Par korupciju Latvijā

Sabiedrība par atklātību - DELNA. Pētījums "Korupcijas seja Latvijā" 2000.gada aprīlis

Saturā

Ievads
Pētījuma mērķi un uzdevumi	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījumā izmantotās metodes	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
Pētījuma rezultātu izkārtojums
1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par
korupcijas būtību, pastāvēšanas
priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm
1.1. Kas ir korupcija	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai	"LV" nr.142/144, 13.lpp.
1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem citu
valstu pozitīvo pieredzi"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus
korupcijas attīstībai"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme
pret valsti, kurā tie dzīvo?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta
korupcijas novēršanā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas
un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko
izaugsmi?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?"	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.5. Korupciju veicinošie faktori	"LV" nr.142/144, 14.lpp.
1.6. Korupcijas attīstības tendences	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2. Korupcijas izplatība
2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un
sabiedriskajām institūcijām	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu
godīguma novērtējums	"LV" nr.151/153, 10.lpp.
2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme
pret iedzīvotāju problēmu risināšanu	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.4. Ceļu policija	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.5. Valsts izglītības institūcijas	"LV" nr.151/153, 11.lpp.
2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests
2.3.7. Zemes dienests
2.3.8. Muita
2.3.9. Pārējās iestādes
2.4. Respondentu pieredze saskarsmē ar valsts vai
pašvaldību iestādēm
2.5. Respondentu uzskati par Latvijas ierēdņu korumpētības pakāpi
2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā veikt
ārpuskārtas maksājumus
2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā
2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana
2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs
2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai tehniskā apskate (CSDD)
2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā
2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju
2.6.7. Pārējās problēmas
2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt aptaujāto problēmas
3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums
3.1. Korupcijas ietekme uz valsti
3.2. Respondentu uzskati par to, kam jāuzņemas
galvenā loma cīņā pret korupciju
3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei
cīnīties ar korupciju
3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums
4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums
5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar
Pasaules Bankas aptauju
5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums
5.2. Korupcijas situācijas novērtējums
5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu un
valdības vēlmi cīnīties ar korupciju
5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums
6. Secinājumi
Aivita Putniņa.
Iedzīvotāju personiskā pieredze un priekšstati
par korupciju Latvijā
Ievads
1. Korupcijas definīcija
2. Korupcija un morāle
3. Korupcijas prakse
4. Korupcijā iesaistītie aģenti
5. Zināšanas un vara
6. Informācija un tās kanāli
Nobeigums
Ieteikumi korupcijas apkarošanas pasākumiem
Klāvs Sedlenieks.
Lietderīgā korupcija: Latvijas iedzīvotāju uzskati
par valsti un tirgu
1. daļa. Teorētiskie apsvērumi
Brīvais tirgus un demokrātija
2. daļa. Pētījuma rezultātu analīze
Attieksme pret valsti
Valsts kā institūcija
Attieksme pret valsts pārstāvjiem: lobisms ir korupcija
Tirgus pret valsti
Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi
uz valsts attīstību
Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi
uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm
Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts
Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda
Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos
Atbildība par korupciju valstī
Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un korupciju
Secinājumi
Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu
Pieminētā literatūra
LNKA. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos
korupcijas jomā
LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.
Ieskats preses publikācijās

Turpinājums. Sākums -

"LV" nr.142/144, 20.04.2000.

1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par korupcijas būtību, pastāvēšanas priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm

1.5. Korupciju veicinošie faktori

18. Zemās prasības ierēdņiem, kontroles trūkums

Vidējais vērtējums 4.22.

Šis visādā ziņā ir ļoti būtisks apgalvojums un ļoti augstais atbalsts - 4.22 balles, kas izteikts lielā vienprātībā, neatkarīgi no aptaujāto daudziem demogrāfiskiem parametriem, liecina par nepieciešamību paaugstināt prasību līmeni un uzlabot kontroli pār ierēdņu darbu.

35.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

19. Zemais savu tiesību zināšanu līmenis iedzīvotāju vidū

Vidējais vērtējums 3.80.

Visvairāk par to izteikušies aptaujātie bez LR pilsonības (3.94) tādēļ tam jāpiegriež vērība veicot informatīvo darbu.

36.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

20. Iedzīvotāju bailes no amatpersonām, kā sekas atklātuma trūkumam

Vidējais vērtējums 3.56.

Salīdzinot ar vīriešiem (3.47 balles), šim apgalvojumam vairāk piekrīt sievietes (3.65 balles).

37.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

 

Kopumā var teikt, ka korupcijas cēloņi Latvijā ir daudzveidīgi, to izpausmes formas, intensitāte un sekas ir saistītas ar konkrētu saimniecisko vai sabiedrisko aktivitāšu jomu. Daudzpolārā sabiedrības struktūra sniedz arī daudzspektrainu korupcijas cēloņu atainojumu. Korupcijas cēloņu ietekmes mazināšanu un novēršanu ir iespējams reducēt uz diviem aspektiem:

- veicot speciālu preventīvo darbu un tā mazinot ietekmi kopumā;

- realizējot sabiedrības tiesiskās izglītības un integrācijas programmas ir jāņem vērā atbilstošo sociālo grupu korupcijas un tās cēloņu vērtējums.

1.6. Korupcijas attīstības tendences

Respondentiem tika piedāvāti dažādu atbilžu varianti par to, vai problēmas, kas saistītas ar augsta līmeņa korupciju , pēc viņu domām pēdējo 4 gadu laikā ir:

- lielā mērā palielinājušās	27.9% no visiem aptaujātajiem
- nedaudz palielinājušās	22.1%
- palikušas nemainīgas	28.1%
- nedaudz samazinājušās	4.9%
- lielā mērā samazinājušās	0.4%
- nezin	16.6%

Summējot piekrītošās atbildes iegūstam, ka problēmas palielinājumam piekrīt 50.0% no visiem aptaujātajiem, ka paliekusi nemainīga - 28.1%, bet samazinājumam tikai 5.3% aptaujāto.

Analizēts to aptaujāto sadalījums, kas uzskata, ka problēmas ir palikušas nemainīgas, bija interesanti noskaidrot, kas ir šie aptaujātie, jo vairums tomēr uzskatīja, ka problēma pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies.

38.zīmējums

Respondentu sadalījums pa vecuma grupām

(% no tiem, kas uzskatīja, ka korupcijas līmenis ir nemainīgs)

Uzskatu, ka problēmas ir palielinājušās, galvenokārt atbalsta aptaujātie ar augstāko izglītību (39.zīm.).

39.zīmējums

Problēmas palielinājuma atbalstītāju sadalījums atkarībā no izglītības

(% no aptaujātajiem katrā izglītības grupā)

Rīgā dzīvojošajiem aptaujātajiem problēmas pieaugumu atbalsta 48.4%, Vidzemē - 53.4%, Kurzemē - 42.1%, Zemgalē - 56.0% un Latgalē - 47.4%.

Tā kā iepriekšējais jautājums aptvēra tikai augsta līmeņa korupciju, tad vēlējāmies noskaidrot arī to, ko respondenti domā par kukuļdošanu (zemākā līmeņa korupciju) un tās tendencēm pēdējo 4 gadu laikā. Atbildes uz jautājumu, vai pēc Jūsu domām, problēmas, kas saistās ar kukuļdošanu (zemākais līmenis) pēdējo četru gadu laikā ir sadalītas sekojoši:

- lielā mērā palielinājušās	18.4% no visiem aptaujātajiem
- nedaudz palielinājušās	25.5%
- palikušas nemainīgas	34.6%
- nedaudz samazinājušās	6.6%
- lielā mērā samazinājušās	0.8%
- nezin	14.2%

Summējot piekrītošās atbildes iegūstam, ka problēmas palielinājumam piekrīt 43.9%% no visiem aptaujātajiem, ka paliekusi nemainīga - 34.6%%, bet samazinājumam tikai 7.3% aptaujāto.

No respondentiem, kas uzskata, ka problēmas ir palielinājušās , 44,4% ir vīrieši, bet 43,4% sievietes.

Kukuļošanas problēmas pieaugumam piekrīt galvenokārt vidējās vecuma grupas pārstāvji (40.zīm.).

40.zīmējums

Kukuļošanas pieauguma atbalstītāju sadalījums pa vecuma grupām

(% no aptaujāto skaita katrā vecuma grupā)

Sadalījums pa reģioniem ir visai līdzīgs, nedaudz mazāk šīs problēmas pieaugumam piekrīt Zemgalē - 28.6% no visiem Zemgalē aptaujātajiem.

2. Korupcijas izplatība

2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām

Pētot dažādu sociālo parādību, tai skaitā korupcijas, izplatību, ne vienmēr tiešie jautājumi sniedz pietiekamu pārskatu par reālo situāciju. Tādēļ ticamības paaugstināšanai aptauju anketās bieži vien tiek iekļauti jautājumi, kas netieši raksturo pētāmās parādības līmeni un izplatību. Dotajā pētījumā iedzīvotāju uzticēšanās, vai neuzticēšanās, dažādām institūcijām var norādīt uz iespējamo korumpētību, kā neuzticības cēloni iestādes darbiniekiem. Ņemot to vērā, viens no būtiskākajiem aptaujas jautājumiem bija iedzīvotāju uzticības noteikšana dažādām valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un masu saziņas iestādēm un organizācijām. Aptaujas rezultāti parādīja, ka visvairāk uzticas masu informācijas līdzekļiem (presei, radio, televīzijai), kurai uzticas nedaudz vairāk kā divas trešdaļas no aptaujātajiem - 69,0 % (41.zīm.).

41.zīmējums

Iedzīvotāju uzticēšanās dažādām valsts,

pašvaldību, sabiedriskajām un citām institūcijām

(% no visiem respondentiem)

Pētījuma rezultātu sīkāka analīze liecina, ka sievietes izteikušas lielāku uzticību iestādēm nekā vīrieši, jo 71,4% sieviešu uzticas masu saziņas līdzekļiem, 51,9% - sabiedriskajām organizācijām un 50,0% - pašvaldībām. Vīrieši vairāk uzticas Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām un tām pakļautajām institūcijām.

Uzticību Saeimai visvairāk ir izrādījuši tie respondenti, kas strādā valsts vai pašvaldību iestādēs (51,8%), kā arī tie, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zvejniecībā (52,0%), veselības aizsardzības un sociālās aprūpes sfērā (50,4%). Tajā pašā laikā vismazāk Saeimas darbībai uzticas personas, kas nodarbinātas būvniecībā (26,2%), kultūras, reliģiskās vai nevalstiskās organizācijās (32,6%), kā arī izglītības sfērā (40,9%).

Ticība parlamentam ir lielāka privātajā uzņēmējdarbības sfērā iesaistītajiem darbiniekiem.

Atkarībā no nodarbinātības rakstura visaugstākais uzticības potenciāls ir skolniekiem, studentiem, speciālistiem un kalpotājiem (50,0%, 46,5% un 46,1%), bet viszemākais strādniekiem (39,2%). Saeimai visvairāk neuzticas mājsaimnieces un sievietes, kas atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā (60,3%), kā arī bezdarbnieki (51,0%).

Atkarībā no ienākumu lieluma likumdevējam visvairāk uzticas respondenti ar relatīvi vidējiem ienākumiem 43-84 Ls (48,2%), bet neuzticas ar zemiem ienākumiem - zem 42 Ls uz vienu ģimenes locekli (55,8%).

Saeimai visvairāk Latvijā uzticas Zemgales novadā (59,8%), bet vismazāk Rīgā (36,3%) un Kurzemē (39,4%). Vidējais uzticamības rādītājs Latvijā ir 44,7%.

Interesanti dati ir iegūti attiecībā uz uzticēšanos dažādām institūcijām Latvijas novados (11.tab.).

11.tabula

Uzticēšanās dažādām institūcijām Latvijas novados

Institūcija	Visvairāk uzticas	Vismazāk uzticas	Vidējais rādītājs
Ministru kabinets	Vidzeme (47,1%)	Rīga (34,4%)	41,0%
(valdība)	Zemgale (47,8%)	Latgale (36,9%)
Masu saziņas	Zemgale (81,0%)	Rīga (60,6%)	69,0%
līdzekļi	Vidzeme (75,5%)	Latgale (65,2%)
Sabiedriskās	Zemgale (61,2%)	Rīga (44,0%)	50,7%
organizācijas	Vidzeme (53,5%)
Politiskās partijas	Latgale (22,5%)	Rīga (36,4%)	48,8%
	Vidzeme (33,5%)
Pašvaldības	Zemgale (59,8%)	Rīga (36,4%)	48,8%
	Kurzeme (57,7%)
Ministrijas un tām	Rīga (28,0%)	Kurzeme (37,3%)	33,4%
padotās iestādes		Zemgale (37,6%)

Visvairāk respondentu uzticas masu informācijas līdzekļiem un sabiedriskajām organizācijām, t.i. - vairāk nekā puse respondentu. Salīdzinoši daudz uzticas arī pašvaldībām - 48,7% aptaujāto iedzīvotāju.

Vismazāk iedzīvotāji uzticas politiskajām partijām, kuru darbībai neuzticas trīs no četriem respondentiem (74,8% aptaujāto) bez tam vairāk nekā puse aptaujāto neuzticas Ministru kabinetam (valdībai) - (53,7%), ministrijām un tām pakļautajām iestādēm (52 %), kā arī Saeimai (50,9 %).

Tā kā iedzīvotāji reti saskaras ar sabiedrisko organizāciju vai ministriju un tām padoto iestāžu darbību, tādēļ arī bieži netika atbildēts uz šo jautājumu: 14,9% aptaujāto neatbildēja par sabiedriskajām organizācijām un 14,05% - par uzticēšanos ministrijām.

Augsta iedzīvotāju uzticēšanās ir nepieciešama sabiedrisko organizāciju un pašvaldību darbībai, kurām respondenti tomēr pietiekoši neuzticas. Valsts institūciju un iestāžu darbībās (Saeimas, Ministru kabineta un tai paļautajām iestādēm) pietrūkst nepieciešamā caurspīdīguma izstrādājot un pieņemot likumprojektus, lēmumus un noteikumus. Šajā procesā nepietiekoši tiek ietvertas iedzīvotāju intereses.

2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu godīguma novērtējums

Šo jautājumu uzdevām, lai noskaidrotu, ko respondenti domā par to, cik godīgas ir nosauktās institūcijas attiecībā uz kukuļņemšanu (42.zīm.). Tālāk apskatīsim katru institūciju atsevišķi, sākot ar to institūciju, kura saņēmusi viszemāko pozitīvo vērtējumu un virzoties uz pozitīvāk novērtēto pusi.

42.zīmējums

Respondentu viedoklis par valsts un sabiedriskās iestādēs

strādājošo godīgumu Latvijā

(% no visiem respondentiem; iespējamas vairākas atbildes)

Par visnegodīgāko iestādi respondenti uzskata muitu - 73,3% aptaujas dalībnieku uzskata, ka tā ir ļoti negodīga un diezgan negodīga, bet tikai 3,9% (!) respondentu ir atbildējuši, ka muita ir ļoti godīga un diezgan godīga. Dažādos valsts reģionos aptaujāto domas par muitas darbu ir visai līdzīgas (43.zīm.). Izņēmums ir Zemgale, kur aptaujātie dod pozitīvāku vērtējumu šīs institūcijas darbībai.

 

 

43.zīmējums

Aptaujāto vērtējums muitas darbībai atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Tātad, redzam, ka visnegatīvākais uzskats par muitu ir Kurzemē - tur 76,4% aptaujāto respondentu uzskata, ka muita ir negodīga, kaut gan turpat Kurzemē ir arī vislielākais respondentu skaits, kas uzskata, ka muita ir godīga.

Otrā pēc kārtas iestāde, kuru vismazāk respondentu uzskata par godīgu ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūra - tikai 4,2% respondentu to uzskata par ļoti godīgu un diezgan godīgu. Tajā pašā laikā 55,4% respondentu ir pārliecināti, ka tā ir ļoti negodīga vai diezgan negodīga iestāde.

44.zīmējums

Aptaujāto vērtējums par Valsts nekustāmā īpašuma aģentūras darbību

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

No šī zīmējuma redzam, ka visvairāk respondentu, kas Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA) uzskata par godīgu dzīvo Latgalē, bet visvairāk to, kas VNĪA uzskata par negodīgu ir Rīgā. To varbūt izskaidro fakts, ka Rīgas iedzīvotājiem ir vairāk pieejama informācija, nekā citu rajonu iedzīvotājiem.

Trešā pēc kārtas iestāde, par kuru vismazāk respondentu ir izteikušies, ka tā ir godīga, ir Lattelekom - tikai 4,7% no visiem aptaujātajiem to uzskata par godīgu, bet 69,4% - par negodīgu.

45.zīmējums

Respondentu uzskati par Lattelekom atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Īpatnēji, ka tieši Zemgalē ir vislielākais skaits respondentu, kas uzskata, ka Lattelekom ir ļoti negodīga vai diezgan negodīga iestāde, bet noteikti jāņem vērā tas, ka lauku rajonos ir ievērojami mazāk telefona abonentu.

Ceturtā iestāde, par kuru respondenti vismazāk ir teikuši, ka tā ir godīga - ir Privatizācijas aģentūra - jo tikai 5,7% aptaujāto ir atbildējuši, ka tā ir godīga, bet 58,4% - ka tā ir negodīga iestāde.

46.zīmējums

Aptaujāto vērtējums Privatizācijas aģentūras darbībai

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Arī šajā gadījumā Zemgalē ir vislielākais to respondentu īpatsvars, kas šo iestādi vērtē negatīvi.

Piektajā vietā ir Amatpersonas ar tiesībām izsniegt licences , kuras par godīgām nosaukuši 5,9% respondentu, bet 46,7% tās atzīst par negodīgām (47.zīm.).

 

47.zīmējums

Respondentu uzskati par amatpersonām ar tiesībām izsniegt licences

atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Sestajā vietā ir Ceļu policija , kas vienlaicīgi ir saņēmusi arī otro negatīvāko vērtējumu, jo 71,1% respondentu to uzskata par negodīgu, bet tikai 6% - par godīgu.

Šādi rezultāti pilnībā atbilst arī atbildēm uz citiem jautājumiem šajā aptaujā, kā arī citām, dažādos laikos veiktajām aptaujām.

48.zīmējums

Aptaujāto uzskati par Ceļu policijas darbību atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Analizējot respondentu uzskatus atkarībā no reģiona, kurā tie dzīvo, ir skaidrs, ka uz lielā negatīvo atbilžu skaita fona, ir diezgan īpatnēji, ka Zemgalē Ceļu policiju par godīgu uzskata salīdzinoši visvairāk respondentu - 14%.

Tātad muita (3,9%), VNĪA (4,2%), Lattelekom (4,7%), Privatizācijas aģentūra (5,7%), amatpersonas ar tiesībām izsniegt licences (5,9%) un ceļu policija (6%) ir tās 6 institūcijas, par kurām vismazāk respondentu ir izteikušies, ka tās ir godīgas. Vairums no tām ir iekļuvušas arī 6 par visnegodīgākajām iestādēm atzīto institūciju skaitā: muita (73,3%), ceļu policija (71,1%), Privatizācijas aģentūra (58,4%), Lattelekom (55,4%). Latvenergo un tiesas saņēma augstāku pozitīvo vērtējumu, tomēr negatīvais vērtējums arī ir ļoti augsts - 52,2% un 47,6% attiecīgi. Pārējo iestāžu secību šajā godīgo un negodīgo iestāžu sarakstā varat atrast šī jautājuma apraksta sākumā.

Par trīs godīgākajām iestādēm tiek nosauktas TV, radio un baznīca.

Televīziju par godīgu uzskata 50,1% respondentu, bet par negodīgu - 8,9%. Vispozitīvāko vērtējumu dod Zemgales ļaudis, bet visnegatīvāko - Rīga iedzīvotāji (49.zīm.).

49.zīmējums

Aptaujas dalībnieku uzskati par Televīzijas darbu

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Radio par godīgu uzskata 57,8% no visiem aptaujātajiem, bet par negodīgu - 5,7% aptaujāto. Tāpat kā televīziju, arī radio godīgumu visvairāk ir atzīmējuši Zemgales pusē, bet rīdzinieki to vērtē visnegatīvāk (50.zīm.).

Pēc šiem rezultātiem varam teikt, ka vismaz divi masu mēdiju veidi (izņemot presi) ir iekļauti godīgāko iestāžu trijniekā Latvijā.

50.zīmējums

Respondentu uzskati par radio

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Baznīca ir iestāde jeb institūcija, ko visvairāk respondentu Latvijā atzīst par godīgu un nepiekukuļojamu - tā domā 65% respondentu. Tas izskaidrojams ar baznīcas mērķiem, tie pārsvarā ir nemateriāli un tāpēc kukuļošana vai pārkāpumi tur ir iespējami retāk nekā citās iestādēs. Lai arī tā, tomēr 5,6% aptaujāto uzskata, ka arī baznīca var būt negodīga.

51.zīmējums

Respondentu uzskati par baznīcu atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem iedzīvotājiem)

Tas apliecina, ka no visas Latvijas tieši Zemgalē ir vislielākais to respondentu īpatsvars, kas baznīcu uzskata par godīgu un neuzpērkamu (51.zīm.).

2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme pret iedzīvotāju problēmu risināšanu

Respondentiem uzdevām šī bloka jautājumus tāpēc, lai noskaidrotu, kāda ir viņu pieredze kontaktos ar valsts un pašvaldību iestādēm. Atbildes analizētas, aprēķinot procentus no aptaujāto skaita, kas ir kontaktējušies ar konkrēto iestādi.

Vispārējam ieskatam jāatzīmē, ka visvairāk respondentu (53%) ir kontaktējušies ar valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēm, tālāk seko tie, kas ir kontaktējušies ar vietējām pašvaldībām un to namu pārvaldēm (47,6%), ar CSDD (automobiļu reģistrācija un tehniskā apskate) (35,7%), 29,3% ar ceļu policiju, 27,9% ar valsts izglītības institūcijām, 23,5% ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet 23,4% ar Zemes dienestu.

Vismazāk pozitīvu vērtējumu ir saņēmusi ceļu policija, jo tikai 41.2% no tiem, kuriem nācās saskarties ar šo institūciju, ir iztikuši bez neoficiāliem maksājumiem vai dāvanas (52.zīm.). Muita un institūcijas, kurām ir tiesības izsniegt atļaujas un licences, ir nākamās negatīvajā tabulas galā.

52.zīmējums

Aptaujāto īpatsvars, kuriem kontaktējoties ar konkrēto iestādi

nekad nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas

(% no tiem, kas kontaktējās ar konkrēto iestādi)

 

 

2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes

Ar šīm iestādēm ir kontaktējušies visvairāk respondentu - 53%.

Salīdzinot ar aptaujāto vidējo sadalījumu, veselības aprūpes iestādes nedaudz biežāk ir apmeklējušas sievietes ((53.4% sieviešu visu respondentu skaitā) un 59.2% no visām sievietēm ir kontaktējušās ar medicīnas aprūpes iestādēm) . Sadalījums pa vecuma grupām ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam, tāpat kā sadalījums pēc tautības un iegūtās izglītības.

Aptaujāto, kas kārtojuši darīšanas valsts un pašvaldības aprūpes iestādēs, sadalījums pa reģioniem arī atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem.

Rezultātu vērtēšana izdarīta ņemot par pamatu to aptaujāto sadalījumu pēc dažādiem rādītājiem, kuri bija kontaktējušies ar konkrēto institūciju.

39,4% no respondentiem, kas kontaktējušies ar veselības aprūpes iestādēm ir bijuši apmierināti ar tajās saņemto pakalpojumu kvalitāti, 35,9% respondentu attieksme ir neitrāla, 13,9% - ir bijuši neapmierināti, 7,5% ļoti apmierināti, bet 2,4% - ļoti neapmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Summējot pozitīvās un negatīvās atbildes, varam secināt, ka ar pakalpojumu kvalitāti apmierināto ir bijis ievērojami vairāk nekā neapmierināto (53.zīm.).

 

53.zīmējums

Aptaujāto attieksme pret veselības aprūpes iestāžu

sniegto pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

Analizēsim sīkāk to respondentu atbildes, kuri bijuši neapmierināti ar pakalpojumu kvalitāti valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs (16,4% no tiem, kas kontaktējušies ar šīm iestādēm).

62,6% no šiem respondentiem ir sievietes, pie tam 29,3% respondentu vecāki par 55 gadiem. 37,6% no šiem respondentiem dzīvo Rīgā, 20,2% - Vidzemē, 19,7% - Zemgalē, 15,0% - Latgalē, bet 7,5% - Kurzemē.

40,3% no respondentiem, kas kontaktējušies ar veselības aprūpes iestādēm, ir bijuši apmierināti ar apkalpošanas ātrumu, 35,9% respondentu ir neitrāla attieksme pret apkalpošanas ātrumu, bet 21,5% - nav bijuši apmierināti ar apkalpošanas ātrumu.

69,5% no respondentiem, kas kontaktējušies ar valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēm, ir atbildējuši, ka viņiem nekad nav bijis nepieciešams neoficiāls maksājums vai dāvanas šajās iestādēs.

24,8% respondentu atbild, ka dažkārt tomēr ir bijis nepieciešams neoficiāls maksājums vai dāvanas, bet 5,7% apgalvo, ka šādi neoficiāli maksājumi vai dāvanas ir bijušas nepieciešamas katru vai gandrīz katru reizi.

54.zīmējums

Vienā reizē nepieciešamo summu sadalījums veselības aprūpes iestādēs

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

55.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam veselības aprūpes iestādēs,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

Analizēsim sīkāk respondentu atbildes, kuriem katru vai gandrīz katru reizi ir bijuši nepieciešami neoficiālie maksājumi (5,7%).

63,9% no šiem respondentiem ir sievietes, 35% respondentu ir vecumā no 35-44 gadiem, bet 23,3% - vecāki par 55 gadiem, 36,7% no tiem dzīvo Rīgā, 20% - Latgalē, 15% - Kurzemē vai Zemgalē, bet 13,3% - Vidzemē.

Saskaitot kopā tos respondentus, kam neoficiālie maksājumi vai dāvanas ir bijuši nepieciešami dažkārt vai katru reizi, iegūstam, ka 30,5% respondentiem vismaz dažas reizes ir nācies sastapties ar situāciju, kurā nepieciešama dāvanu vai neoficiālu maksājumu došana.

Vidēji vienā reizē nepieciešamo summu sadalījums liecina, ka visizplatītākā kukuļošanas summa ir līdz 29Ls ( 56.zīm.):

56.zīmējums

Vienā reizē nepieciešamo summu sadalījums

( % no aptaujātajiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

Tā nav tik liela summa, lai daudzi to nevarētu atļauties, taču neapšaubāmi, ir liela daļa cilvēku (sevišķi vecu), kam arī šāda summa ir un būs nesamaksājama.

2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes

Ar šīm iestādēm ir kontaktējusies otrā lielākā respondentu grupa - 47,6% respondentu.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar vietējās pašvaldības iestādēm vai to namu pārvaldēm ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pa vecuma grupām, gan pēc tautības un iegūtās izglītības. Arī sadalījums pa reģioniem atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem.

Neskatoties uz to, rezultātu vērtēšana izdarīta ņemot par pamatu to aptaujāto sadalījumu pēc dažādiem rādītājiem, kuri bija kontaktējušies ar konkrēto institūciju.

Ar pašvaldībās un to namu pārvaldēs sniegto pakalpojumu kvalitāti ļoti apmierināti bijuši tikai 4% no respondentiem, kuri kontaktējušies ar minēto iestādi. 28,3% palikuši apmierināti, 41,1% - neitrāla attieksme, 20,5% - neapmierināti, bet 5,5% - ļoti neapmierināti (57.zīm.).

Ar apkalpošanas ātrumu ļoti apmierināti bijuši tikai 3,9% respondenti, 26,6% bijuši apmierināti, neitrāla attieksme pret apkalpošanas ātrumu bijusi 38,4% respondentu, neapmierināti bijuši 23,5%, ļoti neapmierināti - 6,5% respondentu. Grupējot atbildes, iegūstam sekojošu ainu:

57.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam

vietējās pašvaldībās vai to namu pārvaldēs

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

Tātad, varam secināt, ka, kontaktējoties ar pašvaldībām un to namu pārvaldēm, respondenti ir vairāk neapmierināti ar apkalpošanas ātrumu nekā ar pakalpojumu kvalitāti.

Analizējot šos abus jautājumus, jāsaka, ka visai līdzīgas tendences atklājas, izvērtējot sīkāk respondentu vecumu, izglītību, dzimumu, ienākumus.

58.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei

vietējās pašvaldībās vai to namu pārvaldēs, atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

No šī zīmējuma varam secināt, ka visumā rādītāji ir visai līdzīgi, taču vislielākās atšķirības apmierināto un neapmierināto skaitā ir Rīgā.

59.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam

vietējās pašvaldībās vai to pārvaldēs atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

60.zīmējums

Summas, kas respondentiem bija jāmaksā 1 reizē

pašvaldībās vai to namu pārvaldēs

(% no aptaujāto skaita, kas kontaktējās ar konkrēto institūciju katrā reģionā)

Uz jautājumu par to, vai šajā institūcijā bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 87,8% respondentu ir atbildējuši - nekad, 10,7% respondenti dažreiz sastapušies ar situāciju, kad jādod dāvanas vai neoficiāli maksājumi, bet 1,5% katru vai gandrīz katru reizi kontaktējoties ar šīm iestādēm ir bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas.

Tātad, secinot varam teikt, ka attiecībā uz namu pārvaldēm un pašvaldībās salīdzinot ar veselības aprūpes iestādēm, vairāk ir respondentu, kuriem kontaktējoties ar namu pārvaldēm vai pašvaldībām nekad nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas.

Zemais iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar minēto pakalpojumu kvalitāti liecina, ka tā ir potenciāla vide, kur var pastāvēt korupcija kā līdzeklis savu darījumu kvalitātes uzlabošanai.

2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)

Ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (automobiļu reģistrāciju un tehnisko apkopi) ir kontaktējušies 35,7% aptaujāto.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar CSDD ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pa vecuma grupām, gan pēc tautības un iegūtās izglītības. Arī sadalījums pa reģioniem atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem. Atšķirības ir tikai vīriešu pārsvarā (46,6% (vīrieši no visiem respondentiem) un 60.1% (no aptaujātajiem vīrieši, kas kontakjtējušies ar CSDD) attiecīgi).

Neskatoties uz to, rezultātu vērtēšana izdarīta ņemot par pamatu to aptaujāto sadalījumu pēc dažādiem rādītājiem, kuri bija kontaktējušies ar konkrēto institūciju.

Uz jautājumu par to, cik apmierināti respondenti ir bijuši ar pakalpojumu kvalitāti CSDD, tikai 7,7% respondentu ir atbildējuši, ka ir bijuši ļoti apmierināti, 46,8% ir atzinuši, ka palikuši apmierināti, 31,4% - palikusi neitrāla attieksme, 11,1% respondentu ir bijuši neapmierināti, bet 1,8% - ļoti neapmierināti.

Ar apkalpošanas ātrumu ļoti apmierināti bijuši 7,4%, apmierināti - 41%, neitrāla attieksme ir 33,7%, neapmierināti - 12,8%, bet ļoti neapmierināti - 3,0%.

Grupējot pozitīvās un negatīvās atbildes, redzam, ka arī šajā gadījumā apmierināto personu ir bijis vairāk nekā neapmierināto.

61.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam CSDD

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi)

Sīkāk analizēsim respondentus, kuri kontaktējušies ar CSDD pa reģioniem, lai noskaidrotu, kurā reģionā viskvalitatīvāk un ātrāk darbojas attiecīgās iestādes.

 

62.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei CSDD,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

63.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam CSDD,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

Šeit redzam, ka vislielākās atšķirības starp apmierinātajiem un neapmierinātajiem gan attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti, gan apkalpošanas ātrumu, ir vērojamas Rīgā.

Uz jautājumu par to, vai šajā institūcijā (CSDD) bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 4,6% respondentu ir atbildējuši - katru vai gandrīz katru reizi, 18,9% ir atbildējuši, ka šāda situācija dažkārt ir bijusi, bet 76,5% ir atzinuši, ka nekad nav saskārušies ar šādu situāciju.

Visā visumā, jāsaka ka situācija CSDD un respondentu attieksme pret to liecina, ka respondenti ir vairāk neapmierināti ar apkalpošanas ātrumu nekā ar pakalpojumu kvalitāti.

Grupējot datus par vienā reizē nepieciešamo maksājumu summām šajā iestādē, redzam, ka pārsvarā tas ir kukulis līdz 20Ls vērtībai, bet visizplatītākā summa - 6 - 20Ls (64.zīm.).

64.zīmējums

Maksājumu summas, kas bija nepieciešamas vienā reizē CSDD

(% no aptaujātajiem, kuriem kontaktējoties ar CSDD dažkārt vai katru reizi

bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas)

2.3.4. Ceļu policija

Ar Ceļu policiju ir kontaktējusies 29,3% respondentu.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar Ceļu policiju ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pa vecuma grupām, gan pēc tautības un iegūtās izglītības. Arī sadalījums pa reģioniem visumā atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem, nedaudz biežāk ar šo institūciju ir saskārušies Rīgas pilsētā aptaujātie (37,1% un 34,8% attiecīgi), bet mazāk - Kurzemes reģiona iedzīvotāji (5,5% un 10,4% attiecīgi). Vīriešu īpatsvars starp tiem, kas kontaktējušies ar ceļu policiju, (60,6%) pārsniedz vidējo respondentu vīriešu skaitu (46,6%).

Rezultātu vērtēšana izdarīta, ņemot par pamatu to aptaujāto sadalījumu pēc dažādiem rādītājiem, kuri bija kontaktējušies ar konkrēto institūciju.

Ar Ceļu policijas sniegto pakalpojumu kvalitāti ir bijuši apmierināti tikai 3,2% no respondentiem, kas kontaktējušies ar šo iestādi, 14,1% ir palikuši apmierināti, 37,4% ir neitrāla attieksme, 30,2% - palikuši nepamierināti, 12,9% - ļoti neapmierināti.

Ar apkalpošanas ātrumu Ceļu policijā palikuši ļoti apmierināti 7,0%, apmierināti - 18,0%, neitrāla attieksme ir saglabājusies 1% respondentu, 22,1% ir palikuši neapmierināti, bet 8,1% - ļoti neapmierināti.

Grupējot pozitīvās un negatīvās atbildes, varam secināt, ka ar Ceļu policijas attieksmi pret pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu aptaujātie pārsvarā ir neapmierināti, jo gandrīz puse respondentu nav apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti, bet katrs trešais - ar apkalpošanas ātrumu (65.zīm.).

65.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam Ceļu policijā

(% no tiem, kas kontaktējušies ar Ceļu policiju)

16,3% (gandrīz katrs piektais) respondentu, kas ir kontaktējušies ar Ceļu policiju, katru vai gandrīz katru reizi ir bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumu vai dāvanas, 42,5% ir atbildējuši, ka tādi ir bijuši nepieciešami dažkārt, bet tikai 41,2% (!) ir atbildējuši, ka nekad nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas kontaktējoties ar Ceļu policiju.

Ceļu policija ir iestāde, par kuru, pēc šīs aptaujas rezultātiem, vismazāk respondentu ir izteikušies, ka nekad nav bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas.

Sīkāk analizēsim respondentus, kuri kontaktējušies ar Ceļu policiju pa reģioniem, lai noskaidrotu, kurā reģionā viskvalitatīvāk un ātrāk darbojas attiecīgās iestādes.

 

66.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei Ceļu policijā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

67.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas ātrumam Ceļu policijā,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

Analizējot datus par respondentu nosauktajām summām, kuras bija nepieciešamas maksāt vienā reizē Ceļu policijā lielākā daļa respondentu - 48,6% ir atbildējuši, ka šī summa bija līdz 5 Ls, bet 46% respondentu ir nācies iztērēties 6-20 Ls robežās.

Arī šī aptauja un tās rezultāti kārtējo reizi pierāda jau zināmo - Ceļu policija ir viena no tām iestādēm, no kontaktiem ar kurām Latvijā vajadzētu izvairīties, ja vien nav žēl savas naudas.

2.3.5. Valsts izglītības institūcijas

Ar valsts izglītības institūcijām ir kontaktējušies 27,9% respondentu.

Aptaujāto sadalījums, kuri ir kontaktējušies ar valsts izglītības institūcijām ir ļoti tuvs kopējam sadalījumam gan pēc tautības, gan iegūtās izglītības. Arī sadalījums pa reģioniem visumā atbilst visu aptaujāto sadalījumam pa reģioniem. Nedaudz atšķiras sadalījums pa vecuma grupām, jo ar valsts izglītības institūcijām visvairāk kontaktējušies iedzīvotāji vecuma grupā 33-44 gadiem (31,2% pret vidējo 23,4%).

Ar sniegto pakalpojumu kvalitāti ļoti apmierināti ir bijuši 8%, apmierināti - 39,7%, neitrāla attieksme ir 34,8% respondentu, nepamierināti bijuši 12,4%, bet ļoti neapmierināti - 3,4%.

Ar valsts izglītības iestādēs valdošo apkalpošanas ātrumu ļoti apmierināti bijuši 8,2%, apmierināti - 34,8%, neitrāla attieksme ir bijusi 39,9%, nepamierināti bijuši 10,4%, bet ļoti neapmierināti - 2,5% respondentu.

Summējot pozitīvās un negatīvās atbildes, varam secināt, ka ar Valsts izglītības institūciju attieksmi pret pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas ātrumu aptaujātie pārsvarā ir apmierināti, jo tikai 16.1% respondentu nav apmierināti ar pakalpojumu kvalitāti un 12.9% - ar apkalpošanas ātrumu (68.zīm.).

 

 

68.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei un ātrumam

valsts izglītības iestādēs

(% no tiem, kas kontaktējušies ar valsts izglītības iestādēm)

2% respondentu katru vai gandrīz katru reizi kontaktējoties ar valsts izglītības institūcijām ir sastapušies ar situāciju, kad bijuši nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, 12,8% ar šādu situāciju ir sastapušies dažkārt, bet 85,2% - nekad nav piedzīvojuši šādu situāciju.

69.zīmējums

Aptaujāto vērtējums apkalpošanas kvalitātei valsts izglītības iestādēs,

atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no tiem, kas kontaktējušies ar doto iestādi katrā reģionā)

Turpinājums - sekos