M.Vītols. 24.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Arī 25.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 26.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. 27.priekšlikums arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas atzinumam.

M.Vītols. Arī 28.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdzīgi arī 29.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nr.30 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī 31. un pēdējo priekšlikumu šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31.priekšlikumu.

M.Vītols. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 6, atturas —3. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai” . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3344a. Uz otro lasījumu par likumprojektu Juridiskais birojs ir iesniedzis trīs priekšlikumus. Pirmais priekšlikums — izslēgt no nosaukuma konkrēto namīpašuma adresi... no virsraksta. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Pieņemts.

I.Bišers. Otrais priekšlikums ir saistīts ar to, ka ir nepieciešams norādīt kadastra numuru. Juridiskā komisijā ir daļēji atbalstīts, par cik kadastra numura nav, mēs norādījām grupas un grunts numuru pēc pastāvošā pilsētas dalījuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Trešais priekšlikums bija — papildināt likumprojektu ar 2. pantu, kas ir apmēram tāds pats, kādu mēs pieņēmām atdodot.... nododot īpašumus arodbiedrībām. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumu kopumā. Tā kā tas ir steidzams likumprojekts, tad tas būs galīgais balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt deputāts Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Lieku priekšā balsot pret šo likumprojektu, jo mums ir būtiska jautājuma izlemšana. Proti, mēs nododam īpašumu, kas pieder valstij, nodosim tagad noteiktai organizācijai, asociācijai. Tas nozīmē, ka šī asociācija turpmāk būs pilnīgi likumīgs īpašnieks. Un kādā veidā tālāk asociācija var izpildīt savus pienākumus un kādā veidā formāli pārvērsties, to mēs nezinām. Stāvoklis ir tāds, ka mēs izsaimniekojam Latvijas īpašumu. Šis īpašums pirms kara piederēja Vācu kultūras biedrībai, tas nonāca valsts īpašumā. Kāpēc mums jānodod īpašumā, ja mēs varam to pašu izdarīt, paturot īpašumā šo māju un zemes gabalu, valsts īpašumā paturot, bet nododot to beztermiņa lietošanā, lai būtu Saeimai, tātad valdībai un Saeimai iespējas turpmāk šo īpašumu, kad īpašnieks jau mainījies vai īpašnieks rīkojas ne tā, kā būtu valstiski pareizi, lai mēs varētu šo īpašumu, vismaz brīdināt, ka mēs varam šo īpašumu turpmāk viņam lietošanā nenodot. Tātad aicinu balsot pret šo, lai iesniegtu citāda veida likumprojektu šinī jautājumā. Un galu galā to lai lemj Ministru kabinets, jo, ja mēs palaidīsim vaļā maisam galu, tas būs pirmais gadījums, ka mēs valsts īpašumu bez jebkādām citām nopietnām pretenzijām nododam privātīpašumā. Es jūs lūdzu pievērst uzmanību, ka nevar izsaimniekot valsts īpašumu ar Saeimas lēmumu. Lai to dara Ministru kabinets savas kompetences robežās, nododot lietošanā. Jo, ja mēs sākam jau atjaunot īpašumus sabiedriskajām organizācijām, kurš nav paredzēts likumā... nav likumā paredzēts šāds jautājums, tad mēs nedrīkstam paplašināt šo iešanu pa šo ceļu un vienkārši atdot valsts īpašumu kādai noteiktai organizācijai vai cilvēku kopai privātīpašumā. Lūdzu nesākt ar precedentu, kas var būt ļoti bīstams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Mauliņa kungs! Es izdarīju kļūdu, jums dodams vārdu, jo otrajā lasījumā var runāt tikai par konkrētiem priekšlikumiem, kopumā par likumprojektu var runāt pirmajā lasījumā. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi... Lūdzu piedalīties balsošanā...

Lūdzu izteikt savu viedokli par likuma pieņemšanu. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojektu par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Jurkāna kungs vēlas sniegt paziņojumu ārpus kārtas.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Vienā no plenārsēdēm Kreituses kundze runāja par lietām, kuras, protams, ir ļoti pamatotas, ka deputāti nav zālē un balso kāds viņu vietā. Es tagad paņēmu izdruku. Burtiski katru un Kreitusu ģimene Kreitusu vārdā balso par visiem pret vai par. Kreitusa kungs šodien nav bijis zālē nevienu minūti.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem”” . Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (TKB). Augsti godājamie deputāti! Dokuments nr. 3514. Nav saņemti nekādi priekšlikumi, ir tikai redakcionāli precizējumi 1. pantā.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Tāpat ir precizējumi 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums apvienot 3. un 4. pantu un izteikt to kā likumprojekta 3. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 3. panta redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu balsot otrajā lasījumā un galīgajā lasījumā, tāpēc ka tas ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

A.Rubins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Kultūrkapitāla fonda likums”. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 3548. Godātie kolēģi! Likumprojekts trešajā lasījumā... tātad redakcionāli labojumi, daļu un punktu sakārtojums, dažviet arī formulējumu maiņa, bet būtībā nekas nemainās. Daži punkti, dažas daļas ir attīstītas, un tas jau šeit arī atspoguļojas. Tagad lasīsim pa priekšlikumiem. Tātad, godātie kolēģi! Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 2.panta 2.daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

P. Putniņš. Arī otrais ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš . Ceturtais ir Kultūras ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Piektais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Sestais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 3. panta 3. daļas 3. punktu? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Septītais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 3. panta 3. daļas 5. punktu? Pieņemts.

P.Putniņš. Astotais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Devītais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Desmitais ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Paldies. Pieņemts.

P.Putniņš. Vienpadsmitais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta 1. daļas 5.punkta redakcijai, kas izteikts jau kā 4.punkts. Pieņemts.

P.Putniņš. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 13. ir deputātes Rugātes priekšlikums, un komisija atbalsta, iestrādājot precizētā redakcijā, un tas izpaužas nākošajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. 15. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

P.Putniņš. Un pārejas noteikumos ir burtiski tādi redakcionāli labojumi tieši latviešu valodas gramatikas nozīmē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Tātad līdzīgi mana vecākā... tā... tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Nu ja, mēs esam izskatījuši visu 5. un 6. lappusi, bet man šķiet, ka mēs neizskatījām to, tur ir vēl vesela virkne Juridiskā biroja, atbildīgās komisijas priekšlikumu.

P.Putniņš. Tātad 16. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jā.

P.Putniņš. 16. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. 17. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Tas tiek pieņemts.

P.Putniņš. 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tiek atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt 18. un 19. priekšlikumam, kurš ir izteikts kā likumprojekta panta 2. daļa? Deputāti pieņem. Paldies!

P.Putniņš. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt 8. panta 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

P.Putniņš. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

P.Putniņš. Un 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izteikt līdzšinējo 8. panta 4. daļu kā 5. daļu precizētā redakcijā. Redakcija ir ailītē pa labi. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Putniņš. Un par pārejas noteikumiem es jau savlaicīgi minēju.

Sēdes vadītājs. Par tiem mēs vienojāmies. Paldies! Deputāti to akceptē. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

P.Putniņš. Paldies kolēģiem par izpratni un atsaucību?

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3568. Šo likumprojektu iesniedza Tautsaimniecības komisija, un šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka lai, pirmkārt, sakārtotu mūsu likumdošanu, jo pašreiz esošā likuma redakcija ir pretrunā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas ir pieņemts, un kas ir spēkā un kas ir bijis viens no tiem pamatlikumiem, uz kura ir pieņemts 1998. gada budžets. Ja mēs šādu likumu nepieņemam variantā, kuru piedāvā Tautsaimniecības komisija un kas ir saskaņots ar Valsts meža dienestu, tad tādā gadījumā, sākot ar 1998.gada 1.janvāri, šo divu likumu pretrunīgo tēžu dēļ radīsies grūti paredzams haoss nodokļu ievākšanā. Un tas nozīmē, ka mums šis likumprojekts būtu jāpieņem, lai tas varētu stāties spēkā ar 1.janvāri. Tādēļ Tautsaimniecības komisija lūdz šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Liepa. Paldies! tādā gadījumā es lūgtu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Liepa. Uz otro lasījumu priekšlikumus iesniegt šodien līdz 12.30 un otrajā lasījumā izskatīt arī šodien.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu? Anna Seile vēlas runāt, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ņemot vērā visu to, ko jau pamatoja Liepas kungs, es ierosinu pieņemt otrajā lasījumā tūlīt, ja nevienam deputātam nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts. Liepas kungs, lūdzu pa pantiem un...

I.Liepa (TKL). Paldies! Tādā gadījumā skatāmies, lūk, pirmais priekšlikums — izslēgt 1.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — svītrot 1.panta ceturto daļu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa. 2.priekšlikums — izteikt 2.pantu šādā redakcijā, redakcija tur ir gara un redzama.

Sēdes vadītājs. Jā, nu dokumentā tas ir redzams, tātad vai deputāti piekrīt izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā — 2.pants. Ieņēmumu avoti. Pirmā, otrā daļa. Deputātiem nav iebildumu pret šī panta redakciju. Pieņemts.

I.Liepa. 3.priekšlikums — izslēgt 5.pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 5.pantu. Pieņemts. Paldies.

I.Liepa. Paldies! Tātad lūdzu balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

I.Liepa. Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3549, kurā ir apkopoti priekšlikumi uz trešo lasījumu. 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu nr.1, kuru ir akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 2. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 3.ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 4. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 7., 8., 9. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija visus tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7., 8., 9. un 10. priekšlikumu, kurus ir atbalstījusi komisija. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 11. ir deputāta Oskara Grīga priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts un papildināts vēl, un iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Un 12. ir šī Budžeta komisijas redakcija, kur tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izteiktajai likumprojekta 4.panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 13. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis. 14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta komisijas precizētajā redakcijā, kas ir 15.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem ar nr.14 un 15. iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 16. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 17. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Arī 18. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Arī 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 20. ir deputāta Vidiņa priekšlikums, komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Vidiņa priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 21. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 22. ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurā ir arī iestrādāts Vidiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt likumprojekta 12.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 23. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 24. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts, un ir 25.Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurā šis ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 26. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 27. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis . 28. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 18. pantu, pēc tam attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Pieņemts.

V.Balodis . 30. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts 31. — Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30. un 31. priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis . 32. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Tālāk no 33. līdz 38. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus visus Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par priekšlikumiem no 33. līdz 38. ieskaitot. Paldies! Tie ir pieņemti.

V.Balodis. 39. ir Budžeta un finansu komisijas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 40. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisijas ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 41. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Tāpat arī 42., 43. un 44. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri visi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem 42., 43. un 44. Pieņemts.

V.Balodis . 18.lappusē arī 45., 46., 47. un 48. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija visus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumiem, no 45. līdz 48.ieskaitot. Pieņemts.

V.Balodis . 49. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam — svītrot 38.panta ceturto daļu.

V.Balodis. 50. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 51. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. 52. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Un 53. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūnijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts. Paldies!

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3553, vēlēšanu likuma grozījumi trešajam lasījumam. 1.priekšlikums 4.pantā ir deputāta Golubova priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Vēlas runāt deputāts Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda būtība ir šim priekšlikumam? Ja ir ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir otra pilsonība, viņam jāatsakās no tās otrās pilsonības, un tad šis pilsonis, Latvijas pilsonis, varēs tieši Latvijas labā darboties Saeimā. Ja viņam būs otrā pilsonība un būs kaut kādas saistības ar otro valsti, tad es neesmu pārliecināts, ka viņš darbosies tieši Latvijas labā, bet nevis otrās valsts labā, tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Juridiskā komisija aicina noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Golubova priekšlikumu — papildināt 4.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 28, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir pie 5.panta, frakcija “Latvijai” iesaka papildināt 5.panta 5.punktu ar vārdiem “vai ārštata”. Juridiskā komisija, vispusīgi debatējot, tomēr ar balsu vairākumu šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Izskatot šo nenoliedzami būtisko likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka mums ir jānosaka tas personu loks, attiecībā uz kurām, nu, vismaz 7.Saeimas vēlēšanās, bet varbūt arī turpmāk būtu jāpastāv ierobežojumiem, ka šīs personas nevarētu kandidēt šajās vēlēšanās. Šis priekšlikums ir noteikt, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt pa kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata vai ārštata darbinieki.

Šī priekšlikuma būtība ir ielikt iekšā šo papildinājumu “vai ārštata”. Mēs uzskatām, ka arī šie ārštata darbinieki, kas ir bijuši un kas, iespējams, vēl arī šajā laikā darbojas, jo mēs zinām, ka ārvalstu izlūkdienesti savu darbību nav pārtraukuši, mēs uzskatām, ka ārštata darbinieki arī Latvijai ir bīstami, un tāpēc mēs uzskatām, ka likumā ir jānosaka aizliegums šiem cilvēkiem tapt ievēlētiem par Saeimas deputātiem, un līdz ar to viņus dabiski nevar pieteikt arī par kandidātiem. Šis priekšlikums, kas izriet no mūsu valsts nacionālām interesēm, lai mūsu Republikas Saeimā netiktu ievēlēti citu valstu specdienestu pārstāvji gan bijušie, gan esošie. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es arī varētu atbalstīt šādu priekšlikumu, jo nav jau lielas loģikas dalīt šos darbiniekus — štata darbiniekos vai ārštata darbiniekos. Pilnīgi normāli, ka šodien, ja šādi darbinieki šeit ir, viņi ļoti bieži varētu būt ārštata darbinieki, tā kā tiešām šeit nekādas īpašas atšķirības šajos divos jēdzienos nav.

Tā kā šeit ir atkal apmēram tas pats gadījums, kā mēs iepriekš spriedām par šiem tiesnešiem, vai viņi ir atbilstoši vai viņi nav atbilstoši. Te sāka vēl filozofēt, vai viņiem ir jāievēro likumi tiesnešiem vai nav. Lūk, šeit ir tas pats. Ja ir šis cilvēks bijis ārštata darbinieks, tas nozīmē, ka viņš, vienalga, ir darbojies pret mūsu valsts, pret neatkarīgās Latvijas interesēm. Kāda starpība, vai viņš tur ir bijis štatā vai viņš nav bijis štatā. Tam šeit nav nekādas nozīmes.

Lūk, šeit ir tas gadījums, ka vai nu mēs principiāli pieejam šādiem jautājumiem, vai mēs atkal viņus tur sākam šķirot. Labie čekisti — sliktie čekisti, labie darbinieki — sliktie darbinieki. Tā kā jebkurā gadījumā mans viedoklis ir, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu arī atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, šeit pievienotajam “štata darbiniekam vai ārštata”, jo patiesi, pašreiz Jūrmalā ir ievēlēts par deputātu kāds, par kuru vēl nav noskaidrots, bet gads jau ir drīz pagājis, vai viņš ir bijis štata vai ārštata, vai vienkārši apzināti vai neapzināti sadarbojies, nu viņš pats neko neraksta, neko nesaka par šo iespējamo viņa klātbūtni VDK — Valsts drošības dienestā. Vai viņš ir bijis štata vai ārštata, to skaidros tiesa, un droši vien vairākus gadus, un beigsies šī tiesa ar to, ka viņš varbūt ir sadarbojies, bet nav apzinājies, vai kaut kā ir bijis ievilināts pretizlūkošanas vai drošības dienestos.

Tāpēc, ja mēs nenobalsosim šo “vai ārštata” — frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad varbūt būtu jānobalso par deputāta Grīnblata priekšlikumu, kas šeit pat ir 3.ailē, kas saistās ar šādu domu, kā Grīnblata kungs iesaka: “Ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki, vai locekļi.” Manuprāt, tas vairāk paplašina šo tādu loku, šo, ja viņus var saukt par cilvēkiem, nevis par nodevējiem, tad varbūt tāds tas formulējums būtu labs.

Manuprāt, šodien dzimšanas dienu mēs svinam vienam ievērojamam Valsts drošības dienesta darbiniekam, viņa fotogrāfija, šķiet, ir publicēta avīzē, vienā no vadošajām avīzēm, kā veiksmīgs biznesmenis viņš ir, bet varbūt lai viņi tiešām nelien šeit lemt par mūsu valsts nākotni, kādai tai būt, vai iestāties atkal kādās organizācijās, savienībās, pieņemt konvencijas, ka šeit tomēr būtu jābūt tiem cilvēkiem, kas godīgi ir vai nu atzinušies, vai sapratuši, ka viņi nevar pieteikties par kandidātiem, lai neiznāktu atkal tādi nesmukumi, kā mums iznāca 1994.gada 26.aprīlī, četras dienas pirms Krievijas—Latvijas līguma parakstīšanas. Tā kā es atbalstu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kā arī deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu, apspriežot šo pantu, būt īpaši modriem. Mēs zinām, ka gan 5.Saeimā, gan tagad ir bijuši ļoti regulāri mēģinājumi paplašināt to cilvēku loku, kuri drīkst būt, kuri drīkst kandidēt uz Saeimu un būt ievēlētiem. Lūk, šeit jau ir izpaudies šis sašaurinājums iepriekšējā lasījumā. Tātad šie ārštata darbinieki, kuri, protams, ir jāiekļauj arī to cilvēku lokā, kuri nedrīkst pretendēt kā deputātu kandidāti Saeimas vēlēšanās. Nav šaubu, ka ir jāatbalsta šis priekšlikums un jāpievieno vārdi “arī ārštata darbinieki”. Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu balsot par šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Tātad balsojam. Izšķiram ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 5.panta 5.punktā pēc vārda “štata” papildināt ar vārdiem “vai ārštata”. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 20, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Nākamais — deputāta Golubova priekšlikums — pēc būtības nav balsojams, jo Saeima tādu pašu jau noraidīja iepriekšējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Tālāk 5.panta 6.punktā deputāta Grīnblata priekšlikums — aizstāt vārdu “darbojušās”, kas skar veselu virkni aizliegtu un pretvalstisku organizāciju, ar formulējumu “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi šajās organizācijās vai padomēs”. Tādēļ, kā prakse liecina, ka samērā grūti ir arī tiešām tikt galā ar jēdzienu “darbojušās”, un tiesneši reizēm arī varbūt pret savu gribu izvairās no šādu jautājumu lemšanas, kas savukārt sagādā problēmas viņiem kā valsts amatpersonām. Šajā ziņā es piedāvātu likt formulējumu “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki, vai locekļi”, ko visā visumā var precīzi konstatēt, atbilstoši tiem pantiem, kas likumā ir paredzēti tālāk un kas katrā gadījumā atvieglo gan tiesas darbu, gan vēlēšanu komisiju darbu. Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ir? Lūdzu, Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau aicināju jūs būt modriem, pieņemot šo pantu, nu laikam dažiem šī modrība vai nu nebija, vai nu, vai nu... nu paši saprotat... kas būtu daudz bēdīgāk. Lūk, šeit šajā priekšlikumā ir ļoti būtisks papildinājums. Man ir visai dīvaini, ka Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, jo, to neatbalstot, tiek “pavērtas slūžas”. Es vēlreiz atkārtoju: tiek “pavērtas slūžas” visiem Latvijas nīdējiem, dažādu nokrāsu, kandidēt uz Saeimas vēlēšanām.

Jo, redzat, te jau skaidri un gaiši Golubovs, kurš neatzīst, ka Latvija bija okupēta, ierosina vispār svītrot šā panta sesto daļu. Kam gan, ja ne juristiem, ja ne Juridiskajai komisijai, ir zināms, un citreiz šīs komisijas cilvēki ir gājuši tribīnē un pierādījuši, ka, redzat, cik grūti ir pierādīt attiecīga cilvēka darbošanos kompartijā pēc attiecīgā datuma vai apmēram tamlīdzīgas lietas. Grūti pierādīt tiesā. Un patiešām tā tas arī ir bijis. Bet ir skaidrs, ka šie cilvēki ir sastāvējuši šajās organizācijās, ir arī darbojušies, protams, tāpēc vajadzētu šoreiz izdarīt tieši šo konkrēto labojumu, ierakstot “ir vai ir bijuši biedri, dalībnieki vai locekļi”, tad tiesām nevajadzētu mocīties, tērēt laiku un meklēt šos pierādījumus, kurus bieži vien nemaz negrib sameklēt, lai pierādītu, ka ir darbojušies. (Zālē liels troksnis, nesaprotami starpsaucieni.)

Mēs atceramies to pašu Vidavska lietu, par ko jau šodien tika pieminēts, apspriežot viena no Daugavpils tiesnešiem apstiprināšanu uz mūžu. Kā izvēršas šīs tiesu prāvas. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu, vai patiešām, cienījamie kolēģi, jūs neinteresē šīs lietas? Vai jūs vēlaties, lai Saeimā “sabrien” visvisādi Latvijas nīdēji? Mēs paveram šīs slūžas, es vēlreiz atkārtoju. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir ļoti, ļoti nopietni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Arī šajā Saeimā sēž daudzi no tiem, kas 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Un ir daudzi no tiem deputātiem, kuri puča dienās — augustā un arī saspringtajās janvāra dienās atradās šeit, Saeimas ēkā. Es aicinu visus jūs, neatkarīgi no frakcijām, balsot par šo Grīnblata kunga priekšlikumu, lai atvieglotu mūsu Latvijas turpmāko likteni, jo tiesas ir pārslogotas ar dažādām zemes reformu nepilnību lemšanām un citiem jautājumiem, un, ja vēl vajadzēs pierādīt, ka šie cilvēki, kas ir darbojušies tolaik nelikumīgās un pret Latviju darbojošās organizācijās, ja vajadzēs pierādīt, vai viņi ir tikai sastāvējuši vai darbojušies šajās organizācijās, tas nav prāta darbs!

Tāpēc es aicinu atbalstīt Māra Grīnblata priekšlikumu, kura būtība ir ārkārtīgi skaidra un vienkārša, ka visas tās organizācijas, kas pēc 1991.gada 13.janvāra ir pastāvējušas un darbojušās pret Latvijas neatkarību, ja kāds šajā organizācijā ir sastāvējis, tad viņš nevar kandidēt Latvijas Saeimas vēlēšanās. Tā ir būtība. Es ceru uz jūsu atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribēju pateikt Juridiskās komisijas viedokli, kāpēc tā neatbalstīja. Mēs neesam sajūsmā par to formulējumu “darbojušās”, jo mēs arī saprotam, ka to ir grūti pierādīt, bet daudz grūtāk būtu, daudz bīstamāk būtu pieņemt Grīnblata kunga labojumus. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzi no Komunistiskās partijas biedriem formāli netika izstājušies no Komunistiskās partijas.

Es neuztraucos par sevi. Es esmu divreiz izslēgts no Komunistiskās partijas. Vienreiz — pēc mana priekšlikuma Maskavā mani izslēdza, otrreiz — Rubiks to uzskatīja par maz un izslēdza vēl otrreiz no Komunistiskās partijas. Bet ir daudzi tādi, kuri vienkārši saplēsa publiski savas partijas biedra kartes, es zinu tādus, kuri pameta šo partiju, un pat, ja viņi ir izstājušies, mums nav nekādas pārliecības, vai kompartijas komitejas tos priekšlikumus ir izskatījušas. Varbūt viņas tos ir sakrāvušas kaudzē, un formāli vēl arhīvos varat uziet, ka viņi formāli nav izslēgti. Tāpēc es domāju, ka tāds ceļš būtu pārāk bīstams, jo tādi cilvēki, kas vispār nav darbojušies, bet palikuši kaut kādās lietās, ka viņi vēl turpinājuši skaitīties, jo Rubiks līdz pēdējam brīdim skaitīja, ka viņam esot partijā 200 tūkstoši, tad tas varētu attiekties uz ļoti daudziem. Tāpēc es uzskatu, ka šo priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKL). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Es šoreiz ierosināšu, lai mēs atbalstītu to, ka abi — 5. un 6.pants — tiek slēgti ārā. Jo šis viltus nacionālisms, viltus uzticība mūsu tautai, jo mūsu Saeimā šodien tuvu pie 70 deputātiem ir jau nolēmuši, ka viņi sadarbojas ar Primakovu caur Sadarbības padomi. Un mēs šeit taisām vienkārši farsu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Galīgi esi jucis!”) Saprotiet, mīļie draugi, kādi sargi mēs esam, uz mūsu tautu uzvēluši un ko mēs šeit tēlojam! Sadarbības padome uzspiež šeit diktātu, kurš, mēs visi zinām, ir tautai nelabvēlīgs. Un tauta iet bojā. Un mēs šeit tēlosim kaut kādas spēles, ka tie, kas ir bijuši partijā pēc 13.janvāra, un kas tad ar tiem, kas bija partijā pirms 13.janvāra? Šitāda ūdens dale nekam neder. Ir katru cilvēku jāvērtē pēc tā, kas viņš ir. Un mums arī šeit jāsaprot, ka štata vai ārštata, tas, kas strādā kādā, it kā kādā amerikāņu universitātē, kas viņam atļauj šeit nākt piecus gadus uz vietas un saņemt algu, saprotat, ka viņš ir ārštata kaut kas. Viņš gan nav tanī sarakstā. Saprotat, šeit mūsu Saeimā ar šitiem likumiem bija Gunārs Meierovics, kas mani vervēja. Mums šeit Saeimā šodien sēž cilvēki, kas angļu dienesta dēļ bruņoja mūsu mežabrāļus. Viņi bija angļu dienestā. Bet viņi šeit sēž, un neviens viņus netaisās mest ārā. Mums šeit sēž cilvēki, kas ir amerikāņu armijā augstos līmeņos bijuši, un viņiem ir bijis savs security kliemens vismaz augstā līmenī.

Ko mēs šeit mēģināsim izdarīt? Spēlēt, ka mēs it kā kaut kādīgi esam šeit dezinfekcējuši šito zāli. Un tie cilvēki, kas ir darījuši lielus grēkus pret mūsu tautu, šeit it kā drīkst būt. Bet tie, kas pēc 13. kaut ko — nedrīkst būt? Un tagad tie cilvēki, kas šeit sēž un kuri zina, ka daudzi cilvēki zina, ka viņi ir kompromitēti ar šito likumu, viņi nedrīkst brīvi šeit sēdēt. Var pienākt klāt un uzsist uz pleca. Atvaino, Gunār Meierovica kungs, man ir liecinieki, jūs nācāt mani vervēt. Jūs nācāt vervēt arī citus manus draugus Toronto un tā tālāk. Ja jūs tagad nedarīsiet, kā es jums saku, mēs jums taisīsim lielu šmuci, un varbūt mēs jūs dabūsim izmest ārā no Saeimas. Šitas ir pilnīgi nejēga, šitas likums. Lai tauta tagad izvēl pati. Lai viņa nebalso par tādiem, kas tiesāja Silaraupu, lai viņi balso varbūt par tādiem, kas palīdzēja mežabrāļiem, bet lai mēs to varētu darīt atklāti un tīri, ka mēs varētu pateikt, kas mēs tādi esam. Ne ka mums šeit jānāk un jāmelo, ka mēs nebijām vai bijām. Mēs redzam, ka daži tiesneši nav ar mieru uzturēt šitādu likumu. Bravo viņiem! Mēs redzam, cik liela muļķība un jokošanās bija 6.Saeimas vēlēšanu laikā par Albertu Kaulu. Tauta saka: “Es gribētu, ka viņš nāk!” Citi saka, ka tieši nav pierādīts. Cits pierāda kaut kur citur. Un ir tikai ažiotāža. Tagad par Rubiku un nezin ko citu. Par Bojāru. Lai tauta pati lemj. Mēs esam ilgi viens ar otru dzīvojuši. Mēs varam viens otra grēkus atklāt. Ne kaut kādā fiktīvā veidā. Vai tu biji tur 13. vai 14.janvārī vai tikai 11. Skatīsimies uz cilvēku pēc viņa darbiem un ko viņi ir darījuši tautas labā un ne okupantu labā. Un jūs visi, kas šeit spiežat to pogu Sadarbības padomes diktātā, jums ir jāsaprot, ka jūs te nedrīkstētu kandidēt nākošajās Saeimas vēlēšanās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti skaidri saprotama ir dažu labu lielā nervozēšana, runājot par 13.janvāri. Tā ir vienkārši kaislīga vēlme ievilkt dažus savējos iekšā, bez kuru naudas būs ļoti grūti startēt nākamajās vēlēšanās. Bet tad tā arī vajag šeit atnākt un pateikt, un nemurgot. Šeit ir runa kārtējo reizi par to, ka ir jāparāda skaidri un gaiši sava nostāja, — vai mēs principā šeit skatāmies uz jautājumu, vai mēs mēģinām to mākslīgi sarežģīt, lai daudziem rastu iespēju apiet šo punktu. Jo ko nozīmē darbošanās? Tādā gadījumā būs vesela rinda pierādījumu jāsavāc, lai pastāstītu, vai ir darbojies, vai to var saukt par darbošanos vai nevar. Ir jābūt skaidrai un gaišai nostādnei. Un nevajadzētu teikt, ka nu tur kāds saplēsis gan to biedra karti, bet varbūt viņam otra biedra karte palika kabatā. Šādas publiskas izrādīšanās ir ļoti vajadzīgas tad, kad ir skatītāji un kad ir iespējams iegūt kaut kādu kapitālu. Līdz ar to es gri-bētu atgādināt, ka visiem šiem cilvēkiem ir bijusi iespēja izvēlēties jau krietni sen, sākot no 1987.gada. 1988.gadā taču nodibināja Tautas fronti, 1989.gadā Tautas fronte pieņēma aicinājumu, pieņēma dokumentu, atbalstot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pat visi, varētu teikt, liberālākie, piesardzīgākie saprata, ka Tautas fronte ir nostājusies un neatkarības ceļa. Kāpēc tas tā notika, par to ir atsevišķa saruna. 1990.gads. Ir ievēlēta Augstākā padome. Viņa varēja patikt, viņa varēja nepatikt. Bet šī Augstākā padome nobalsoja par ceļu uz neatkarības atjaunošanu 4.maijā. Jā, šeit šodien arī zālē atrodas cilvēki, kuri nebalsoja par toreiz... Jā, viņi šeit ir. Pašreizējie likumi dod viņiem šīs iespējas šeit atrasties. Tieši tāpēc ir jāskatās, cik tālu mēs varam iet.

Un pati pēdējā izvēle, jo tālāk vairs nebija kur iet. 1991.gada janvāris. Pārāk skaidri toreiz bija jāparāda sava nostāja. Un šodien šeit nākt un spriest — ziniet, lai nu nāk visi un kandidē vēlēšanās. Tauta jau izvēlēsies. Un atkal tautu apstrādās tie, kuri šodien to nevar darīt vēl, paldies Dievam, visi. Un nāks ar visvisādiem solījumiem, ar visvisādiem piedāvājumiem no savas puses. Un tad nu jums būs tā brīvā izvēle. Kāpēc mēs nevaram savas nostādnes skaidri un gaiši paust likumos? Kāpēc mēs nevaram ņemt vērā to pieredzi, kāda ir Austrumeiropas valstīm? Te visi smaidīja toreiz par šo lustrācijas problēmu. Bet kāpēc citas valstis bez smaida ir to atrisinājušas? Kāpēc viņas skaidri un gaiši var pateikt — tiem, kas sadarbojās, tiem, kas tur bija, — nē. Bet redziet, te jau ir tā vēlme nākt šeit tribīnē un runāt vienu, izrunāties par kaut kādiem tautas kalpiem. Lai gan patiesībā cilvēki, kas šeit runā par tautas kalpiem, daudz biežāk vēlas kļūt par tautas kungiem. Viņi tikai tās kārtis vajadzīgajā brīdī izvelk. Līdz ar to es uzskatu, ka Māra Grīnblata priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Viņš novelk skaidru līniju. Viņš skaidri parāda mūsu nostādni, un es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debatēs vēl ir trīs deputāti pieteikušies, bet debates turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (DPS). Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju pulcēties uz komisijas sēdi tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Ernestam Jurkānam vārds paziņojumam.

E.Jurkāns (DPS). Augsti godātie “Saimnieka” frakcijas deputāti! Lūdzu visus frakcijas sēžu telpās tūlīt.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim vārds paziņojumam.

Dz.Ābiķis (LC). Es gribētu atgādināt Izglītības komisijas deputātiem, — 15 minūtes pirms pārtraukuma beigām lūdzu sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu deputātus reģistrēties!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Inese Birzniece, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Debatēs pieteicies deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Deputāts Lujāns neatrodas zālē.

Tad debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās reformu partijas un Zaļas partijas frakcija. Lūdzu, Kiršteina kungs! Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību!

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Te tika runāts par dažādiem lobijiem, es gribētu atgādināt, ka nevajadzētu būt Silarozes lobijam. Ja mēs ieviesīsim šo principu, ko ierosina Grīnblata kungs, tad mēs veselai rindai cilvēku, kuri darbojās tajā laikā dažādās organizācijās 1991. gadā, un atcerieties raidstaciju “Sadraudzība”... cilvēki strādāja redakcijās, bet viņi formāli nebija PSKP biedri, viņi nedarbojās nekādās glābšanas komitejās, neskaitījās biedri oficiāli nekādos sarakstos, un es te gribētu divus varbūt... faktiski atgādināt vienu cilvēku. Ja jūs atceraties, bija visiem pazīstamais Silarozes kungs, kurš tajā laikā ļoti aktīvi strādāja šajā raidstacijā “Sadraudzība”. Vesels redakcijas kolektīvs, kas nodarbojās ar šo ideoloģisko materiālu sagatavošanu, tagad daļa no šiem cilvēkiem strādā, piemēram, avīzē “Panorama Latvii”, daļa strādā “SM” un veselā rindā citu krievu un latviešu valodā iznākošo laikrakstu.

Tātad, ja Grīnblata kunga papildinājums būtu kā papildinājums, tad viņu varētu atbalstīt, tomēr šī nozīme, es atļaušos apgalvot, sašaurina. Šī nozīme sašaurina vārda “darbojies” nozīmi, jo “darbojies” ir daudz plašāka nozīme, zem šī vārda tiesas var izskatīt lietas pēc būtības, nevis pēc burta, un, ja mēs nobalsosim par to, ka nebija vairs šis vārds “darbojies”, ja tas tiek nomainīts, tad, kā es teicu, vesela rinda cilvēku, kuri pēc būtības strādāja pēc 1991. gada janvāra, darbojās pret Latvijas interesēm, viņi automātiski iegūst šīs tiesības piedalīties vēlēšanās. Tā kā šinī gadījumā, ja tas būtu iesniegts kā papildinājums, to varētu atbalstīt, šinī gadījumā šis papildinājums tikai pasliktina esošo situāciju. Tāpēc es tomēr aicinātu saglabāt veco redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Būtībā varbūt varētu piekrist Kiršteina kungam, bet mums būs ļoti grūti pierādīt tiešām to darbošanās procesu, un tas atkal ļoti ievilksies un nekādā veidā nevarēs to pierādīt. No otras puses es... tāpat būs varbūt grūti pierādīt, vai viņš ir bijis šīs organizācijas biedrs jeb ne biedrs. Katrā ziņā es atbalstītu Grīnblata kunga priekšlikumu, un kamdēļ? Cienījamie kolēģi! Šie cilvēki, kas sastāvēja vienā no šīm organizācijām, kuras bija klaji pret Latvijas Republiku, bija izdarījuši savu izvēli. Tātad, ja mēs neatbalstām Grīnblata kunga priekšlikumu, tātad mēs ļausim klajiem Latvijas valsts ienaidniekiem iekļūt nākošajā Saeimā, kā pašreiz mums jau atsevišķi deputāti šeit atrodas, kuri ir balsojuši pat pret Latvijas neatkarību, un viņi pašreiz lemj Latvijas valsts likteņus. Tas laikam ir kaut kāds absurds, kas nekur citur pasaulē nav.

Otrkārt. Var teikt — jā. Viņi bija apmuļķoti, un tamdēļ vienkārši viņi tur ierakstījās šajos sarakstos, un viņi formāli tur sastāvēja un neko nedarīja. Cienījamie kolēģi, atcerēsimies tos nesenos laikus, kad katrs formāls jeb neformāls biedrs, viņiem bija kvantuma ziņā kaut kādā veidā atspaids, un tas viņiem ļāva pilnā balsī bļaut un uzstāties, ka viņi ir tik daudz un tik daudz. Tātad mums atkal tagad ir jāizlemj, vai mēs esam gatavi pieņemt to, ka 7.Saeimā iekļūst vienkārši apmuļķoti cilvēki. Tātad rodas jautājums — vai mums ir vajadzīgi Saeimā klaji pretvalstiski elementi un klaji dumji cilvēki. Un ar šo balsojumu tas mums ir tagad jāizšķir. Un tamdēļ es aicinātu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Protams, daudz lielā mērā šis ir sirdsapziņas jautājums, bet 1991. gada 13. janvārī jau bija skaidrs par asinsizliešanu Rīgā un Viļņā, bija skaidrs par to, ka arī padomju Latvijas un tās konstitūcijas ietvaros Latvija jau bija atdalījusies, deklarējusi savu neatkarību iepriekšējā gada maijā, nevienam vairs noteikti nebija jāiestājas, kas vēl kaut kādā veidā domāja par savu karjeru, tad bija skaidrs šīs ļaunās institūcijas nodarītais posts Latvijā un mūsu tautai, un ja vēl kāds darbojās pēc tam, bija šīs partijas loceklis, tad tas strādāja pret mūsu tautas interesēm, pret Latvijas neatkarību, un visas tās pārējās institūcijas, tā saucamā Vislatvijas glābšanas organizācija un kas nu viņas visas tur ir, nu tās visas darbojās vienam mērķim — padomju režīma stiprināšanai, Padomju Savienības restaurācijai, Padomju Savienības, kas jau bija sabrukuma priekšvakarā. Un tas kulminējās 19., tā paša gada 19. augustā. Un bija šie vēl PSKP locekļi, kas varbūt vai nu savas ādas glābšanas dēļ vai šādu tiešām naidīgu motīvu dēļ vēl nebija šo biedru karti nolikuši. Tā kā es nedomāju, ka šie citādi liekulīgie cilvēki tajā laikā varētu pretendēt uz tautas priekšstāvja lomu šajā demokrātiskajā Saeimā.

Es aicinu pieņemt šo grozījumu, papildinājumu... kas attiecas uz darbību, tā ne vienmēr ir pierādāma, bet, ja tiešām tiesas rīcībā, prokuratūras rīcībā ir pietiekoši daudz materiālu, tad tāpat šos cilvēkus var saukt pie atbildības. Lūdzu atbalstīt Grīnblata kunga grozījumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti... vēlas runāt vēl Pēteris Tabūns, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es pavisam īsi. Gribu piebilst pie Kiršteina kunga sacītā. Kiršteina kungs, jūs laikam precīzi neizlasījāt Māra Grīnblata priekšlikumu, un priekšlikums atstāja sarakstā arī jūsu pieminēto Silarozi. Kāpēc? Tāpēc, ka te ir precīzi uzrakstīts — ir vai ir bijušas biedri... Droši vien, ka Silaroze nebija biedrs un nebija loceklis, bet dalībnieks viņš bija šajā organizācijā, kā rupors “Sodružestvo”, ko jūs jau pieminējāt, vai kaut kas līdzīgs. Tā kā šeit ir diezgan precīzi... varbūt apjomīgāk vēl varēja, precīzāk formulēt, bet šeit ir diezgan precīzi formulēts, lai arī jūsu pieminētais Silaroze neizspruktu no attiecīgās atbildības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šo jautājumu analizējot, es aicinu tomēr pieturēties pie viedokļa, ka katrs cilvēks, kas Latvijā dzīvo un dzīvoja arī padomju laikā, strādāja profesijā, vairāk vai mazāk godprātīgi izpildīja šo profesiju, vai viņš bija ārsts vai bija skolotājs, vai šoferis, vai mežstrādnieks, un katrs cilvēks ir indivīds, un tā ir personība. Un mēs nevaram ar šo likumu uzlikt vienu zīmogu, vienu pantu katram indivīdam, katram cilvēkam Latvijā. Un tomēr, lai arī mēs baidāmies no šīs demokrātijas, kā dažās runās te izskanēja, tomēr mēs ejam uz to. Un es domāju, ka pašreizējais parlaments samērā precīzi atspoguļo arī to sabiedrības un tautas noskaņojumu, kāds valda. Ir zināms procents cilvēku, kas šo jautājumu traktē tā, pietiekami radikāli, un ir otrs procents, kas kaut kādu valsts perspektīvu saskata kaut kādā pozitīvā lādiņā. Un tāpēc es domāju, ka nevajadzētu mums šeit no tribīnes personificēt šo lietu, bet tiešām cilvēki, kas ies un vēlēs, viņi analizēs konkrētās in-dividuālās personības, kas šajos sarakstos būs. Un tur nekāds Saeimas lēmums nevar šo tautas viedokli grozīt. Un tāpēc es aicinu balsot pret to, lai tiešām vēlētāji izšķir par to, kam uzticēties un kam — ne.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies ... pieteicies ir Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamais Čepāņa kungs un cienījamie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt Bokas kungu. Nu es nezinu, vai viņš pārstāv to jauno paaudzi mūsu, to vēlētāju kopumu, kas ievēlējuši ir mūs šeit, Saeimā, un izvēlējušies mūs kā dzidrākos, gaišākos un labākos. Nu varbūt ka Bokas kungs ir tas labākais no mums visiem, jo viņš visu zina un viņš saprot, ka lielākā daļa vēlētāju bijuši tieši vai nu ārštata darbinieki, vai saistījušies pēc 13. janvāra ar komunistisko jeb Latvijas Komunistisko partiju... kā viņas dalībnieki, locekļi un ka, lūk, viņiem nepatiks, īpaši tad, ja mēs lemsim viņu likteni. Tas nu, Bokas kungs, tā... vai ne? Viņš ir brīnišķīgs ķirurgs, varbūt viņš arī nekad nav sadarbojies ar Komunistisko partiju, vismaz pēc 13. janvāra, droši vien ka biļeti būs saplēsis 11. janvārī... nu arī labi. Katrā gadījumā ir jāizvērtē katrs kandidāts, un, kā mēs redzam, izvērtējot katru kandidātu, katrā gadījumā tomēr vairākas tiesas lietas ir ierosinātas pret pašvaldību deputātiem, daudzi pašvaldību padomju priekšsēdētāji nav ierosinājuši tiesas lietas pret tiem, kuru vārdi tomēr pavīd kartotēkā šā vai tā.

Ja mēs runājam par Komunistisko partiju, tad es domāju, ka vajadzētu nu pavisam vienkārši, ne jau nu kādu vajadzētu tiesāt vai spraust uz mietiem, kā daži piedāvājuši, bet pavisam mierīgi vajadzētu šiem cilvēkiem pašiem saprast, kā tas bija Čehoslovākijā, tagad Čehijā, kur šie cilvēki vienkārši palika malā un ļāva tiem cilvēkiem, kas 50 gadus ir domājuši par to, ka būs tāda patiešām tīra, skaista un patiesa valsts, kur nemelos, nezags un nemuldēs, vai ne, un nerunās melus un nedarīs ļaunumu savai valstij, kultūrai un balsos tā, kā domā tautas lielākā daļa, es nedomāju, ka tā būtu lielākā daļa, par kuru domāja Bokas kungs. Jā, ka tomēr vajadzētu vismaz, es saprotu, ka tas ir, nu, de iure, de facto jau droši vien būs citādi, mēs neatzīsimies un atkal kaut kādā veidā mēģināsim noslēpt sakarības, jo grūti jau atzīties nodevībā, varbūt vienīgais Georgs Andrejevs tā visu to izteica savā grēksūdzē un man liekas, tas bija ļoti skaiti. Un tā lielākā tautas daļa viņam ir piedevusi, es nezinu, ja kāds nav piedevis, bet es viņam esmu piedevis. Un tad, kad mēs kopā satikāmies Amerikas latviešu apvienības kongresā, un viņš toreiz bija atbraucis no Kalifornijas kalniem no slēpošanas, un tas bija 1994.gada 29.janvārī, tad viņš man nosauca, es sēdēju zālē, par kolēģi. Es teicu: “Andrejeva kungs, bet tikai par dakteru līniju.” Tā kā, Bokas kungs, tikai par dakteru līniju, vai ne, mēs esam kolēģi. Un es domāju, ka es esmu arī tajā tautas daļā, citādi sakot, nu, par ir balsojuši diezgan daudz, varbūt tik daudz nav kā par jums, jūs... nu, es nezinu, cik par jums balsoja, bet tie, kas balsoja par mani un par manu toreizējo atbalstāmo partiju, viņi droši vien tad domāja tā, kā es domāju tagad, un to, ko es pasaku. Tā kā es lūdzu atbalstīt manu cienījamā kolēģa Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies par uzmanību! Jūs tiešām uzmanīgi klausījāties pirmo reizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns parādījies zālē un vēlas runāt.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es pirms pusdienām tā satraucos, dzirdot cienījamo kolēģu viedokli, es dziļi nevarēju, es sēdēju frakcijā un raudāju ilgstoši, pārdomājot šīs smagās problēmas. Un, cienījamie kolēģi, es domāju par to, ka Grīnblata kungs vēl nepietiekami stingri vēršas, es nesen kopā ar kolēģiem, kad mēs tikāmies ar Krievijas NTV televīzijas vienu no vadošajiem darbiniekiem, uzzināju šausmīgas lietas, ka Vidiņa kungs pa vakariem skatās Krievijas televīziju. Un es domāju, ka tā vispār ir Latvijas parlamentārietim necienīga rīcība, un es domāju, ka mums šī norma ir jāpastiprina arī ar visiem tiem, kas ir klausījušies tajā laikā Krievijas vai PSRS radiostacijas, jo tie ir ļoti aizdomīgi elementi. (No zāles deputāts J.Sinka: “Runā kaut ko jēdzīgu!”)

Un, es domāju, šīs normas, un es domāju, ka Vidiņa kungs tad nopietni pārdomās savus grēkadarbus par to, ka var klausīties svešzemju raidītājus. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu noteikti atbalstīt Grīnblata kungu un noteikti atbalstīt visas pārējās normas, un es ceru, ka arī nākošo normu noteikti atbalstīs Tabūna kungs un Vidiņa kungs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Atgādinu, ka Juridiskā komisija ar balsu vairākumu Grīnblata priekšlikumu tomēr ir noraidījusi. Aicinu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu — 5.panta 6.punktā vārdu “darbojušās” aizstāt ar vārdiem kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 18, atturas — 13. Pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms skatām nākamo jautājumu, ir piecu deputātu iesniegums Prezidijam ar sekojošu tekstu: “Apšaubām balsojuma rezultātu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā, jo zālē atradās neliels skaits deputātu.” Parakstījuši pieci deputāti. Tātad pēc savas būtības tas ierosina pārbalsot 5.panta 5.punkta redakciju, par kuru jau ir Saeima balsojusi un pieņēmusi lēmumu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputāti akceptē šīs pārbalsošanas vajadzību? Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam piecu deputātu priekšlikumu par 5.panta 5.punkta pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 30, atturas — 8. Lēmums nav pieņemts. Skatām nākamo priekšlikumu. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums — papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu, kas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Te gan es vēršu uzmanību uz to, ka tas nav domāts pašreizējā 7. punkta vietā, bet starp 6.un 7.punktu drīzāk. Juridiskā komisija ir diskutējusi un ar balsu vairākumu noraidījusi šo priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms maza atkāpe. Cienītais Bokas kungs, tomēr, runājot par iepriekšējo jautājumu, jebkurā neatkarīgā valstī valsts atklātus ienaidniekus liek cietumā, kur nu vēl atļauj viņiem pretendēt uz deputātu krēslu, bet runājot par šo priekšlikumu. Atšķirībā no ļoti daudziem frakcijas “Latvijai” biedriem es nekad neesmu bijis kompartijas biedrs, un tāpēc man runāt varbūt par šo jautājumu ir vieglāk, jo es neesmu ieinteresēts, bet es tikai gribu jums atgādināt dažus faktus. Piemēram, Latvijas Tautas fronte savā laikā ar lielām mokām pierunāja Druvi Skulti kļūt par Cēsu Komunistiskās partijas komitejas pirmo sekretāru. (No zāles deputāts Kostanda: “Rupja kļūda!”) Tikai tāpēc, lai tur būtu savs cilvēks. Savā laikā, tad, kad bija ļoti lielas diskusijas un kad viena cilvēku grupa gribēja faktiski salauzt Latvijas augstākās izglītības sistēmu un iedibināt Rīgā tā saucamo humanitāro jeb krievu institūtu, tad pirmais cilvēks, pie kura es guvu atbalstu, lai to nepieļautu, bija Endziņa kungs, Aivars Endziņš, mūsu bijušais kolēģis, kurš bija tajā laikā Universitātes partijas sekretārs. Un otrais cilvēks, kas izteica atklātu pret šādai jautājuma nostādnei, tas bija Imants Daudišs. Un vēl es gribu atgādināt, protams, šeit iet runa tikai par Latviju, bet es domāju, ka Baltijas telpā Brazauska kungs savā laikā, pasludinot Lietuvas kompartiju par neatkarīgu, faktiski iedeva vislielāko sitienu impērijai. Cienījamie kolēģi, atļausim tomēr cilvēkiem, kuri ir spējīgi strādāt un arī kļūt par deputātiem, nebūsim muļķīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Vispirms es gribu atbildēt Ābiķa kungam un pateikt pilnīgi skaidri. Ja viņš izvirza šeit kādus apvainojumus Tautas kustībai “Latvija”, tad ir jānāk ar pilnīgi konkrētiem pierādījumiem, un es varu šeit skaidri pateikt, ka viņa izteiktie apgalvojumi šeit ir nepatiesi. Runājot par šī priekšlikuma būtību. Mēs labi zinām, ka pēc padomju okupācijas 50 gadiem, kad bija izveidojusies noteikta ekonomiskā un politiskā elite, tā bija šī elite, kura kontrolēja un pārvaldīja visus valsts īpašumus un kura arī bija ieņēmusi valstī būtiski administratīvi svarīgus posteņus. (No zāles: “Kā tu, Čerān, tik labi zini?”) Atmodas laikā notikušajos procesos šie cilvēki, tas ir, okupācijas režīma elite, viņa netika atstādināta no šo materiālo vērtību pārvaldīšanas un viņa netika atstādināta no administratīvi svarīgiem valsts posteņiem. Tādā veidā šī pati ekonomiskā elite, tā ir saglabājusi savu kontroli pār Latvijas saimniecisko un diemžēl arī politisko dzīvi. Tas pats Ābiķa kunga pieminētais Druvis Skulte neapšaubāmi ir viens no cilvēkiem, kam ir bijusi būtiska loma un, es gribu teikt, būtiska negatīva loma Latvijas valsts īpašuma privatizācijā, jo tagad parādās ziņas par to, ka no 220 uzņēmumiem, kas ir privatizēti saskaņā ar likumu par valsts uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu, ka faktiski visi šie uzņēmumi ir privatizēti nelikumīgi. Un tieši tāpēc, ka valdība nav izstrādājusi nepieciešamos normatīvos aktus. Un mēs zinām, ka šajā laikā šie normatīvie akti bija jāizstrādā, tieši Druvis Skulte bija atbildīgais ministrs, tā kā šis piemērs Ābiķa kungam ir visneveiksmīgākais. Protams, šis ir viens cilvēks, bet šādi paši gadījumi ir viens pēc otra, un patiesībā cilvēkam, kas tagad dzīvo neatkarīgā Latvijā, nerodas tāds priekšstats, ka šī būtu kāda cita valsts pēc padomju impērijas. Patiesībā priekšā visur gan augstākā līmenī, gan arī zemākos līmeņos ir redzami vieni un tie paši cilvēki, kas bija arī pirms tam.

Ja mums šī situācija veidojas šāda, tad skaidrs, ka cilvēki nevarēs uzticēties šai mūsu jaunajai valstij. Nu neuzticēsies cilvēki, un tāpēc Tautas kustība “Latvijai” šeit piedāvā to-mēr veikt vismaz vienu... spert vismaz vienu principiālu soli okupācijas seku reālai pārvarēšanai, uzsākt šo procesu un noteikt, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kas ir strādājušas algotu darbu PSKP vai LKP struktūrās. Šeit neiet runa par vienkāršiem partijas biedriem, varbūt tiešām cilvēkiem ir bijusi dažāda motivācija iestāties partijā, un katrs cilvēks ir individuāls. Es piekrītu, kaut gan es nedomāju attaisnot arī komunistus, bet, ja cilvēks ir strādājis algotu darbu PSKP struktūrās, tad tas nozīmē viņa apzinātu saistību ar šo organizāciju, un līdz ar to... tā kā šī organizācija ir darījusi ļoti daudz ļaunuma mūsu valstij un šis ļaunums nav izvērtēts, okupācijas nodarītais posts nav izvērtēts mūsu valstī, tad tagad ir jānosaka, ka vismaz šie cilvēki, kas ir strādājuši algotu darbu šajās struktūrās, viņi nevar kandidēt par deputātiem uz Saeimu. Ja šāds solis tiktu sperts jau Atmodas sākuma posmā un neatkarības sākuma gados, tad mūsu valsts būtu attīstījusies pavisam citādi, bet labāk izdarīt šo soli tagad, nekā to neizdarīt vispār. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Man nav lielu cerību, ka jūs balsosiet pret tiem cilvēkiem, kuri šobrīd joprojām komandē. Es tikai atgādināšu, ko esmu teicis jau no šīs tribīnes, proti, ka Valsts drošības komiteja komandēja, partijas centrālkomiteja, komandēja partija un šie funkcionāri, kas strādāja tur algotu darbu. Bet mēs esam pieņēmuši likumus, ka izpildītāju mēs izslēdzam no tās aprites, kuri var pretendēt uz valsts pārvaldi vai likumdevēja amatiem, bet neesam izslēguši tos, kas viņiem pasūtīja šo darbību toreiz pret tautu. Visā pasaulē ir atzīts, ka vairāk vainīgs ir pasūtītājs, nevis izpildītājs, tas ir Krimināllikumā pat pasacīts. Nu kāpēc mēs joprojām saglabājam šo absurdo situāciju? Ka pasūtītājs, nelietību pasūtītājs, netiek nekādi ierobežots vai kaut cik mazlietiņ savaldīts, bet tiek savaldīti izpildītāji, kuri pat nedrīkstēja neizpildīt, tad viņi tiktu atbrīvoti no darba, pat saukti pie atbildības, jo viņiem bija speciāla iekšēja instrukcija, kur viņi nedrīkstēja vienkārši atteikties no izpildes, un to nosacīja un komandēja PSKP un LKP, tas ir Latvijas Komunistiskā partija, kuras pārstāvji te pietiekoši lielā daudzumā Saeimā un arī Prezidijā sēž un kuri, protams, ir zināmā mērā jūs pakļāvuši. Es griežos pie jums, pie jūsu sirdsapziņas — pārtrauksim reiz šo absurdo situāciju un darīsim tā, lai tiešām nāk vietā jauni spēki, godīgāki spēki ar sirdsapziņu, jo mēs skaidri zinām, ka piedalījās šī te nomenklatūra, elite, toreizējā elite piedalījās partijas naudas sadalē. Protams, bija vajadzīgi palīgi arī Tautas frontei. Bet šie cilvēki vienkārši bija ar lielu, labu instinktu vai jušanu, kurā virzienā vēji pūš, bet Latvijas tautas intereses viņiem neinteresēja. Pavērojiet šos cilvēkus! Un tagad mēs esam nonākuši tādā stāvoklī, ka Eiropa no mums būtībā atsakās tikai tāpēc, ka šeit ir lieli krimināldarījumi valsts līmenī. Mēs taču šobrīd redzam, kā tiek izmeklēts viens neliels krimināldarījums — 3 miljonu latu apmērā. Bet lieli darījumi, pat var teikt, Latvijai zaudējumi ir nodarīti ar miljardiem. Un nesakiet, ka nav vainīgi šie nomenklatūras darbinieki, bijušie, kuri vienkārši rada atmosfēru un iespēju, ja ne vairāk, turpināt šo lielo tautas aplaupīšanu. Gluži labi taču jūs zināt, ka septiņus gadus pēc neatkarības sasniegšanas ir tāds stāvoklis, ka ir pasliktinājies tautas dzīves līmenis 2,5 reizes, tad tas nenokrita no gaisa. Tur nav vainīgi tikai neizdarīgie cilvēki, bet apzināti kaitnieki. Mēs negribam lietot šobrīd to vārdu “kaitnieki” vai “sabotāža”.

Būtībā izpārdevēji un izpārdošana turpinās, un mēs, acīmredzot, nepiedzīvosim neko labāku, ja nebūsim norobežojušies no tiem funkcionāriem, kas sadalīja savā starpā partijas naudu tad, kad Tautas frontes piekritēji stāvēja, aizsargājot neatkarīgās Latvijas atbalstītājus Augstākajā padomē. Viņi klusi stāvēja malā un gaidīja, kad varēs savu kumosu iegūt, un to viņi arī ir ieguvuši. Un, ja jūs balsosit, citādi jau laikam nav ko cerēt, tad tikai pierādīsit, ka jūs vai nu esat pakļauti vai nesaprotat vienkāršas lietas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es, pirmkārt, gribu griezties pie zemniekiem, pie kristīgajiem demokrātiem, pie neatkarīgajiem deputātiem, jo šeit ir liels troksnis zālē un mēs varbūt varam palaist garām kaut ko diezgan svarīgu.

Runa ir par konkrētiem cilvēkiem. Konkrētiem dzīviem cilvēkiem. Es viņus gribētu nosaukt: Čepānis, Daudišs, Endziņš, Skulte, Gorbunovs. Tad, kad Tautas frontē bija... Nomierinieties, Saulīša kungs! Tādi kā jūs nebija uz barikādēm, un es ar jums tāpēc arī nerunāju. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Es biju uz barikādēm, bet tu tur biji?”) Tātad tad, kad šie cilvēki... (Zālē liels troksnis.) Tad, kad šie cilvēki bija vajadzīgi Tautas frontei, tad, kad šie cilvēki bija vajadzīgi, lai Latvijas valsts kļūtu par neatkarīgu valsti, viņi tika lūgti, un viņi nāca un darīja to, kas viņiem pienākas. Tie, kas šeit nebija janvāra dienās, nezina, bet es varu pateikt, ka es šeit biju janvārī. Visas naktis pavadīju šinī mājā. Un es zinu, ja Gorbunovs nebūtu bijis tur, kur viņš bija, un nebūtu darījis to, ko viņš darīja, varbūt asiņu būtu bijis daudz vairāk.

Jā, varbūt dažam labam no šīsdienas klaigātājiem tas patiktu vairāk. Man nē. Man liekas, ka attieksmei ir jābūt godīgai. Un, ja pašā sākumā būtu pieņemts Pilsoņu kongresa variants: “Ne soli kopā ar komunistiem!”, tad būtu pilnīgi skaidra attieksme arī šobrīd. Bet, ja kādreiz bija viena pieeja, un šobrīd tikai tādēļ, lai atbrīvotu vietu, pieņemsim, citiem no kustības “Latvijai” vai pārējiem, kas ierosina atbalstīt šo variantu, jūs gribat pieņemt šādu labojumu, tad, man liekas, tā ir vienkārši cilvēcīgi ļoti negodīga attieksme.

Tāpēc es speciāli griežos pie frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kur ir daudz godīgu cilvēku. Es saprotu, ka jūsu politiskā pārliecība ir pretēja, bet varbūt nebalsojiet vispār par šo punktu, ja arī jūsu cilvēki savā laikā bija šeit janvāra dienās. Es jau vienreiz uzstājos gan ne no šīs tribīnes, bet citur un teicu: “Ja mēs sāksim dalīt šādā veidā, mēs nonāksim līdz absurdam!” Pirmkārt, būs jātiesā frizieri, kuri skuva bārdas komunistiem un nepārgrieza viņiem rīkles. Tas, starp citu, netika nobalsots, šis princips. Es domāju, nenonāksim līdz absurdam. Ūdensšķirtni mēs paši jau novilkām. Mēs šo līniju novilkām. Tie, kas janvāra dienās... un nobalsojām, starp citu, par Grīnblata kunga priekšlikumu. Tie, kas janvāra dienās... un tad bija šis izšķiršanās brīdis. Brīdis, kas varēja maksāt arī dzīvību, atcerieties tie, kas toreiz bija klāt! Un tie cilvēki, kas izšķīrās, ka šie visi pieminētie, kas izšķīrās un nostājās tautas pusē, ja tagad mēs atsakāmies no viņiem, vienkārši izmetam viņus ārā, man liekas, tā tiešām ir cilvēcīgi negodīga attieksme. Es aicinu vienkārši visus būt godīgiem. Un aicinu arī tos būt sevišķi godīgiem, kas tad nebija klāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Faktiski man tiešām ir maz ko piebilst pēc Induļa Bērziņa uzstāšanās. Man tikai gribētos personīgi griezties pie tādiem cilvēkiem kā Kārlis Čerāns, piemēram, un citiem, kuri šeit nebija janvāra dienās. Es nezinu, kur jūs bijāt, un, Saulīša kungs, jūs tajā laikā nodarbojāties ar citām lietām (No zāles deputāts A.Saulītis: “Es biju uz barikādēm pie televīzijas centra.”) Nu jūs varbūt tur stāvējāt, es domāju, lielākā daļas Latvijas tauta redzēja nevis jūs, bet redzēja tos cilvēkus, kas bija šeit un kas pirmie...

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, lūdzu, nomierinieties! (Saulītis visu laiku kaut ko saka.)

A.Panteļējevs. Jā, man liekas, ka tolaik jūs nodarbojāties ar partijas kases izzagšanu, nevis ar kaut ko citu. Bet katrā ziņā...

Sēdes vadītājs . Saulīša kungs, lūdzu, nomierinieties! Es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu uz dažām sēdēm.

A.Panteļējevs. Varbūt ka jūs bijāt barikādēs, bet katrā ziņā es zinu tos cilvēkus, kas bija šeit. Es zinu tos cilvēkus, kas tajos pašos melnajos sarakstos atšķirībā no jums, Saulīša kungs, bija pirmie, kurus bija jāsoda, ja gadījumā vēsture būtu pagriezusies atpakaļ. Jo tieši viņi tika uzskatīti no padomju iestādēm, no Komunistiskās partijas kā vislielākie noziedznieki, kā tie, kuri bija jāsoda pirmie, nevis jūs, Saulīša kungs, un nevis es. Bet tieši Gorbunovs, tieši Daudišs, tieši tie cilvēki tika uzskatīti par galvenajiem nodevējiem un viņi tiktu pirmie sodīti. Jūs būtu turpinājis savu funkcionēšanu, ja arī gadījumā būtu atjaunojies padomju režīms, un droši vien tīri labi plaucis uz priekšu. Bet šie cilvēki bija izšķīrušies. Viņi bija pārgājuši rubikonu, no kura nebija iespējams atgriezties, jo, ja padomju iekārta būtu atjaunojusies, tā nebūtu nekad piedevusi šiem cilvēkiem tos soļus, kurus viņi spēra toreiz.

Un, ja šodien mēs pēkšņi izlemjam piecus, sešus gadus pēc neatkarības atgūšanas par viņu kaut kādu represēšanu, tad es domāju, ka mums vispārībā neatliek vairs runāt par kaut kādu morāli. Es domāju, ka tauta pietiekami labi varēs novērtēt, kas un kā savā laikā ir darījis, kur jūs, Saulīša kungs, tajā laikā esat bijis un kur Gorbunova kungs tajā laikā ir bijis. Bet būsim godīgi pret vēsturi! Un būsim godīgi pret cilvēkiem, kas tomēr izšķīrās daudz kritiskākā brīdī, un nevis sev par labu!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Vēstures nav, ir tikai tās interpretācija, to Panteļējeva kungam vajadzēja zināt. Un ja nu mēs tā gribam savā starpā mazliet padiskutēt, varbūt bez īpašiem izsaucieniem, jo mēs jau esam visi upuri, mēs esam upuri sistēmai, mēs esam upuri tam laikam, mēs esam upuri arī starptautiskiem līgumiem.

Sākot ar 1939.gadu, es runāju par Vāciju un Krieviju, un es runāju par Jaltu, kur ir rakstīts šis līgums, kāda izskatīsies Eiropa. Droši vien uz 50 gadiem, tas ir, no 1944. līdz 1994. gadam, parakstīja Jaltas līgumu Čerčils, Ruzvelts un Staļins. Tā kā droši ir, ka šis līgums bija uz 50 gadiem varbūt, varbūt ne, nav šādu dokumentu, es tos neesmu redzējis, varbūt viņi pašreiz ir parādījušies “Internetā”. Viņi ir atslepenoti, kā saka, un tur būs šis scenārijs. Mēs esam aktieri, un kā senajos Romas laikos ar īkšķa pacelšanu nolēma, vai viens gladiators nogalinās otru, vai palaidīs viņu uz kādu laiku, nākošreiz nogalinās, ja viņš īsti necīnīsies. Jā, es arī uzskatu, ka šī bija asiņaina izrāde. Dabīgi, nav vērts to turpināt. Un nevajag varbūt šodien tik asi mums sarunāties savā starpā par to, ko nu katrs ir darījis 12. vai 13. janvārī, vai 19.augustā. Es ļoti labi zinu, ko es darīju un kur es biju.

Katrā ziņā man bija pārliecība, ka tomēr tā ir izrāde, jau no 1987.gada, ko sagatavoja tik spoži. Neatkarību ieguva, kā jūs zināt, gan Baltkrievija, gan Uzbekistāna, gan visas pārējās republikas ar lielākiem vai mazākiem upuriem. Mums bija pieci upuri vienreiz, viens upuris otrreiz un vēl daži var būt. Izrāde ir beigusies. Vai mums šodien nebūtu jādomā par to, un jādomā tiem cilvēkiem, kas vēl pieturas pie tā iepriekšējā 50 gadu scenārija, ka viņiem būtu jānāk tomēr ar savu atzīšanos, ar savu atklātību. Un jums piedos, jums taps piedots, jo te ir gan kristīgie, gan dievturi, gan līdzjutēji, gan vienkārši cilvēki, kas grib dzīvot vēl šajā pasaulē, kur ir tik skaisti, bet ko mēs darām, cilvēki, ko mēs darām! Mums vēl ir parādījušies 5 HIV vīrusa nēsātāji, mūsu saslimušo pilsoņu, AIDS slimnieku skaits tuvojas simtam! Padomājiet, lūdzu! Paskatieties zvaigznēs un kādu brīdi esiet patiesi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Tikko, soļodams uz šejieni, es dzirdēju draudzīgus kliedzienus no “Tēvzemes” puses: “Atstāj komunistus! Nāc pie mums!” Bet es ar savu sirdi nevaru atstāt sevi un pārējo jautro kompāniju pirmkārt.

Cienījamie kolēģi! Mums vienreiz ir jāmācās, un ko kolēģi no revolūcijas taisītājiem uztraucas. Francijā bija piemērs. Beigās — ko aizstiepa uz giljotīnu? Pašus revolūcijas taisītājus. Tā kā, Panteļējeva kungs, varat laicīgi atgriezt vaļā, nogriezt kreklam maliņu, lai galvu varētu vieglāk nocirst.

Es domāju, cienījamie kolēģi, es tā domāju, nācu un ska-tos: gan Ābiķa kungs, gan Panteļējeva kungs, gan Bērziņa kungs nāk uz tribīni un tad raud. Pirmīt, kad ieslēdza aizlieguma mehānismu, tad “Ceļš” neraudāja, jo viņi ieslēdza aizlieguma mehānismu citiem cilvēkiem. Nu tagad, atvainojiet, kad jūs skar, nu tad jūs sākat runāt. Kur tad ir demokrātija? Demokrātija palika iepriekšējā punktā, kurā jūs bijāt un arī atbalstījāt. Tur palika demokrātija. Es patiešām domāju, ja mēs tā runājam par demokrātiju, nu sāksim attīrīšanos beidzot! Attīrīsimies no visiem šiem. Ja mēs esam ieslēguši aizliegumus, tīrīsimies līdz beigām, novilksim apakšbikses publiski un tīrīsimies! Es arī ceru, ka šajā attīrīšanās kampaņā piedalīsies arī “Tēvzemei un Brīvībai” un izdarīs morālo attīrīšanos, un mēs būsim tīri un balti, un tikai ir jautājums — kas beigās šeit sēdēs?

Tādēļ, nu, protams, balsosim, kā katram sirdsapziņa liek, un man būs dziļi skumji, ja Panteļējeva kungam, kā es jau teicu, būs jāgriež apkaklīte nost, lai ieliktu galvu giljotīnā, bet gan jau ir arī citi darbi bez deputāta darba. Es domāju, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” neaizmirsīs savus slavenos Pilsoņu kongresa laikus un attīrīšanos sāks arī no sevis. Tādēļ es aicinu balsot par šo projektu, kāds būs rezultāts, nu tad jau redzēsim.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es saprotu, ka lielākā daļa no mums ir izšķīrusies, kā balsos, taču zināmā mērā man ir drusku kauns par to, ka, apspriežot vienu jautājumu, Ozoliņa kungs, piemēram, runā par AIDS izplatību Latvijā vai Čerāna kungs pieskaras visiem citiem jautājumiem, tikai ne par to, par ko ir runa. Lielā mērā mēs runājam par vienu konkrētu priekšlikumu, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijai” un kas nebūt nav saistīts ar lielāko daļu no tām debatēm, kuras šo-dien šim jautājumam tiek veltītas.

Godātie kolēģi! Šis jautājums vairāk atgādina, šis priekšlikums atgādina pēc sešiem gadiem demokrātiskā Latvijā atsākt “raganu medības”. (Zālē izsaucieni.) Vai jūs to nesaprotat? Vai jūs nesaprotat to, ka mēs, ejot uz šo civilizēto Eiropas sabiedrību, gribam atgriezt atpakaļ “raganu medības”. Vai jūs domājat, ka šis priekšlikums attiecas uz 1991. gada janvāri vai augustu? Nē, tas attiecas uz jebkuru brīdi, uz jebkuru apkopēju, šoferi, sekretāri, kas ir strādājusi šajā iestādē.

Vai tie būtu septiņdesmitie gadi, astoņdesmitie gadi, tā ir pazīme, pēc kuras, nevis kaut kādā veidā tas ir saistīts ar augusta notikumiem. Kādā veidā tas saistīts ar janvāri, tas ir saistīts tieši ar vēlēšanos Latvijā sākt “raganu medības”, un to iesaka frakcija “Latvijai”. Padomājiet drusciņ par to, ko jūs ierosināt paši, un izanalizējiet juridiski to, ko jūs gribat panākt šeit, ejot uz Eiropas sabiedrību un lielā mērā sašķeļot mūsu sabiedrību praktiski divās frontēs.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību vēlreiz uz frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtību. Un šī būtība ir šāda. Saeimas vēlēšanās nevar ieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir strādājušas algotu darbu PSKP vai Latvijas Komunistiskās partijas struktūrās.

Par kādām “raganu medībām” šeit var būt runa? Par kādu šo cilvēku vajāšanu šeit var būt runa? Vai viņiem nav vietas Latvijas saimniecībā, arī politiskā darbībā, sabiedriskā darbībā, vai viņi nevar būt, teiksim, skatuves mākslinieki, teātru direktori, strādāt arī izpildaparātā? Arī valdībā. Šeit šis likums nekādus aizliegumus šo cilvēku darbībai neuzliek. Šeit mēs regulējam tikai vienu normu, tas ir, ka Saeimas sastāvā, tātad par tautas priekšstāvjiem, par likumdevējiem nevar viņi tikt ievēlēti. Bet nekādā veidā tas neattiecas uz visu citu profesiju aizliegumiem. Galu galā, ja mēs Latviju veidojam par parlamentāru valsti, tad arī acīmredzot šeit kā likumdevējai iestādei tās veidošanai mums arī tiešām būtu jāpieiet ar vislielāko atbildību. Un no šī viedokļa, es domāju, ir pilnīgi nevietā pārmest, kā šeit Ameriks nāca un stāstīja par nez kādām iesāktām jaunām “raganu medībām”. Nē, šie cilvēki netiek sabiedrībā vajāti, vienkārši mēs esam skaidri noteikuši, kādi cilvēki nedrīkst būt Saeimas deputāti. Tāpat kā mēs esam uzskaitījuši citas kategorijas, arī sodītus, teiksim, krimināli un tā tālāk. Jāpieiet acīmredzot tomēr ir ar šādu pieeju, ar veselīgu pieeju, jo mēs esam tomēr nepietiekami novērtējuši komunistiskā režīma nodarījumus pret mūsu valsti vai arī necenšamies to patiesi apzināties, kādas tam ir bijušas sekas mūsu valstī.

Šobrīd, sastopoties ar tiem cilvēkiem, kas ir visvairāk cietuši šajā periodā, satiekoties ar karavīriem, satiekoties ar represētajiem, ar tiem cilvēkiem, kas redzēja, kāda Latvijas Republika bija līdz 1940.gadam, kas atceras to ļoti labi, viņiem ir kauns par to, ka šobrīd Latvijas Saeimā joprojām ir ievēlēti ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kurus viņi pazīst par saviem kaklakungiem 50 gadus, kas ir bijuši rajonu partijas komiteju sekretāri, kas ir bijuši šeit atbildīgi nomenklatūras funkcionāri. Par to ir runa šeit.

Protams, nodalīsim šo momentu no tā, kā attiekties pret šiem cilvēkiem vispār. Es varu uzsvērt vēlreiz, ka mūsu pozīcija ir kristīga pozīcija. Ja šie cilvēki atzīst un nožēlo savu nodarīto attiecīgā laikā, to var cilvēcīgi saprast un to var, no kristīgā viedokļa raugoties, arī piedot. Un neviens līdz ar to šos cilvēkus netaisās tālāk vajāt, viņi var brīvi strādāt jebkurā nozarē, izņemot, likumdevējas iestādē, iestādē, kas formē valsts politiku, nosaka valsts tālākās attīstības pamatvirzienus, šiem cilvēkiem nebūtu tomēr jāatrodas. Un tam pamatā ir tieši šis morālais apsvērums. To atbalsta un saprot cilvēku vairākums. Tā ka tikai no šāda viedokļa frakcija “Latvijai” ir izvirzījusi šo priekšlikumu un ne no kādas vēlēšanās šiem cilvēkiem atriebties, kaut kā iezāģēt, kaut kādas “raganu medības” rīkot. Nē. Es pat pieļauju, ka ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kas arī pirmie izšķīrās un nostājās Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā tautas pusē, ir izmantojami arī šobrīd un ieņems godājamas darba vietas, tajā skaitā izpildaparātos pašvaldībās vai pat valdībā. Par to mēs šeit nerunājam. Mēs runājam tikai par augstāko valsts varu Latvijā. Un augstākā valsts vara Latvijā ir šī likumdevēja vara — Saeima. Tātad mēs aicinām balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti, kolēģi! Klausoties ļoti dedzīgās runas par šī projekta iesniegtajiem principiem, es gribētu atgādināt vienu lietu. Es esmu viens no tiem, ko iepriekšējie runātāji ļoti cītīgi aizstāvēja. Es esmu 1949.gada 25. martā aizvests ļoti tālu uz austrumiem, kur nebija tik viegli izdzīvot. Mana ģimene ir visa cietusi represijās, un es uz-skatu un no šīs te tribīnes varu ar pilnīgu cieņu apliecināt, ka bieži vien tie cilvēki, kurus šeit grib izslēgt, kas ir strādājuši šajos amatos, sevišķi pēdējos 10 gados, ir varbūt Latvijas tautai darījuši vairāk nekā tie aizstāvji, kas tagad karsti uzstājas par šiem principiem. Es aicinu cienījamos godājamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tās būs kārtējās “raganu medības”, kuras te vienkārši daži grib izraisīt, jo vairāk nepatikšanu, nelaimju, jo labāk Latvijai, pēdiņās liekot. Es aicinu balsot pret.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Čepānis (DPS) Es domāju, ka jāuzstājas arī kādam no tiem, par kuriem iet runa šajā normā. Jā, es esmu viens no tiem, un man nav no tā kauns. Tāpēc nav kauns, ka es nobalsoju par Latvijas neatkarību 1989. gadā, kad toreiz mēs Maskavā ar nesamierināmo PSRS ienaidnieku, toreizējo PSRS tautas deputātu Leopoldu Ozoliņu bijām PSRS tautas deputāti. Tad es nobalsoju par neatkarību pirmo reizi. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tāpēc, ka mēs kopā bijām!”)

Pēc tam 1990.gada 4.maijā un 1991.gada 21.augustā. Un ziniet, tajā laikā daudzi no šeit zālē esošajiem šodien visskaļāk kliedzējiem lika uz pieci un ar teicamām sekmēm beidza marksisma—ļeņinisma universitātes, pieciniekus saņēma zinātniskajā komunismā, PSKP vēsturē, sociālisma politekonomijā un daudzos citos tādos ārkārtīgi kaitīgos priekšmetos. Un toreiz viņi bija tik lieli latviešu tautas un Latvijas neatkarības patrioti, ka vienīgi savu draugu kompānijā — virtuvē vai publiskajā atejā — atļāvās izstāstīt vecu anekdoti par Brežņevu. Un tagad viņi grib ieņemt to cilvēku vietas, kuri reāli toreiz spieda pogas vai cēla rokas par Latvijas neatkarību. Man pašam personīgi, godātie kolēģi, nebūs nekādu problēmu. Pat ja tā norma tiks pieņemta. Man nebūs problēmu. Tāpēc, ka es zinu, ka tajos rajonos, kur es biju šis te dziļi nicināmais partijas funkcionārs, 6. Saeimas vēlēšanās es dabūju visvairāk balsu. Un par mani nebalsoja Interfrontes vai boļševiku partijas aktīvi atbalstītāji un piekritēji. Par mani balsoja Latvijas Republikas pilsoņi. Un, lūk, viņu uzticību vai viņu piekrišanu, varbūt arī nepiekrišanu nevienam neizdosies iedragāt.

Tādēļ balsojiet, kā nu katrs uzskata par vajadzīgu. Bet es tikai domāju, ka labākais veids, kā cīnīties par Latvijas augšupeju, ir cīnīties ar tās ienaidniekiem, nevis vienam ar otru. (No zāles: “Nu te varētu piekrist.”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es par šo normu nobalsotu, ja man būtu pārliecība, ka šīs normas ieviešana un spēkā stāšanās kaut ko reāli dotu. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka visas nelaimes mūsu valstī ceļas ne jau no tā, ka daži cilvēki, kuri ir strādājuši vienu vai otru algotu darbu kompartijā, šobrīd vēl ieņem amatus valdībā vai parlamentā. Es domāju, kolēģi, ka mums, nākot šajā augstajā tribīnē, tomēr vajadzētu zināmā mērā ievērot elementārās morāles normas. Un proti, arī šobrīd ar cienījamo kolēģi Leopoldu Ozoliņu, tāpat kā 1989. gadā, mēs esam barikāžu dažādās pusēs. Tolaik, kad jūs bijāt kompartijas līdera Ķezbera uzticamības persona PSRS tautas deputātu vēlēšanās, es biju Einara Repšes uzticamības persona. Un tad tiešām izšķīrās Latvijas liktenis. Godātie kolēģi! Es aicinātu tomēr balsot pret šo absurdo normu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Rakstiskiem priekšlikumiem ir priekšroka. Ozoliņa kungs, jums vārds nav dots. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Es nemaz neprasu vārdu!”) Runās Jānis Mauliņš. Otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šodien te var dzirdēt tik daudz dezinformācijas, kā agrāk varbūt visā sēdes laikā nebija. Un pirmā dezinformācija ir tā, ka represētais Jānis Ābele sāka aizstāvēt komunistu funkcionārus tikai tāpēc, ka šis represētais, kurš bija cietis no komunistiem, nezin kāpēc pēc tam kļuva par komunistiskās ideoloģijas nesēju jaunatnē, no kā ir cietusi liela jaunatnes daļa. Pasniedzējs.

Otra dezinformācija ir tas, ka nevajagot jau izslēgt no iespējas strādāt Saeimā, būt par tautas pārstāvjiem sekretārus, šoferus, kas arī bijuši algoti PSKP darbinieki. Varu jums pateikt, ka es esmu saticies ar tiem šoferiem, un es redzēju, ka šie šoferi bija uzticīgāki un bīstamāki nekā viens otrs sekretārs. Un sekretāres tādas pašas bija. Šie bieži vien bija VDK ziņotāji. Tikai ļoti piesegti. Un tad man jājautā — kāpēc jūs, valdošās frakcijas, kāpēc jūs tik ļoti cenšaties paturēt savā vidū šos funkcionārus? Acīmredzot jums ir tik nabadzīga intelektuālā bāze, ka jums vajag šos cilvēkus paturēt tikai tāpēc, ka jums nav citu, ko vietā likt. Un tas jau ir bēdīgi. Meklējiet!

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Tikko runāja, nevis tikko, bet pirms Mauliņa kunga — Saeimas priekšsēdētājs. Un visi ļoti klusi un uzmanīgi klausījās. Es lūgtu uzmanību, kolēģi! Tātad viņa runa gāja pie sirds katram.

Mēs tikko iebalsojām tik stulbu normu, kurai bija pretī Juridiskā komisija. Tas ir šī 5.panta 6.punkts. Ko jūs, kolēģi, gribat tagad, lai tūkstošiem cilvēku, kuri gribēs balotēties, vēl 10 000 meklēs papīru, ka viņš nav izstājies no partijas? Es aicinu un aicināšu savu frakciju balsot pret šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā un atgriezt otrajā lasījumā, un izdiskutēt to līdz galam. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Netrako! Netrako!”)