Čīles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā

Hosē Gonji ( Jose Goņi ), — “Latvijas Vēstnesim”

Latvija savos neatkarības ieguvumos

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, mūsu saruna notiek gada nogalē, tāpēc vispirms lūdzu jūs sniegt aizvadāmā gada vērtējumu mūsu valstu divpusējo attiecību kontekstā.

— Es teiktu, ka pašlaik tās ir teicamā līmenī. Īpaši, ja ņem vērā, ka mūsu valstu attiecības ir pavisam jaunas — tās tika nodibinātas tikai 1991. gadā. Taču šajos sešos gados noticis tik daudz! Īpaši nozīmīgs, protams, bijis šis aizvadāmais gads, kad es kļuvu par Čīles vēstnieku Latvijā.

— Jāatzīst, ka daudziem Latvijā joprojām ir visnotaļ vienpusīgi priekšstati par Čīli, kas veidojušies vēl padomju propagandas iespaidā un saistīti ar kādreizējā prezidenta Aljendes valdīšanas laiku, kā arī ar cilvēka tiesību pārkāpumiem Pinočeta militārā režīma laikā. Diemžēl pārāk maz ir informācijas par Čīles pašreizējo, kā man zināms, ļoti dinamisko Čīles attīstību. Objektīva priekšstata izveidošanu apgrūtina arī plaši izplatītais virspusējais priekšstats par Latīņameriku kā nabadzīgu reģionu. Taču uz Čīli, manuprāt, tas nav attiecināms.

— Jā, jums ir taisnība. Mūsu ekonomika jau trīspadsmit gadus attīstās ļoti strauji ar gandrīz 7 % ikgada pieaugumu. Šajos trīspadsmit gados mūsu valsts ir divkāršojusi savu ražošanas kopapjomu. Šogad mūsu valsts ienākumi uz katru iedzīvotāju sasniegs 4 700 dolārus. Mūsu ekonomika ir plaši atvērta starptautiskai tirdzniecībai. 35 % no Čīles nacionālā kopprodukta apjoma tiek eksportēti, ieskaitot servisa sektoru, — pat 40 %. 35 % mūsu eksporta ir uz Eiropas Savienības valstīm. Uz Āzijas valstīm, galvenokārt Japānu, mēs eksportējam 33% no eksporta kopapjoma. Pārējā eksporta produkcija nonāk Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs. Mūsu ārējā tirdzniecība ir balstīta valsts atklātajā ekonomiskajā politikā. Mūsu muitas tarifi nepārsniedz 11% — tas attiecas uz visām precēm un visiem servisa veidiem. Tas ir viens aspekts.