Kad visas domas un darbi ir tīrumā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijā lauksaimniecība ir tradicionāla nozare, taču pašlaik tā ir sadrumstalota — gan ar mazām, gan ar lielām un spēcīgām zemnieku saimniecībām. Daudzviet lauksaimnieki meklē skaidrību, kā dzīvot un attīstīties turpmāk. Taču, kad laika kalendārs vēsta, ka klāt sējas laiks, tad zemkopja domas un darbi ir tīrumā, jo sirdsapziņa neļauj pavasarī neko nedarīt.

Citus gadus īstie sējas darbi sākušies aprīļa beigās vai maija sākumā, taču šopavasar dažviet sēja ir jau finiša taisnē. Lauksaimnieki atzīst, ka pašreizējie mainīgie klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi vasarāju sējai. Vairākas nedēļas intensīva rosība vērojama Kurzemē un Zemgales pusē, vēlāk sējas darbus uzsāka latgalieši. Arī šeit augsne jau ir pietiekami sausa, lai tehnika izbrauktu tīrumā. Tomēr precīzākas ziņas par to, cik ir apsēts šopavasar, tiks apkopotas tikai vasaras vidū.

SIA "Mārupe" galvenais agronoms Jānis Skapsts vēstī, ka saimniecībā jau apsēts vairums lauku — 112 hektāru rapša, 250 hektāru miežu, 100 hektāru auzu, iestādīti kartupeļi 70 hektāru platībā, tie vēl jāstāda 130 hektāros.

— Ja laiks būs labs, sēju beigsim divās nedēļās, — teica J.Skapsts. Protams, vēl nav sākts sēt griķus, taču tiem vēl ir laiks. Ziemas apstākļus labi izturējuši rudzi, tagad virsmēslojums iestrādāts 627 hektāru platībā. Viena no sāpīgākajām problēmām mārupiešiem ir nolietotā lauksaimniecības tehnika. Šis jautājums par iespēju saņemt subsīdijas jaunas tehnikas iegādei tiks risināts sadarbībā ar Zemkopības ministriju.

Pēc valsts labības ražošanas un patēriņa 2000.gada bilances datiem, šogad, iespējams, iesēs vairāk graudaugu nekā pērn. Kopējā graudaugu sējplatība 2000. gada ražai tiek lēsta 441,6 tūkstoši hektāru. Pērn tā bija 418,2 tūkstoši hektāru. Graudaugu vidējā ražība, cerams, arī būs augstāka nekā aizvadītajā gadā.

Līdz ar to varētu ievērojami palielināties kopraža. Speciālisti prognozē, ka tā sasniegs apmēram 944 tūkstošus tonnu. Pērn tika novākts ap 787 tūkstošiem tonnu graudaugu. Šīs, protams, ir tikai prognozes. Lielā mērā iznākums būs atkarīgs no laika apstākļiem un arī no tā, kā zemkopji kops sējumus. Nav noslēpums, ka daudzviet zemnieki pirms sējas nav pārbaudījuši sēklas kvalitāti, netiek izmantota sertificēta sēkla, tā iegādāta no nezināmiem tirgotājiem. Kvalitatīvas un pārbaudītas sēklas piedāvā Viļānu un Priekuļu selekcijas stacija, SIA "Latvijas šķirnes sēklas" u.c.

Vairāki zemnieki izteikušies, ka šogad ienesīga varētu būt šķirnes sēklas audzēšana un realizācija, jo ir saglabātas valsts subsīdijas sēklaudzētājiem. Uz atbalstu var pretendēt šķirnes sēklas audzētāji, kuri šā gada pirmajā pusē realizē no izlases līdz otrajam ataudzējumam (ieskaitot) atbilstoši pastāvošajiem sēklaudzēšanas noteikumiem sertificētu šķirnes sēklu. Par šķirnes sēklu realizāciju šā gada pirmajā pusē maksā subsīdijas. To apmērs, realizējot par supereliti augstākas kategorijas šķirnes sēklu, tiek palielināts par 50 procentiem attiecībā pret superelites sēklu. Šķirnes sēklu audzētāji par 2000.gada trešajā ceturksnī pārdotajiem ziemāju graudaugu kodinātām šķirnes sēklām var saņemt Ls 29 par tonnu, bet valsts rezervē par nekodinātām — Ls 19 par tonnu. Subsīdijas par ziemāju šķirnes sēklām izmaksā oktobrī.

Valsts atbalsts paredzēs arī par sēklaudzēšanas sējumos iesētu sertificētu šķirnes sēklu. Lauksaimnieki, kuri 2000.gada ražai sēklaudzēšanas laukos iesēja pašaudzētu graudaugu un pākšaugu sēklas materiālu un kuriem veikta lauku apskate, var saņemt Ls 19 par tonnu sēklaudzēšanas sējumos izsēto sēklu.

Daudzviet nobeigumam tuvojas cukurbiešu sēja. Ik gadu pieaug šīs kultūras vieta un nozīme lauksaimniecībā. Lai arī šogad kardināli mainīta cukurbiešu audzēšanas sistēma un noteiktas cukurbiešu audzēšanas kvotas, tas nav atturējis zemniekus no šīs nodarbošanās. Jelgavas cukurfabrikā interesi par sēklām un sējumu kopšanas līdzekļiem izrādījuši krietni vien vairāk zemnieku nekā iepriekš un iegādājušies nepieciešamo cukurbiešu audzēšanai aptuveni par 2 miljoniem latu.

Saulainais un sausais laiks veicina ne tikai kultūraugu augšanu, bet arī nezāļu veidošanos, tāpēc tīrumos tiek iestrādāts papildmēslojums. Tomēr ne visi zemnieki spēj to iegādāties, jo trūkst līdzekļu. Viens no iemesliem — daudzi pārstrādes uzņēmumi nesteidzas zemniekiem maksāt par pārdoto produkciju, tāpēc daudzviet, iespējams, netiek apstrādāta lauksaimniecības zeme. Bez šīm problēmām pastāv arī citas, piemēram, nereti zemniekiem nav informācijas par to, kā saņemt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensāciju. Noteikts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei (arī kultivētajām ganībām un pļavām) izlietoto degvielu akcīzes nodokli 2000. gadā atmaksās Ls 0,13 par litru, rēķinot 80 litrus dīzeļdegvielas uz vienu hektāru. Lai saņemtu akcīzes nodokļa atmaksu, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz atbilstoši dokumenti.

Ir prognozes, ka aizvien vairāk zemnieku turpmāk nodarbosies ar rapša audzēšanu. Pēc pašreizējām aplēsēm, šogad Latvijā ar vasaras rapsi varētu apsēt 7000–8000 hektāru zemes. No viena hektāra vidēji var iegūt ap 2500 tonnu vasaras rapša. Vēl ražīgāks ir ziemas rapsis, iespējams sasniegt pat līdz 3500 tonnām no viena hektāra. Latvijas zemniekiem nebūtu jāuztraucas par šīs produkcijas noieta tirgu. Rapsi tā neierobežotās izmantošanas dēļ labprāt iegādātos Vācijas lauksaimnieki. Marta beigās Latvijā uzturējās Ziemeļvācijas lauksaimnieku apvienības pārstāvji un piedāvāja Latvijas zemniekiem sadarbību šajā jomā. Vācieši ir gatavi iepirkt Latvijā izaudzētu rapsi un norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar lauksaimniecības tehniku. Pašlaik potenciālie pircēji ir gatavi maksāt

apmēram 350 Vācijas marku (ap Ls 100) par tonnu. Sadarbības partneriem nepieciešamas vismaz 1000—2000 tonnas, turpmāk rapša noiets Vācijā Latvijai varētu būt tikpat kā neierobežots. Zemnieku interese par piedāvāto sadarbību ir liela, vairāki rapša audzētāji aktīvi piedalīsies šajā projektā. Vācijas lauksaimnieki piedāvā mūsu zemniekiem iegādāties lietotu un jaunu tehniku uz līzinga noteikumiem (likme 9,9% gadā). Aizdevums par tehniku zemniekiem būs jāatdod triju līdz sešu gadu laikā. Vācu uzņēmējiem ir iecere Latvijā izvietot vairākas rapša kaltes, bet nākotnē uzcelt šeit rapša pārstrādes rūpnīcu. Pēc Latvijas zemnieku praktiķu vērtējuma šeit ir piemēroti klimatiskie apstākļi, lai audzētu rapsi. Šī kultūra ir rentabla, taču to nevar rēķināt pēc viena gada peļņas. Par izdevīgumu liecina kaut vai tas, ka rapša audzēšanā var izmantot standarta tehniku, to pašu, ko pielieto graudiem, ideāls naudas ienākums sezonas vidū, audzēšanai parasti ir līdzsvaroti laika apstākļi. Par rapša audzēšanu valsts maksā subsīdijas — Ls 20 par katru apsēto hektāru (jābūt apsētiem ne mazāk kā 3 hektāriem). Krietni lielākas subsīdijas saņem Eiropas valstu zemnieki, arī Lietuvā rapsis ir atzīta kultūra, tur iegūst vairāk nekā 60 tūkstošu tonnu rapša kopražas, apsēts 120 000 hektāru rapša. Savukārt Igaunijas eļļas ražotājfirma "Werol Tehased" iecerējusi importēt daļu nepieciešamo izejvielu arī no Latvijas. Uzņēmums slēdz piegādes līgumus tieši ar audzētājiem, kā arī piegādātājiem. Jāatzīmē, ka rapša sējumu palielināšana ir nepieciešama, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā. Ja Latvijā šī kultūra netiks audzēta, ES nepiešķirs kvotas, Latvijai iestājoties ES.

Dagnija Muceniece  — "Latvijas Vēstnesim"