Valsts prezidents GUNTIS ULMANIS: “Uz gadu sliekšņa vēlēsim veiksmi !”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidents Guntis Ulmanis intervijā Latvijas valsts radiofonam vakar, 29.decembrī, raidījumā “Pusdiena” pulksten 12.35

— Labdien, acīmredzot jau jāsaka tā — gads nu ir jau teju, teju pagājis, un mēs tikko vēl runājām ar prezidenta kungu par to, ka viņš ir noguris.

— Nav, nav, tik traki nav.

— Bet nu acīmredzot tas būtu tas svarīgākais, kam mēs šodien gribētu pievērsties — izskatīt, kāds tad ir bijis šis aizgājušais gads, kas ir bijis labs, kas ir bijis slikts, un varbūt arī nedaudz kritiskāk paskatīties uz sevi un pēc tam jau varbūt nedaudz paskatīties arī nākamajā gadā. Cik es saprotu, tad nākamo reizi mēs prezidentu šeit, radiostudijā, redzēsim tikai janvāra beigās, tātad pēc mēneša. Un droši vien atskatoties sāksim tā pavisam vispārīgi. Atskatoties uz aizgājušo gadu — ja jums jāsaka, kāds tad tas ir bijis?

— Cik cilvēku, tik domu. Šodien, cienījamie klausītāji, es nepretendēju, lai katrs klausītājs mātu man ar galvu uz vienu vai otru pusi, bet katrā ziņā šis gads manā uztverē ir bijis darbīgs, intensīvs. Nav izpalikuši rezultāti, un ir jau šie rezultāti noskaitīti: gan nacionālais kopprodukts, gan inflācija, gan citi ekonomiskie rādītāji, gan mūsu kredītreitingi. Visi šie rādītāji ir kļuvuši stipri pozitīvāki. Bet klausītājs jau dod uzreiz pretjautājumu — bet kā es to esmu sajutis, kā es esmu to redzējis, dzirdējis vai izbaudījis savā kabatā vai savā dzīvē? Un aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju tomēr šo gadu vērtē kā tādu, kas viņu dzīvē uzlabojumu nav devis. Un tas manī rada pārdomas un ļoti intensīvu noskaņojumu šā gada pēdējās dienās, jo acīmredzot ir par maz vien domāt par makroekonomiku, par kopējo visu situāciju, ir jādomā arī, kā šie visi rādītāji kļūtu par tiešām iespaidīgiem rādītājiem, ja ne katram iedzīvotājam, tad lielākai daļai iedzīvotāju.

Mani iepriecina tas, ka 76 procenti iedzīvotāju paļaujas tikai uz sevi, pēc aptaujas, kā mēs redzējām iepriekšējās dienās. Un tai pašā laikā dara uzmanīgu tas, ka liela daļa iedzīvotāju, vērtējot, kā bija pirms desmit gadiem un kā tagad ir, gandrīz sadalās uz pusēm, daļa uzskata, ka tagad ir labāk, un gandrīz tikpat liela daļa uzskata, ka toreiz bija labāk. Atkal ir secinājums — kāpēc mēs esam bijuši tik kūtri, izskaidrojot savu politiku vai arī praktiskajā darbībā, ka cilvēki nav jutuši šo pozitīvo pārmaiņu laiku, kad esam kļuvuši brīvi, kad mēs esam savā pārliecībā brīvi, savā darbībā brīvi, savos uzskatos brīvi, savās diskusijās brīvi un ka mēs varam veidot savu brīvu valsti un savu brīvu dzīvi.