbankai un tās ieinteresētajām personām;
3) citiem fondiem, ko pārvalda tā pati sabiedrība.
(6) Fonda mantu nedrīkst izmantot mantas iegādei no šā panta piektajā daļā minētajām personām.
(7) Tādu vērtspapīru iegādei, kurus emitējusi kāda no šā panta piektajā daļā minētajām personām, fonda mantu drīkst izmantot tikai ar fondu biržas vai cita regulēta un publiska vērtspapīru tirgus starpniecību.
(8) Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības:
1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina;
2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības;
3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem.
(9) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no atvērtā fonda vērtības.
(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības.
(11) Sabiedrība nedrīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina no šā panta piektajā daļā minētajām personām, izņemot bezprocentu aizņēmumus no sabiedrības un aizņēmumus no turētājbankas par procentu likmi, kas nepārsniedz finansu tirgus vidējo kredītprocentu likmi aizņēmuma ņemšanas brīdī.
(12) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot vērtspapīrus vai uzņemties saistības par vērtspapīru pārdošanu, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta. Šā noteikuma pārkāpums neietekmē darījuma spēkā esamību.
34.pants. Fonda reorganizācija
Fondu apvienošana vai fonda sadalīšana nav atļauta.
35.pants. Fonda likvidācija
(1) Fonda likvidāciju veic likvidators. Likvidators var būt sabiedrība, turētājbanka vai Komisijas iecelta persona.
(2) Sabiedrība veic fonda likvidāciju ja:
1) mēneša laikā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās nav noslēgts jauns turētājbankas līgums;
2) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav laista apgrozībā neviena ieguldījumu apliecība;
3) visi atvērtā fonda ieguldītāji ir izmantojuši atpakaļpārdošanas tiesības.
(3) Šā panta otrās daļas 3.punktā minētie noteikumi netiek piemēroti sešu mēnešu laikā pēc fonda nodibināšanas.
(4) Sabiedrība veic slēgtā fonda likvidāciju, ja šā fonda ieguldītāju pilnsapulce pieņem lēmumu par fonda likvidāciju.
(5) Turētājbanka veic fonda likvidāciju, ja tā nenodod fonda pārvaldi ieguldījumu sabiedrībai šā likuma 16.panta septītajā daļā noteiktajā termiņā.
(6) Ja sabiedrība vai turētājbanka neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad šāda likvidācija bija jāuzsāk, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Šādam fonda likvidatoram ir visas tās pašas tiesības, kuras ir sabiedrībai, ja tā veic likvidāciju.
(7) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt ieguldījumu apliecību emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda prospektā paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.
(8) Likvidatoram ir jārīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.
(9) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu vai fonda pārvaldes nolikumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.
36.pants. Paziņojums par fonda likvidāciju
(1) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Komisijai un publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(2) Paziņojumā par likvidāciju jāsniedz ziņas par likvidatoru, jānorāda kreditoru pieteikšanās termiņš un vieta. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas.
37.pants. Fonda mantas pārdošana un prasījumu apmierināšana
(1) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas, izņemot fondā esošo naudas līdzekļu, pārdošanu.
(2) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala šādā secībā:
1) nodrošināto kreditoru prasījumi;
2) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;
3) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.
(3) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, neapmierinātie prasījumi apmierināmi no ieguldījumu sabiedrības mantas, izņemot prasījumus, kuri radušies pēc šīs sabiedrības pārvaldes tiesību izbeigšanās.
(4) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, kuri radušies laika posmā, kad pārvaldes tiesības realizēja turētājbanka, tos apmierina turētājbanka.
(5) Atlikušie likvidācijas ieņēmumi sadalāmi fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu apliecību skaitam.
(6) Turētājbanka vai likvidators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu apliecību izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.
(7) Visi maksājumi kreditoriem un fonda ieguldītājiem jāveic naudā.
38.pants. Fonda likvidācijas izdevumi
(1) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem.
(2) Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.
39.pants. Likvidācijas pārskati
(1) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu.
(2) Nedēļas laikā pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu. Pārskata noteikumus apstiprina Komisija.
IV nodaļa. Turētājbanka
40.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Darījumus ar fonda mantu sabiedrība veic ar turētājbankas starpniecību.
(2) Par turētājbanku var būt Latvijā reģistrēta banka vai ārvalsts bankas nodaļa (filiāle) Latvijā, kurai ir tiesības veikt starpniekdarbību vērtspapīru tirgū un kurai Latvijas Banka izsniegusi atļauju pieņemt fizisko personu noguldījumus.
(3) Turētājbanka un sabiedrība nedrīkst būt saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.
(4) Turētājbankai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir.
(5) Notiekot turētājbankas maiņai, jaunajai turētājbankai, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no turētājbankas līguma spēkā stāšanās dienas jāveic pasākumi, lai tās darbība atbilstu šā panta ceturtās daļas noteikumiem.
41.pants. Fonda mantas glabāšana turētājbankā
(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam.
(2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā.
(3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu.
42.pants. Turētājbankas pienākumi
(1) Turētājbankai ir šādi pienākumi:
1) glabāt fonda mantu saskaņā ar likumu un turētājbankas līgumu;
2) sekot, lai ieguldījumu apliecību emisija, pārdošana un atpakaļpirkšana notiktu sabiedrības vārdā un saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;
3) sekot, lai fonda vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;
4) izpildīt sabiedrības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;
5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;
6) sekot, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar fonda mantu noteiktie maksājumi.
(2) Turētājbanka rīkojas neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi fonda ieguldītāju interesēs, izņemot šā panta pirmās daļas 4. punktā noteiktos gadījumus.
(3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret sabiedrību, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.
(4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību gadījumā, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa pret fonda mantu.
43.pants. Turētājbankas pienākumu nodošana
(1) Turētājbankai ir tiesības ar līgumu nodot fonda mantas glabāšanu un fonda konta apkalpošanu trešajām personām, ja tas paredzēts turētājbankas līgumā.
(2) Ja turētājbanka pilnībā vai daļēji nodod savas funkcijas trešajai personai, šāds līgums ir spēkā, ja to apstiprinājusi sabiedrība un Komisija.
(3) Turētājbankas pienākumu nodošana trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no likumā un turētājbankas līgumā paredzētās atbildības.
44.pants. Turētājbankas atlīdzība
(1) Turētājbankai ir tiesības uz atlīdzību par turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu.
(2) Turētājbankas atlīdzība tiek segta no fonda mantas uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar turētājbankas līgumu.
45.pants. Pienākums ziņot
Turētājbankai ir pienākums nekavējoties ziņot Komisijai un sabiedrības padomei par turētājbankai zināmo sabiedrības rīcību, kas ir pretrunā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu.
46.pants. Turētājbankas atbildība
(1) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem, sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.
(2) Ja turētājbanka devusi piekrišanu darījumam, kas neatbilst šā likuma nosacījumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par šā likuma noteikumu pārkāpumu, turētājbanka un sabiedrība ir solidāri atbildīgas par fondam nodarītajiem zaudējumiem.
47.pants. Turētājbankas līgums
(1) Turētājbankas līgums ir rakstveidā noslēgts sabiedrības un turētājbankas līgums, saskaņā ar kuru turētājbanka apņemas glabāt fonda mantu un veikt darījumus ar fonda mantu un fonda kontu apkalpošanu saskaņā ar likumu, šo līgumu un sabiedrības rīkojumiem.
(2) Turētājbankas līgumā norāda:
1) sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;
2) turētājbankas nosaukumu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;
3) fonda nosaukumu;
4) pušu tiesības un pienākumus;
5) fonda kontu apkalpošanas kārtību;
6) turētājbankas atlīdzības apjomu un samaksas kārtību;
7) kārtību, kādā sedzami turētājbankas izdevumi, kas radušies, veicot darījumus ar fonda mantu vai apkalpojot fonda kontus;
8) kārtību, kādā turētājbanka nodod trešajām personām fonda kontus, dokumentus un citas lietas;
9) atbildību par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi;
10) līguma termiņu;
11) līguma noteikumu grozīšanas kārtību;
12) līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus un kārtību;
13) strīdu izskatīšanas kārtību;
14) citus no fonda prospekta izrietošus noteikumus.
(3) Turētājbankas līgumā puses drīkst iekļaut arī citus nosacījumus, kas nav pretrunā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.
48.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās
(1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos:
1) izbeidzas līgumā noteiktais termiņš;
2) līguma puses savstarpēji vienojas;
3) viena puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus;
4) rodas apstākļi, kuru rezultātā turētājbanka vairs neatbilst likuma prasībām;
5) turētājbanka tiek atzīta par maksātnespējīgu;
6) turētājbanka izbeidz darbību;
7) uzsākta fonda likvidācija;
8) Komisija dod rīkojumu sabiedrībai mainīt turētājbanku;
9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos.
(2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš.
(3) Turētājbankas līgums neizbeidzas ar fonda pārvaldes tiesību pāreju turētājbankai.
49.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu
(1) Komisijai ir tiesības dot sabiedrībai rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju interešu aizsardzībai.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas dienā, kad Komisija pieņem attiecīgu lēmumu.
50.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana
(1) Sabiedrībai mēneša laikā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās jānoslēdz jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumus, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju.
(2) Ja sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tai jāuzsāk fonda likvidācija.
V nodaļa. Ieguldījumu apliecību emisija un apgrozība
51.pants. Ieguldījumu apliecības
(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.
(2) Viena fonda ieguldījumu apliecībās nedrīkst būt nostiprinātas dažādas tiesības, un šajās ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un saistībām jāaptver visa fonda manta.
(3) Ar ieguldījumu apliecības atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.
(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas dematerializētā formā.
52.pants. Ieguldījumu apliecību emisija
(1) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecību skaitu un emisijas laiku nedrīkst ierobežot.
(2) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecību viena laidiena sākotnējās izvietošanas apjoms ir ierobežots, un tās laiks nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.
(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās emisija uzskatāma par notikušu apmaksāto ieguldījumu apliecību apjomā.
(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas tikai pret pilnu šo apliecību cenas samaksu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. Par ieguldījumu apliecībām saņemtā nauda, izņemot izlaišanas komisijas naudu, nekavējoties ieskaitāma fondā.
(5) Ja ieguldījumu apliecības laistas apgrozībā, bet attiecīgo fonda daļu vērtība netiek ieskaitīta fondā, sabiedrībai no savas mantas jāiegulda fondā trūkstošā summa.
53.pants. Ieguldījumu apliecības cena
(1) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir pirmās ieguldījumu apliecības pārdošanas cena.
(2) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir ieguldījumu apliecības cena sākotnējā izvietošanā, un tā nemainās visā emisijas laikā.
(3) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cenu nosaka sabiedrība saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem.
(4) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtības un izlaišanas komisijas naudas summa.
(5) Izlaišanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par ieguldījumu apliecību emisiju.
(6) Atpakaļpirkšanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par atvērtā fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.
(7) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena nosakāma vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda prospektā norādītajās vietās.
(8) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtība, kas samazināma par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda prospektu.
(9) Ja sabiedrība paziņo ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu, tās pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu un otrādi.
54.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana
(1) Atvērto fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda daļas vērtību atpakaļpirkšanas prasības saņemšanas dienā.
(2) Pēc atpakaļpirkšanas prasības saņemšanas ieguldījumu apliecība nekavējoties tiek izņemta no apgrozības. Pēc izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no ieguldījumu apliecības izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesību ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenas apmērā.
(3) Atpakaļpirkšanas cena maksājama no fonda mantas fonda prospektā noteiktajā kārtībā un termiņā.
(4) Atpakaļpirkšanas cenas samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no atpakaļpirkšanas prasības saņemšanas dienas.
(5) Ieguldījumu apliecības atpērkamas atpakaļpirkšanas prasību iesniegšanas secībā.
55.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpieņemšanas prasība
(1) Ja sabiedrības vainas dēļ fonda prospektā un tam pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu apliecību novērtējumā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu apliecību un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu apliecību no personas, kura nodarbojas ar starpniekdarbību vērtspapīru tirgū, šī persona līdz ar sabiedrību ir solidāri atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Šī persona nav atbildīga, ja tā pierāda, ka nav zinājusi un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas.
(3) Ja brīdī, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņš vairs nav ieguldījumu apliecības īpašnieks, viņam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī.
(4) Prasība saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļama sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu apliecības iegādes dienas.
56.pants. Fonda prospekts
(1) Fonda apliecību emisiju nedrīkst veikt bez Komisijas reģistrēta fonda prospekta.
(2) Fonda prospektu apstiprina sabiedrības valde, ja sabiedrības statūti neparedz citu fonda prospekta apstiprināšanas kārtību.
(3) Slēgtā fonda prospektu, izņemot tā pirmo prospektu, apstiprina šā fonda ieguldītāju pilnsapulce.
(4) Fonda prospekts un tā pielikumi stājas spēkā pēc tam, kad Komisija devusi ieguldījumu apliecību emisijas atļauju. Grozījumi tajos stājas spēkā ar dienu, kad tie reģistrēti Komisijā.
57.pants. Fonda prospekta saturs
(1) Fonda prospektam ir jāatbilst normatīvo aktu un Komisijas noteiktajām prasībām par vērtspapīru emisijas prospektu.
(2) Fonda prospektā ietverama informācija par fondu, sabiedrību, turētājbanku un konsultantiem.
(3) Fonda prospektā attiecībā uz fondu norāda:
1) fonda prospekta un tajā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās datumu;
2) fonda nosaukumu;
3) vietu, kur var saņemt fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu, ja tas nav pievienots prospektam, fonda gada vai pusgada pārskatus, ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu;
4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īsu skaidrojumu;
5) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;
6) fonda auditoru;
7) ieguldījumu apliecību emisijas cenu, apjomu un laiku;
8) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumus un kārtību;
9) apstākļus, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;
10) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežumu, kā arī to, kā, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;
11) komisijas naudu par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;
12) fonda vērtības noteikšanas principus un noteikumus;
13) noteikumus par fonda ienākumu aprēķināšanu, to izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;
14) ieguldījumu politiku (ieguldījuma objektu veidus, specializāciju noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros u.tml.), ieguldīšanas mērķi, arī finansiālos mērķus, un ar ieguldījumiem saistītā riska analīzi;
15) ieguldījumu ierobežojumus;
16) sabiedrībai, turētājbankai un citām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālo apjomu un aprēķināšanas kārtību, kā arī citus izdevumus, kas sedzami no fonda mantas;
17) uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principus un kārtību;
18) fonda saimnieciskā gada sākumu un beigas.
(4) Fonda prospektā attiecībā uz fondu pārvaldošo sabiedrību norāda:
1) sabiedrības nosaukumu un reģistrācijas numuru;
2) sabiedrības juridisko adresi un tās izpildinstitūcijas atrašanās vietu;
3) sabiedrības dibināšanas datumu;
4) sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla, reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjomu;
5) sabiedrības valdes un padomes locekļu vārdu un uzvārdu, viņu pienākumus ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;
6) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu nosaukumus un to īsu aprakstu;
7) fonda pārvaldnieku vārdu un uzvārdu;
8) to sabiedrības akcionāru vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kuriem pieder vairāk nekā 10 procenti sabiedrības akciju vai no akcijām izrietošu balsstiesību.
(5) Fonda prospektā attiecībā uz konsultantu, kuram saskaņā ar noslēgto līgumu atlīdzība tiek izmaksāta no fonda mantas, norāda:
1) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu;
2) attiecīgā līguma noteikumus, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājam, izņemot noteikumus par atlīdzību.
(6) Fonda prospektā attiecībā uz turētājbanku norāda:
1) turētājbankas nosaukumu un reģistrācijas numuru;
2) turētājbankas juridisko adresi un atrašanās vietu;
3) turētājbankas dibināšanas datumu;
4) turētājbankas valdes un padomes locekļu vārdu un uzvārdu.
(7) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:
1) fonda ieguldītāju tiesības pieprasīt ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu un piedalīties tajās;
2) ieguldītāju pilnsapulces kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.
(8) Fonda prospekta pielikumā pievienojams fonda pēdējā gada pārskats vai pusgada pārskats, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.
(9) Fonda prospekta pielikumā pievienojama ieguldījumu apliecību iegādes pieteikuma veidlapa ar norādi, ka līdz ar pieteikuma parakstīšanu fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši fonda ieguldītāja un sabiedrības savstarpējās attiecībās.
(10) Komisija ir tiesīga izdot noteikumus, kuros norādīta fonda prospektā iekļaujamā papildu informācija.
58.pants. Fonda prospekta pieejamība
(1) Sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un tā pielikumu izsniegšanu visām ieinteresētajām personām pirms ieguldījumu apliecību iegādes.
(2) Ja fonda prospektā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, lai būtu pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums.
59.pants. Fonda emisijas reklāma
(1) Fonda emisijas reklāmā, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot emisijas noteikumus, obligāti jānorāda:
1) fonda nosaukums;
2) fondu pārvaldošās sabiedrības nosaukums, juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta;
3) turētājbankas nosaukums, juridiskā adrese un atrašanās vieta;
4) ieguldījumu apliecību izvietošanas sākuma datums;
5) ieguldījumu apliecību emisijas vai pārdošanas cena;
6) fonda prospekta un ieguldījumu apliecību izsniegšanas vieta;
7) ka netiek garantēta peļņa.
60.pants. Ārvalstu fondu ieguldījumu apliecību emisija un apgrozība
(1) Ārvalstu fondu ieguldījumu apliecību un tām pielīdzināmu vērtspapīru publiska emisija un apgrozība Latvijas Republikā ir atļauta tikai ar Latvijas Republikā reģistrēta izplatītāja starpniecību; šis izplatītājs atbild par atvērto fondu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu Latvijas Republikā. Noteikumus par šāda starpnieka statusu un darbību apstiprina Komisija.
(2) Atļaujas saņemšanai Komisijā jāiesniedz iesniegums, kuram pievienojami šādi dokumenti vai tiem pielīdzināmi dokumenti:
1) kompetentas valsts institūcijas izdota izziņa par to, ka attiecīgais fonds un to pārvaldošā sabiedrība ir reģistrēti un ka šī institūcija garantē attiecīgās informācijas pieejamību;
2) fonda pārvaldes nolikums vai tam pielīdzināms dokuments;
3) fonda pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas;
4) fonda prospekts;
5) līgums ar ieguldījumu apliecību vai tām pielīdzināmu vērtspapīru izplatītāju Latvijā.
(3) Fonda prospektam, fonda pārvaldes nolikumam, līgumam ar izplatītāju un tiem pielīdzināmiem dokumentiem pievienojams to notariāli apliecināts tulkojums Latvijas Republikas valsts valodā. Tulkojumam valsts valodā ir augstāks juridiskais spēks. Citiem Komisijā iesniedzamiem dokumentiem pievienojams to tulkojums valsts valodā vai citā Komisijas atļautā valodā.
(4) Komisija izsniedz atļauju ārvalstu fonda ieguldījumu apliecību vai tām pielīdzināmu vērtspapīru emisijai divu mēnešu laikā no visu nepieciešamo dokumentu un papildu informācijas saņemšanas dienas, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) fonds un to pārvaldošā sabiedrība atrodas valstī, kuras normatīvie akti nosaka regulāciju, kas ir līdzīga šajā likumā noteiktajai regulācijai;
2) fonds un to pārvaldošā sabiedrība ir reģistrēti vai licencēti attiecīgās valsts kompetentā institūcijā;
3) tiek garantēta šajā likumā noteiktās informācijas iegūšana par attiecīgo fondu, kā arī par to pārvaldošo sabiedrību;
4) līgums ar izplatītāju noslēgts atbilstoši Komisijas noteikumiem.
(5) Komisijai ir tiesības apturēt emisiju un apgrozību, pastāvot jebkuram no šādiem nosacījumiem:
1) fonds vai to pārvaldošā sabiedrība vairs neatbilst šā panta ceturtās daļas 1.— 4.punkta noteikumiem;
2) Komisijai iesniegtie dokumenti un informācija nesniedz patiesas ziņas par fondu vai to pārvaldošo sabiedrību un tās darbību;
3) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai izplatītājs pārkāpj fonda pārvaldes nolikuma vai fonda prospekta noteikumus;
4) fonda, fondu pārvaldošās sabiedrības vai izplatītāja darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;
5) citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
VI nodaļa. Fonda ieguldījumi
61.pants. Sabiedrības pienākums iegūt informāciju
Veicot ieguldījumus uz fonda rēķina, sabiedrībai ir pienākums iegūt pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījuma objektiem, kā arī uzraudzīt to personu finansiālo un ekonomisko situāciju, kuru emitētajos vērtspapīros tiks vai ir tikusi ieguldīta fonda manta.
62.pants. Fonda ieguldījuma objekti
(1) Fonda naudas līdzekļus drīkst ieguldīt tikai vērtspapīros, ievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Šā likuma izpratnē par vērtspapīriem tiek uzskatīti arī citi naudas tirgus instrumenti, kas ietverti Komisijas apstiprinātajā sarakstā.
(2) Slēgtā fonda naudas līdzekļus papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījuma objektiem var ieguldīt arī nekustamajā īpašumā un termiņnoguldījumos bankās, ievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.
63.pants. Ieguldījumu diversifikācija
(1) Izdarot ieguldījumus, sabiedrībai jānodrošina adekvāta ieguldījumu diversifikācija dažādos ieguldījuma objektos.
(2) Fonda ieguldījumi viena emitenta izlaistos brīvi pārvedamos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no fonda aktīviem.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto ierobežojumu var palielināt līdz 10 procentiem no fonda aktīviem, ja tas paredzēts fonda prospektā. Šo vērtspapīru kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 40 procentus no fonda aktīviem.
64.pants. Ieguldījumi vērtspapīros
(1) Fonda ieguldījumus var izdarīt tikai brīvi pārvedamos vērtspapīros, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) tie kotējas fondu biržā, kas atrodas Latvijas Republikā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī vai ir Starptautiskās biržu federācijas dalībniece;
2) tie kotējas fondu biržā, kas neatrodas Latvijas Republikā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai tiek tirgoti citos regulētos un publiskos vērtspapīru tirgos, ja šādu biržas vai tirgus izvēli ir apstiprinājusi Komisija.
(2) Fonda ieguldījumus var izdarīt arī nesen emitētos brīvi pārvedamos vērtspapīros, kuri netiek kotēti vai tirgoti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ja šo vērtspapīru emisijas noteikumos paredzēts, ka tiks iesniegts iesniegums par šo vērtspapīru iekļaušanu šā panta pirmajā daļā minēto biržu oficiālajos sarakstos vai regulētos un publiskos vērtspapīru tirgos un šo vērtspapīru iekļaušana fondu biržas sarakstos notiks gada laikā no emisijas dienas.
(3) Fonda ieguldījumus var izdarīt šā panta pirmajā un otrajā daļā neparedzētos brīvi pārvedamos vērtspapīros, ja ieguldījuma apjoms nepārsniedz 10 procentus no atvērtā fonda aktīviem vai 30 procentus no slēgtā fonda aktīviem.
(4) Fonda mantu nedrīkst ieguldīt no dārgmetāliem atvasinātos vērtspapīros.
65.pants. Ieguldījumi valsts, pašvaldību, Latvijas Bankas un banku emitētos un garantētos vērtspapīros
(1) Šā likuma 64.pantā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz ieguldījumiem Latvijas Republikas un tās pašvaldību, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, Igaunijas Republikas vai Lietuvas Republikas emitētos vai garantētos brīvi pārvedamos vērtspapīros.
(2) Fondam piederošo šā panta pirmajā daļā minēto vienas personas emitēto vai garantēto brīvi pārvedamo vērtspapīru vērtība nedrīkst pārsniegt 35 procentus no fonda aktīviem.
(3) Šā panta otrajā daļā noteikto apjomu atļauts pārsniegt, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:
1) pārsniegšanu ir apstiprinājusi Komisija;
2) fondam pieder vērtspapīri no sešām vai vairākām emisijām, un katras emisijas vērtspapīru vērtība atsevišķi nepārsniedz 30 procentus no fonda aktīviem;
3) fonda pārvaldes nolikumā ir minētas personas, kuru emitētajos vai garantētajos vērtspapīros fonds gatavojas ieguldīt vai ir ieguldījis vairāk nekā 35 procentus no fonda aktīviem.
(4) To fondam piederošo vērtspapīru vērtība, kurus emitējusi vai garantējusi viena no šā panta pirmajā daļā neminētajām valstīm, nedrīkst pārsniegt 25 procentus no fonda aktīviem.
(5) Šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz slēgto fondu, ja tā prospektā ir noteikts cits ierobežojuma apjoms vai ja ierobežojums ir atcelts.
(6) Šā likuma 64.panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums nav attiecināms uz ieguldījumiem Latvijas Bankas un Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, kuros nostiprinātās saistības paredz iegūtos līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā ieguldīt lietās, kas visā šādu vērtspapīru apgrozības laikā pietiekami nodrošina tajos nostiprinātās saistības, un šīs saistības ir prioritāri izpildāmas, kad iestājies to termiņš. Komisija apstiprina šādu vērtspapīru sarakstu.
(7) Fondam piederošo šā panta sestajā daļā minēto vienas personas emitēto vai garantēto vērtspapīru vērtība nedrīkst pārsniegt 25 procentus no fonda aktīviem.
(8) Ja fondam piederošo šā panta sestajā daļā minēto viena emitenta vērtspapīru vērtība pārsniedz 5 procentus no fonda aktīviem, kopējā šādu 5 procentu ierobežojumu pārsniedzošā vērtspapīru vērtība nedrīkst pārsniegt 80 procentus no fonda aktīviem.
(9) Šajā pantā minētie vērtspapīri nav jāņem vērā, piemērojot šā likuma 63.panta trešajā daļā noteikto 40 procentu ierobežojumu. Šā likuma 63.panta otrajā un trešajā daļā un šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktos ierobežojumus nedrīkst kombinēt.
66.pants. Ieguldījumi kapitāla daļās
(1) Ar fondu pārvaldošo sabiedrību vienā koncernā esošo koncernuzņēmumu akcijas drīkst iegādāties tikai ar fondu biržas starpniecību.
(2) Fonda mantas ieguldījumi tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 10 procentus no jebkura šāda rādītāja:
1) ieguldījums viena emitenta vērtspapīros, kuros nostiprinātas emitenta parādsaistības;
2) viena emitenta akciju (bez balsstiesībām) nominālvērtība.
(3) Slēgtā fonda mantas ieguldījumi vienas akciju sabiedrības akcijās (bez balsstiesībām) tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 25 procentus no to kopskaita.
(4) Visu sabiedrības pārvaldē esošo fondu mantas ieguldījumi tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 10 procentus no jebkura šāda rādītāja:
1) viena emitenta pamatkapitāls;
2) viena emitenta balsstiesību kopējais apjoms.
67.pants. Ieguldījumi fondu ieguldījumu apliecībās
(1) Fonda ieguldījumi citu fondu ieguldījumu apliecībās nedrīkst pārsniegt 5 procentus no fonda aktīviem.
(2) Fonda ieguldījumi cita fonda ieguldījumu apliecībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šā cita fonda aktīviem.
(3) Fonda mantu drīkst ieguldīt citu tās pašas sabiedrības vai ar to vienā koncernā esošās citas sabiedrības pārvaldāmo fondu ieguldījumu apliecībās tikai tad, ja tiek ievēroti visi šādi noteikumi:
1) šo fondu ieguldījumu politika ir pilnīgi atšķirīga;
2) tas ir paredzēts fonda prospektā;
3) Komisija ir devusi atļauju šādam ieguldījumam.
68.pants. Ieguldījumi banku termiņnoguldījumos
(1) Ieguldījumus banku termiņnoguldījumos drīkst izdarīt tikai no slēgtā fonda mantas.
(2) Ieguldījumus banku termiņnoguldījumos drīkst izdarīt tikai Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs licencētās bankās.
(3) Ieguldījumi banku termiņnoguldījumos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no slēgtā fonda aktīviem, izņemot gadījumu, kad tas ir nepieciešams:
1) fonda aktīvu sadalei sakarā ar fonda likvidāciju;
2) riska samazināšanai.
(4) Fonda aktīvi, kas noguldīti termiņnoguldījumos vienā bankā, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējiem fonda aktīviem.
69.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā
(1) Ieguldījumus nekustamajā īpašumā drīkst izdarīt tikai no slēgtā fonda mantas.
(2) Slēgtā fonda mantu drīkst ieguldīt tikai nekustamajā īpašumā, kas atrodas un ir reģistrēts Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs.
(3) Par fonda līdzekļiem iegūtais nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz sabiedrības vārda. Šo nekustamo īpašumu ieguldījumu sabiedrība nedrīkst atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām bez turētājbankas piekrišanas. Sabiedrība, rīkojoties ar šo nekustamo īpašumu, ievēro likumā un fonda prospektā noteiktos ierobežojumus.
(4) Fonda mantu nedrīkst ieguldīt zemes gabalos, attiecībā uz kuriem nav saņemta būvatļauja, un ar tiem saistītajās tiesībās.
(5) Atsevišķs nekustamais īpašums šā panta trešās daļas izpratnē ir arī vienā zemes gabalā vai blakus esošos zemes gabalos izvietotu vairāku nekustamo īpašumu kopums.
(6) Fondu pārvaldošā sabiedrība pati neveic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, bet slēdz par to līgumu ar trešo personu.
(7) Ieguldījumus nekustamajā īpašumā var izdarīt tikai tad, ja sabiedrības apstiprināta ekspertu komisija ir novērtējusi nekustamo īpašumu un fonda ieguldāmā manta nepārsniedz ekspertu komisijas noteikto vērtību. Šajā daļā minētais nosacījums ir spēkā arī attiecībā uz vienošanos par zemes lietojuma tiesību vērtības noteikšanu un šīs vērtības iespējamo vēlāko maiņu.
(8) Nekustamā īpašuma iegādes izmaksas iegādes brīdī nedrīkst pārsniegt 25 procentus no fonda aktīviem.
(9) Nekustamais īpašums tā iegādes brīdī nedrīkst pārsniegt vērtību, kas ir lielāka par 15 procentiem no fonda vērtības.
(10) Šā panta septītās un astotās daļas ierobežojumi jāievēro, sākot ar ceturto gadu pēc fonda nodibināšanas.
(11) Fondam piederošo nekustamo īpašumu apgrūtināšana ar parādiem ir pieļaujama, ja tā paredzēta fonda prospektā un tiek veikta ikdienas ekonomisko aktivitāšu ietvaros. Šāda apgrūtināšana kopsummā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā ieguldījuma objekta tirgus vērtības.
70.pants. Noteikumi darījumiem ar atvasinātiem vērtspapīriem
(1) Atvasināts vērtspapīrs šā likuma izpratnē ir iespējas darījumu un nākotnes darījumu apliecinošs dokuments.
(2) Iespējas darījums šā likuma izpratnē ir darījums, kurā paredzētas tiesības, bet ne pienākums pirkt (pirkuma iespēja) vai pārdot (pārdošanas iespēja) vērtspapīrus vai valūtu līgumā noteiktajā termiņā par līgumā noteikto cenu.
(3) Nākotnes darījums ir darījums, kurā ir paredzēts pienākums pirkt vai pārdot vērtspapīrus vai valūtu līgumā noteiktajā termiņā par līgumā noteikto cenu.
(4) Darījumus ar atvasinātiem vērtspapīriem uz fonda rēķina drīkst veikt vienīgi nolūkā nodrošināties pret risku, kas rodas no fonda aktīvu vērtības svārstībām, turklāt vienlaikus jāievēro šādi nosacījumi:
1) šādu darījumu veikšana ir paredzēta fonda prospektā;
2) ir atļauta šo vērtspapīru publiskā apgrozība;
3) ir iespējama precīza un objektīva atvasināto vērtspapīru novērtēšana.
(5) Ieguldījumu sabiedrība uz fonda rēķina nedrīkst:
1) būt pārdevējs pārdošanas iespējas un pirkšanas iespējas darījumos;
2) veikt darījumus par atvasinātiem vērtspapīriem, ja to izpildes rezultātā var tikt pārkāpti šajā likumā noteiktie ieguldījumu ierobežojumi;
3) veikt darījumus par atvasinātiem vērtspapīriem, ja to izpilde nav segta ar fondam piederošiem vērtspapīriem vai valūtu.
71.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana
(1) Šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esamību, bet ieguldījumu sabiedrība atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies šādas darbības rezultātā, izņemot šā panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.
(2) Šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus drīkst pārsniegt sešu mēnešu laikā pēc atvērtā fonda nodibināšanas un 12 mēnešu laikā pēc slēgtā fonda nodibināšanas.
(3) Šā panta otrā daļa nav attiecināma uz fondiem, kuru vērtība pārsniedz 500 000 latu.
(4) Ieguldījumu ierobežojumus, kas minēti šā likuma 66.pantā, drīkst pārsniegt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja to pārsniegšanu izraisījuši no ieguldījumu sabiedrības neatkarīgi apstākļi — parakstīšanās tiesību izmantošana, pamatkapitāla palielināšana no nesadalītās peļņas, vērtspapīru tirgus vērtības maiņa un citi līdzīgi iemesli. Lai novērstu ierobežojumu pārsniegšanu, šajā gadījumā sabiedrībai jāveic pārdošanas operācijas atbilstoši riska samazināšanas principam.
(5) Ieguldījumu ierobežojumus, kas minēti šā likuma 66.panta otrajā un ceturtajā daļā un 67.panta otrajā daļā, ieguldījuma izdarīšanas brīdī drīkst pārsniegt, ja tobrīd nav bijis iespējams noteikt vai aprēķināt visu to emitēto vērtspapīru daudzumu vai vērtību, kuros nostiprinātas parādsaistības, vai emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību vērtību vai skaitu.
(6) Sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, kā arī par pasākumiem tās novēršanai.
VII nodaļa. Pārskati
72.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Sabiedrība veic ieguldījumu fondu grāmatvedības uzskaiti un gada un pusgada pārskatu sagatavošanu saskaņā ar šo likumu, likumu “Par grāmatvedību”, Latvijas grāmatvedības standartiem un Komisijas noteikumiem.
(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami, sabiedrībai veicot tās pārvaldāmā fonda grāmatvedības uzskaiti un gada un pusgada pārskatu sagatavošanu.
(3) Gada un pusgada pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par fonda aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, ieņēmumiem un izdevumiem un neto aktīvu kustību pārskata periodā.
73.pants. Fonda grāmatvedības uzskaite un pārskatu sagatavošana
(1) Fonda grāmatvedības uzskaiti veic sabiedrība vai tās pilnvarota persona.
(2) Katra fonda grāmatvedības uzskaite veicama atsevišķi.
(3) Fonda pārskata periods parasti ir viens gads, un tam jāsakrīt ar sabiedrības pārskata gadu.
(4) Sabiedrība sagatavo fonda gada un pusgada pārskatus, kuru saturu, tajos iekļaujamās informācijas apjomu un publicēšanas termiņus nosaka šis likums un Komisijas noteikumi.
(5) Fonda gada un pusgada pārskatus apstiprina sabiedrības valde.
(6) Fonda gada un pusgada pārskatiem jābūt publiski pieejamiem visām fonda darbībā ieinteresētajām personām.
(7) Fonda ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt fonda gada un pusgada pārskatu.
74.pants. Fonda gada pārskatu revīzija
(1) Fonda gada pārskatu revīziju veic auditors, ko ieceļ un apstiprina sabiedrības valde.
(2) Komisija apstiprina to auditoru sarakstu, kuriem atļauts veikt fondu pārskatu revīziju.
(3) Par auditoru šā likuma izpratnē var būt Latvijā licencēts zvērināts revidents vai cita persona, kurai Komisija piešķīrusi tiesības veikt fondu finansu pārskatu revīziju.
(4) Fonda gada pārskatu revīziju auditors veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem un savā atzinumā norāda, vai:
1) sabiedrības sagatavotie fonda gada pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fonda finansiālo stāvokli, ieņēmumiem un izdevumiem, neto aktīvu kustību pārskata periodā;
2) fonda gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartiem un Komisijas noteikumiem par fondu finansu pārskatu sagatavošanu;
3) gada pārskatos iekļautā informācija atbilst fonda prospekta noteikumiem.
75.pants. Fonda gada pārskatā iekļaujamā informācija
(1) Fonda gada pārskatā iekļaujama šāda informācija:
1) fonda neto aktīvi uz vienu fonda daļu un to salīdzinājums ar iepriekšējo periodu;
2) sabiedrības ziņojums par fonda darbību;
3) turētājbankas ziņojums;
4) auditora, sabiedrības un turētājbankas pienākumu un atbildības uzskaitījums;
5) fondā izdarīto ieguldījumu atdeves aprēķins par pārskata periodu;
6) fonda neto aktīvu kustība pārskata periodā;
7) fonda investīciju portfeļa stāvoklis pārskata perioda beigās;
8) fonda bilance pārskata perioda beigās;
9) būtisku fonda aktīvu izmaiņu apkopojums par pārskata periodu;
10) piezīmes pie gada pārskatiem;
11) fonda būtiskāko grāmatvedības metožu uzskaitījums;
12) fonda ieguldītājiem izmaksājamo ieņēmumu pārskats.
(2) Salīdzinošie rādītāji ir jāsniedz attiecībā uz visu informāciju, kas iekļauta fonda ienākumu un izdevumu aprēķinā par pārskata periodu, fonda neto aktīvu kustības pārskatā par pārskata periodu, pārskatā par fonda investīciju portfeļa stāvokli pārskata perioda beigās attiecībā uz sektoru procentuālo sadalījumu un fonda bilancē pārskata perioda beigās.
(3) Fonda gada pārskatam pievienojams auditora atzinums.
(4) Fonda gada un pusgada pārskatos iekļaujamās informācijas formu un apjomu nosaka Komisija.
(5) Fonda pusgada pārskati, kuri var būt nerevidēti, sagatavojami atbilstoši tām pašām grāmatvedības uzskaites metodēm un formātiem, kas tiek izmantoti fonda gada pārskatos. Pusgada pārskatu saturu nosaka Komisija.
(6) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldāmā fonda gada pārskatu kopā ar auditora atzinumu Komisijai ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
(7) Sabiedrības valdes apstiprinātais fonda pusgada pārskats iesniedzams Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata perioda beigām.
VIII nodaļa. Uzraudzība
76.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Komisija uzrauga sabiedrības un turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, likumu “Par vērtspapīriem”, likumu “Par Vērtspapīru tirgus komisiju” un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Uzraudzību pār turētājbankām veic Latvijas Banka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(3) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.
77.pants. Komisijas pienākumi un tiesības
(1) Komisijai ir pienākums:
1) sekot, lai sabiedrības un turētājbankas ievēro likuma prasības;
2) publicēt sabiedrības un fonda licenču piešķiršanas, apturēšanas un citus sabiedrībām un turētājbankām saistošus noteikumus;
3) apstiprināt to ārvalstu biržu sarakstu, kurās oficiāli kotētos vērtspapīrus drīkst iekļaut fonda mantā.
(2) Komisijas tiesības nosaka šis likums, likums “Par Vērtspapīru tirgus komisiju” un likums “Par vērtspapīriem”.
78.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude
(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.
(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kas veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.
(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.
(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā sabiedrības darbībā konstatē pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.
(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.
(6) Pārbaudes veicējs sastāda ziņojumu par pārbaudes rezultātiem un ar to iepazīstina sabiedrības valdi. Ziņojumu paraksta valdes priekšsēdētājs.
79.pants. Komisijas tiesības iegūt informāciju
Komisijai saskaņā ar likumu ir tiesības:
1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības bankrota gadījumā arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību;
2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu.
80.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu
Komisijai ir tiesības:
1) pieprasīt, lai tiek sasaukta slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce, sabiedrības valdes, padomes sēde vai akcionāru pilnsapulce, iepriekš norādot darba kārtību;
2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci, sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru pilnsapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu.
81.pants.Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām rīkoties ar banku kontiem
(1) Gadījumos, kad ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no bankām un brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda naudas plūsmu un bankas kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz divām nedēļām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda bankas kontiem.
(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties, tiklīdz tie saņemti.
(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.
(4) Līdz šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.
82.pants. Licence
Licenci sabiedrībai izsniedz Komisija uz nenoteiktu termiņu.
83.pants. Licences izsniegšanas nosacījumi
Komisija izsniedz sabiedrībai licenci, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:
1) pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst likuma prasībām un Komisijas izdotajiem licencēšanas noteikumiem;
2) sabiedrība atbilst prasībām, kuras likums izvirza ieguldījumu sabiedrībām;
3) sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas un akcionāri atbilst likuma prasībām;
4) sabiedrībai izsniegtā licence nav tikusi anulēta.
84.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti
(1) Sabiedrības dibinātāji vai nodibinātas sabiedrības izpildinstitūcija iesniedz Komisijai pieteikumu licences saņemšanai. Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:
1) sabiedrības statūti un dokuments, kas apliecina dibināšanas pamatkapitāla izveidošanu un tā lielumu;
2) izziņa no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un sabiedrības pēdējais gada pārskats — gadījumos, kad jau esoša sabiedrība tiek pārveidota par ieguldījumu sabiedrību, un izziņa no nodokļu administrācijas par to, ka sabiedrībai nav nodokļu parādu;
3) sabiedrības ieinteresēto personu saraksts, norādot to vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus šīs personas ieņēmušas pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un šo personu noslēgto līgumu noteikumus, juridiskajai personai norādot nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī pēdējā gada pārskats;
4) sabiedrības akcionāru saraksts, norādot katra akcionāra akciju skaitu un balsu skaitu;
5) citi Komisijas izdotajos licencēšanas noteikumos paredzētie dokumenti.
(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.
(3) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai šo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.
85.pants. Licences izsniegšana
(1) Komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.
(2) Par pieteikuma saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad Komisijai iesniegti visi šā likuma 84.panta pirmajā daļā minētie dokumenti vai šo dokumentu precizējumi saskaņā ar 84.panta otro daļu.
(3) Komisija izsniedz licenci nedēļas laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, un tikai tad, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.
86.pants. Licences izbeigšanās
Licence izbeidzas, ja sabiedrība:
1) sešu mēnešu laikā no licences izsniegšanas dienas nav uzsākusi licencē atļautās darbības;
2) izbeidz darbību;
3) tiek pievienota citai ieguldījumu sabiedrībai.
87.pants. Licences anulēšana
(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci, ja:
1) sabiedrība ir sniegusi Komisijai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas;
2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Komisijai iesniegtajos dokumentos;
3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi un amatpersonas neatbilst likuma prasībām;
4) sabiedrība sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus;
5) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;
6) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu;
7) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm.
(2) Pirms licences anulēšanas Komisija rakstveidā brīdina sabiedrību par tās pārkāpumiem un par iespējamo licences anulēšanu. Izsakot brīdinājumu, Komisijai ir tiesības noteikt termiņu pārkāpumu novēršanai, nosakot ierobežojumus sabiedrības darbībai vai bez tā. Pēc šā termiņa izbeigšanās sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.
(3) Lēmumu par licences anulēšanu vai sabiedrības brīdināšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija paziņo sabiedrībai rakstveidā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
88.pants. Atbildība
(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu apjomā līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:
1) par ieguldījumu sabiedrības vai ieguldījumu fonda nosaukuma pretlikumīgu lietošanu;
2) par šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētās darbības veikšanu, ja to veic persona, kas nav ieguldījumu sabiedrība;
3) par likumā un uz tā pamata izdotajos Komisijas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī tajos izdarīto grozījumu neiesniegšanu Komisijai noteiktajos termiņos;
4) par nepatiesu ziņu iesniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;
5) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu;
6) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu;
7) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu;
8) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas;
9) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu;
10) par neziņošanu, konstatējot likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpšanu;
11) par to, ka nav nodrošināta likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem;
12) par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, izņemot gadījumus, kad likums šādu pārsniegšanu pieļauj.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto atbildību Komisija piemēro arī citām personām.
(3) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.
Pārejas noteikumi
1. Līdz dienai, kad spēkā stājas speciāls likums, kas reglamentē ar uzņēmējsabiedrību reorganizāciju saistītos jautājumus šā likuma izpratnē ar terminu:
1) “pievienošanās” saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pievienojas citam jau pastāvošam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai). Pievienošanās rezultātā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;
2) “saplūšana” saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) saplūst ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izveidojot jaunu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Saplūšanas rezultātā saplūstošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pilnībā iekļāvušies jaunajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;
3) “sadalīšana” saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod savu mantu iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sašķelšanās vai nodalīšanās veidā. Iegūstošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var būt gan jau pastāvošs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), gan jaundibināms uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):
a) sašķelšanās gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt un nodod visu savu mantu iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),
b) nodalīšanas gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod daļu savas mantas vienam iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai vairākiem iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bet pats turpina pastāvēt.
2. Publiskām akciju sabiedrībām, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī veic šā likuma 3.pantā noteikto darbību, ir jāizbeidz šī darbība, jālikvidējas, jāpārveidojas par slēgto akciju sabiedrību vai jāreorganizējas šajā punktā noteiktajā kārtībā. Šai reorganizācijai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:
1) publiskā akciju sabiedrība (turpmāk — pievienojamais uzņēmums) var reorganizēties, tikai pievienojoties ieguldījumu sabiedrībai (turpmāk — pievienojošais uzņēmums), kura uz pievienojamā uzņēmuma aktīvu vai to daļas pamata izveido slēgto fondu;
2) pievienošanās notiek uz līguma pamata;
3) līgumā jāparedz, ka puses, slēdzot līgumu, apstiprina fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, kuri jāpievieno līguma projektam;
4) līgumu slēdz abu sabiedrību izpildinstitūcijas pēc tam, kad līguma projekts apstiprināts abu sabiedrību pilnsapulcēs ar tādu balsu vairākumu, kādu paredz attiecīgās sabiedrības statūti lēmuma pieņemšanai par šīs sabiedrības reorganizāciju;
5) līgums, fonda prospekts un fonda pārvaldes nolikums stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Komisijā, bet ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par pievienošanos un slēgtā fonda dibināšanu, ja līgumā nav noteikts vēlāks tā spēkā stāšanās termiņš;
6) ja Komisija, motivējot savu lēmumu, neapstiprina līgumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, līguma pusēm jāsasauc atkārtota pilnsapulce grozījumu izdarīšanai līgumā, fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā; grozītie dokumenti jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai;
7) ar līguma stāšanos spēkā visas pievienojamā uzņēmuma tiesības un saistības pāriet pievienojošajam uzņēmumam;
8) līguma stāšanās spēkā ir pamats pievienojamā uzņēmuma izslēgšanai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;
9) turētājbankas līgumu apstiprina Komisija;
10) pēc līguma stāšanās spēkā pievienojošā sabiedrība dibina slēgto fondu, saskaņā ar līgumu nodalot pievienojamā uzņēmuma aktīvus vai to daļu, kas ar fonda nodibināšanas dienu kļūst par fonda mantu;
11) pievienojošā sabiedrība informē Komisiju par fonda nodibināšanu, vienlaikus iesniedzot ziņojumu par fonda ieguldījumu struktūru fonda nodibināšanas dienā;
12) Komisija reģistrē fondu bez emisijas atļaujas izsniegšanas, ja tā ir reģistrējusi fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;
13) pievienojošā sabiedrība drīkst rīkoties ar nodibinātā fonda mantu pēc tā reģistrācijas;
14) visiem pievienojamā uzņēmuma akcionāriem viņu īpašumā esošās pievienojamā uzņēmuma akcijas proporcionāli tiek apmainītas pret fonda ieguldījumu apliecībām;
15) pievienojošajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā no fonda prospekta spēkā stāšanās dienas jāveic nepieciešamās darbības atbilstoši šā likuma noteikumiem, lai panāktu fonda atbilstību šā likuma un fonda prospekta noteikumiem.
3. Šā likuma pārejas noteikumos paredzētā publisko akciju sabiedrību reorganizācija netiek aplikta ar Latvijas Republikā noteiktajiem nodokļiem un nodevām.
4. Ja fonda ieguldījumi neatbilst šā likuma un fonda prospekta noteikumiem, sabiedrībai, kura nodibināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, aizliegts veikt jaunas emisijas.
5. Personām, kuras nav minētas šā likuma pārejas noteikumu 2. un 6. punktā un kuras, stājoties spēkā šim likumam, veic šajā likumā regulēto darbību, bet nav bankas, ir jāpārtrauc šī darbība vai tā jāsaskaņo ar šo likumu.
6. Publiskajām akciju sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbībai, šīs licences un izveidoto fondu licences triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jāreģistrē Komisijā. Šādā gadījumā licences paliek spēkā.
7. Sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanās Komisijā šo pārejas noteikumu 6.punktā minētajām sabiedrībām:
1) jāiegūst šā likuma prasībām atbilstošs tiesiskais statuss, jāizveido pārvaldes struktūra un pamatkapitāls;
2) atbilstoši šā likuma un likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” noteikumiem jāizdara attiecīgi grozījumi uz fonda ieguldītāju rēķina iegādāto ieguldījumu struktūrā un fonda prospekta noteikumos, kā arī jāizstrādā citi dokumenti.
8. Saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu fonda prospektā izdarītie grozījumi stājas spēkā arī bez fonda ieguldītāju piekrišanas pēc trim mēnešiem no dienas, kad šie grozījumi publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
9. Katrs fonda ieguldītājs neatkarīgi no sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem triju mēnešu laikā pēc līguma (prospekta) grozījumu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var pieprasīt, lai šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības atmaksā viņa ieguldījumu. Ar atmaksāšanu saistītās prasības tiek apmierinātas atbilstoši sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem.
10. Ja šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības sākotnēji noslēgtais līgums paredz ieguldītāju atbildību par sabiedrības saistībām vai darījumiem, kuri veikti uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, vai attiecīgo prasījumu piedziņu no mantas, kura iegūta uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, šie prasījumi paliek spēkā.
11. Šā likuma 9. pantā noteikto sabiedrības nosaukumu pēc šā likuma stāšanās spēkā ir atļauts izmantot tikai tām ieguldījumu sabiedrībām, kas izveidotas vai pārreģistrētas saskaņā ar šo likumu.
12. Fonda ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem nedrīkst veikt, kamēr Komisija nav izdevusi šo maksājumu veikšanas kārtību regulējošus noteikumus.
13. Komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina un publicē ieguldījumu sabiedrību un fondu licencēšanas kārtību. Ja Komisija nav apstiprinājusi šo kārtību, tiek piemēroti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
14. Līdz attiecīgu normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim fondā esošie naudas līdzekļi tiek glabāti turētājbankā atbilstoši Latvijas Bankas izdotajiem aktiem par trasta operācijām.
Likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūlijā.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 30.decembrī