Ministru kabineta noteikumi Nr.431

Rīgā 1997.gada 23.decembrī (prot. nr.72 7.¤)

Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 29.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka ārstniecības personu sertifikācijas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sertifikācija — sertifikātu izsniegšana, novērtējot un ar noteiktu ticamību apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un profesionālās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē vai ārstniecības personas iemaņas attiecīgās specialitātes ietvaros pielietot noteiktu ārstniecības vai diagnostikas metodi;

2.2. pamatspecialitāte — medicīnas joma, kurā persona ir ieguvusi medicīnisko izglītību;

2.3. apakšspecialitāte — pamatspecialitātes šaurāka joma;

2.4. papildspecialitāte — pamatspecialitātes šaurāka joma, kas kopīga divām vai vairākām pamatspecialitātēm;

2.5. ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts — saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegts dokuments, kas apliecina ārstniecības personas iemaņas attiecīgās specialitātes ietvaros pielietot noteiktu ārstniecības vai diagnostikas metodi;

2.6. sertificējamā ārstniecības persona — ārstniecības persona, kas ir iesniegusi rakstisku iesniegumu sertifikācijas eksāmena kārtošanai, lai saņemtu ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu;

2.7. sertificētā ārstniecības persona — ārstniecības persona, kas ir saņēmusi ārstniecības personas sertifikātu un ieguvusi tiesības praktizēt kādā noteiktā medicīnas specialitātē;

2.8. resertifikācija — atkārtota ārstniecības personas sertifikāta izsniegšana bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

2.9. resertificējamā ārstniecības persona — sertificētā ārstniecības persona, kurai beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš un kura ir pieteikusies atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai.

3. Sertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Profesiju klasifikatoram, kā arī attiecīgās specialitātes ietvaros, lai noteiktu ārstniecības personas iemaņas noteiktu ārstniecisko un diagnostisko metožu pielietošanā.

4. Sertifikācija pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē ārstniecības personai dod tiesības praktizēt ārstniecības personas sertifikātā noteiktajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē.

5. Ārstniecības persona ir tiesīga kārtot sertifikācijas eksāmenu apakšspecialitātē vai papildspecialitātē tikai pēc ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē saņemšanas.

6. Ārstniecības persona ir tiesīga kārtot sertifikācijas eksāmenu apakšspecialitātē vai papildspecialitātē bez ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē saņemšanas Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 1.punktā noteiktajā gadījumā.

7. Ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts dod tiesības ārstniecības personai izmantot darbā noteiktu ārstniecisko vai diagnostisko metodi. Minētais sertifikāts bez ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē nedod tiesības praktizēt.

8. Ja kāda no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm saskaņā ar grozījumiem Profesiju klasifikatorā tiek atzīta par ārstniecisko vai diagnostisko metodi, ārstniecības persona, kas ieguvusi ārstniecības personas sertifikātu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē un praktizējusi tajā vairāk nekā 10 gadu, ir tiesīga saskaņā ar Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu turpināt praksi bez ārstniecības personas sertifikāta pamatspecialitātē.

9. Sertifikāciju var kārtot ārsti, māsas, vecmātes, feldšeri un laboranti, zobu tehniķi, zobu higiēnisti, fizioterapeiti un ergoterapeiti, kas pēc atbilstošas medicīniskās izglītības iegūšanas papildinājuši zināšanas specialitātē un ieguvuši praktiskā darba iemaņas noteiktā laikposmā atbilstoši Labklājības ministrijas apstiprinātajam attiecīgās specialitātes nolikumam.

10. Sertifikāciju nevar kārtot ārstniecības personas:

10.1. kurām ar tiesas spriedumu krimināllietā atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību;

10.2. kas ar tiesas nolēmumu atzītas par rīcībnespējīgām.

11. Ārstniecības personas sertifikāts un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts tiek izsniegts uz pieciem gadiem.

II. Sertifikācija un resertifikācija

12. Sertifikāciju un resertifikāciju veic pilnvarotas sertifikācijas institūcijas — Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija (turpmāk — sertifikācijas institūcijas).

13. Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu, iesniedz sertifikācijas institūcijā rakstisku iesniegumu.

14. Pēc iesnieguma saņemšanas sertifikācijas institūcija ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena dienas nosūta sertificējamajai ārstniecības personai profesionālās darbības pārskata veidlapas un paziņo sertifikācijas eksāmena norises laiku un vietu.

15. Sertificējamā ārstniecības persona, kura vēlas iegūt sertifikātu pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas iesniedz sertifikācijas institūcijā šādus dokumentus:

15.1. dokumentu par iegūto medicīnisko izglītību, specializāciju un papildu kvalifikāciju kopijas (uzrāda to oriģinālus vai minēto dokumentu apliecinātus norakstus);

15.2. profesionālās darbības pārskatu par laikposmu atbilstoši attiecīgās specialitātes nolikumā paredzētajam pēcdiploma izglītības laikam;

15.3. kvīti, kas apliecina, ka veikta samaksa par šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem maksas pakalpojumiem;

15.4. personas, kuras vispārējo vidējo, vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību nav ieguvušas latviešu valodā, - dokumenta par valsts valodas prasmi atbilstoši Valodu likuma prasībām kopiju (uzrāda minētā dokumenta oriģinālu).

16. Sertificējamā ārstniecības persona, kura vēlas iegūt ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu, ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas iesniedz sertifikācijas institūcijā šādus dokumentus:

16.1. dokumenta par ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes apguvi kopiju (uzrāda minētā dokumenta oriģinālu);

16.2. kvīti, kas apliecina, ka veikta samaksa par šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem maksas pakalpojumiem.

17. Sertifikācijas kārtību attiecīgajās pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikācijas kārtību nosaka labklājības ministra apstiprināts nolikums.

18. Sertifikācijas institūcija:

18.1. nosaka sertifikācijas eksāmenu programmas;

18.2. informē sertificējamās ārstniecības personas par sertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmenu programmām;

18.3. pieņem šo noteikumu 15. un 16.punktā minētos dokumentus, nosaka sertifikācijas eksāmena laiku un vietu, kā arī informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;

18.4. izveido sertifikācijas eksāmenu komisijas, pieaicinot speciālistus attiecīgajā nozarē un attiecīgās ārstniecības personu profesionālās asociācijas pārstāvjus, kā arī eksaminē sertificējamo ārstniecības personu;

18.5. organizē ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu izgatavošanu un izsniedz tos;

18.6. izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir nozaudēts;

18.7. veic resertifikāciju;

18.8. anulē sertifikātus;

18.9. veido sertificēto ārstniecības personu sarakstu un iesniedz to Labklājības ministrijas Ārstniecības personu reģistrā;

18.10. regulāri publicē atsevišķā izdevumā vai periodiskajos preses izdevumos sertificēto ārstniecības personu sarakstu, kā arī to ārstniecības personu sarakstu, kurām sertifikāti ir anulēti;

18.11. iekasē samaksu par šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem maksas pakalpojumiem.

19. Resertifikāciju pēc resertificējamās ārstniecības personas iesnieguma veic sertifikācijas institūcija, izskatot sertificētās ārstniecības personas iesniegto pārskatu par tās profesionālo darbību un kvalifikācijas celšanu atbilstoši attiecīgās specialitātes nolikuma prasībām iepriekšējā sertifikāta derīguma laikposmā — pēdējo piecu gadu laikā.

20. Ja sertifikācijas institūcija akceptē šo noteikumu 19.punktā minēto pārskatu, resertificējamā ārstniecības persona saņem sertifikātu atkārtoti bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas.

21. Ja sertifikācijas institūcija neakceptē šo noteikumu 19.punktā minēto pārskatu un resertifikācija tiek atteikta, resertificējamā ārstniecības persona kārto sertifikācijas eksāmenu un iegūst sertifikātu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

22. Ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikācijā resertifikācija netiek piemērota.

23. Ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu noformē uz speciāla ūdenszīmju papīra atbilstoši paraugam (pielikums).

24. Ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu apstiprina sertifikācijas institūcijas vadītājs ar savu parakstu un sertifikācijas institūcijas zīmogu.

25. Ārstniecības personu profesionālo zināšanu pārbaude, ārstniecības personas sertifikāta un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāta noformēšana un reģistrēšana, attiecīgā sertifikāta un tā dublikāta veidlapu izgatavošana ir maksas pakalpojumi, kas tiek veikti par sertificējamās ārstniecības personas līdzekļiem. Minēto pakalpojumu cenrādi apstiprina labklājības ministrs pēc sertifikācijas institūcijas un sertifikācijas komisiju priekšlikuma.

26. Sertifikācijas atbilstību šiem noteikumiem kontrolē Labklājības ministrija.

III. Sertificējamās ārstniecības personas tiesības

27. Sertificējamajai ārstniecības personai ir šādas tiesības:

27.1. saņemt sertifikācijas eksāmena programmu, kā arī informāciju par eksāmena noteikumiem;

27.2. kārtot sertifikācijas eksāmenu četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas sertifikācijas institūcijā;

27.3. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena vietu un laiku ne vēlāk kā divus mēnešus pirms minētā eksāmena;

27.4. pēc gada atkārtoti kārtot sertifikācijas eksāmenu;

27.5. iepazīties ar sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc eksāmena saņemt informāciju par tā rezultātiem;

27.6. iepazīties ar sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu un iesniegt pretenzijas pret atsevišķu komisijas locekļu kandidatūrām.

28. Sertificējamajai ārstniecības personai ir tiesības iesniegt sertifikācijas iestādē vai Labklājības ministrijā sūdzību par sertifikācijas eksāmena norisi vai vērtējumu, kā arī sūdzību par lēmumu anulēt sertifikātu.

IV. Ārstniecības personas sertifikāta un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāta anulēšana

29. Ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu anulē tā sertifikācijas institūcija, kura ir izsniegusi attiecīgo sertifikātu.

30. Priekšlikumu par ārstniecības personas sertifikāta un ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcijā var iesniegt:

30.1. Labklājības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija;

30.2. Centrālā medicīnas ētikas komiteja;

30.3. ārstniecības personu profesionālās asociācijas;

30.4. slimokase;

30.5. tās medicīniskās iestādes vadītājs, kurā praktizē sertificētā ārstniecības persona.

31. Lēmumu par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcija rakstiski paziņo:

31.1. attiecīgajai ārstniecības personai;

31.2. Labklājības ministrijas Ārstniecības personu reģistram.

32. Sertificētajai ārstniecības personai ārstniecības personas sertifikāts vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts jānodod sertifikācijas institūcijai trīs darbadienu laikā pēc rakstiskā paziņojuma par sertifikāta anulēšanu saņemšanas dienas.

V. Pārejas jautājumi

33. Ārstniecības personu sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumiem nr.187 “Noteikumi par praktizēttiesīgu ārstu sertifikāciju” un Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumiem “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju” ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām.

34. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru kabineta noteikumus:

34.1. 1995.gada 4.jūlija noteikumus nr.187 “Noteikumi par praktizēttiesīgu ārstu sertifikāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 104.nr.);

34.2. 1995.gada 4.jūlija noteikumus nr.190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 103., 158.nr.; 1996, 177.nr.);

34.3. 1995.gada 10.oktobra noteikumus nr.297 “Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumos nr.190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju”” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 158.nr.);

34.4. 1996.gada 15.oktobra noteikumus nr.394 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumos nr.190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju”” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 177.nr.).

Ministru prezidents G.Krasts

Labklājības ministrs V.Makarovs

Pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 23.decembra noteikumiemNr.431

 

/Papildinātais Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis/s/

Sertifikāts

nr.______

	Ar šo sertifikātu						apliecina, ka
			(sertifikācijas iestādes nosaukums)
ārstniecības persona
		(vārds, uzvārds un personas kods)
ir pierādījusi savas zināšanas un iemaņas saskaņā ar
(programmas nosaukums)
sertifikācijas programmu un tai ir tiesības praktizēt
(pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes nosaukums)
Latvijas Republikas teritorijā līdz
				(sertifikāta derīguma termiņš)

Sertifikācijas institūcijas vadītājs

	(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Sertifikācijas eksāmens nokārtots	____________________	____.gada___.______
	(vietas nosaukums)

Labklājības ministrs V.Makarovs