Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē! Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, pirms dažām dienām traģiskā nāvē miris Latvijas Republikas Augstākās padomes un 5. Saeimas deputāts Andris Līgotnis. Varbūt tas nav īsti pēc kristiešu tradīcijām, taču es gribētu, lai mēs viņa piemiņu godinātu ar klusuma brīdi.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt Saeimas Prezidija akceptēto šīsdienas sēdes darba kārtību. Ir jāizskata daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums. Šī komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, lūdz iekļaut 18. decembra sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Tā kā sadaļā “Prezidija ziņojumi” mums ir 22 jautājumi, tas varētu būt darba kārtības 23. jautājums — Prezidija ziņojums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas””. Iekļaujam to darba kārtībā kā 23. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: “Nav iebildumu.”) Paldies! Pieņemts.

Tad vēl. Godātie kolēģi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” otrajam lasījumam, kurš saskaņā ar Saeimas 11. decembra sēdes balsojumu tika atzīts kā steidzams un izskatāms Saeimas 18. decembra sēdē. Tāds ir Saeimas lēmums. Iekļaujam to sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem nav iebildumu? Priekšlikums ir iekļaut to kā darba kārtības 27. jautājumu pēc darba kārtības 26. jautājuma — likumprojekta “Ieguldījumu sabiedrības likums”. Vai iebildumu nav deputātiem? Paldies! Esam vienojušies.

Tad nupat vēl ir ienākuši daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Tātad desmit deputāti, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu un producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību”. Dokumenta numurs uzrādīts — 3510. Viņi ierosina to izskatīt aiz 36. darba kārtības jautājuma.

Tas ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdību līgumu”. To iesniedz desmit deputāti. Atbildīgā komisija to ir izskatījusi, kā mums te tagad ir zināms. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Paldies!

Tad vēl ir Juridiskās komisijas iesniegums, kuri lūdz iekļaut aiz 37. darba kārtības punkta šīsdienas plenārsēdē izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums”” un izskatīt to aiz 37. punkta. Vai kāds vēlas runāt? Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamā Saeima! Es gribu precizēt — kā 37. Tas ir alternatīvais likumprojekts tam likumprojektam, kuru iesniedz parlamentārā komisija. Mēs pagājušajā Saeimas sēdē pēc parlamentārās komisijas lūguma to izņēmām no darba kārtības, jo komisija savukārt nebija iesniegusi savu. Tas ir alternatīvais likums un izskatāms kā 37. jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs! Tātad mūsu rīcībā tagad ir Juridiskās komisijas likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums””, un šis ir otrs — alternatīvais likumprojekts. Izskatām tos vienlaicīgi saskaņā ar noteikto kārtību. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Esam vienojušies.

Tad vēl ir deputātu iesniegums, kuri lūdz izslēgt no 18. decembra sēdes darba kārtības 1. sadaļas — “Prezidija ziņojumi” — darba kārtības 2. punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Un arī 13. punktu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Tātad pieci deputāti lūdz svītrot 2. darba kārtības jautājumu un 13. darba kārtības jautājumu. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Edgars Bāns. Lūdzu! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Bāns (DPS). Godātie deputāti! Es vēlos runāt par 13. darba kārtības jautājumu — “Par nodokļiem un nodevām”. Šinī likumprojektā ir aizskarts jautājums, grozījumi iestrādāti par to, ka statūtsabiedrībām un zemniekiem nodokļu parādi tiek pagarināti līdz trīs gadiem viena gada vietā, kas ir tagad. Tas neskar budžetu, jo nodokļu parādi budžetā nav iestrādāti, bet tas skar to, ka statūtsabiedrības un tie zemnieki — lielākie, kam ir nodokļu parādi, var gūt atelpu un strādāt tālāk. Ja mēs šos likumprojekta grozījumus neiestrādājam, tādā gadījumā zem jautājuma ir daudzas statūtsabiedrības, kas maksā valsts budžetā 32 miljonus nodokļos, 35 000 cilvēku zaudēs darbavietas, un kopumā valsts zaudē. Šie nodokļu parādi ir apmēram 2,5 miljoni, un tas, teiksim, samērs — 2,5 miljoni un 32 miljoni — katram liekas saprotams. Tādēļ lūdzu nepiekrist šī jautājuma izslēgšanai, bet nodot to komisijām, lai to izvērtētu un virzītu tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Vai pret 2. darba kārtības jautājumu nav iebildumu, ja mēs to pēc piecu deputātu priekšlikumu svītrojam no darba kārtības? Tur strīdīgu jautājumu nav.

Par 13. jautājumu deputāts Bāns iebilst. Taču jautājums ir jāizšķir balsojot. Tātad izlemsim jautājumu par to, vai svītrojam vai nesvītrojam šodien no darba kārtības 13. jautājumu — Prezidija ziņojumi, likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu priekšlikumu — svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 16, atturas — 7. Jautājums izlemts, un likumprojekts no darba kārtības svītrots.

Tā. Vēl ir viens iesniegums, godātie kolēģi! No parlamentārās izmeklēšanas komisijas akciju sabiedrības “Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas izvērtēšanai, kur, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, šī izmeklēšanas komisija lūdz iekļaut 18. decembra Saeimas sēdē darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma izskatīšanu. Pielikumā tātad ir lēmuma projekts uz vienas lapas un komisijas gala ziņo-jums. Vai kāds vēlas ziņot par vai pret šo komisijas iesniegumu? Par vai pret runāt neviens nevēlas. Iebildumu, es saprotu, arī nav. Tad vienīgi varam vienoties, kurā sadaļā mēs to iekļaujam un izskatām. Kā pēdējo darba kārtības jautājumu šīsdienas plenārsēdē.... un tas ir ar numuru 42. Tā, esam vienojušies, kolēģi!

Un tad, godātie kolēģi, desmit deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debašu laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes — otro reizi. Iebildumu nav? Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu, kolēģi, par debašu laika samazināšanu šīsdienas sēdē — 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Tā. Sākam, godātie kolēģi, izskatīt pirmo darba kārtības sadaļu — “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”. Pirmais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Otro darba kārtības jautājumu mēs esam svītrojuši.

Trešais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Streiku likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību komisijai, jo tur ir būtiskas cilvēktiesības ietverošas normas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Vai kādam ir iebildumi pret to, ka šo likumprojektu mēs nododam arī ne tikai Pre-zidija atzinumā minētajai komisijai, bet arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti šim Seiksta kunga ierosinājumam piekrīt. Iebildumu nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt par jautājumu šo nevēlas? Iebildumu arī nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens nevēlas? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Vai runāt debatēs neviens nevēlas? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo Prezidija atzinumu nav, runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības 13. jautājumu, kā jūs atceraties, mēs vienojāmies svītrot.

Izskatīsim nākamo! Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres, Kušneres un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts Dobelis: “Balsot!”)

Vēlas runāt deputāte Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (TB). Cienījamie deputāti! Es ierosinu noraidīt šo likumprojektu un nenodot to komisijām, tāpēc ka zemes reforma laukos praktiski ir pabeigta un grozījumi radītu tikai sajukumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 33, atturas — 22. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Jurdža, Dobeļa, Grīnblata un Grīga iesniegto likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Bišera, Lagzdiņa, Kiršteina, Kļaviņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Bērna tiesību aizsardzības likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu grupas iesniegto likumprojektu “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Taču, pirms izskatām šo jautājumu, godātie kolēģi, man jāsaka, ka deputāts Veldre ir atsūtījis dokumentu nr. 3561b, kurā viņš atsauc savu parakstu zem šā likumprojekta. Par šo jautājumu pret vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Atkal Saeimā ir iesniegts Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas likums. Acīmredzot viena daļa deputātu uzskata, ka mēs paši, — deputāti, esam viena no maznodrošinātākajām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc būtu jāpieņem īpašs likums, kas sevišķā kārtā sniegtu deputātiem dažādas sociālās garantijas. Šāds likumprojekts, ja mēs to tagad novirzītu uz komisijām, varētu kļūt par deputātu savdabīgu Ziemassvētku dāvanu pašiem sev. Es gan domāju, ka pareizāk būtu atcerēties tos daudzos cilvēkus, kuri šodien mūsu valstī mīt trūkumā un arī aizmirstībā, un rast iespējas viņiem Ziemassvētkos kaut ko uzdāvināt vai izdarīt kādu labu darbu priekš viņiem. (No zāles: “Čerān, runā klusāk, nebļauj!”) Bet ne! Mūsu deputātiem nekad tautas sāpes un vajadzības nav bijušas tuvas. Viņus interesē tikai personiskā kabata. Es varu pateikt skaidri: kamēr šādi deputāti būs Saeimā, tikmēr mūsu valstī nekas uz labo pusi neies!

Bet nu par konkrēto likumprojektu. Ko tad īsti mums piedāvā deputāti Kalnbērzs, Stašs, Grīnblats, Pētersons, Jurdžs, Marjaša, Kļaviņš, Dozorcevs, Ločmelis, Valdmanis, Ābele, Gredzens, Ojārs Grinbergs, Rubulis, Krastiņš, Rāzna un Keišs? Pirmkārt. Šie minētie deputāti pirmām kārtām piedāvā palielināt kompensācijas deputātiem, kuras viņi saņem par transporta izdevumiem. Deputātiem tiek piedāvātas arī īpašas garantijas 10% apmērā tajā gadījumā, ja viņiem ir nestrādājošs laulātais. Tiek piedāvāts ieviest Saeimā tā saucamo “ģedovščinu”, kas būtu pielīdzināma ārpusreglamenta attiecībām,— ka tas deputāts, kurš Saeimā ievēlēts otro reizi, saņems lielāku algu nekā tas deputāts, kurš strādā pirmo reizi. Un ir vēl vesela virkne dažādu garantiju, kas saistīta ar deputātu darbu Saeimā.

Kas varbūt ir īpaši smagi lasīt? To, ka šis likumprojekts paredz pensiju izmaksai Saeimas deputātiem izveidot īpašu pensiju fondu. Deputāti ir sapratuši, ka ievest kārtību pensiju jautājumā mūsu valstī viņi nav spējīgi, bet tad vismaz jautājumu par savām pensijām deputāti tiešām gribētu atrisināt. Es domāju, ka šī lieta ir absolūti amorāla.

Es varu piekrist tam, ka deputātiem ir jābūt labi atalgotiem, bet šajā brīdī, kad lielākā daļa mūsu tautas dzīvo no līdzekļiem, kas ir daudz mazāki par iztikas minimumu, ka šajā situācijā risināt deputātu darba uzlabošanas problēmu un uzlabot šo nodrošinājumu gan darba ziņā, gan arī sociālo garantiju ziņā un veidot kādus īpašus pensiju fondus — tas vienkārši ir amorāli. Es varu pateikt pilnīgi viennozīmīgi, ka visa frakcija “Latvijai” balsos pret šā likumprojekta nodošanu komisijām, un aicinu to darīt arī visus pārējos. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns vēlas runāt par.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Vispirms atcerēsimies, ar ko mēs šodien sākām dienas sēdi. Mēs pieminējām cienījamo Līgotņa kungu — Augstākās padomes, 5.Saeimas deputātu. Dzīves beigas diemžēl, Čerāna kungs, viņam bija skumjas, jo no Aizsardzības ministrijas ieņemtā dzīvokļa, kurā viņš dzīvoja kā bijušais parlamentārais sekretārs, iespējams viņam bija ar visu ģimeni jāiet prom. Tā ir mūsu realitāte šodien.

Un pirms, Čerāna kungs, jūs šeit sākāt bļaustīties, protams, iespējams, ja jūsu partijai ir kāds labs sponsors no ārzemēm vai iekšzemes, tad ir labi. Bet tas atkal būtu pie Korupcijas likuma jautājumiem, par sponsorēšanu un palīdzēšanu. Šeit, cienījamie kolēģi, ir pavisam cita lieta, kas arī šodien ir jānorāda. Šis jautājums ir jāvirza uz komisiju. Šodien jau mēs nediskutējam trešajā lasījumā par šo jautājumu. Es arī varu pilnīgi piekrist. Ir daudzas normas šajā projektā, kuras var apšaubīt. Bet par to ir jādomā! Šī ir normāla problēma, kas ir jārisina, un beigsim tēlot, ka šī problēma neeksistē.

Tāpat kā pagājušajā sēdē cienījamais Lagzdiņa kungs teica to, ka otra paketes daļa — par sociālo aizsardzību šīm visām amatpersonām, kas ieiet Korupcijas likumā, neeksistē, šī problēma ir jāapcer. Šeit būtu jāapcer plašāk ne tikai Saeimas deputātu sociālā aizsardzība, tāpat arī bijušā premjerministra vai arī citu amatpersonu sociālā aizsardzība. Es nezinu, Čerāna kungs, man ir kauns lasīt Godmaņa grāmatu, kurā Latvijas valsts premjerministrs ir spiests griezties Vācijas fondos — bijušais premjerministrs pēc materiālās palīdzības, lai viņš varētu stažēties kaut kur. Ka viņš aiziet no amata nabags. Jā, un tas ir pareizi. Viņš ir godīgs cilvēks, bet viņam ir jādod sociālā aizsardzība pēc aiziešanas. Protams, ir labi, ja mums ir talantīgi premjerministri kā Gaiļa kungs, kurš var atvērt pulksteņu veikalu vai vēl kādu biznesu, bet es nezinu, vai vienmēr tā ir labākā iniciatīva, ka visiem premjerministriem jākļūst pēc tam par biznesmeņiem? (No zāles: “Kāpēc tu Šķēli nepiemini?”) Bet tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz uzskatu, šinī brīdī šie izteicieni no Čerāna kunga puses, tā ir klasiskākā demagoģija un vēlēšanās mākslīgi šo jautājumu nerisināt.

Es saprotu, nāk vēlēšanas. Jebkurš var kliegt, bet es aicinu šinī brīdī šo likumprojektu atbalstīt un nosūtīt komisijām. Uzlikt pietiekami ilgu laika periodu, nopietni izdiskutēt. Es personīgi uzskatu, ka šis likumprojekts ir jāpaplašina. Un es personīgi uzskatu, ka gan Ata Kramiņa nāve, gan arī Līgotņa kunga nāve — tā ir viena no tām problēmām. Jo, Čerāna kungs, lielākā daļa tautas nepakļaujas Korupcijas likumam. Nepakļaujas šā likuma aizlieguma normām. Un ir arī otra puse. Arī lielākai daļai pagaidām tomēr netiek prasītas tās prasības, kas tiek prasītas no valsts pārvaldes pārstāvjiem. Tādēļ es vēlreiz saku. Nosūtīsim uz komisijām un diskutēsim. Es ceru, ka šī iniciatīva un aktivitāte, ko noraida kustība “Latvijai”, būs ļoti veselīga, tā dos ļoti daudz labojumu likumprojektā un nepaliks tikai skaļas klaigāšanas līmenī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, jautājumu izlemsim balsojot. Taču ir četrpadsmit deputātu iesniegums, kuri ierosina balsojumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām izdarīt aizklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Kārlis Čerāns. Lūdzu! (No zāles: “Čerān, tikai nekliedz!”)

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka jums ļoti gribas šo likumprojektu, jums ļoti gribas šo pensiju fondu, un tajā pašā laikā jums ir bailes no politiskās atbildības. Jums ir bailes tautai parādīt, ka tieši jūs esat tie, kas nobalso par šo īpašā pensiju fonda izveidošanu deputātiem. Nu saprotiet taču, ka tas ir amorāli un tas neiet kopā ne ar kādu politisko loģiku. Un tas neiet kopā ar vienkāršu cilvēciskumu. Deputāti tagad balsos par likumprojektu, kas neapšaubāmi gūs pastiprinātu tautas uzmanību, un cilvēki, vēlētāji grib zināt, kurš tad ir tas deputāts, kurš nobalso par šo likumprojektu. Skaidrs, ka cilvēki to grib zināt un viņi gribēs zināt, nu kāpēc jūs gribat liegt vēlētājiem šīs iespējas zināt to? Es domāju, ka šāds lēmums, ja tas tiks pieņemts, tā būs atklāti demonstrēta valsts varas atsvešināšanās no tautas un atklāta ņirgāšanās par mūsu vēlētājiem. Un tad nu nebrīnieties, ka arī ārpus Saeimas rodas dažādi politiski spēki, kas arī ar dažādu populismu nāk iekšā Saeimā, bet jūs jau... pretendē uz nākamo Saeimu, bet jūs jau paši dodat šo pamatu, jūs paši radāt šo rīcību, ikvienam normāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka šis piedāvātais lēmums ir absurds, tas ir absolūti absurds. Un, ja jūs tiešām šādi rīkojaties, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tie deputāti, kuri nobalsos par šo slēgto balsošanu, ka viņi absolūti nav pelnījuši nekādu tautas uzticību un viņiem nav vietas nākamajā Saeimā. Es aicinu neatbalstīt šo un balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns runās par.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Cienījamo Prezidij! Cienījamais Čerāna kungs un cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka Čerāna kunga runā bija vistīrākais populisms, un, Kārli, tev pašam iekšā tāpat derdz, un tu gribi, lai nobalso, bet runā klausītājiem pilnīgi citādi. (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nedomāju citādi!”) Un, kolēģi, paskatieties, kas ir iesniedzis šo likumprojektu. Mūsu cienījamie tautas pārstāvji, cilvēki, kam jau ir sirmi mati, kas godīgi nopelnījuši varbūt ne šos trīssimt latus, bet desmit reiz vairāk. Un nevajag šeit spēlēt un runāt tautai to, par ko tu pats domā citādi. Atcerieties Dieva bausli — nedariet to, kas pašam nepatīk! Vajag balsot!

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu, balsojot par aizklātu vai atklātu balsošanu, kas atbalsta četrpadsmit deputātu iesniegumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izlemsim jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 19, atturas — 8. Pieņemts. Balsošana notiks aizklāti par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 11, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais jautājums, godātie kolēģi, Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās,vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt... Deputāts Liepa cēla roku, vai tie bija iebildumi, vai jūs vēlaties runāt? Tātad jūs vēlaties runāt par? Lūdzu! Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atvainojiet, profesor! Godātie kolēģi, es lūdzu kaislības noremdināt tā, lai vismaz Prezidijā var referentu dzirdēt.

I.Liepa. Tautsaimniecības komisija ierosina nodot šo likumprojektu izskatīšanai steidzamības kārtībā, un tas ir saistīts ar to, lai sakārtotu mūsu likumdošanu. Šis likums, ja tas paliek bez izmaiņām, ir krasā pretrunā ar likumu par nekustamā īpašuma nodokli, likumu, kas ir spēkā, kas ir pieņemts un uz kura pamata ir sastādīts 1998.gada budžets. Ja mēs šeit neizdarām izmaiņas, turklāt līdz 1.janvārim, tad radīsies duāla situācija un neskaidrības šī nodokļa iekasēšanas jomā. Tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu to nodot izskatīšanai un izskatīt šodien steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret neviens runāt nevēlas, deputātiem iebildumu arī nav. Tātad Saeima akceptē Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām.

Godātie kolēģi, un tā kā mēs esam pieņēmuši lēmumu par šī likumprojekta nodošanu komisijām, tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu šodien jau izskatīt pirmajā lasījumā un lūdz izskatīt to kā 30.darba kārtības punktu aiz 29., tas ir pēc likumprojekta “Kultūrkapitāla fonds” likuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz šodien svītrot no darba kārtības 32.jautājumu — likumprojekta “Par alkohola valsts monopolu”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Paldies! Iebildumu nav. Darba kārtības 32.jautājumu svītrojam no darba kārtības.

Godātie kolēģi, izskatām nākamo darba kārtības jautājumu no otrās sadaļas “Amatpersonu apstiprināšana, iecelšana...”. Lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu” . Ir desmit deputātu iesniegums, kuri ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu par Ritas Dindunes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Dokumenta nr.3524a. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu?

Un vēl ir, godātie kolēģi, otrs dokuments nr.3524b, kurā arī pieci deputāti... ne, piedodiet, desmit deputāti ierosina ievēlēt Gunti Zandbergu par Centrālās vēlēšanas komisijas locekli. Tātad mums tur ir viena Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa vieta atbrīvojusies pēc Cimdara kunga ievēlēšanas par šīs ko-misijas priekšsēdētāju. Ir pieteiktas divas kandidatūras. Kādā veidā, godātie kolēģi, mēs balsosim? Atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm? Kādi ir priekšlikumi? Var, godātie kolēģi, darīt tā — aizklātas vēlēšanas ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību un iesniegšanas secībā, tas varbūt mums ietu nedaudz ātrāk. Vai deputāti tam piekrīt? Raitis Apalups vēlas runāt, LZS, KDS frakcija.

R.Apalups (LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlētos precizēt, vai šajā sarakstā ir arī “Latvijas ceļa” nākošais izvirzītais kandidāts?

Sēdes vadītājs. Ir desmit deputātu iesniegtie saraksti, Apalupa kungs, šie dokumenti jums ir izdalīti, pirms nākat tribīnē, vajadzēja tos izlasīt.

R.Apalups. Man diemžēl nebija tāda iespēja. Es atvainojos kolēģiem, ja “Latvijas ceļš” Andra Līgotņa vietā ir izvirzījis jaunu kandidatūru, tad ētisku apsvērumu dēļ es lūdzu šo jautājumu šodien neizskatīt. Paldies1

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ir iesniegti divi iesniegumi ar desmit deputātu parakstiem, saskaņā ar likumu mums tie ir jāizskata iesniegšanas secībā. Ja deputātiem nav iebildumu vai kādam ir morālas dabas problēmas vai aizspriedumi, vai vēlmes, tas var izteikt savu attieksmi balsojot, piedaloties vai nepiedaloties balsošanā, bet mēs atraidīt jebkuru no šiem dokumentiem, godātie kolēģi, vienkārši neesam tiesīgi un tie mums abi ir jāizskata. Tātad iesniegšanas secībā. Es sapratu, godātie kolēģi, ka nevienam nav iebildumu pret aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību par katru no šīm kandidatūrām atsevišķi, iesniegšanas secībā.

Tātad lūdzu, iesniegšanas secībā ir tā... jā, nu man te Kusiņa kungs saka priekšā, ja Saeima pieņems lēmumu un ievēlēs pirmo iesniegto kandidatūru, tad, protams, ka otrā nav balsojama vairs, tas ir loģiski, jo ir viena vieta, Kreituses kundze, Centrālajā vēlēšanu komisijā, un uz vienu vietu divus cilvēkus ievēlēt nevar. Tāpēc ka ir viena vieta, Kreituses kundze! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par Ritas Dindunes kandidatūru. Balsošana aizklāta — ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par Ritas Dindunes ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 31, atturas — 28. Lēmums nav pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par Gunta Zandberga ievēlēšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 3. Guntis Zandbergs ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3554 ir jānomaina ar dokumentu nr.3554a dažu tehnisku kļūdu dēļ. Runa tātad ir par divu tiesnešu iecelšanu. Jautājumu ir izskatījusi Juridiskā komisija un abas kandidatūras ir atbalstījis. Tādējādi aicinām Saeimu balsot par šādu lēmumu — iecelt Arni Dunduru par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu par tiesneša iecelšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 3. Arnis Dundurs iecelts par Ventspils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

M.Grīnblats. Nākamais lēmums no šī paša projekta — iecelt Dagmāru Skudru par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 4. Dagmāra Skudra iecelta par Rēzeknes tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Tālāk lēmuma projekts “Par J.Radionova apstiprināšanu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3555. Juridiskā komisija pirms divām nedēļām lūdza šī jautājuma izskatīšanas atlikšanu. Atgādinu, ka tiesnesis Jānis Radionovs ar Saeimas lēmumu 1995.gada 30.novembrī tika iecelts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi uz diviem gadiem. Jau pirms vairākām nedēļām viņam šis pilnvaru termiņš ir beidzies. Tajā pašā laikā jautājuma izskatīšana tika atlikta tā iemesla dēļ, ka, kā jūs redzat arī šeit no Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces pievienotā raksturojuma, tātad, pamatojoties uz šā gada 1997.gada 11.marta tieslietu ministra ierosinājumu un vadoties no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta 2.punkta un 7.panta 4. punkta, tiesnesim Radionovam šā gada 21.martā ar rajona pilsētas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu tika piemērots disciplinārs sods — rājiens — par darba pienākumu nepildīšanu, nepareizi piemērojot likumu un atstatot sevi no lietas izskatīšanas. Latvijas Ģenerālprokuratūras iesniegums par faktu konstatēšanu, kam ir juridiska nozīme, ka Aleksejs Vidavskis pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies Latvijas Komunistiskajā partijā. Savukārt Daugavpils pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Isajevs ir lūdzis šo disciplinārsodu — rājienu — noņemt. Tikai 5.decembrī tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskatīja Isajeva lūgumu par Radionovam uzliktā disciplinārsoda — rājiena — noņemšanu pirms termiņa. Un ar attiecīgu lēmumu, kurš jums arī pievienots, šis disciplinārsods pirms termiņa ir noņemts. Tādējādi arī atkritis ir tas ierobežojums, kas tieslietu ministram liedza virzīt šīs kandidatūras izskatīšanu Saeimā. Šī kandidatūra šeit tiek atkal virzīta. Juridiskā komisija arī ir skatījusi un atbalstījusi. Tālākais ir Saeimas lemšanas jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir pieteikušies deputāti debatēs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu kārtējo reizi mēs varam te sevi labi parādīt — vai mēs formāli izturamies pret savu pienākumu pildīšanu, vai mēs tomēr mēģinām iedziļināties jautājumā. Liekas, ka ļoti labi ir zināma Latvijas pilsoņu attieksme pret tiesām. Ir labi redzama tiesu sistēmas autoritātes krietna krišana uz leju. Un tas ir saistīts ar vairākiem ļoti nepatīkamiem gadījumiem tieši šajā gadā. Un šeit mums Satversme ir devusi to iespēju vismaz kaut cik ietekmēt šo procesu. Un mēs it kā ļoti mīlam skandināt vārdus “viens likums un viena taisnība visiem”. Tad kāda taisnība un kāds likums patlaban ir jāapskata? Vai tiešām nav redzams skaidri un gaiši, ka minētais Jānis Radionovs ir vairāk nekā dīvaini izturējies tad, kad viņam bija skaidri jāparāda sava nostāja ļoti kutelīgā jautājumā. Tātad bija runa par populāru, nenoliegsim, cilvēku — Vidavska kungu, kura atrašanos vai neatrašanos kompartijā tiesai bija jāizskata. Un materiālus Radionovs saņēmis bija jau 24.februārī, tātad pirms pašvaldību vēlēšanām. Un šie materiāli viņu tā satrieca, ka 28.februārī viņš saslima un slimoja līdz pat 5.martam. Un slimības laikā viņš bija ļoti ilgi un rūpīgi domājis un pēc izveseļošanās izlēma atteikties no šīs lietas izskatīšanas. Tagad šādam pašam tiesnesim mēs piedāvāsim strādāt visu viņa saprātīgo mūžu. Viņš jau ir parādījis, kā viņš rīkojas izšķirošos gadījumos. Neko citu kā tikai neizlēmību šeit nevarētu minēt.

Un tāpēc tomēr būtu nepieciešams šad un tad vismaz padomāt. Ja mēs kādreiz runājam, ka vienu otru tiesnesi mēs nepazīstam un nezinām, par ko mēs balsojam, tad šinī gadījumā mēs ļoti skaidri redzam, par ko mēs balsojam. Kā jūs varat paredzēt šāda tiesneša turpmāko rīcību līdzīgos, strīdīgos gadījumos? Kas tad ņems virsroku — cilvēka popularitāte, viņa kaut kāda finansiālā ietekme vai likums? Tiesnesis ir atteicies izskatīt lietu, kurā acīmredzot ir bijis jāpieņem viens no diviem lēmumiem — kam ir taisnība — likumam vai cilvēka ietekmei sabiedrībā. Lūk, šis tiesnesis nav izturējis šo pārbaudījumu. Cik ilgu laiku viņš nākamreiz “slimos”, ja saņems attiecīga satura materiālus, to es nezinu. Tāpēc es aicinu vismaz pagaidīt ar šāda tiesneša apstiprināšanu, un arguments, ka, lūk, ir tiesnešu trūkums, tāds arguments nevar būt virs cita argumenta, ka jābūt ir uzticamam tiesnesim un jāmēģina kaut kādā veidā celt šo tiesneša prestižu. Ar šādu tiesnešu ievēlēšanu tiesas prestižu mēs necelsim vis uz augšu. Aicinu neatbalstīt Jāņa Radionova kandidatūru un balsot pret!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es par Radionovu jau runāšu otro reizi. Par šo lietu mēs jau vienreiz runājām plenārsēdē. Un aicinu jūs, kolēģi, uz patiesu atbildību. Lai mēs mehāniski, kā to esam darījuši bieži vien līdz šim, nespiestu balsošanas pogas. Paskatīsimies dokumentā nr. 3555, kas mums ir iesniegts. Tur skaidri un gaiši rakstīts, un varam pārliecināties, ka Radionovs patiešām nav sasniedzis tādu kvalifikāciju, kas liecinātu par to, ka viņš ir apstiprināms kā tiesnesis uz mūžu. Viņš par tiesnesi strādā tikai divus gadus. Un viņš 1996.gadā ir ieguvis piekto kvalifikācijas klasi, kas liecina, ka tā nav tā augstākā klase. Paskatieties, kas tur rakstīts. Tātad viņš ir disciplināri sodīts šogad. 21.jūlijā ir bijusi speciāla Latgales apgabala tiesas revīzija, un revīzija konstatējusi, ka viņam ir pieredzes trūkums. Pareizi! Divus gadus puisis strādājis tiesā. Kāda viņam var būt pieredze? Un kā tad pēkšņi uzreiz šī pieredze ir radusies triju, četru mēnešu laikā? Tas nav praktiski iespējams. Šajā iesniegtajā dokumentā ir kļūda, kurā, paskatieties, ko raksta Kaksīša kungam valsts sekretāra vietniece Sauļūne. Te ir rakstīts, ka 1997.gada 21.martā uzlikts disciplinārsods. Disciplinārsods ir uzlikts nevis 21.martā, bet 21.jūlijā. Tātad ir pagājuši tikai pāris mēneši. Un pa šo laiku patiešām praktiski šis cilvēks nevarēja laboties. Pie tam no dokumentiem redzams un no viņa praktiskās darbības redzam to, ko minēja Dobeļa kungs, ka viņš nespēj būt neitrāls kā tiesnesis. Tiesāt pēc likuma. Bet viņš skatās pa labi un pa kreisi, kur kāds viņu pavirzīs, tā, kā tas notika Vidavska lietā. Tas nozīmē, ka viņš baidās no atbildības un izdabā attiecīgi.

Tas, ka trūkst Latgales pusē — Daugavpilī — tiesnešu, tas patiešām nav pamats, lai mēs viņu apstiprinātu par tiesnesi uz mūžu. Es saprastu, ja mēs varētu viņu apstiprināt šajā gadījumā par tiesnesi, pieņemsim, uz vienu gadu. Un paskatītos, kā šis cilvēks strādā, vai patiešām viņš ir spējīgs laboties un apgūt šo tiesneša praksi. Tad būtu cita lieta. Bet apstiprināt uz visu mūžu šādu cilvēku es nevaru. Un tāpēc aicinu balsot pret. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Tā ir viena no retām reizēm, kad es varētu gandrīz vai atbalstīt cienījamo “Tēvzemei un Brīvībai” ministru. Cienījamo justīcijas ministru Rasnača kungu, kurš otro reizi Saeimai piedāvā Radionova kungu. Un šinī gadījumā es ceru, ka, iespējams, arī cienījamie “Tēvzemes” pārstāvji atbalstīs tātad neuzticības izteikšanu Rasnača kungam, jo, atvainojiet, Rasnača kungs ir jūsu ministrs, un jūsu ministrs piedāvā parlamentam Radionova kungu. Tāpat arī es ceru saņemt no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Grīnblata kunga konkrētu atbildi, kāda tad ir īsti Tieslietu ministrijas pozīcija, jo citādāk veidojas paradoksāla situācija: “Tēvzemei un Brīvībai” aktīvisti uzstājas pret “Tēvzemei un Brīvībai” justīcijas ministra priekšlikumu.

Tāpat es vēlreiz saku, es gribu saņemt no Grīnblata kunga nevis kā komisijas pārstāvja, bet kā parlamentārā sekretāra viedokli, kas te notiek. Vai nu parlamentu mēģina izsmiet, vai tā ir kaut kāda politiskā akcija, ko “Tēvzeme” savā starpā rīko, jo citādāk es ceru, ka Dobeļa kungs un Tabūna kungs būs pirmie, kas parakstīs papīrus par Rasnača kunga atsaukšanu nekompetences dēļ, jo es redzu, ka šis priekšlikums, ko saka Dobeļa kungs un Tabūna kungs... tātad Rasnača kungs ir nekompetents, un viņš ir jāatsauc. Un es ceru, ka jūs savā frakcijā šo jautājumu uzliksiet, jo varbūt tad jūs vēl gribat, lai trešo reizi Rasnača kungs sūta mums šo kandidatūru, kas ir tik negatīva?

Un tādēļ, cienījamie kolēģi! Vai nu mums ir jāatbalsta beidzot Radionova kungs, vai arī jāaicina “Tēvzemei un Brīvībai” noskaidrot savas attiecības ar savu ministru. Un ceru, ka arī Grīnblata kungs dos mums atbildi šinī gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes kalpi jeb padomes pārstāvji un tautas kalpi! Šeit mums atkal pauž kaut kādu gudrību, ka vissvētākais ir likums, un mēs piemirstam, ka vislielākās noziedzības pasaulē ir darītas tikai ar likuma spēku. Mūsu Vēlēšanu likums ir absurds, jo mēs šeit redzam mūsu Saeimā tādus, kas ir aktīvi rīkojušies pret brīvības cīnītājiem, viņi pat ir augstos amatos iecelti, mēs šeit Saeimā redzam ļoti daudz partijas pirmos sekretārus, mēs augsti godā turam... es kā ministrs laikam runāju... mēs redzam šeit veselu čupu nomenklatūras cilvēku, bet daži nomenklatūras cilvēki, kuriem tauta gribētu ticēt un atbalstīt, viņi it kā nedrīkstētu balotēties tāpēc, ka kāds gudrinieks novilka 13. janvāri kā strīpu, un tāpēc Vidavska kungs ir nepieņemams, bet Kaksīša kungs ir vēl augsti godājams un amatos ceļams, it īpaši tēvzemiešu valdībā, un es tā skatos uz tiem lielajiem patriotiem — Dobeli un Tabūnu, kas šeit nāk un saka, ka tāds tiesnesis, kas izprata, ka viņš vienu muļķīgu likumu, kas ir pret tautas gribu, neizpildīs, viņš nesūtīs tos latviešu kulakus uz Sibīriju jeb netiesās uz nāvi tādus un tādus, lai gan likums it kā saka, ka tā vajadzēja darīt, šis viens tiesnesis, kas ir... es viņu nepazīstu, nekā laba par viņu nezinu un arī nekā slikta, es tikai zinu to, ka viņš pārdomāja un nolēma, ka viņš šito likumu neuzspiedīs tautai, ka viņš nerīkosies, viņš vienkārši neganīs tos cilvēkus uz to lopu vagonu, un es domāju, ka šitam tiesnesim par šito vienu uzdrīkstēšanos, ka viņš ir pateicis, ka tas likums nekam neder, un mēs zinām, ka tas likums nekam neder... Kur ir tā starpība starp to, ko cilvēki darīja pirms 13. un pēc 13. janvāra? Vajadzētu mērīt, ko viņi darīja pirms 13. janvāra, un tur ir tādi, kas šeit sēž mūsu starpā, kurus vajadzētu tiesāt. Un ir tādi, kas pēc 13. janvāra ir iegājuši kādā sēdē, jeb kā saka, ka it kā Alberts Kauls esot Godmaņa rīcībā... gājis un mēģinājis mieru ievest nemieru laikā, un viņi tad būtu mazāk sodāmi, viņi būtu mazāk vēlami mūsu vidē. Teiksim, tāds, kas paņem 17 gadu vecu puiku un nosoda viņu uz 7 gadiem Sibīrijā tāpēc, ka viņam ir sarkanbaltsarkanās krāsas mājās kādā mazā rotaslietā, ko māte deva. Un ziniet, mums tikai viens šitanī Saeimā par to cieta — Leopolds Ozoliņš nolēma, ka viņš par tādu valdību nevarētu balsot. Un tāpēc viņu publiski izmeta no partijas visnacionālākā no mūsu partijām. (No zāles deputāts Tabūns: “Par ko runā?”)

Es runāju par to... Tabūna kungs, es saprotu, ka jums it tik grūti saprast kaut ko... Es runāju par to, ka tiesnesim visvairāk kā visiem citiem ir jārīkojas pēc savas sirdsapziņas. Un ja ir tādi tiesneši starp mums, kas var izdomāt, ka ir pareizi ar sirdsapziņu un sūtīt 17 gadu vecu puisi uz Sibīriju, tad es varu pateikt, ka es daudz labprātāk redzētu šeit mūsu vidū tādu tiesnesi, kas pasaka — man šitā lieta ir odioza, es saprotu, ka tauta grib, lai šis spējīgais cilvēks pār mums valda un dod kaut ko tautas labā, un es nesaprotu, kāpēc 13. janvāris būtu kaut kāds svarīgs cipars, un zini, šitais likums ir priekš kaķiem, un es to vienkārši neizpildīšu. Es saku — bravo šitam tiesneša kandidātam, par daudziem citiem, kas mums ir šeit celti priekšā, es domāju, nevarētu par viņiem balsot, mēs viņus nepazīstam, bet par šito tiesnesi es domāju, ka viņam ir sirdsapziņa un prāts. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs — tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es tomēr gribētu aicināt tos deputātus, kuri nav rūpīgi izlasījuši Likuma par tiesu varu 60. pantu, īpaši tā 3. daļu, vēlreiz to izdarīt. Sevišķi deputātam Lujānam.

Tātad tieslietu ministra pienākums ir virzīt pēc iecelšanas amatā un pēc divu gadu termiņa notecējuma uz apstiprināšanu amatā. Tas ir tieslietu ministra pienākums neatkarīgi no parteijiskās piederības, neatkarīgi no sava personīgā viedokļa, neatkarīgi ne no kā. Bet šī ir tā iespēja, ka es varu izteikt arī savu viedokli gan kā ministrs, gan kā konkrētajai organizācijai piederīga amatpersona. Es vēlētos tomēr jums pateikt, ka šis ir tas gadījums, kur mēs saskaramies ar zināmu pretrunu. No vienas puses, tā ir Daugavpils situācija, jo mēs uz Daugavpili skatāmies kā uz valsti valstī, uz vietu, kur ikviens tiesnesis neizbēgami nonāk interešu konfliktā ar pašvaldības vadītāju. No Daugavpils tiesneši brauc gan uz Ogri, gan uz Rēzekni, gan uz citām vietām. Situācija katrā ziņā nav iepriecinoša, taču mūsu pienākums ir vērst šo situāciju par labu. Un es tomēr domāju, ka šodien, izlemjot šo jautājumu, vajadzētu arī atcerēties, ka katrs tiesnesis arī ir cilvēks, tāpat kā deputāts, bet tā ir tikai lietas viena puse. Nevajadzētu šo cilvēku iztirzāt šeit no tribīnes un vērtēt viņa labās vai sliktās īpašības, bet skatīties uz šo iespējamo apstiprināšanu amatā uz mūžu nedaudz no cita viedokļa, no tā, vai šī amatpersona spēs būt objektīva un spēs norobežoties no tām interesēm un no tiem interešuu konfliktiem, kas šai amatpersonai varētu būt nākotnē pēc apstiprināšanas amatā uz mūžu. Es domāju, ka nespēs. Diemžēl. Tas, protams, nav labi, bet tāda ir tā situācija. Un te es nonāku pretrunā pats ar sevi. Tāpēc, ka, no vienas puses, likums uzliek par pienākumu virzīt šo cilvēku apstiprināšanai amatā uz mūžu, bet, no otras puses, ir šī situācija. Un es esmu tieši tādā pašā situācijā, kādā ir tiesnesis, spriežot tiesu, jo viņam bija jāvadās gan pēc likuma, gan arī pēc taisnības. Un bieži vien šie divi vārdi nonāk savā starpā pretrunā. Un šodien no šīs tribīnes es gribētu teikt: tomēr balsojot mums vajadzētu vadīties arī pēc tā otra vārda — vai tiesnesis spēs būt objektīvs šajā amatā. Un katram uzdot sev šo jautājumu.

Pirms nedēļas...nē, pirms vairākām nedēļām tas bija, kad apstiprināja arī šīs pilsētas tiesnesi Isajevu. Diemžēl man nebija iespēju oponēt tiem, kas runāja no šīs tribīnes. Diemžēl man, veicot savus pienākumus bija jābūt Briselē. Bet es izlasīju stenogrammu, un es tur izlasīju tieši to pašu, ko es dzirdēju šodien no tribīnes. Tieši to pašu. Tāpēc es vienkārši gribētu jūs aicināt izvērtēt to otru jautājumu — vai šī amatpersona spēs būt objektīva savā amatā un vai spēs spriest tiesu?

Sēdes vadītājs . Paldies! Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB). Cienītie kolēģi! Es dažiem saviem kolēģiem Saeimā gribētu kārtējo reizi atgādināt. Šinī te lemšanas brīdī te nav nekāda sakara ar rēķinu kārtošanu starp partijām vai arī ar kaut kādām citām personālijām. Šeit ir jāizlemj par konkrēta tiesneša kandidāta atbilstību vai neatbilstību amatam uz visu mūžu. Vai šis cilvēks būs spējīgs ievērot likumu, un šitā, piedošanu, stulbā pļāpāšana, ka tiesnesis sāks vērtēt, vai likums vispār ir derīgs vai nederīgs, tas liecina par pamatīgu smadzeņu pūšanu tāda cilvēka galvā. Neko citu es nevaru pateikt. Ja mēs sāksim spriest par to, vai tiesnesis varēs vērtēt likumu vai viņš nevarēs... tiesnesim ir jāievēro likums. Vienreiz to vajadzētu saprast. Un tāpēc — ja jau šogad, 1997.gadā, attiecīgais amata kandidāts nav centies ievērot likumu, ir izvairījies no atbildības, pavisam nesen tas ir no-ticis, vai mēs varam atbalstīt tādu kandidātu šobrīd tajā pašā 1997. gadā un ievēlēt viņu uz visu mūžu? Tas, lūk, ir mūsu jautājums. Te nav nekāda partijas sakarība. Un es, piemēram, nevaru balsot par tādu cilvēku. Un tas ir viss. Es izsaku savu viedokli šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Grīnblata kungs vēlās ko teikt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 20, atturas — 17. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — no 3. sadaļas — Likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS). Cienījamie Prezidij, vadītāj! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Mēs sākam izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto likumprojektu ot-rajam lasījumam — likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums” (dokumenta numurs 3188a). Izskatām tātad priekšlikumu iesniegšanas secībā. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas Budžeta komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols . Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Trešais ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 4. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 5. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols . 6. ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītāj s. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 7. arī ir atbalstīts Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 8. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. 9. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 10.arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 11. atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 12. deputāta Kiršteina priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, iesnieguma autors. Nē, nē, nē, Kiršteina kungs, mēs tagad izskatām 12.priekšlikumu, jūsu iesniegto, jūs vēlaties runāt? Lūdzu! Tas nav pieņemts vēl. Kiršteina kungs, nu, atvainojos, ja to neesmu pamanījis, tas nebija speciāli darīts, bet es tiešām nepamanīju nekādu reakciju. Paldies! Labi. Es būšu uzmanīgāks. Vai jūs vēlaties runāt par 12. priekšlikumu? Lūdzu!

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Es vienkārši gribētu aicināt jūs pievērst daudz lielāku uzmanību šim likumprojektam, nevis skatīties to tādā ātrumā. Kāpēc? Es gribētu pateikt, ka Latvija diemžēl pārvēršas arvien vairāk par birokrātisku valsti. Mēs faktiski visus likumus izstrādājam, lai tie būtu ļoti ērti ierēdņiem, nevis tiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti uzņēmējdarbībā. Un tas attiecas arī uz bankām, uz krājaizdevu sabiedrībām un konkrēti arī uz šo ieguldījumu sabiedrību. Un 6.punktā man bija priekšlikums iesniegts, ko es aicinu arī nobalsot, te ir teikts, ka sabiedrības dibināšanas minimālais pamatkapitāls ir 100 tūkstoši latu, un mans priekšlikums bija 20 tūkstoši latu. Kāpēc? Latvija ir pēdējā vietā pasaulē, ne tikai Eiropā, pēc dibināmo uzņēmumu skaita. Tas neattiecas tikai uz ražojošiem uzņēmumiem, tas attiecas gan uz finansu uzņēmumiem, gan uz krājaizdevu sabiedrībām — un tikai viena iemesla dēļ, gan krājaizdevu sabiedrībām, gan šīm krājkasēm, par kurām bija debates, mēs uzliekam šausmīgi lielu pašu kapitālu sākumā, un praktiski tas nozīmē tikai to, ka lielas finansu iestādes vai bankas spēj piedalīties šajā uzņēmumu sabiedrībā.

Es tikai vienu piemēru pateikšu. Jūs katrs varat “Internetā” paņemt un paskatīties tās sabiedrības, kas ir izveidotas Igaunijā un Lietuvā. Un viena no lielākajām sabiedrībām “Tallinvest” viņai, piemēram, pašu kapitāls ir 600 tūkstoši kronu, tātad visām šīm sabiedrībām, kur apgrozījums ir 20 vai 30 miljoni latos pārrēķinot, gadā, šis pamatkapitāls ir kaut kur ap 20 vai 30 tūkstoši latu, tāpēc mans priekšlikums šeit bija ļoti būtisks. Vai nu mēs atkal izveidosim pāris banku kontrolētas 3, 4 vai 5 lielās sabiedrības, vai mēs ļaujam ar šiem ieguldījumiem strādāt, teiksim, jauniem uzņēmumiem, bet tādā gadījumā viņi nevar šos 100 tūkstošus latus savākt. Un es aicināju vienkārši šeit samazināt, protams, varbūt ne tikai 20 tūkstoši, bet var būt arī 40 vai 50, bet es gribu pateikt, ka 100 tūkstoši latu nav nekur šeit, ne Igaunijā, ne Lietuvā nav šāda prasība. Ja šī summa paliek, tad atkal būs tā, kā bija ar banku “Baltija”, izveidosies trīs četras lielas sabiedrības, un tas arguments, ka ir grūti izkontrolēt nav pamatots, jo kas notiek, mēs atceramies ar lielo banku “Baltija”, kad tā nobankrotēja. Tad jau labāk lai ir desmit, teiksim, vidējas sabiedrības, nevis viena vai divas milzīgas, kuras var tikpat viegli nobankrotēt vai kaut kādā veidā būs negodīgas, tāpēc bija mans aicinājums veicināt uzņēmējdarbību Latvijā un neizstrādāt likumus, kas atvieglo darbu birokrātiem kontroles ziņā, runājot gan par krājaizdevu sabiedrībām, gan par kopējo ieguldījumu sabiedrībām. Es aicinu to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Paldies! Komisijas vārdā — Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie deputāti, Budžeta un fi-nansu komisija skatīja šo jautājumu par šiem 20 tūkstošiem, un to, ko piedāvā Budžeta komisija, — 100 tūkstoši. Diemžēl mēs nevaram riskēt un atļauties tik lielu risku pirmajos šī likuma darbības gados, un samazināt šo kapitālu uz 20 tūkstošiem latu. Es paskaidrošu arī — kāpēc. Tāpēc, ka pēc funkcijām faktiski ieguldījumu sabiedrības darbojas ar tādiem pašiem principiem kā bankas. Tās tāpat piesaista ieguldītāju naudu un iegulda vērtspapīros un citos naudu nesošos darījumos, faktiski tās veic zināmā mērā banku funkciju. Tur, kur šīs ieguldījumu sabiedrības veidojas, ļoti lielā mērā daudzu aktīvu lielums ir tāds pats kā dažu banku aktīvu lielums, un mēs vienkārši nevaram riskēt un neaizsargāt savus investorus. Šis ir galvenais pamatprincips šī likuma darbības sākumā, lai aizsargātu investorus un saglabātu šo kapitāla prasību 100 tūkstoš latu apmērā. Es lūdzu jūs neatbalstīt, un pēc tam, kad šis tirgus nostabilizēsies ieguldījumu sabiedrībās, tad mēs varam domāt par šīs prasības samazināšanu, bet sākumā jābūt ir...

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Kiršteina priekšlikumu — izteikt 6.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 16, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. 13. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 14. ir Andrējevas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

M.Vītols. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums, nav atbalstīts... ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 16. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 17. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu par 17. Pieņemts. Paldies!

M.Vītols. 18. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 19. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 20. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 21. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M. Vītols. Arī 22. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 23. komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī par 23.priekšlikumu, ko izteicis Juridiskais birojs un komisija atbalstījusi, deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 24. ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 24.un 25.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 26. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 27. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta komisija neatbalsta 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja izteikto 28.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. 29.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 30. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Arī 31. ir atbalstīts. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un 32. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 31. un 32. priekšlikumu un komisijas atzinumu par abiem priekšlikumiem iebildumus neceļ. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 33. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 34. komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 35. arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 36. priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. 37. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 38. arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 39. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. 40. un 41. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tātad 9.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi, 42.,43.,44.,45.,46.,47.,48., kurus Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 10.lappusē ir Juridiskā biroja un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas 49., 50., 51., 52., 53., 54.priekšlikumi, kurus Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 11.lappusē ir Juridiskā biroja un Andrējevas priekšlikumi 55., 56., 57., 58., kurus Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par 55., 56., 57. un 58. priekšlikumu iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 12.lappusē ir Juridiskā biroja 59., 60. priekšlikumi, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tie ir pieņemti.

M.Vītols . 61.komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu, kas izteikts ar nr.61? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols. 62., 63., 64. Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti par šiem priekšlikumiem iebildumus neceļ, kurus ir akceptējusi komisija. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 13.lappusē ir Juridiskā biroja un Andrējevas kundzes priekšlikumi 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71. un 72., visi ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 65.līdz 72.ieskaitot? Piekrīt. Paldies! Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 4.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi no 73. līdz 78., kuri ir atbalstīti Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Priekšlikumi ir pieņemti.

M.Vītols. 15.lappusē ir Andrējevas un Juridiskā biroja priekšlikumi — 79., 80. un 81. Ir atbalstīti Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī par šiem priekšlikumiem, kurus ir akceptējusi komisija, deputāti iebildumus neceļ. Paldies! Pieņemti.

M.Vītols. 16.lappusē 82., 83.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 82.un 83.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. 17.lappusē ir Budžeta komisija atbalstījusi priekšlikumus no 84. līdz 87.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 18.lappusē ir 88., 89., 90. priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 88., 89.un 90.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. 19.lappusē ir priekšlikumi, kurus iesniegusi ir Andrējeva un Juridiskais birojs no 91., līdz 97., tie visi ir atbalstīti Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

M.Vītols. 20.lappusē ir trīs priekšlikumi no 98., 99.un 100., kurus ir atbalstījusi Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies! Tie ir pieņemti.

M.Vītols. 21.lappusē ir divi priekšlikumi, ko iesniedzis ir Juridiskais birojs — 101., 102, ko atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti iebildumus neceļ. Vītola kungs, tā kā nāk pārtraukums, tad varbūt arī pie tā apstāsimies. Tātad mēs, godātie kolēģi, esam akceptējuši 101.un 102. priekšlikumu dokumenta 21.lappusē.

Pirms pārtraukuma es lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Vārds paziņojumam Indulim Bērziņam, Saeimas sekretāram.

I.Bērziņš (Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Tuvojas ne tikai Ziemassvētki un Jaunais gads, bet arī zāles restaurācijas un remonta beigas, un tāpēc es lūgtu frakciju vadītājus tagad šajā starpbrīža sākumā pieiet pie sekretariāta un saņemt iespējamos izvietojuma variantus, jo zālē sēdvietas būs izvietotas citādi, tā kā jums arī nāksies ieņemt citādi savas vietas jaunajā sēžu zālē. Neatkarīgie deputāti un ja kāds individuāli negrib saņemt no frakcijas vadītāja, var iepazīties ar šo izvietojumu šeit sekretariātā, viens eksemplārs visu laiku atradīsies tur. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vēl vārds Dzintaram Ābiķim par komisijas sēdi.

Dz. Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības komisijas, es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Un tagad reģistrācijas rezultātus nolasīs Māris Rudzīša kungs. Lūdzu!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pātraukuma laiks ir beidzies. Lūdzu turpināsim izskatīt likumprojektu “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Dokumentā izklāstītais 103.priekšlikums. Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS). Tātad esam 22.lappusē, un 103. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 103. — 107. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 108.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi no 109.—111. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 109.—111.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī no 112. līdz 114. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu. Paldies! Tie ir pieņemti.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 28.lappusē no 115. līdz 119.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 115. līdz 119.? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 120. līdz 123. 29.lappusē

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 30.lappusē ir atbalstīti priekšlikumi no 124. līdz 127.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. 128. un 129. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 128. un 129.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 130. — 135.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 136.— ...

Sēdes vadītājs. No 132., Vītola kungs! 132., 133.

M.Vītols. No 132. līdz 138. priekšlikumam. 34. un 35.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 132. līdz 138.? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 36. un 37. lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 139. līdz 144.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 145. līdz 148. 39.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 145. līdz 148. ieskaitot. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī priekšlikumus no 149. līdz 153., ieskaitot 41.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 154. līdz 162. 43.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī priekšlikumi no 164. līdz 171. Visi Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem no 164. līdz 171.? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 172. līdz 177. 47.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Arī priekšlikumi no 178. līdz 183. ir atbalstīti. Izņemot 180., kurš ir iestrādāts 181. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, kurus tā ir izteikusi par 178., 179., 180., 181., 182. un 183. priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Priekšlikumi no 184. līdz 185. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 186. priekšlikums ir iestrādāts 187. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti to akceptē.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumus no 188. līdz 193. 52.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem, kurus iesniedzis Juridiskais birojs. Ieskaitot 193. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 194. priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Tātad šeit ir 194.a, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, 194. un 194.a ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, tā nedaudz neskaidri šeit ir uzrakstīts, tātad Vītola kungs ziņo, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šos priekšlikumus, ko iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze, ir atbalstījusi. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus no 195. līdz 199. 54. lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par priekšlikumiem no 195. līdz 199. ieskaitot? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumus no 200. līdz 211. 57.lappusē.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 200., 201., 202., 203., 204., 205., 206., 207., 208., 209., 210. un 211. priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemti.

M.Vītols. 212., 213. ir atbalstīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Pieņemts.

M.Vītols. 214.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 214, kuru komisija nav atbalstījusi? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M. Vītols. 215. un 216. priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 217.priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. 218.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 217. un 218. priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Ieguldījumu sabiedrību likums” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 3570 “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais un galīgais lasījums. Izskatām priekšlikumu iesniegšanas kārtībā saņemtos priekšlikumus. 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. ... ko iesniedzis deputāts Panteļējevs. Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 4.priekšlikums arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu, ko iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Vītola kungs, iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5.priekšlikumam, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Balodis un akceptējusi atbildīgā komisija, deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Arī 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr lūgtu jūs pievērst uzmanību šim dokumentam un apskatīties, kas ir tas, ko mums piedāvā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, kristīgais demokrāts Māris Vītols, kur mēs redzam, ka šis priekšlikums paredz samazināt ievedmuitu, paredz samazināt ievedmuitu alkoholiskiem dzērieniem. Tātad noteiktām alkoholisko dzērienu kategorijām paredz samazināt ievedmuitu. Pamatā tas ir vīnam. Es domāju, ka tas absolūti šeit nav pamatoti.

Tālāk mēs runāsim vēl par analoģisku situāciju, kur tiek paredzēts samazināt ievedmuitu cigaretēm, kas, manuprāt, ir absolūti ārpus jebkuras kritikas, tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams, bet es uzskatu, ka arī nevar būt pamatoti nekādi argumenti, kas šajā brīdī teiktu, ka mums būtu valstij jāsamazina ievedmuita vīnam. Es domāju, ka cilvēki alkoholiskos dzērienus jau tāpat lieto ļoti daudz. Un, ja mums šī ievedmuita pastāv, tad tas arī dod zināmu balansu starp vietējiem un importa ražotājiem, kāpēc lai nevarētu par importētajiem vīniem maksāt nedaudz vairāk? Es domāju, ka tie cilvēki, kas šos vīnus pērk un patērē, ka šie cilvēki arī vairumā gadījumu var atļauties samaksāt. Es domāju, ka viņi grib šādus vīnus patērēt, viņiem tas ir jāsamaksā. Es domāju, ka mums būtu risināmi daudz un dažādi citi jautājumi, kur šīs cenas būtu samazināmas, bet nevajadzētu sākt ar alkoholam samazināšanu. Es lūdzu balsojumu un lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu galvenokārt divu iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka mēs paši vīnogas neaudzējam un dabiskie vīni visi tiek ievesti, tātad importēti.

Otrs ir, ka, atbalstot mazāk stiprus alkoholiskos dzērienus, pazeminot to cenas, šajā gadījumā dabiskos vīnus, mums ir iespēja arī no mediķu viedokļa ietekmēt patēriņa struktūru. Tā ka netiek lietoti stiprie dzērieni, bet labāk tiek orientēta sabiedrība uz tādu vīnu lietošanu, tādas kultūras izkopšanu. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 8.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt par šo jautājumu deputāte Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst šeit uzmanību, ka mēs esam atkal sajaukuši, kur ir bērns, kas jāmazgā, un izlējuši bērnu ar visu ūdeni no vanniņas. Nav vairs ko nosusināt un mātei atdot.

Ja mēs domājam cīnīties ar cigarešu kontrabandu, pazeminot viņiem ievešanas muitu, tad tas ir absurds vai vispārēja situācijas neizpratne. Tas nozīmē, ka Latvijā tagad, pazeminot muitu, tiks palielināts cigarešu ievedums kopumā, līdz ar to arī pazemināsies cigarešu cena un līdz ar to potenciāli pieaugs jauno smēķētāju skaits.

Baloža kungs, jūs varat galvu negrozīt! Ja nelikumība ir jālikvidē ar muitas pazemināšanu, tad, man liekas, vajadzētu sākt no otra gala. Mēs tikko kā budžetā iedevām ļoti lielu naudas summu — gandrīz 5 miljonus muitas posteņu celtniecībai un informatīvās sistēmas izveidei. Es jums atkārtoju — nākamajā gadā tam vien ir iedoti budžetā 5 miljoni. Ja šie 5 miljoni ir par maz, lai sakārtotu muitu, ķertu kontrabandistus, sodītu un veiktu to likumīgā kārtībā, tad mani pārsteidz, kas šodien valstī notiek.

Tad Iekšlietu ministrijai vajag veikt kādus citus pasākumus, ja netiek ar to galā Valsts ieņēmumu dienests. Bet pazemināt ievedmuitu cigaretēm, tātad līdz ar to potenciāli pazeminot cenu veikalā un ļaut pēc iespējas vairāk pusaudžiem potenciāli kļūt par smēķētājiem, jo katrs pusaudzis ir vismaz reizi mūžā izmēģinājis to prieku, tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujami.

Otra lieta. Ja mēs runājam par savu vietējo rūpniecību. Cik es zinu, Latvijā arī ir tabakas fabrika, kurai iet ne visai spoži, un tabakas smalkme ļoti bieži iet pa gaisu, jo es dzīvoju tuvumā, un mēs varam arī bez cigarešu pirkšanas pietiekamu daudzumu tabakas uzņemt.

Tā kā tas saskan ar to, kā jūs šādā veidā, vai jūs lobējat Latvijas rūpniecību vai ārzemju cigarešu ražošanu? Arī šo aspektu man gribētos, lai šeit kāds paskaidro. Kā tas viss iet kopā? Es deputātus aicinu apsvērt, apskatīties uz šo priekšlikumu un to neatbalstīt, jo cīņa ar kontrabandu nav veicama, pazeminot ievedmuitu. Tādā gadījumā es domāju, ka mums vispār spirtam vajag atcelt ievedmuitu, un tad sešas cisternas atradīsies pašas no sevis un vairs kontrabandas nebūs, ja mēs šādā veidā risināsim kontrabandas problēmas Latvijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis konkrētais priekšlikums — samazināt ievedmuitu cigaretēm — tas ir absurds, un tas nav savienojams ne ar kādu izpratni par to, kādu politiku mēs valstī gribam veidot veselības jomā. Un tas arī nedod neko no finansiālā vai no valsts finansu viedokļa, bet tas būtu vēl pat mazāk būtiskais šajā gadījumā. Šis pamatjautājums, kas ar šo priekšlikumu būtībā ir pārkāpts, tā ir nepieciešamība aizstāvēt tautas veselību un neveicināt tos procesus, kas grauj šo tautas veselību. Un te ir tikai viens jautājums man — kā intereses lobē šī priekšlikuma autors — Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, kristīgais demokrāts Māris Vītols? Tās nav tautas intereses, tās var būt tikai cigarešu importētāju intereses. Es ļoti lūgtu Vītola kungu atnākt šeit tribīnē un atbildēt uz šo jautājumu — kāpēc šeit reizi pēc reizes tiek iesniegtas visādas provokācijas šajā likumā par muitas nodokli un arī citos nodokļos, kas ir saistīti ar alkoholiskajiem dzērieniem, ar cigaretēm... Kāpēc ir kaut kādi centieni samazināt visu laiku šīm sabiedrības veselībai tik kaitīgajām precēm cenu caur nodokļu samazinājumu? Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepamatoti, un es domāju, mēs izdarīsim ļoti sliktu darbu Saeimā, ja mēs šodien atbalstīsim šo priekšlikumu. Es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (TB). Godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Esmu spiests nākt tribīnē, jo Ilga Kreituses kundze manu vārdu arī šeit minēja. Gribu teikt, ka es nesmēķēju un esmu pilnīgs nesmēķētājs. Bet kāpēc mēs to atbalstījām komisijā, šo priekšlikumu. Gribu teikt to, ka cigaretes ar nākošo gadu nepaliks lētākas, Kreituses kundze. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Lai paliek dārgākas!”) Bet tās arī nepaliks dārgākas, jo ar jauno gadu cigaretēm tiek palielināts akcīzes nodoklis. Lai to cena paliktu tāda pati, kā tā ir šobrīd, tāpēc arī tiek daļēji samazināts muitas tarifs. Gribu teikt to, ka komisija ņēma vērā arī Finansu ministrijas viedokli, kura atbalstīja šo priekšlikumu, jo Latvijai Baltijas valstu vidū ir visaugstākā šī ievedmuita cigaretēm. Lietuvā tā ir daudzas reizes zemāka, un Igaunijā tā ir nulle. Tādēļ arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Arī Valdības deklarācijā viens no punktiem paredz — nepārtraukt ievedmuitas tarifu samazināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Pirmais, ko es gribētu jums teikt, Baloža kungs, ka es jūs nespiedu ne nākt tribīnē, ne arī kaut kā savādāk. Bet otra lieta. Jūs apelējat pie tā, ka cigaretes nekļūs lētākas. Paldies Dievam, lai tās kļūst dārgākas! Paldies Dievam! Un, ja Latvija ir pirmajā vietā ievedmuitā cigaretēm, tad es domāju, ka beidzot mēs esam vienu labu darbu izdarījuši. Vismaz ar kaut ko mēs pozitīvi atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas. Tas ir tas mo-ments. Kamēr citos parametros mēs ļoti negatīvi uz Eiropas Savienības fona atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas. Tāpēc es tomēr aicinātu deputātus vēlreiz ieskatīties un neatbalstīt priekšlikumu. Ja Finansu ministrija grib glābt valsts budžetu uz cigarešu muitas pazemināšanu, tad nav kārtībā kaut kas ar budžetu un Finansu ministriju. Es ceru, ka vismaz Saeimas dakteri, kas gan paši diezgan pamatīgi kūpina, nobalsos pret šo priekšlikumu. Jūs, personīgi, Vidiņa kungs!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Bez šaubām, šādas normas — samazināt akcīzi — ir mūsu ceļš uz Eiropu. Es tikai aicinu kolēģus padomāt, vai visi tie ceļi uz Eiropu mums ir ejami? Vai mums tiešām vajadzētu iet uz Eiropu arī pretī mūsu tautas veselībai? Šinī gadījumā es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu, atstāt iepriekšējā līmenī akcīzi cigaretēm. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Čerāns — otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit, apspriežot šo priekšlikumu, nāk tribīnē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs tēvzemietis Vents Balodis un mēģina deputātus iebiedēt ar bieziem vārdiem, ka, lūk, Valdības deklarācijā esot rakstīts, ka vajagot samazināt ievedmuitu. Tad nu man ir jautājums — vai tur, šajā valdības deklarācijā, šajā te varenajā un spēcīgajā dokumentā, tiešām ir rakstīts, ka ievedmuitu vajag samazināt cigaretēm? Un, ja tur tas ir rakstīts, tad šāda deklarācija neder pilnīgi nekam. Un šis ir vēl viens punkts, kāpēc šī deklarācija ir uzskatāma kā absolūti nederīgs dokuments. Šī deklarācija ir absolūti vāja, un deklarācijas vispārēja analīze, kura diemžēl veidojas pamatā kritiska, mēs esam skatījuši, un par to mēs vēl daudz varam runāt, bet jebkurā gadījumā tāds dižs punkts, ka nepieciešams samazināt ievedmuitu cigaretēm, tas nedarītu godu nevienai deklarācijai un padarītu to tikai par izsmieklu tautas acīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā vai kā deputāts vēlas runāt... Nē, komisijas vārdā, Vītola kungs. Debates ir beigtas.

M.Vītols (LZS, KDS). Godājamie deputāti! Šo priekšlikumu atbalsta gan Finansu ministrija, gan Budžeta un finan-su (nodokļu) komisija viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka tiešām Latvija ļoti slikti izskatās uz Baltijas valstu fona, jo Latvijā ir visaugstākā cigarešu kontrabanda Baltijas valstīs. Un tieši viens no iemesliem, kāpēc tas ir, ir šie augstie muitas tarifi. Mūsu politika ir tāda — iet uz tarifu pazemināšanu un celt augšā iekšējos nodokļus, akcīzi, no kā tiek novirzīts arī kultūrai un sportam. Es aicinu arī jūs visus atbalstīt šo ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Māra Vītola priekšlikumu nr.8. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Balsis sadalījušās līdzīgi. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 19, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 9.— deputātu grupas Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta, Kristovska priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts priekšlikums.

M.Vītols. 10. ir deputātu grupas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 11. arī ir deputātu grupas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Leiškalna kungs ir vienīgi šajā deputātu grupā. Viņš pats nav grupa, bet viņš ir šīs grupas sastāvā.

M.Vītols . 12. ir deputāta Leiškalna un viņa kolēģu priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Leiškalna un viņa kolēģu priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Arī 13.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns kopā ar kolēģiem Keišu, Ābeli, Seikstu un Kristovski, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Tie paši deputāti ir iesnieguši 14.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Arī 15.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Paldies, priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 16.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 16.priekšlikumu. Tiek pieņemts komisijas atzinums. Paldies!

M.Vītols. 17.priekšlikums, ko ir iesniedzis Leiškalns, Keišs, Ābele, Seiksts un Kristovskis, arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 18.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 19. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. 20.priekšlikums ir Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta un Kristovska priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, tas ir pieņemts.

M.Vītols. 21. ir šo pašu deputātu priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 22.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Arī 23.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es atvainojos, nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 23.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.