MĒS VISI BALTIJĀ

Atlikuši divi. Prezidenta pilī vieta ir vienam

Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti un prognozes

Lietuva prezidenta pils, kur savu pēcteci gaida Aļģirds Brazausks

Jau ziņojām, ka Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vislielākos panākumus guva jurists Artūrs Paulausks un ekologs Valds Adamkus. Viņi abi ir iekļuvuši prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kad 4. janvārī izšķirsies, ko Lietuvas tauta izraudzīs par savu prezidentu nākamajiem pieciem gadiem.

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 71,54% no visiem 2 612 553 Lietuvā reģistrētajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Daudzus novērotājus, žurnālistus un politiķus pārsteidza iedzīvotāju, īpaši pašu zemāko tautas slāņu, lielā aktivitāte vēlēšanās. Presē un citos plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējusi informācija, ka degradētajiem elementiem (dzērājiem, ubagiem, bezpajumtniekiem) par piedalīšanos vēlēšanās un balsošanu par A.Paulausku samaksāts pa 50 litiem, bezpajumtniekiem pat dzīvokļi apsolīti. Taču šī informācija ir neoficiāla, jo neviens (piemēram, no A. Paulauska vēlēšanu štāba) to nav apstiprinājis, bet nav arī noliedzis.

Lielākā daļa ārzemēs balsojušo Lietuvas pilsoņu prezidenta vēlēšanās atbalstīja Seima priekšsēdētāja Vītauta Landsberģa kandidatūru. 44 Lietuvas diplomātiskās pārstāvniecībās par viņu balsoja 2112 Lietuvas pilsoņu, par Valdu Adamku — 1503, par Artūru Paulausku — 1012, par Vīteni Andrjukaiti — 193, par Rolandu Paviļoni — 127, par Kazi Bobeli — 85, par Rimantu Smetonu — 70 vēlētāju.

Pavisam ārzemēs Lietuvas diplomātiskajās pārstāvniecībās prezidenta vēlēšanās piedalījās 5391 Lietuvas pilsonis no 11 784 balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tie bija ne tikai pastāvīgi ārzemēs dzīvojoši lietuvieši, bet arī studenti un personas, kas īslaicīgi atrodas ārzemēs dienesta darīšanās.

Paši prezidenta kandidāti jau novērtējuši vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus un savus sasniegumus tajās. Viens no zaudētājiem šajās vēlēšanās — Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis norādīja, ka socioloģiskās aptaujas un prognozes viņam nekādus lielos panākumus nav solījušas, tāpēc viņš arī ne uz ko īpašu nav cerējis un nav lolojis nekādas ilūzijas. “Es domāju, ka pildīju savu pienākumu,” teica V.Landsberģis. Viņš oficiāli paziņoja, ka turpmākajās vēlēšanu cīņās atbalstīs Valdu Adamku. Par savu sakāvi šajās vēlēšanās V.Landsberģis ironizēja: “Saprotu, ka es esmu vainīgs pie visa, kas Lietuvā slikts.” Ilūzijai, ka par visu atbildīgs viens cilvēks, pēc V.Landsberģa domām, bija liela nozīme viņa sakāvē.

Šajās dienās notikušas arī citu Lietuvas prezidenta kandidātu preses konferences. Visapmierinātākais ar vēlēšanu rezultātiem ir pirmās kārtas līderis Artūrs Paulausks, kurš sevi dēvē par “neatkarīgu kandidātu”. A.Paulauska vēlēšanu štāba vadītājs Arvīds Jozaitis norādīja, ka šādi vēlēšanu rezultāti bijuši sagaidāmi, kaut arī pirms mēneša licies, ka A.Paulausks par Lietuvas prezidentu varētu kļūt jau pirmajā kārtā. A.Jozaitis uzskata, ka uzvaru A.Paulauskam atņēmis sociāldemokrātu pārstāvis Vītenis Andrjukaitis. Ja V.Andrjukaiša savāktās balsis pieskaitītu par A.Paulausku balsojušajiem vēlētājiem, iznāktu ap 51%, ar ko būtu pieticis pilnīgai uzvarai jau pirmajā vēlēšanu kārtā.

Pats A.Paulausks žurnālistiem paziņoja, ka gatavojas tikties ar visiem 5 zaudējušajiem kandidātiem un apspriest iespējamo atbalstu. Paredzēta arī tikšanās ar politiskajiem pretiniekiem — konservatoriem.

A.Paulauska preses konferencē neiztika arī bez incidentiem. Skandālu tajā izraisīja neatkarīgā žurnāliste Silvija Dabašinskiene, kura jautāja, vai prezidenta kandidātu kristījis čekas pārstāvis (nav noslēpums, ka A.Paulauska tēvs ieņēmis augstu amatu KGB), un pēc preses konferences paziņoja, ka atsakās no Lietuvas pilsonības, jo nevēlas dzīvot policejiskā valstī.

A.Paulausks gan apgalvoja, ka saviem politiskajiem pretiniekiem (vispirms jau konservatoriem) neatriebsies, ka nebūs nekādu vajāšanu un sodīšanu, ka tiks veidota demokrātiska sabiedrība, taču, zinot viņa ļoti labo personīgo attieksmi pret Baltkrieviju (A.Paulauska dzīvesbiedre ir baltkrieviete) un Krieviju, ļoti daudzi tam netic.

Centristu pārstāvis Valds Adamkus iespēju cīnīties par prezidenta amatu otrajā vēlēšanu kārtā uzskata par lielu sasniegumu un ir gatavs sarežģītai politiskai cīņai. Turklāt viņš paredz, ka pēc vēlēšanu otrās kārtas 4. janvārī atšķirība starp viņu un A.Paulauska piekritējiem būs ļoti maza — tikai 1—2 procenti. V.Adamkus informēja žurnālistus, ka gaida solīdu un nopietnu atbalstu no sociāldemokrātu partijas un priecājas, ka jau vēlēšanu naktī savu atbalstu viņam piedāvājis sociāldemokrātu pārstāvis V.Andrjukaitis. V.Adamkus apgalvoja, ka ar pateicību pieņems visu cilvēku atbalstu, taču negatavojas neko būtiski mainīt savā programmā pēc tam, kad par atbalstu viņa kandidatūrai paziņojis V.Landsberģis. V.Adamkus vēlēšanu štāba vadītājs Vidmants Staņulis paziņoja, ka šis Seima priekšsēdētāja atbalsts būtībā ir vēlētāju rokās — viņi paši nolems, par ko atdot savas balsis.

V.Adamkus atzina, ka otrajā vēlēšanu kārtā nepieciešams mainīt stratēģiju, lai īsā laikā pēc iespējas efektīvi ietu pie cilvēkiem. Par savu lielāko kļūdu V.Adamkus uzskata to, ka pārāk maz uzmanības veltīts Viļņas pilsētas iedzīvotājiem. V.Adamkus un viņa vēlēšanu štābs nospriedis arī otrajā kārtā cīnīties korekti, bez pretinieku kompromitēšanas.

Sociāldemokrātu pārstāvis Vītenis Andrjukaitis uzskata, ka būtībā šajās vēlēšanās ir uzvarējis, jo vēlēšanu kampaņas laikā ir uzlabojies partijas reitings, bet viņš pats kļuvis par līderi kreiso spēku nometnē. V.Andrjukaitis norādīja, ka viņa mērķis ir padarīt sociāldemokrātus par Lietuvas kreiso spēku līderiem. Pēc V.Andrjukaiša domām, šajā kustībā varētu iekļauties arī atsevišķi LDDP, Pilsoņu partijas, Sieviešu partijas un Centra savienības pārstāvji, kā arī “visi cilvēki, kuru ieņēmumi ir tikai alga, nevis iekrāts kapitāls”.

Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā V.Andrjukaitis atbalstīs Valdu Adamku (tā viņš paziņoja jau vēlēšanu naktī). V.Andrjukaitis norādīja, ka problēmas viņiem rada abas prezidenta kandidatūras. “Neesam pārliecināti, ka V.Adamkus piedalīšanās vēlēšanās ir konstitucionāla, taču vēl vairāk mums nepatīk “ultraliberālā un eklektiskā” A.Paulauska programma, kā arī tas, ka ap viņu pulcējas “šležēvičiešu” nomenklatūra.”

Viens no zaudētājiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā — Kazis Bobelis agrāk vairākkārt ir apgalvojis, ka vēlēšanās atbalstīs Valda Adamkus kandidatūru. Taču pēc vēlēšanām viņš paziņoja, ka vēl nav nolēmis, ko atbalstīt, un viņam jāapspriežas ar savu štābu. Žurnālistiem K.Bobelis izteica pārmetumus par to, ka galvaspilsētas prese darbojusies tikai trīs kandidātu labā.

Cits kandidāts, nacionāldemokrātiskās kustības “Par neatkarīgu Lietuvu” līderis Rimants Smetona apgalvoja, ka vēlēšanu rezultātos nemaz nav vīlies, bet savam zaudējumam bijis sagatavojies jau no pirmajām vēlēšanu kampaņas dienām, jo zinājis savas finansiālās iespējas. Tagad R.Smetona gaida viena vai otra otrās kārtas kandidāta aicinājumu atbalstīt viņu un tikai tad domās — atbalstīt to vai ne.

Pēc Kristīgo demokrātu partijas (KDP), kas vēlēšanu pirmajā kārtā atbalstīja V.Landsberģi, līdera Aļģirda Saudarga domām, vēlēšanu rezultāti apliecina, ka nekas jauns Lietuvas politiskajā dzīvē nav noticis, valstī nav izveidojies t. s. trešais spēks. “Lietuva joprojām ir polarizēta pronomenklatūriskos un antinomenklatūriskos grupējumos,” teica A.Saudargs, un, pēc viņa domām, A.Paulausks ir izteikts pirmā grupējuma pārstāvis. Turklāt A.Saudargs norādīja, ka pašreizējā prezidenta iesaistīšanās vēlēšanu kampaņā skaidri parādījusi, ka A.Paulausku atbalsta tie paši spēki, kas piecus gadus atbalstīja A.Brazausku.

Kaut arī par to, ko otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā atbalstīs KDP, lems partijas vadība, A.Saudargs nešaubās, ka KDP atbalstīs “antinomenklatūras” kandidātu V.Adamku, taču paredz grūtu cīņu, jo kandidātu spēki būs ļoti līdzīgi.

Lietuvas demokrātiskās darba partijas (LDDP) līderis Česlovs Juršēns pirmo prezidenta vēlēšanu kārtu nosaucis par konservatoru un V.Landsberģa sakāvi. “Cilvēki ir sprieduši un atbilstoši novērtējuši konservatorus,” preses konferencē norādīja Č.Juršēns. Pēc viņa domām, vēlēšanu rezultāti rāda, ka tauta vēlas pārmaiņas un jaunas sejas politikā. Č.Juršēns nešaubās par A.Paulauska galīgo uzvaru un par to, ka viņš turpinās A.Brazauska politiku un aizstāvēs demokrātiju.

Evija Liparte,

“Latvijas Vēstneša”

korespondente Viļņā