Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es mēģināju pa to pusi, kur tagad “Ceļš” stāv, gar sienu sastājies, tikt garām, bet tie komunisti mani nelaida cauri. Tad es nācu no otras puses, kur “Tēvzeme” nedaudz demokrātiskāki.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, izbeigt diskusijas, jo nevajag nevienam naivi lolot cerības, ka šo likumu kāds pieņems, it sevišķi ar šo normu. Jo priekšā, kam ir jāparaksta šis likums, tas arī ir algots komunists prezidenta pilī. Līdz ar to es domāju, ka viens algots komunists neparakstīs citu algotu komunistu balotēšanās ierobežojumus. Tādēļ, cienījamie kolēģi, beidzam diskusijas un balsojam, kā liek “Ceļš”, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš. Otro reizi.

L.Ozoliņš (TKB). Beidzam diskusijas. Vienīgais vajadzētu 10 minūtes, un, Lagzdiņa kungs, es tev izskaidrošu. Bet, ja tu speciāli interesējies, kā es tiku par Ķezbera uzticamības personu tad, kad tu biji Repšes uzticamības persona, redz, Ķezbera vairs nav un bankas “Baltija” arī vairs nav. Tā kā ļoti grūti bija izvēlēties — kurā pusē nostāties tajā brīdī. Manuprāt, Ķezbera meita sākumā bija man uzticamības persona, un mani ievēlēja par PSRS deputātu, pateicoties viņa skaistajai meitai, kas mani atbalstīja tajā brīdī. Un es varēju kopā ar Čepāņa kungu braukt melnajā volgā no deputātu istabas uz Kremli, lai parakstītu dokumentu, ka mēs pieprasām Gorbačovam atzīt Latvijas neatkarību. Un tas bija pirmais dokuments, ko izdarīja PSRS deputāti. Man absolūti nav kauns par to periodu, jo daudzi nobijās un negāja cīņā ar cienījamo Gerčikova kungu, kas šodien... Nē, es arī neko neslēpju, starp citu. Ja tu gribēji....

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

L.Ozoliņš. Vai Čepāņa kungs mani pāraudzināja vai es viņu pāraudzināju, es nezinu, un kā iespaidā viņš cīnījās par Latvijas neatkarību. Bet vecie komunisti un čekisti, esiet tik laipni, paskaidrojiet, atzīstieties, uzrakstiet! Zaķa kungs uzrakstīja dokumentu, no viņa neviens nepieņēma nodrukāt to. Viņš ļoti cieta un man parādīja. Es domāju mūsu cienījamo rektoru. Tā ka vajadzētu izrunāties te, pie Jaungada eglītes, bet saprotiet, mēs neuzticamies viens otram, un tie balsojumi arī tādi bieži ir. Mums šķiet, ka mēs piedalāmies kaut kādā starptautiskā spēlē, ko organizējām 1984.gadā, turpināja 1987. gadā, un es biju pārsteigts, ka tā spēle ir, un es iesaistījos viņā, tiešām, jā. Līdz ar to es kļuvu arī kā Ķezbera kunga uzticības persona. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie Saeimas deputāti! Es vēlētos atgādināt tiem, kuri atvēra šo likumu, lai šobrīd izvērtētu, cik tālu šis atvērums mums atver skatu uz to laiku, kad Latvija... Ozoliņa kungs, es ļoti gribētu, lai arī jūs to dzirdētu. Ozoliņa kungs nedzird šobrīd. Kas atvēra šo likumu, lai varētu diskutēt par to, kas ir un kas nav cienīgi stāvēt šīs valsts priekšgalā, atrazdamies parlamentā, tautas ievēlēti, kā priekšstāvji. 1971.gadā, ja es nekļūdos, Kultūras ministrija organizēja konkursu par lugu, kas atspoguļotu Latvijas tautas vēsturi. Viens no autoriem iesniedza darbu, kas saucās “Ieņemiet savas vietas!”. Šis darbs patiešām bija nezināms, tādēļ ka konkursa noteikumi bija pietiekami nopietni, lai nevarētu atšifrēt šī autora vārdu, šajā lugā viņš bija ietvēris gan tos, kas ir cietuši no vienas puses, gan tos, kas ir cietuši no otras puses, Latvijas vēstures gaitā Lielā Tēvijas kara laikā vai Otrā pasaules kara laikā, kā nu kuram tas bija tulkojams tajā reizē, un kas bijuši pa vidu. Un tie, kas no šīm dzimtām ir atnākuši līdz šodienai, tie ir tie, starp kuriem ir jāizvēlas. Un ja konkursā uzvarēja šī luga, tad uzveda to Latvijas televīzijā tikai vienu vienīgu reizi, pārvarot cenzūras aizliegumus, bet neizdevās otru reizi parādīt šo lugu šīs tautas skatītājiem, lai varētu paskatīties, kādā veidā mēs esam šobrīd paši no sevis atkarīgi. Vai būs vai nebūs mums sava valsts, un vai tie, kuri savulaik ir aizgājuši no šīs zemes, lai atgrieztos, lai viņiem būtu, kur atgriezties.

Mums pienāca 1988., 1989. gads, un mūsu priekšgalā bija, es jums minēšu šos divus cilvēkus, Jānis Peters, kas vadīja Rakstnieku savienību, un Anatolijs Gorbunovs, kurš bija augstajā amatā CK. No Maskavas Latvijas televīzijai pienāca pasūtījums, lai sagatavotu materiālu par nacionālo stāvokli un par nacionālajām pretešķībām Latvijas valstī, Latvijas Republikā tolaik. Šis materiāls, kad mēs uzrunājām šīs divas amatpersonas, tika sagatavots nevis formāli, bet pēc būtības, un šis materiāls nekad netika parādīts Centrālajā televīzijā, šis materiāls netika arī tolaik cenzūrai pāri, šis slieksnis nevarēja tikt pārvarēts tāpēc, ka bija tikai divi, kuri tajā brīdī vēl pirms inteliģences konferences iestājās par Latvijas neatkarību. Un ja šodien mēs balsojam par šo normu un ja mēs izslēdzam šos cilvēkus, kuri pēc tam ir atzīti kā tiesīgi stāvēt mūsu valsts priekšgalā, tad, godātie kolēģi, deputāti, tautas priekšstāvji, es visvairāk tad gribētu atbalstīt tos, kuri pirms tam arī mani ir uzrunājuši, jo arī es esmu svārstījusies, kā tad īsti vajag, taču manis minētais piemērs un daudzi citi, kurus es esmu dzirdējusi no jums un kurus es esmu sastapusi Latvijā, dzīvē, citu cilvēku stāstos, vēlētāju uzrunās, man liek izšķirties par to, ka ir jāuzticas tiem, kuri savu darbu dara, nevis tikai kādreiz ir piedalījušies amatos.

Un vienam piemēram no mūsu kaimiņiem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Ja savā laikā Lietuvā bija nacionālā kompartija, es neaizstāvu kompartiju, taču es aizstāvu procedūru, un es aizstāvu to, kā viņi izvēlējās savu risinājuma ceļu savas valsts un savas tautas aizstāvībai... Viņi to varēja izdarīt daudz vienkāršāk, un līdz pat šim brīdim arī nacionālais jautājums, pilsonības jautājums Lietuvas valstī risinās vieglāk. Es nerunāju par ekonomiskajiem...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Rugātes kundze...

A.Rugāte. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda — otro reizi. (No zāles: “Sākas otrais riņķis.”)

O.Kostanda (TKL). Tātad vēlreiz atgādināšu Tautas kustības “Latvijai” priekšlikuma būtību, ka mēs uzskatām, ka nav jāievēlē Latvijas augstākajā likumdevēja iestādē — Saeimā — bijušie kompartijas algotie darbinieki. Un mēs pārstāvam noteiktas tautas daļas viedokli, un šeit nav jāsaskata nekādas “raganu medības”. Vienkārši pilnīgi skaidri ir redzami noteikti procesi Latvijā, kad Atmodas sākuma gados komunistiskā elite un Drošības komitejas elite pamatuzmanību veltīja visā šajā laikā, kamēr mēs gājām ar dziesmām, gājām demonstrācijās, viņi veltīja vienam visu savu galveno uzmanību — kā sagrābt ekonomisko varu Latvijā. Ir izdotas arī grāmatas par to, kas diemžēl nav nonākušas līdz lasītājiem, atgādināšu, piemēram, Viļa Selecka grāmatu “Ēnas pār Ventspili”, kas uzskatāmi parāda, kā izveidojās šī Ventspils finansu grupa ar bijušo rajona kompartijas sekretāru Lembergu priekšgalā, un šādi cilvēki met skatu arī tālāk, met skatu tālāk uz Saeimu un grib savus šos ēnu likumus ieviest pār visu Latviju. Es negribu, lai ēnas pār Ventspili paliktu par ēnām pār visu mūsu Latviju.

Un tāpēc frakcijas “Latvijai” vārdā aicinu balsot par mūsu priekšlikumu. Tas, ka mūsu priekšlikums ir savlaicīgs un pamatots, es domāju, to vislabāk parādīja tie, kas uzstājās pret mūsu priekšlikumu, ka Čepānis iznāca šeit un pateica, ka viņš, kas iepriekš bijis rajona partijas sekretārs, ka viņam nav nekas, ko nožēlot, tad es skaidri zinu, ka man un frakcijai “Latvijai” ir taisnība. Kamēr šeit būs tādi cilvēki, kuriem nav ko nožēlot, tikmēr mēs uzturēsim šo mūsu priekšlikumu. Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Runa laikam šeit ir par to, vai tie, kas bija algoti Primakova priekšteči, kalpi, vai viņiem būtu tiesības šitanī Saeimā sēdēt? Manuprāt, viņiem nav. Bet ir jautājums — kā mēs viņus atsijāsim? Mēs šeit it kā runājam par to, kas ir bijis, un mēs to apstrīdam. Mums vajadzētu daudz vairāk skatīties uz to, ko tas cilvēks šodien dara. Ja kāds lielās, ka viņš ir bijis Repšes kunga palīgs, nu tad es domāju, ka viņam šeit nav vietas. Ja kāds lielās, ka viņš ir palīdzējis atgūt Latvijas neatkarību tiešā strīdā ar tolaik čekistiem, tad viņam šeit ir vieta.

Bet runa ir, ko frakcija “Latvijai” grib izdarīt, lai tie, kas bija algoti čekas darboņi, šeit nesēdētu. Un es jums lūgtu ikkatru, kas šeit tajā Sadarbības padomē ir pakļauts, smagi padomāt par tām vēstīm, kas nāk jums no viskautkādām grāmatām un amerikāņu žurnāliem, ka jūs šodien varbūt esat atalgoti čekas kalpi. Padomājiet par to jautājumu dziļi!

Es atbalstu frakcijas “Latvijai” domas, ka tādiem, kas pagātnē vai šodien vai pat pagājšdien un rītdien klausīs Sadarbības padomes diktātam, ka viņiem nav vietas mūsu sabiedrībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Stikuts (DPS). Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Man, protams, nav tik lielas pieredzes kā iepriekšējiem runātājiem, bet es gribu teikt, ka mūsu tautā ir viena kolosāla pieredze — vai nu tautas pārstāvji atrodas kādu brīdi kabinetā, vai nu iet mežā. Es domāju, ka uz šobrīdi pēdējie partizāņi pēc kara ir izgājuši no mežiem, un šobrīd Latvijā ir miers, un Latvija ir neatkarīga valsts, un tamdēļ šo atvērto likumprojektu varbūt pamēģināsim aizvērt vienreiz un ļausim tautai tomēr nolemt nākošajās Saeimas vēlēšanās, ko viņa ievēlēs un kuri būs tie cilvēki, kuri atradīsies šīs tautas priekšgalā. Paldies par uzmanību! Es aicinu šo likumprojektu vispār anulēt!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Jirgens (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Šis labojums nav atbalstāms tieši šī neveiksmīgā formulējuma dēļ, ka tas attiecas uz cilvēkiem, kas ir strādājuši algotu darbu. Līdz ar to netiek formulēta prasība, ka tam jābūt centrālkomitejas sekretāram, tam nav jābūt rajona komitejas instruktoram, tam nav jābūt pat vienkāršam ierindas biedram. Ja tas priekšlikums būtu formulēts tādā veidā, es domāju, ka mūsu frakcija to atbalstītu. Bet šis priekšlikums attiecas uz jebkuras rajona komitejas šoferiem, mašīnrakstītājām, apkopējām un tā tālāk. Un tādā veidā, kolēģi, nevar formulēt priekšlikumus uz trešo lasījumu. Un tad, kad Juridiskā komisija šo jautājumu skatīja, tad Mauliņa kungs pats piekrita tam, ka nav veiksmīgs šis formulējums. Un tieši tāpēc es arī šobrīd aicinu to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Saulītis (TKB). Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ir pilnīgi vienalga, kā kurš balsos... nekas, nekas, gan jau dzirdēsiet, kad gribēsiet dzirdēt... Es domāju, ka tās ir katra deputāta izšķiršanās, kā kurš balsos, un arī izvērtēt pagātni, es domāju, ka tas ir katra deputāta, katra cilvēka... mēs esam dažādi, mēs esam pārdzīvojuši ļoti smagus laikus, briesmīgi smagus laikus, un tik tiešām jebkura lieta, ko mēs aizskaram no pagātnes, tā ir tik smaga, ka faktiski mierīgi izdiskutēt tas cilvēks, kas šeit ir dzīvojis, to nespēj. Mums visiem ir vecāki, radi, draugi, visi ir cietuši, un tik tiešām es esmu par to, lai mūsu tauta vienoti mēģinātu iet nākotnē, un laikam vienīgais ceļš būtu ejams tas, ka ļautu vēlētājiem izvēlēties, taču es arī saprotu tos cilvēkus, kas izdara tādus labojumus un cīnās par tiem. Es jūtu arī viņos šo spēku un nepieciešamību to darīt.

Un es arī varbūt būtu šodien klusējis. Bet, manuprāt, to visu ažiotāžu uzkurināja neveiksmīgie advokāti. Nu nevajag, Panteļējeva kungs, Gorbunovam advokātus ar Daudišu. Tādi švaki advokāti bieži izgāž tiesas prāvu. Un šodien nav runa par komunistiem vai par kaut kādām citām lietām, man sāp kaut kas cits. Man sāp tā lieta, ka cilvēki mēģina attaisnot un padarīt par varoņdarbu atrašanos Komunistiskajā partijā, aizmirstot, ka tā ir vēl briesmīgāka nekā fašistu partija, kas šāva ebrejus, komunisti to pašu darīja, un tas ir — 80 miljoni cilvēku aizgāja bojā genocīdos, Sibīrijā, visādās pārējās lietās. Es negribētu nosodīt cilvēkus personīgi, es negribētu cilvēku nosodīt personīgi par to, ka viņš ir atradies un darījis to vai citu, tā ir katra cilvēka, katras personas brīva izvēle, lai viņš sev izvērtē, bet, manuprāt, tā lieta ir, ka man grūti klausīties, ka cilvēki mēģina padarīt par varoņdarbu atrašanos šajā noziedzīgajā organizācijā. Es nevaru iedomāties Vācijā tādu gadījumu, ka kāds lepotos ar to, ka viņš ir bijis fašistiskajā partijā vai kopā ar Gebelsu ir sēdējis pie viena galda, tas ir tieši tas pats, Panteļējeva kungs, tieši tas pats, un tā ir tā lieta. Tā ir tā lieta, kas ir jāsaprot, kad balsosim katrs pēc savas sirdsapziņas, bet nedarīsim un nevērtēsim, un netaisīsim varoņus tur, kur viņu nav.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērsties tieši pie partijām — kā “Saimnieks” un “Latvijas ceļš”. Šīs diskusijas varēja nebūt, ja pirms neilga laika tiktu atbalstīts viens cits likumprojekts. Proti, visus algotos partijas funkcionārus var dalīt divās daļās, vieni ir kolaboranti un otri tie, kas tiešām ir iestājušies par Latvijas brīvību. Ja gadījumā savā laikā tiktu atbalstīts likumprojekts par lustrāciju, tādā gadījumā nebūtu vajadzības šādam priekšlikumam, un mēs... jo ar šo priekšlikumu visi tika ielikti vienā maisā, gan labie, gan sliktie, un līdz ar to es personīgi nevaru balsot vispār par šādu priekšlikumu, kurā visi tiek novērtēti pilnīgi vienādi. Bet es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsiet šo likumprojektu par kolaborantu lustrāciju tad, kad mēs to iesniegsim par jaunu Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai es drīkstu ārpus protokola. Kanceleja sola uzaicināt pēc sēdes nobeiguma visus deputātus uz Viesu zāli. Es gribētu, lai debates būtu īsākas.

Kārlis Čerāns — trešo reizi, nē, trešo nevar runāt. Jūs divreiz runājāt. Paldies, Čerāna kungs, nevar. Jūs pats esat aizmirsis, mums tas ir stingri piereģistrēts. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Grīnblata kungs — komisijas vārdā!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 43, atturas — 10. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, nākamais priekšlikums — 6.pants.

Sēdes vadītājs. Godātais Grīnblata kungs, lūdzu, atvainojiet. Vēl ir piecu deputātu iesniegums — pārbalsot 5.panta 5.punktu, jo balsojuma laikā zālē nebija deputāta Deņisova, bet viņa vārds parādās balsojuma izdrukā. Vai kāds grib runāt par vai pret šo iesniegumu? Čerāna kungs vēlas runāt? Vai jūs vēlaties vai nevēlaties runāt? Nu, es jums devu vārdu, kāpēc jūs nenākat?

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es ļoti lūdzu visus tos, kas atbalsta to normu, lai bijušie čekisti nevarētu kandidēt vēlēšanās, gan štatnieki, gan ārštatnieki, nobalsot šoreiz par to priekšlikumu, un nobalsot par to, lai viņi nevarētu kandidēt. Es saprotu, ka šeit dažādas mahinācijas tiek izdarītas un dažādi pārpratumi rodas, un balso par deputātiem, kas nav zālē, un rezultātā šī norma, kuru atbalsta vairākums, netiek atbalstīta. Es lūdzu nobalsot par to un vienoties par šo normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jāizlemj jautājums, vai mēs pārbalsosim 5.panta 5.punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakāt attieksmi par to, vai pārbalsosim vai nepārbalsosim 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 34, atturas — 2. Lēmums pieņemts par 5.punkta pārbalsošanu.

Tātad, godātie kolēģi, balsojam 5.panta 5.punkta tekstu — pēc vārda “štata” papildināt ar vārdiem “vai ārštata”. Vi-siem ir saprotams, par ko mēs balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta 5.panta 5.punkta redakciju — frakcijas “Latvijai” variantā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 33, atturas — 7. Priekšlikums atkārtoti nav pieņemts. Tātad turpinām tālāk, Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! 6.pants — ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri precizē panta formulējumu. Juridiskā komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums jau 4.lappusē — 10.pants, deputāta Eniņa priekšlikums — papildināt 10.pantu ar otro daļu redakcijā, kura jums pieietama, Juridiskā komisija to gan ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt priekšlikuma autors — deputāts Eniņš.

G.Eniņš (LNRP, LZP). Godātie džentlmeņi! Mēs esam deguši kaislīgās debatēs un varbūt pārdeguši partijiskās un politiskās debatēs, tagad trīs stundas ar savu priekšlikumu nākot te, mums iznāks mainīt plati, un es lūgtu uzklausīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, priekšlikuma autors nedzird ne tikai jūs, bet arī pats sevi. Lūdzu nedaudz klusāk!

G.Eniņš. Tiešām es ticu, ka starp mums, dažādu partiju deputātiem, lielākā daļa ir džentlmeņi, kungi, kas pavērs durvis un laidīs dāmu pirmo, kungi, kas savu krēslu atdos sievietei. Ja mēs gribētu būt godīgi džentlmeņi pret savām mīļās Latvijas mīļajām sievietēm un gribētu pilnīgāku demokrātiju, tad mums ir jācenšas likumus virzīt tādējādi, lai Saeimā palielinātos sieviešu skaits, pēc Dieva patiesības šeit Saeimā starp valsts likumu lēmējiem vajadzētu būt 56 sievietēm un 44 vīriem, jo tāda ir dzimumattiecība Latvijā. Lūk, man rokā ir šeit saraksts, visas pasaules valstu saraksts par parlamentiem, kur saraksts ir sakārtots tādā secībā, cik sieviešu ir parlamentos. Saraksta augšgalā atrodas Eiropas Ziemeļvalstis — Norvēģija, Zviedrija, Somija, kur parlamentāriešu vidū ir ap 40% sieviešu, un jūs varat uzminēt, ka saraksta lejasgalā, tas ir pašā apakšā, kur nav nevienas sievietes, likumdevēju vidū atrodas islama arābu republikas, tādas republikas, kur sievietēm jāstaigā ar maisu galvā un pilnīga beztiesība, kur sieviete pieder vīriešiem. Un es gribu jums jautāt, cienījamie deputāti, kā jūs domājat, kur jūs gribētu, lai atrodas Latvija šajā sarakstā? Viņa atrodas 53.vietā vēl aiz Angolas, Zambijas un Bangladešas. Igaunija atrodas 35.vietā, Lietuva — 22.vietā. Vai šeit ir kaut viens deputāts, kas ir pret to, ka nākamajā Saeimā sieviešu skaits palielinātos kaut vai par vienu, divām deputātēm? Kā to var veicināt?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nu vēl piecas minūtes līdz pārtraukumam, es lūdzu nedaudz vēl paciesties.

G.Eniņš. Lasiet manu priekšlikumu 10.pantā. Mīļie cilvēki, starp stiprā dzimuma pārstāvjiem es ļoti piesardzīgi ierakstīju šo priekšlikumu — tikai 30%, ka deputātu kandidātu sarakstos sieviešu skaitam jābūt vismaz 30%, nu kur nu vēl mazāk! Atvainojiet, ja partiju vadītāji sastāda savas partijas kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām un šajā sarakstā iekļauj mazāk nekā trešdaļu sieviešu nu, tā ir acīmredzama necieņas izrādīšana, izpausme pret sievieti kā pret nespējīgāku būtni. Vai tagad mēs varam teikt, ka šodien šeit Saeimā šīs desmit sievietes ir kaut drusciņ vājākas par vīriešiem? Kas ir lielāki tukšrunātāji, es jautāju? Vai mūsu vīri vai sievietes? Turlaja kungs un Straumes kungs te sarīko smiešanos, es nezinu, es uzskatu to, kā tādu apsmiešanu sievietēm. Un es atbildēšu jums, kāpēc Saeimā likumdevēju vidū vajadzīgas vairāk sievietes. Lūk, tāpēc, ka sievietes...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas, Eniņa kungs. Lai turpina? Lūdzu!

G.Eniņš. Paldies! Tā, vienu minūti vēl. Kāpēc Saeimā likumdevēju vidū ir vajadzīgas sievietes? Lūk, tāpēc, ka sieviešu jautājumi ir jālemj pašām sievietēm. Vai nav jocīgi, ka... atkal Turlaja kungs te organizē smiešanos... Bet vai tas nav jocīgi, ka vīrieši aizrautīgi un dedzīgi apspriež likumu, vai sievietēm atļaut abortu vai neatļaut. Ne mazāk jocīgi ir tas, ka vīri spriež, kas nepieciešams vientuļām mātēm, bez pašām mātēm. Atvainojiet, vai tēviņi ļoti labi zina, kādi likumi un kādas vajadzības ir mātēm, kas vienas audzina bērnus? Kas var labāk izlemt par alimentu jautājumu, ja netiek pieaicinātas pašas sievietes, ja viņas nav šeit mūsu vidū? Vai vīrieši, vai sievietes labāk izprot, kas nepieciešams dzemdību namos, kas nepieciešams bērnunamos, kas nepieciešams bērnudārzos, silītēs? Es nemaz nerunāšu par prostitūciju, vēl arī par to būtu jārunā. Kungi, es aicinu... vēl atgādināšu to, ka citās valstīs — ir vairākas valstis, kur tieši šāds likums, kā ierosinu, ir, tas nav kaut kāds mans fantastisks izgudrojums. Un tāpēc vēlreiz, kungi, būsim džentlmeņi šajā balsojumā un balsosim par to, lai nedaudz, mazdrusciņ pavērtu iespējas vairāk sievietēm iekļūt mūsu 7.Saeimā. Ja mēs gadījumā nobalsosim pret to, tad vēlāk, es ticu, pašiem būs kauns. Es atstāju šo tribīni ar džentlmeniskām cerībām no jums.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. 10.panta otrā daļa. Deputāte Anta Rugāte pieteikusies debatēs, LZS, KDS frakcija. Rugātes kundze nav zālē.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti grūti runāt šajā pustukšajā zālē, bet es ceru, ka tie, kas ir izturējuši un ieradušies, ļoti nopietni uztvers cienījamā Eniņa kunga iniciatīvu.

Ja mēs pieņēmām papildaizliegumus bijušajiem komunistiem, kas bija 13.pantā, es domāju, mums vajadzētu vismaz vienu problēmu tomēr risināt, tas ir, šo iniciatīvu, kuru Eniņa kungs piedāvā. Tas ir, lai kandidātu sarakstā būtu vismaz 30% sieviešu. Es domāju, ka šo iniciatīvu, ko Eniņa kungs ir izrādījis šoreiz, un tas ir viens no viņa retajiem projektiem, es domāju, arī vairākuma pārstāvji varētu atbalstīt. Es domāju, kādēļ tas būtu pozitīvi, es domāju, ka no šiem 30% kandidātu varbūt kādi 20% nokļūtu Saeimā, līdz ar to beidzot varētu arī atrisināt jautājumu gan par 8.martu, gan arī par kārtību un disciplīnu un pārējo kandidātu, tas ir, vīriešu, uzvešanos Saeimā. Līdz ar to es aicinu arī visus pieiet ļoti nopietni šim likumam un šai iniciatīvai un atbalstīt cienījamo Eniņa kungu, vismaz Ziemassvētku laikā, kad tuvojas Ziemassvētki, lai arī Eniņa kungs vienreiz justos priecīgs par savas iniciatīvas izpildījumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ļoti godājamais Eniņa kungs ir diskriminējis sieviešu tiesības, jo var būt kāds saraksts, kurā startē tikai sievietes. Ja viņš būtu ierosinājis, ka, piemēram, Saeimā jābūt ievēlētām ne mazāk kā 30% sievietēm, tad galarezultāts būtu tāds, ka uz katru trešo vīrieti būtu viena sieviete. Varbūt tas būtu par maz. Tāpēc es uzskatu šo normu par diskriminējošu. Es uzskatu, ka politikā sievietes un vīrieši ir līdztiesīgi, un nav jādiskriminē pēc tāda principa, un nav jāveido vēlēšanu saraksti pēc tāda principa, kā kādreiz jau mums bija, vēlot Augstāko padomi, pieci traktoristi, trīs slaucējas un vēl kāds darbaļaužu pārstāvis. Es aicinu zāli nediskriminēt sievietes un noraidīt šo normu!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Mīļais Gunti Eniņ! Es gribu tev pateikt paldies par to, ka tu esi ļoti labi gribējis, un par šo aizstāvību no deputāta vīrieša pozīcijas es esmu patiesībā ļoti cilvēcīgi aizkustināta. Taču man ir jautājums: kādēļ tikai 30%? Profesors Kalnbērzs saka, ka viņš varētu 50% no esošā Saeimas sastāva piedāvāt pārveidot par sievietēm. Tā ir viņa profesionālā piedāvājuma forma. (Zālē smiekli un aplausi.)

Taču, ja runājam par politisko profesionalitāti, tad es gribu teikt, ka patiesībā, godātie kungi deputāti, nav jau nozīmes, vai tā ir sieviete vai vīrietis pēc dzimuma, kas kļūst par tautas izvēlētu tautas priekšstāvi. Nozīme ir tam, ko tauta izvēlas. Un vēl nozīme ir tam, cik liela savstarpējā uzticība ir pašu politiķu starpā tad, kad šī sadarbība veidojas šeit, parlamentā.

Un ne mazākā mērā es negribētu aizskart kādu vīrieti, kurš būtu mani nelaikā vai neīsti sapratis, vai kā citādi pārpratis. Bet es gan gribētu teikt, ka tās nianses par to, ka saka, ka sievietes darbs parlamentā ir mazāk vērtēts, mazāk ievērots vai kā citādi mazāk atbalstīts, ir ar zināmu pamatojumu. Tādēļ es gan gribu aicināt drīzāk šajos sarakstos partijām, kuras pretendē uz parlamentiem, iekļaut sievietes, kuras ir līdzvērtīgas šajā politiskajā darba pieteikumā, un tad arī izvērtēt viņu gan klātbūtni sarakstā, gan viņu izvēli no vēlētāju puses, gan arī viņu padarīto darbu šeit, parlamentā. Cipars 30, 50 vai 100, vai kā citādi, neizmaina lietas būtību.

Ir brīnišķīga šī bruņinieciskā aizstāvība, kuru apliecina Guntis Eniņš, varbūt tieši tādēļ, ka šī attieksme pret sievieti Latvijas parlamentā nav pietiekami korekta bijusi līdz šim. Un to ir pamanījuši vēlētāji, un to ar savu priekšlikumu šeit līdz parlamentam ir atnesis Guntis Eniņš — deputāts un tautas priekšstāvis. Par to mēs varētu viņam pateikt paldies. Taču diemžēl, Eniņa kungs, šo priekšlikumu laikam nevajadzētu atbalstīt. Būsim solidāri un demokrātiski un izvēlēsimies priekšstāvjus pēc viņu padarītā darba un ne citādi — pēc dzimumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Arī Eiropas Padomē, kas pati par sevi ir cilvēktiesību iestāde, kas cīnās par cilvēktiesībām un to aizstāvību, ir pacēlies jautājums par to, vai nevajadzētu atsevišķu komisiju, kas tieši rūpētos par to, lai vīriešiem un sievietēm būtu vienādas iespējas ne tik daudz kā vienādas tiesības. Vienlīdzīgas tiesības. Tas jautājums vēl nav atrisināts. Bet es domāju, ka tas būtu nepareizi.

Kā viena Zviedrijas parlamentāriete seminārā par vīriešu un sieviešu tiesībām pastāvēja, nožēloja, ka, lūk, tādā un tādā gadā tikai 48% no viņu parlamenta locekļiem esot bijušas sievietes. Citiem vārdiem, plāns nav bijis izpildīts. Bet kas tad nu ir beigās? Jautājums ir: vai mēs spiedīsim sievietes vai vīriešus, vienalga, katrā ziņā kandidēt, vai katrā ziņā darīt to vai to, es domāju, jābūt iespējai to darīt. Ja mēs aizliegtu, tā ir cita lieta. Kaut kā liekas tik ļoti elementāri, bet diemžēl mums ir cilvēki un pat organizācijas, kuras ir apveltītas ar to jau ne visai, manuprāt, pievilcīgo nosaukumu — feministi un feministiskas organizācijas, kur mazliet viss, šķiet, ir ačgārni.

Kas attiecas uz mūsu vīriešu nostāju pret sievietēm šeit, Latvijā, tagad, tad es vainoju okupācijas gadus, es vainoju krievu tautas nostāju pret sievietēm, ka mūsu vīrieši tagad arī varbūt ir ar tādu noslieci ironizēt vai kaut kādā veidā ierobežot sievieti viņas darbībā sabiedrībā. Tā nekad tas nav bijis. Mums tradicionāli sievietei ir piederējusi ļoti svarīga, būtiska loma ne tikvien ģimenē, bet arī sabiedrībā, un, kad mūsu brīvvalsts nodibinājās — 1918.gadā, nebija nekādu ierobežojumu, lai sievietes varētu studēt augstskolās vai piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vienmēr iznāk tā, ja kādu varbūt tiešām sirdī labu domu mēģina ar ne sevišķi piemērotiem paņēmieniem īstenot, tad nekas labs nesanāk. Es piekrītu, ka ir jārūpējas par mūsu valsts sieviešu iesaistīšanu arvien aktīvākā darbībā, arī politikā, arī Saeimā. Par to jau neviens, man liekas, arī šeit nestrīdas. Taču pasakiet, lūdzu, ko darīt tam sarakstam, kurš nevarēs nodrošināt sevi ar tiem 30% sieviešu, bet kurā būs tomēr sievietes? Tādā veidā jūs skaidri un gaiši diskriminējat tās sievietes, kuras šajā sarakstā ir. Jo jūs liedzat šim sarakstam iespēju startēt. Lūk, ziniet, nevajag šos procentus kabināt visur klāt.

Kādreiz bija tik un tik procentu tādu profesiju vajadzīgu, tik un tik tādu, visi sēdēja, un visi tie procenti praktiski nestrādāja. Skaitījās, ka vajag. Ar šādiem procentuāliem piedāvājumiem jūs taisni to panāksit, ka mākslīgi veidosies saraksts — par katru cenu tik un tik sievietēm tur ir jābūt iekšā, un viņas tur arī būs. Vai tajā brīdī viņas varēs strādāt vai nevarēs, par to jūs nevēlaties interesēties. Tālāk. Nevajag dalīt mūsu sabiedrību. Vajag tiešām dot visiem vienādas iespējas. Nevajag dalīt! Nevajag radīt vieniem mākslīgas priekšrocības vai otriem. Es gribu atgādināt, ka tomēr Latvijā starp iedzīvotājiem sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Līdz ar to vēlētājs tomēr ir — galvenokārt sievietes ir vēlētājas. Tātad ir dotas visas iespējas šīm vēlētājām paust savu gribu. Neviens viņām to netraucē.

Es gribu nosaukt vienu piemēru. Man arī tiešām ir interesējusi šī problēma — sieviešu iesaistīšana aktīvā politiskajā dzīvē. Es zinu, ka sociāldemokrātiem bija īpaša sieviešu partija. Es gribu atgādināt, ka pagājušajā pašvaldību darbības laikā Ikšķiles pilsētā pie varas bija tikai sievietes. Es tomēr jums ieteiktu paskatīties tos vēlēšanu rezultātus, kādi bija uz pagājušajām vēlēšanām Ikšķilē, un tos rezultātus, kādi ir tagad Ikšķilē. Tur arī vēlētājas lielākoties ir sievietes. Jūs varēsit redzēt, kā Ikšķiles sievietes ir novērtējušas savu pašu ievēlēto sieviešu darbu.

Šoreiz tas vērtējums nav pozitīvs tur bijis. Katrā ziņā tas ir viens piemērs. Tas vienkārši liecina, ka nevajag par katru cenu mēģināt vadīties tikai pēc dzimuma. Ja nu te kāds briesmīgi grib kādam te kaut ko pārstādīt — piešūt vai nogriezt, tad tā ir viņa personīgā darīšana. Un, ja te kādam ir liela vēlēšanās, lūdzu, ejiet un konsultējieties! Es tikai nesaprotu, kāpēc te no tribīnes ir jārunā, ka puse no šeit esošajiem vīriešiem jau ir gatavi to darīt. Vai tad tāda aptauja jau te ir notikusi?

Jebkurā gadījumā es tomēr aicinu šāda veida priekšlikumus vispirms apdomāt un neuztaisīt mākslīgu ažiotāžu, un nenākt ar kautkādiem standartcipariem. Diemžēl šādu priekšlikumu šoreiz nevar atbalstīt tieši tāpēc, ka tas zināmā mērā diskriminē sievietes.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka visi brīvdienu tuvošanās gaidās ir zaudējuši savu nopietnību un ir pārstrādājušies. Es tomēr gribētu paskatīties uz šo likumprojektu no otras puses. Man tas liekas ļoti jauks.

Es, pirmkārt, nesaprotu tos, kas saka, ka šie 30% apvaino sievietes. Ja būtu parādījies likumprojekts, kas, piemēram, raksta, ka ne mazāk par 20% vīriešu, es nemaz nebūtu apvainojies. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, man patīk šeit tikko teiktais, ka nevajag sabiedrību dalīt divās daļās. Es domāju, ka tad, kad mēs nonāksim pie 5% un 7%, pie pirmās un otrās šķiras sarakstiem, tad mēs vēl pie šī jautājuma atgriezīsimies, bet tā ideja ir laba. Trešais. Es tomēr atbalstītu šinī gadījumā, man tas liekas diezgan jauks priekšlikums kā tāds. Tur varēja būt arī tāds ieraksts, ka, piemēram, “ne mazāk par 30% sieviešu lībiešu” vai vēl kaut kāda daļa, tas nebūt nebūtu aizvainojoši. Es vēlreiz saku, ka es pats personīgi nemaz neapvainotos, ja kāds noliktu minimumu, kaut kādu kvotu vīriešiem, tāpēc es domāju, ka mēs varam arī atbalstīt. Nekas sliktāks nepaliks. Ticiet man! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, Eniņa kungs tiešām ir vadījies nu tā — labu jūtu iespaidā. Un es arī gribu izteikt savu labo attieksmi pret šādu priekšlikumu. Jo tiešām, mūsu sastāvs pārsvarā — nu šķiet, ka mēs esam vīrieši, lai gan ne vienmēr to var tā saprast, redzēt un varbūt izjust. Gan godīgumu, gan vājā aizstāvībā, gan varbūt sirdsapziņas brīvībā. Ja mēs redzam vēsturē, šodienas vēsturē, kas top, mums tiešām, mums parlamentā nav savas Čičolinas. Bet toties mums ir daudz kandidātu. Mums ir ievērojamā topmodele Misāne, kas pašreiz mēģina tiesāties ASV par 3 miljonu dolāru summu, un lūk, viena sieviete rīkojas ar 3 miljoniem, un 4 advokāti nevar pašreiz īsti pateikt, kur 3 miljoni ir pazuduši. Tā ka ne vienmēr vīrieši ir tie spējīgākie. Viena jaunkundze, kas ir tikai 20 gadu veca un sekmīgi strādā neilgu laiku ASV, jau ir nopelnījusi 3 miljonus. Bet šeit ar grūtībām un varbūt ar ne īpaši tīriem paņēmieniem tie 3 miljoni ir pazuduši.

Mums ir bijušas ievērojamas dāmas un deputātes ir bijušas — kā Džemma Skulme, Vija Artmane, un dāmas arī pašreiz ir mūsu kopā. Man jārunā par to, ka dāmas ir tās, vai sievietes, kuras galvenokārt kritizē mūs, vīriešus. Un man ir gadījies būt sabiedriskās tikšanās, pulcēšanās vietās, kur kāda dāma saka: “Jūs visi, deputāti, zagļi esat!” Cita dāma, tas bija profesora Kegi jubilejas dienās, teica: “Jūs visus vajag nošaut!” Es aicinātu tiešām, lai šīs dāmas saprastu, ka viņām ir visas iespējas visu to darīt, ko viņas vēlas. Un šodien mēs nobalsojām arī par to, ka viņas pat varētu būt sastāvējušas Komunistiskajā partijā un strādājušas algotu darbu pirms 13.janvāra. Tā ka visas iespējas ir kļūt par deputātēm.

Es aicinātu būt šīm sievietēm, kas īpaši kritizē, es nedomāju tās sievietes, kas varbūt sēž kopā ar Kārli Streipu un Ļemešonoka kungu un izsaka piezīmes par deputātiem, kādreiz paņirgājoties. Bet varbūt arī viņas, ja viņas ievēlētu, varētu nākt gan par deputātēm un arī citas par deputātu kandidātēm, par ministrēm, un galu galā kāpēc mūsu valsts prezidente nevarētu būt sieviete? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Atgādinu, ka Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par deputāta Eniņa priekšlikumu — papildināt likuma 10.panta otro daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 14, atturas — 31. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais priekšlikums ir dokumenta 5. lapaspusē. Šeit ir trīs Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmais attiecas uz otrās daļas 1.punkta apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats. 2.priekšlikums, kas ir visgarākais redzams vidējā ailē, attiecas uz panta papildināšanu ar trešo un ceturto daļu attiecībā uz to, lai precizētu, kādā veidā tiek fiksēti aizliegumi kandidēt. Un šeit visos gadījumos ir precīzi norādīts, kādu iestāžu kādas izziņas vai tiesas spriedumi ir vajadzīgi. Pievēršu jūsu uzmanību trešās daļas 6.punktam, kas attiecas tieši uz darbību sešās minētajās aizliegtajās organizācijās pēc 1991.gada 13.janvāra. Izejot no mūsu iepriekšējā balsojuma, tātad teksts jālabo “darbojies attiecīgi un ir bijis vai ir biedrs, dalībnieks vai loceklis attiecīgās organizācijās, ko apliecina attiecīgās tiesas spriedums”. Citiem vārdiem sakot, personai, kura varbūt pēc tā datuma ir darbojusies, nav jāpierāda, ka viņa tur nav darbojusies, bet personām, kuras ir ieinteresētas panākt to svītrošanu, ir jāatrod dokuments, kurš var būt par pamatu tam, lai tiesa apstiprina šāda faktu esamību. Tas visā visumā garantē normālu un tiesisku kārtību. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Un Juridiskā biroja 3.priekšlikums, ko Juridiskā komisija arī atbalstīja, — izslēgt iepriekšējā lasījumā pieņemtās otrās daļas “d” apakšpunktu, kurš tagad ir pārveidojies par trešās daļas 8.punktu, “ir miris, apliecina dzimtsarakstu nodaļa”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13.panta otrās daļas “d” apakšpunkta papildinājumu. Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā — 6.lapaspusē pie 17.panta bija divi priekšlikumi no deputāta Leiškalna un otrs analoģisks no Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas, kuri pēc būtības nav balsojami, jo Satversme ir citādāka šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk. Priekšlikums tātad nav balsojams.

M.Grīnblats. Tālāk pievēršam uzmanību 7.lapaspusei, kur ir priekšlikums no Juridiskās komisijas pie 22. panta otrās daļas, kas precizē tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums no frakcijas “Latvijai” pie 22.panta trešās daļas — ierosinājums ir papildināt ar tekstu “pārējās vēlētājiem izsniegtās vēlēšanu zīmes tiek dzēstas”, ko Juridiskā komisija ir noraidījusi. Jo, ja vēlētājam, kurš nobalsojis par vienu sarakstu, ir jāuzrāda pārējās zīmes, tad automātiski vēlēšanu komisijai kļūst skaidrs ar izslēgšanas metodi, par kuru partiju vai koalīciju viņš ir balsojis. Līdz ar to vēlēšanas vairs nav slēptas. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz to, ka visas tās vēlēšanu zīmes, kuras vēlētājs nav vēlēšanu laikā ielicis aploksnē, tās ir dzēšamas, tas ir, tām vai nu nogriežams kāds stūris, vai izkniebjams kāds caurums vai kā citādi to tehniski varētu realizēt, un šī priekšlikuma būtība ir nepieļaut to, lai tie biļeteni, kas vēlētājiem tikuši izsniegti un pēc tam varbūt vēlētāji tos atstāj kaut kur vēlēšanu iecirkņa tuvumā, tad svarīgi ir nepieļaut to, ka šie vēlēšanu biļeteni tiek savākti no kādas personas puses un pēc tam balsu skaitīšanas laikā vēlēšanu aploksnēs ievietotie biļeteni netiktu aizstāti ar kādiem no tiem biļeteniem, kas vēlēšanās nav nodoti ne par vienu sarakstu, bet ir vienkārši vai nu izmesti ārā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, vai arī kādā citā vietā. Protams, nevienam vēlētājam nav jāuzrāda tas, kādi šie biļeteni viņam ir palikuši. Šo dzēšanu var noorganizēt tādā veidā, ka arī nevienam nekļūs skaidrs, par ko šis vēlētājs ir nobalsojis. Bet pats svarīgākais ir tas, lai nevarētu tikt pieļauta vēlēšanu rezultātu viltošana. Par to, ka pastāv šīs tehniskās iespējas, kādā veidā nodrošināt aizklātības principu, es domāju, nebūtu pamata šaubīties, un tāpēc es arī Juridiskās komisijas noraidošo viedokli varu vērtēt tika kā slēptu atbalstu potenciālai vēlēšanu rezultātu viltošanas iespējai. Es aicinātu nepieļaut šādu iespēju un nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Cienot, protams, jūsu ideju un saskatot tur pat daļu loģikas, es tomēr nevaru piekrist jūsu piedāvājumam. Mums jāņem vērā, ka vēlēšanu zīmes tiek izsniegtas visas katram vēlētājam. Un neviens normatīvs akts neliek vēlētājam šīs zīmes atgriezt. Viņš tās var iebāzt kabatā, paturēt par piemiņu un tamlīdzīgi.

Jūsu piedāvātajā variantā patiesībā mūsu katrs vēlētājs pēc nobalsošanas būtu jāizkrata, jāatņem viņam visas šīs zīmes, un, izdarot šo izkratīšanu, mēs patiesībā tūdaļ konstatētu, par kuru tad no partijām konkrētais vēlētājs ir atdevis savu balsi, un līdz ar to mēs pārkāptu vienu no galvenajiem demokrātisku vēlēšanu principiem — vēlēšanu aizklātumu. Vēlētājs ir tiesīgs tās izmest urnā, paņemt sev līdzi piemiņai vai tamlīdzīgi. Un vēl ko es gribētu pateikt. Šīs vēlēšanu zīmes nav stingras uzskaites dokuments. Un diez vai ar šādiem paņēmieniem mums būs iespējams izvairīties no iespējamiem viltojumiem. Jāteic, ka likumi, protams, paredz šo maksimālu viltojumu novēršanu un paredz Vēlēšanu komisijas locekļu klātbūtni, kā arī partiju novērotāju klātbūtni visam vēlēšanu procesam. Nu nevajag, kā teikt, pārnodrošināties tik tālu, ka šī pārnodrošināšanās jau kļūst par absurdu. Čerāna kungs, es aicinu jūs tomēr noņemt šo priekšlikumu, jo tas nonāk pretrunā ar slēpto vēlēšanu principu, kas ir Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā zināma loģika šim te priekšlikumam ir. Es nezinu, Čerāna kungs pateiks, vai tā bija precīzāk taisnība vai ne, bet man daži kolēģi stāstīja, ka tad, kad Zīgerista kungs deva vēlētājiem banānus, tad viņš pēc tam prasīja, lai parāda tās vēlēšanu zīmes, vai tā viena ir iemesta un pārējās ir uz rokas. Un ja reiz frakcija grib tikt vaļā no šāda veida partijas līdera, varētu teikt, uzspiesta diktāta un aiz bailēm no tā ienesuši tādu priekšlikumu, tad, protams, varētu viņus arī atbalstīt. Bet es domāju, ka principā katram vēlētājam ir jābūt drošam un viņam nav ko kautrēties, par ko viņš ir balsojis un par ko ne. Tāpēc es domāju, ka no loģikas viedokļa nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers cēla roku. Vai jūs, Bišera kungs, vēlaties runāt? Lūdzu! Demokrātiskās partijas... (No zāles deputāts I.Bišers: “Leiškalna kungs pateica to, ko es gribētu teikt.”) Paldies! Bišera kungs runāt nevēlas. Citi deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 22.panta trešo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 24, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais priekšlikums ir 8.lapaspusē — 23.panta piekto daļu papildināt ar vienu teikumu, ko jūs redzat, tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un Saeima aicina par to balsot. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Juridiskās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamais 9.lapaspusē ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt 23.pantu ar diviem jauniem punktiem, kas attiecas uz iespēju ierakstīt sarakstā kandidātus arī no tā paša apgabala citiem sarakstiem, kas mazliet maina visu sistēmu. Juridiskā komisija, vispusīgi izdebatējusi šo priekšlikumu, tomēr to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Manuprāt, šis priekšlikums pilnīgi precīzi izriet no Latvijas Republikas Satversmes 5.panta. Un Latvijas Republikas Satversmes 5. pants pasaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem. Es pilnīgi esmu pārliecināts, ka katrs no jums ir studējis stenogrammas, Satversmes pieņemšanas laika stenogrammas no Satversmes sapulces. Es pieņemu, ka jebkurš no jums ir izlasījis mūsu konstitūcijas viena no līdzautoriem, kā teikt, tēva dibinātāja, Kārļa Dišlera darbus par konstitūciju un par tautas tiesībām šīs konstitūcijas ietvaros un izpratnē. Man ir pilnīgi skaidrs un saprotams, ka Latvijas Republikā ikkatrs no deputātiem nepārstāv atsevišķus apgabalus, atsevišķas vēlētāju grupas vai pat atsevišķas partijas. Katrs no simts tautas priekšstāvjiem pārstāv visu tautu kopumā. Līdz ar to es uzskatu, ka mans priekšlikums, kas izriet no mūsu konstitūcijas, ir šai konstitūcijai atbilstošs, ļauj daudz demokrātiskāk vēlētājiem realizēt savas konstitucionālās tiesības — piedalīties balsošanā, pie kam izdarīt izvēli. Mans priekšlikums nekādā gadījumā neizjauc partiju sistēmu, jo katrs deputāts, kas ir guvis atbalstu no viena, otra, trešā citas partijas piekritēja, tiek ievēlēts tikai un vienīgi no sava saraksta.

Viena no iebildēm, kas ir pret manu priekšlikumu par šiem atvērtajiem grozījumu sarakstiem, ir ierēdņu jeb vēlēšanu komisijas darba apgrūtinājums. Es domāju, ka 2. punkts, kas ir manā priekšlikumā, izslēdz šo vai samazina šo apgrūtinājumu līdz minimumam. Ļausim vēlētājiem izvēlēties. Šobrīd Latvijā tiek diskutēts par tā saukto vairākuma jeb mažoritāro sistēmu, tad jāteic, ka manis piedāvātais variants visprecīzāk sakrusto abas šīs sistēmas — vairākuma sistēmu ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Ir diezgan korekts, pieklājīgs priekšlikums, kas Latvijas Republikā jau ir darbojies kā 1925., tā 1928. gada vēlēšanās. Laikā, kad nebija nekādas kompjuterizācijas, kad līdz vēlēšanu iecirkņiem nokļūt bija daudz grūtāk nekā šobrīd, lai gan arī šobrīd ir daudz grūtību, un visas problēmas atrisināja.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ demokrātisko piedāvājumu, kurš vairāk... savā vairākumā, manuprāt, vismaz pēc man esošās informācijas atbilst mūsu sabiedrības pašreizējai gribai un noskaņojumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es varu pilnībā pievienoties Leiškalna kungam, ka tas ir ļoti nopietns priekšlikums. Es varu pat teikt vairāk, tas ir pārāk nopietns priekšlikums, lai to tā uz ātru roku iebalsotu trešajā lasījumā. Jo tas ir konceptuāli izmainīt vēlēšanu sistēmu, un šeit tad ir jāizvērtē ne tikai šis pants, bet jāizvērtē vesela rinda citu pantu, ko atskaitot es... varbūt Leiškalna kungs to ir izdarījis, bet pēc viņa priekšlikuma noraidīšanas Juridiskajā komisijā Juridiskā komisija nav vairāk vērtējusi to. Un tas var radīt diezgan nopietnas sekas.

Mums pietiek ar to, ka jau mēs iebalsojām 5. pantā grozījumus, kuri nav saskaņoti ar citiem pantiem. Grīnblata kungs bija ierosinājis tikai 5. pantā, bet nebija ierosinājis grozījumus 13. pantā, un tagad mums ir radusies situācija, ka 5. pants runā par darbošanos Komunistiskajā partijā un citās organizācijās, un 13. pants runā .... tas ir, 5. pants tagad runā par sastāvēšanu Komunistiskajā partijā un rindā citu organizāciju, bet 13. pants runā par darbošanos kompartijā un citās organizācijās. Un man ir ļoti lielas bažas, ja mēs iebalsosim Leiškalna kunga priekšlikumu trešajā lasījumā, kur mēs vairāk neko nevaram grozīt, tad te arī var rasties ļoti lieli pārpratumi.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Jā, augsti godātie deputāti! Priekšlikums tik tiešām ir konceptuāls. Bet es nevaru piekrist tam, ka deputāti ar to nav iepazinušies un nav izvērtējuši. Pie kam deputāti, kuri atrodas šobrīd iekšā kopējā sabiedrības diskusijā par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, nav nopietni studējuši šos materiālus un nav nopietni iepazinušies ar šiem principiem vai piedāvājumiem.

Tas, ko Bišera kungs teica par citiem pantiem, tad jāteic, ka es esmu strādājis rūpīgi ar Kiršteina kunga palīdzību, paldies, pie šiem priekšlikumiem un esmu iesniedzis attiecīgos labojumus visos pārējos pantos. Ja gadījumā parlaments pieņemtu manis piedāvāto demokrātisko priekšlikumu, priekšlikumu, kas Latvijas sabiedrībai ir jau diezgan izsenis vēlams, kas noņemtu spriedzi no tā sauktās diskusijas par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kura, manuprāt, Latvijā šobrīd pie tik plašas daudzpartiju sistēmas, kāda ir tagad, vienkārši nav iespējama. Vai arī šo procesu... es pieņemu, ka viss ir iespējams, bet tas nespētu risināt sabiedrības kopējās problēmas un novestu pie milzīgas nepārstāvēto vēlētāju daļas parlamenta, ja jūs domājat pie 42 partijām veiksmīgi atrisināt ar mažoritāro sistēmu radītās problēmas. Tas novestu pie milzīgas nepārstāvniecības vai pie liela skaita atkārtotu vēlēšanu, ja mēs pieņemtu nevis vienkāršā vairākuma, bet second ballot vai atkārtoto vēlēšanu principu. Tā kā tās problēmas ir milzīgi dārgas un grūtas. Mana piedāvātā sistēma ir kompromiss starp šiem abiem, un katrā nākamajā pantā, kas skar šo problēmu, viss ir atrisināts ar jums piedāvātiem priekšlikumiem. Paldies par uzmanību! Vēlreiz aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” atbalsta deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu — ieviest maināmos sarakstus. Ir skaidrs, ka vēlētāji var gribēt un viņi arī grib atbalstīt cilvēkus, kas ir dažādās partijās, un tas arī ir skaidrs, ka daudzās partijās ir daudzi godīgi cilvēki, neskatoties uz to, ka šajās partijās tieši šo partiju vadība varbūt ir izsaukusi vispārēju vilšanos cilvēkos, un es šeit domāju vispirmām kārtām šobrīd valdošo partiju vadību, kas šo vilšanos ir izsaukusi pilnīgi viennozīmīgi. Bet es ticu, ka arī šajās partijās ir cilvēki, kas ir godīgi, un godīgi cilvēki nonāk daudzās un dažādās partijās, un tāpēc es gribētu aicināt dot vēlētājiem šīs iespējas ļaut viņiem ietekmēt Saeimu, tās personālsastāvu nevis tikai tādā veidā, ka izvēloties vienu kādu partiju un pēc tam izmaiņas izdarot šīs partijas iekšienē, bet līdz ar to, ka vēlētāji izšķiras par vienu vai otru politisku partiju, pēc tam ļaut viņiem arī ietekmēt citu partiju deputātu personālsastāvu.

Un tas liktu arī deputātu kandidātiem strādāt nevis tikai šauri uz kaut kādu vienu savu noteiktu elektorāta auditoriju, kā viņi iedomājās, bet skatīties uz to, kādā veidā viņus vērtē sabiedrība kopumā.

Es aicinu palielināt vēlētāju pilnvaras, tātad palielināt viņu izšķiršanās iespējas vēlēšanu procesā, palielināt viņu ietekmi uz valsts norisi kopumā, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par maināmo sarakstu ieviešanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija tātad nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un viens no argumentiem, kas tiek arī minēts, ir tāds, ka nebūtu vēlams, lai kandidātu secību vienā sarakstā ietekmētu vēlētāji, kuri balso par citiem sarakstiem... kurus šeit iepriekšējie debatētāji nepieminēja. Tātad Juridiskā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 19, atturas — 18. Man žēl, Leiškalna kungs, bet nav pieņemts.

M.Grīnblats. Tātad vērojam nākamos priekšlikumus. 11. lapaspusē deputāta Leiškalna priekšlikums pie 31. panta tagad pēc šī balsojuma automātiski nav skatāms, jo tas jau ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad ejam tālāk.

M.Grīnblats. Tālāk nākamais. Nākamie priekšlikumi tātad, par kuriem jābalso, ir 14. lapaspusē, un tas attiecas uz 38. pantu. Ir deputāta Golubova priekšlikums par to, ka tātad Saeimas vietu sadalē tiek pielaisti saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši ne mazāk par 4%, kā tas bija uz 5. Saeimu. Juridiskā komisija šādu priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Golubovs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Golubova priekšlikumu — izteikt 38. panta 1. daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 31, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamie pie šī paša panta ir deputāta Leiškalna priekšlikumi, no kuriem pirmais automātiski nav skatāms, jo tas ir pretrunā ar iepriekšējo balsojumu. Bet par 2. punktu, kur tiek piedāvāta tātad cita metode, nosakot tātad ievēlēto kandidātu secību, tas ir skatāms. Juridiskā komisija šeit visai gari sprieda, bet jāsaka, ka Juridiskā komisija neredzēja principiāli ļoti lielu matemātisku atšķirību starp variantu tagad, kad dala ar 1, 3, 5, 7, un Leiškalna kunga piedāvāto 1, 2, 3, 4, 5, 6, un Juridiskā komisija noraidīja vairāk tāpēc, ka, ja grozījums nav dziļi motivēts, tad varbūt labāk tādu tomēr neizdarīt, kaut arī tas nebija tāds agresīvs noraidījums, bet vienkārši noraidījums, ka varbūt uzlabojumi, kuri nav precīzi izskaidrojami, varbūt arī tomēr nebūtu vēlami. Tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Priekšlikums, protams, ir dziļi motivēts, un, ja jūs gribētu atskatīties, kur pašreizējā spēkā esošā jeb senlaga sistēma nospēlēja ļaunu joku, tās ir iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanas. Rēķiniet līdzi! Es pat pateikšu vairāk. Šie ir konkrēti, precīzi ielikti skaitļi, lai atbalstītu Latvijas Republikā parlamentā kā pārstāvjus lielās un vidējās partijas, bet, ņemot vērā balsojumu par 23. pantu, es redzu, ka šeit cilvēki baidās par savu vietu šajā parlamentā, un neviens, izņemot varbūt Ādamsona kungu, neuzdrošinās sevi šobrīd nosaukt par lielu partiju, tad paliksim pie tās pašas senlaga sistēmas, vismaz ir ierasta un vismaz ir saprotama. Katrs šis priekšlikums ir motivēts, jo šis skaitlis 1..2... šie pāra skaitļi rada lielas atšķirības, skaitot balsis kopsummā. Atklāti un godīgi pasaku, ka šis ir domāts, lai motivētu un atbalstītu pie balsu skaitīšanas lielās un vidējās partijas Latvijas Republikā un apgrūtinātu piekļūšanu pie balsošanas mehānisma vai piekļūšanu pārstāvniecībai sīkpartijām, kā mēs mēdzam teikt. Paldies par uzmanību! Es tomēr aicinu nobalsot, kaut gan izskatās, ka ne.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit mēs nevaram rīkoties tādā veidā, ka katra partija nāk un cenšas ar Vēlēšanu likuma palīdzību mēģināt nodrošināt sev lielāku vietu skaitu nākamajā parlamentā. Es domāju, ka šādi Vēlēšanu likuma grozījumi, kas ir uz to vienā vai otrā veidā orientēti, ka tie nav korekti. Un šis priekšlikums, tas, neapšaubāmi, ir ļoti būtisks, un Tautas kustība “Latvijai” šo priekšlikumu neatbalsta tāpēc, ka tas neievēro elementāru godīguma principu. Un godīguma princips nosaka to, ka, ja mēs dalām mandātus vienā vēlēšanu apgabalā atbilstoši šajā apgabalā nodotajam balsu skaitam, atbilstoši nodotajam vēlēšanu zīmju skaitam par dažādām partijām, tad vispirms ir jāsaņem mandāti tiem sarakstiem, kuriem iznāk šīs pilnās deputātu vietas, un pēc tam ir jāskatās, ko no šiem sarakstiem pēc šo vietu iedošanas, kurš no tiem sarakstiem, kuri nav saņēmuši nepieciešamo balsu skaitu priekš pilnas deputātu vietas, tad kurš no tiem sarakstiem būs tas, kurš tomēr šo deputātu vietu dabūs, un kurš būs tas, kas nedabūs. Un skaidrs ir tas, ka ir jādabū šo deputātu mandātu tam sarakstam, kurā šī daļveida daļa jeb šis attiecīgais balsotāju skaits pēc šo pilno mandātu atņemšanas ir lielāks. Un tātad, ja par vienu kandidātu sarakstu nosacīti paliek 0,7 mandāti, bet par otru paliek 0,6 mandāti, tad pirmajam ir jāsaņem šis mandāts tam, kuram ir bijuši šie 0,7 mandāti. Un tieši šo principu iedzīvina tā uz šo brīdi spēkā esošā deputātu mandātu sadalīšanas kārtība, kad šie dalījumi tiek veikti secīgi ar viens, trīs, pieci un septiņi. Ja kandidātu iegūtais balsu skaits tiek dalīts ar 1, 2, 3, 4, 5 un 6, tad iznāk, ka tās partijas, kas attiecīgā apgabalā ir dabūjušas lielāku balsu skaitu, vienalga, kura partija tā būtu šoreiz, ka tās partijas arī dabūs nepamatoti lielāku deputātu skaitu attiecībā pret šo līdz šim spēkā esošo sistēmu, kas paredzēja to nosacīto proporcionalitāti, kura ir iespējama šajā gadījumā.

Es domāju, ka tas, ko šeit Leiškalna kungs minēja, — piemēru ar Rīgas Domi, tas absolūti nav korekti, jo šajā gadījumā mums pastāv procentu barjera, un tie deputātu saraksti, tie vēlēšanu saraksti, kas nebūs saņēmuši šos 5% vai arī koalīcijām 7%, ja mēs tā nolemsim vai arī nolemsim kā citādi, šī procentu barjera pastāvēs, un līdz ar to nevarēs šīs balsis iegūt saraksti, par kuriem būs ļoti mazs balsojušo cilvēku skaits. Rīgas Domes vēlēšanās šādas minimālās procentu barjeras nebija, un tieši tas, ka nebija šīs minimālās procentu barjeras, bija par šķērsli... izsauca to, ka Rīgas Dome arī izveidojās raiba kā dzeņa vēders, ar vairāk nekā desmit pārstāvētām partijām, kas absolūti nav pamatoti. Tieši procentu barjera ir tas mehānisms, kas šo nepieļauj. Un es aicinu neieviest mūsu vēlēšanu likumā deformējošas normas. Aicinu neieviest normas, kas deformē taisnīguma principu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Čerāna kungs, mans priekšlikums ir absolūti godīgs. Es aizmirsu uzrunu, godājamie deputāti, jo man laiks ir tikai divas minūtes. Ir absolūti godīgi un vienmēr ir godīgi visi noteikumi, kas ir zināmi iepriekš un kas ir skaidri un gaiši pateikti iepriekš. Daudz negodīgāk, manuprāt, ir mēģināt izsviest no priekšvēlēšanu konkurences vai kā tamlīdzīgi it kā bijušo komunistu vai tiešām bijušo komunistu, ar kuru tu pie Ziemassvētku eglītes dzer sarkanvīnu un saki viens otram siltus vārdus. Manuprāt, tas ir drusciņ pat negodīgāk. Šeit ir runa nevis par balsu skaitīšanu, bet par nepārstāvēto balsu sadali, un, jo lielāks ir iegūto balsu skaits, jo lielāka proporcija no šīm nepārstāvētajām balsīm tiek atdota partijai, kas ieguvusi vairāk balsu. Katra partija, kas iegūs precīzi savas balsis, precīzi savu vietu skaitu parlamentā arī saņems. Šeit mēs pārdalām tiešām to partiju skaitu, kas nav pārkāpušas 5% vai 7% koalīciju barjeru, tikai šīs, un tas ir godīgāk, un, kas ir vairāk ieguvis taisnajā cīņā, vairāk saņem šīs pārdales rezultātā. Tā ka es nedomāju, ka tas ir negodīgi, tas ir princips, ko izmanto ļoti daudzās valstīs, ir vēl citi principi, ir vēl godīgs princips, ja jūs gribat, es brīnos, kāpēc jūs neesat iesniedzis, tā sauktais skandiāla senlaga variants, kur pirmais daļskaitlis ir 1, 2 un tad nāk 3, 5 un tamlīdzīgi, bet negodīgs šeit nav nekas. Godīgi un atklāti vajag nākt un pateikt, vajag uzrakstīt visiem vienādus un godīgus, atklātus noteikumus, un tad arī rezultāts būs godīgs. Tad nebūs jābaidās par pārpalikušām lapiņām, tad nebūs jābaidās par uzpirktiem vēlēšanas komisiju locekļiem, kas kādu svītro un kādam velk krustiņu. Uz pasauli jāskatās atvērtām acīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā?

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti, jūs dzirdējāt visai izsmeļošo un jāsaka lielā mērā arī pamatoto deputāta Leiškalna argumentāciju, tomēr Juridiskā komisija savā sēdē šo priekšlikumu noraidīja. Aicinu izšķirties pašiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu — līdzšinējo 2.punktu izteikt šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 12, atturas — 18. Pieņemts.

M. Grīnblats. Nākamais priekšlikums, godātie deputāti, Nacionālā reformu partija un Zaļā partija iesaka atgriezties balsu sadalē pie principa, kāds pastāvēja pirms šo grozījumu likšanas priekšā Saeimai. Juridiskā komisija ilgi un gari par to debatēja un ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums varētu būt pat diezgan labs, ja tas būtu galvenokārt iesniegts, ievērojot, teiksim, birokrātiskas valsts nepieciešamības priekšnoteikumus jeb arī pilnībā neizprotot Latvijas Satversmes būtību, kurā ir teikts, ka vēlēšanas ir tiešas un proporcionālas. Mums ir vesela rinda deputātu, kas visvairāk aizstāv šo priekšlikumu, kuri paši ir ievēlēti no divu partiju koalīcijām un kuri varbūt Saeimā nemaz nebūtu ievēlēti, ja iepriekšējās vēlēšanās būtu bijusi šī 7% barjera, bet tas netraucē daudziem ļoti sirsnīgi aizstāvēt šo lietu.

Es domāju, ka ir viena nelaime, ja mēs pieņemam šādu priekšlikumu jeb noraidām Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas priekšlikumu, tad mēs radām Latvijā jau tagad sešu šķiru pilsoņus un iedzīvotājus. Un es gribētu pateikt, ka mēs esam sadalījuši Latvijas iedzīvotājus un pilsoņus sešās kategorijās. Tātad 6.kategorija ir tā, kas ir saistīta ar starpvalstu līgumiem un kuriem nav nekādu cerību vispār būt kādreiz Latvijā par pilsoņiem. 5.kategorija ir nepilsoņi, kuri varētu kandidēt tikai pēc 2000.gada. 4.šķira ir tie, kuri varētu kandidēt, bet viņi nav pašreiz. Un trīs šķiras pilsoņi, tātad 3.šķiras — nevērtīgākie Latvijas pilsoņi ir tie, kuri nevar kandidēt vispār uz Saeimu, bet viņi drīkst vēlēt. 2.šķiras pilsoņi ir tie, kuri var gan vēlēt, gan paši kandidēt, bet viņi tajos sarakstos, par kuriem balsos... kuriem jāsaņem 7%, un pirmās šķiras pilsoņi ir tie, kuri balso, viņus var ievēlēt un viņi dabū šos 5%. Ja mēs šādā gadījumā pieņemam šos pirmās un otrās šķiras sarakstus, tad iznāk kurioza situācija. Piemēram, pirmās šķiras saraksts dabū 60 tūkstoš balsis un saņem 7—8 vietas, otrās šķiras saraksts saņem tikpat daudz balsis, nedabū nevienu vietu. Līdz ar to mēs parādām, ka ir divas atšķirīgas proporcionalitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas Satversmes būtību. Ko dotu tas, ja mēs nobalsotu tagad par šo priekšlikumu. Ja mēs pieņemtu šos 5 vai 7%, mēs radītu ārkārtīgi neveiklu situāciju Latvijas Satversmes tiesai, kurai šis priekšlikums būtu jāizskata, mēs jau nostādītu neērtā situācijā Valsts prezidentu, kas ir pats par sevi, bet Satversmes tiesa dabūtu izskatīt, kā ir iespējamas divas proporcionalitātes pie Satversmes.

Otrs —Latvijas Satversmē ir precīzi pateikts, ka deputāts ir tautas priekšstāvis, viņš nav ne partijas koalīcijas, ne kādas partijas, viņš ir tautas priekšstāvis, un tur nekas nav teikts par to, kādā veidā viņš tiek izvirzīts. Un pēdējais arguments ir loģika. Mēs paši rakstām, ka vēlēšanu apvienībām, kas ir no vairākām partijām, var būt 5%, atsevišķām partijām var būt 5%, un tajā pašā laikā, ja ir divu vai vairāku partiju koalīcija, tad ir nez kāpēc 7%. Tā ir tipiska birokrātiska valsts, tātad, ja šīs pašas partijas noformē šo priekšvēlēšanu apvienību, tad viņas atkal dabū 5%, priekš kā ir vajadzīga šī liekā birokrātija, tas taču neko nerāda? Pierādījums par to, ka partijas ir stabilākas, arī nav pareizs, jo tieši jau partijas ir zaudējušas savus deputātus, ne tik daudz, cik koalīcijas. Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt tikai viena iemesla dēļ, atbalstīt Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas priekšlikumu, lai mums nevajadzētu tērēt laiku, jo tik un tā mana pārliecība rāda, ka Satversmes tiesa būs spiesta to noraidīt jebkurā gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Krastiņš (LNRP, LZP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es arī gribētu papildināt savu kolēģi Kiršteina kungu un vienkārši brīdināt godājamos kolēģus, kas ir gatavi aizstāvēt šo prettiesisko, Satversmi pārkāpjošo pantu. Ka sekas būs ļoti vienkāršas. Deputāti attiecīgi iesniegs Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt šo likumu, nākamais būs iesniegums Satversmes tiesā, un es neesmu pareģis, bet es varu pateikt, ka Satversmes tiesa 99,99% atbalstīs mūsu iesniegumu un šo likumu noraidīs. Jo, pirmkārt, ja pieņem šādu normu, ka vēlētāju saraksti tiek dalīti dažādās kategorijās, jo mūsu godājamā Satversme runā tikai par vēlētāju un vēlēšanu sarakstiem, nevis par partiju... dažādu partiju grupu un politiķu un tamlīdzīgi idejām, tikai vēlēšanu saraksti, un viņiem būtu jāgarantē vienlīdzīgas, tiešas un proporcionālas vēlēšanas. Es ļoti atvainojos, ja vienam vēlētāju sarakstam ir 5% un otram ir 7%, tas nav vienlīdzīgas tiesības. Un Satversmes tiesai nav citas izejas, kā šādu likumprojektu apturēt. Godājamie kolēģi, es vienkārši jūs lūdzu domāt loģiski, ja jūs gribat noturēt vēlēšanas noteiktajos termiņos. Normāli sākt vēlēšanu kampaņu, lūdzu izbeigsim izskatīt šo attiecīgu personu iesniegto projektu un rīkosimies atbilstoši Latvijas Republikas 1922.gada Satversmei, nevis izdomāsim nevienlīdzīgas vēlēšanas. Latvija būs pirmā valsts pasaulē, kura oficiāli deklarēs nevienlīdzīgas vēlēšanas, pamatojoties uz šādu ierobežojumu sadali starp sarakstiem. Arī, godājamie kolēģi, ja es jūs palūgtu tiešām loģiski izdomāt, ja mums vēlēšanas ir vajadzīgas laikā, atbilstoši likumam, lūdzu nobalsot par Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas iesniegto labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Jautājums man šķiet ir — kādēļ šī norma ir vajadzīga? Ja šeit iet runa par demokrātiju, tad es vēlētos vismaz redzēt kaut kādu analīzi, kas atbalsta 7%. Es tādu analīzi neesmu redzējis. Otrkārt, ja mēs vēlamies runāt par stabilitāti, tad man šķiet, ka 7% varētu būt par zemu. Varbūt vajadzētu 10%, varbūt 15%, jo tad vienkārši tikai viena vai divas partijas būtu iekšā, un viss būs skaidrs. Tad nevajadzēs vispār lielākai daļai pilsoņu piedalīties vēlēšanās, jo viss būs skaidrs. Vēl jo vairāk, man liekas, varbūt mūsu atmiņa paliek mazliet par īsu, jo mums bija tikai viena partija kādreiz Latvijā, un tā dabūja 99%, tā ka vispār nebija jābēdājas par kaut kādu konkurenci. Būsim īstenībā godīgi, mums ir viens līmenis jau noteikts, tas ir 5%, šis 5%, manuprāt, strādā ļoti efektīvi. Es nezinu, kāpēc vajag izvirzīt vēl otru slieksni citām grupām. Balsosim par demokrātiju, šeit ir patiešām runa par demokrātiju, lai visiem ir iespējas piedalīties Saeimā un vismaz izteikt savu vēlētāju nodomus, savu vēlētāju ieceres. Darīsim to tāpēc, ka mēs patiešām atbalstām stabilitāti, ka mēs atbalstām demokrātiju, un ne tikai tādēļ, ka varbūt būtu atsevišķa vēlme garantēt citu spēku iespējai augt, lai ierobežotu mazāku partiju iespējas tikt pie varas. Tādēļ es vēlos vēlreiz aicināt atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas iesniegto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Diemžēl šodien mēs nesaņēmām tos aprēķinus, kurus vajadzēja saņemt deputātiem tad, kad balso par procentu barjeras noteikšanu. Šodien jūs neviens nevarat pateikt, cik Latvijas vēlētāju griba paliek neievērota, ieviešot procentu barjeru. Ja es nekļūdos, tad 5% barjera izslēdz kaut kur pie piektās daļas vēlētāju gribas ārpus Saeimas, tas ir, neiekļūst tās partijas, par kurām viņi ir izteikuši savu vēlmi. Vai šādas vēlēšanas ir demokrātiskas? Tas ir apšaubāms, bet to, ka tās nav proporcionālas, tas ir pats par sevi saprotams. Bet, ieviešot jaunu, vēl otru pakāpi, mēs vēlreiz nostājamies pretrunā ar Latvijas Satversmi.

Šeit ir viena tāda lieta. Visi saka: “Runā mazo partiju pārstāvji.” Bet, augsti godātie kolēģi, Latvijas Zemnieku savienība ir viena no lielākajām partijām Latvijā, ja ne pati lielākā. Tanī pat laikā, ja būtu koalīcijai 7%, diez vai šī partija šeit atrastos, jo no šīs partijas, starp citu, Saeimā ir ievēlēti tikai trīs deputāti. Un ja nebūtu šī koalīcija ar kristīgajiem demokrātiem, kas ievilka vienu no Latvijas lielākajām partijām Saeimā, maziņā, tad nebūtu šīs zemnieku pārstāvniecības, jo frakcija jau nav ievēlēta no Zemnieku savienības saraksta, kungi. Vajag to saprast. Tāpēc es deputātus aicinu divu iemeslu dēļ tomēr atbalstīt šīs Zaļās partijas un Nacionālās reformu partijas iesniegto priekšlikumu. Vispirms atceroties Latvijas Satversmi, kas tomēr nosaka pamatus Latvijā, un otra lieta — domājot par to, kā var pārstāvēt šeit tā sauktās profesionālās partijas, jo Zemnieku savienība jau savā nosaukumā ir ielikusi profesionālas partijas būtību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS). Augsti godātā Saeima! Ar šādu 7% barjeru Saeimas vēlēšanas nebūs nedz proporcionālas, nedz demokrātiskas, nedz vienlīdzīgas. Visas tās valstis, kuras savā parlamentārajā praksē kā mērķi ir izvirzījušas valsts stabilitāti caur parlamenta vēlēšanām un caur to politisko spēku pārstāvniecību parlamentā, kas varētu dot stabilu valdību, ir izmēģinājušas ne reizi vien dažādas metodes.

Man pavisam nesen bija iespēja, Saeimas delegācijas sastāvā atrodoties, kurā piedalījās arī Čepāņa kungs, Grīnblata kungs un Panteļējeva kungs, būt Turcijā, kur mēs uzdevām šo jautājumu par to, vai 10% barjera Turcijas parlamentam ir devusi iespēju no 62 miljonu valsts iedzīvotāju pilsoņu kopuma sasniegt to mērķi, kuru viņi ir izvirzījuši. Proti, stabilu parlamentu un stabilu valdību. Šā parlamenta vadītāji mums neslēpjot atzinās, ka 10%, ierakstīti likumā, nav devuši šo atrisinājumu. Bet vēl sarežģītākā vēlēšanu sistēmā, kas ir attiecīgos pakārtotos apgabalos, tas ir novedis līdz tam, ka pat līdz 24% vēlētāju savas balsis ir atdevuši ne par ko.

Šoreiz, ja mēs runājam patiešām par mērķi — stabilu parlamentu un stabilu pārstāvniecību, politisku un stabilu valdību, tad nepārkāpsim demokrātiju! Tas būs vispirmais garants stabilitātei. Satversmē ir noteikts vēlēšanu princips un tā saprātīgā robeža, kura reiz vēsturiski jau ir iezīmēta, tā ir vienīgā, uz kuras mēs šobrīd drīkstam balstīties un nepaaugstināt šo procentu barjeru. Es aicinu atbalstīt Latvijas Nacionālās reformu partijas priekšlikumu un atbalstīt 5% barjeru Saeimas vēlēšanu likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šeit sāka runāt par taisnīgumu. Un taisnīgu balsojuma iznākumu sadalījumu, var pateikt tā, ka Tautas kustība “Latvijai” ieguva otru lielāko balsu skaitu pagājušajās vēlēšanās, bet bija par vienu deputātu tomēr mazāk nekā “Latvijas ceļam” tikai tāpēc, ka sagadījās tā, ka rēķins tādu rezultātu deva. Taisnīgumu pilnīgi nekad mēs nedosim, un mēs arī neprotestējām. Un nedomājam arī šobrīd kaut kā protestēt pret tādiem principiem, kas rada it kā netaisnību. Protams, netaisnību mēs varam analizēt arī tādā veidā, ka šobrīd Latvijā ir 40 partijas. “Helsinki—86” pārvēršas par partiju tuvākajās dienās. Šķēle dibinās partiju Ziemassvētkos — 42. Būs vēl partijas klāt. Un, ja šīs partijas veidos koalīciju, teiksim, koalīcijas pa trim, četrām, piecām partijām.

Godātie kolēģi, radīsies patiešām netaisnība. Partijas, kas godīgi pildīs savu programmu, kas ies vienas pašas, tās partijas baudīs šo, būs spiestas pārkāpt šo 5% barjeru, bet šīs piecas partijas, kuras būs sagājušas kopā koalīcijā, kuru programmas būs dažādas, tikai lai tiktu pie varas, šīm partijām katrai būs jāpārvar faktiski 5:5, tikai 1% barjera. Tātad netaisnība šādā virzienā būs vēl lielāka. Un, ja mēs gribam matemātiski pareizi rēķināt, tad koalīcijai, kas sastāv no divām partijām, vajadzētu pārvarēt 10% barjeru. Tātad divas reizes lielāku nekā vienai partijai. Ja mēs runājam par taisnīgu politisko spēku iekļūšanu parlamentā. Tāpēc es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu, kas prasa koalīcijām vienādu procentu barjeru vienai partijai. Nevajadzētu ar šo netaisnību taisīt to, ka mums veidojas lielas koalīcijas, kuras Saeimas priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs, skaitot vien, kā mēs te pieredzējām, trīs partiju saīsinātos nosaukumus, gandrīz vai mēli izmežģīja. Un, ja katrreiz būs jāskaita piecu partiju nosaukumi, tad būs tikai smiekli zālē vēl blakus visam tam, ka šī sistēma būs netaisnīga. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats. (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija, debatējot par šo priekšlikumu, kas, protams, ir ļoti būtisks, pievērsa uzmanību vairākiem apstākļiem. Proti, ka proporcionalitāte, kura minēta Latvijas Satversmē, protams, ir rūpīgi izpētāma, vajadzības gadījumā arī Satversmes tiesā.

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka pašreiz spēkā esošais likums, par kuru neviens nav protestējis, paredz to, ka saraksts, kurš ieguvis Saeimas vēlēšanās 5% balsu, iegūst Saeimā piecus, ticamākais — sešus deputātu mandātus. Savukārt saraksts, kurš vēlēšanās ieguvis 4,99% balsu, Saeimā iegūst nulli mandātu. Tātad šī proporcionalitāte nedarbojas jau kopš 1993.gada. Tā būtu jāprotestē.

Otrs arguments, kam arī Juridiskā komisija pievērsa uzmanību, ir tas, ka vienai partijai, kura pārvar 5% barjeru, šī slodze ir 5%, divām partijām, kuras pārvar šo barjeru, šī slodze ir 2,5%, tad arī šeit proporcionalitāte nedarbojas un tīri matemātiskā nozīmē droši vien šo Satversmes normu interpretēt nevar. Tādējādi, konstatējot, ka 7%, protams, ir grūtāk pārvarami nekā 5%, par ko arī būtībā šeit ir lielais strīds, jāsecina, ka šāda vēlēšanu norma visā visumā mudina politiskās partijas, kuras uzskata sevi par līdzīgām programmatiskā ziņā, nevis veidot koalīcijas sarakstus, tām šie 7% ir pārāk grūti, bet gan veidot vienu kopīgu partiju, kas visā visumā sekmētu Latvijā vairāku lielo politisko partiju skaita samazināšanu. Tā kā šai normai, protams, ir zināms piespiedu raksturs un deputātiem pašiem ir jāizlemj, kā balsot, Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas iesniegumu likumprojekta 38. panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 37, atturas — 19. Nav pieņemts. Godātie kolēģi, es lūdzu koncentrēties vēl 19 minūtes līdz sēdes beigām! Šo likumu vajadzētu vēl pieņemt.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! 15.lappusē pašā augšā 39.pantā ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš pēc būtības nav skatāms.

43.pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz vēlēšanu iecirkņu veidošanu ārvalstīs. Kā zināms, šeit bija plaša diskusija par to, ka balsošana pa pastu, kuru bieži uz 6.Saeimu pielietoja Latvijas pilsoņi ārvalstīs, bija grūti izmantojama sakarā ar to, ka daudzās valstīs pasta iestādes sestdienās vai svētdienās strādā saīsinātu dienu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Varbūt ka jūs varētu tomēr ļaut vismaz Prezidijā klausīties to, ko referents saka. Mēs patiešām vairs nedzirdam. Es lūdzu, vēl dažas minūtes uzmanību! Lūdzu, turpiniet, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats. Tādējādi Juridiskā komisija saņēma vairākus labi gribētus priekšlikumus par to, lai varētu balsot pa pastu arī pirms vēlēšanām ar attiecīgu pasta zīmogu un arī varbūt pat dienu pēc vēlēšanām, kas visā visumā, pēc visu juristu atzinuma, ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas Satversmi, kura precīzi definē vēlēšanu dienu, tātad oktobra pirmā sestdiena pēc jaunā Satversmes grozījuma.

Šajā sakarībā Juridiskā komisija piedāvā variantu, kurš ir tuvināts tam, kāds bija uz 5.Saeimas vēlēšanām, ka, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās un ne tikai konsulārajās iestādēs. Proti, telpās, kuras tādā vai citādā veidā ir pieejamas dažādām latviešu organizācijām ārvalstīs, un līdz ar to arī nebūtu izdevumi ne par īri, ne par vēlēšanu komisiju nodarbināšanu, kas varētu mainīt budžetu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu vienprātīgi ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt, kas lielā mērā noņemtu spriedzi tajos punktos, kas skar balsošanu pa pastu un līdz ar to dažādas neērtības.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad jūs dzirdējāt Grīnblata kunga ziņojumu par to, ka Juridiskā, tātad atbildīgā komisija, neatbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu — papildināt 39.pantu. Vai deputātiem nav iebildumu?

M.Grīnblats . Tas pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad tas nav balsojams. Un tālāk. (Aplausi. No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nē, nu tas nav balsojams!”) Jā, paldies, Leiškalna kungs! Mēs nonācām pie tāda slēdziena paši arī. Paldies jums! Tātad tālāk par nākamo priekšlikumu — deputāta Lamberga priekšlikumu.

M.Grīnblats. Nē! Tātad tas, ko es nupat minēju, bija Juridiskās komisijas vārdā, priekšlikums — papildināt 43. pantu ar jaunu teikumu, kuru komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā, jā 22.priekšlikums. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par šo ierosinājumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. 16.lappuse. Pašā augšā priekšlikums pie 46.panta no deputāta Lamberga, kas aicina atļaut iespēju arī būt pasta zīmogam pirms tam. Juridiskā komisija to ir noraidījusi. (No zāles starpsauciens: “Skaļāk! Lai runā mikrofonā!”)

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, nevis referentam vajadzētu būt skaļākam, bet jums klusākiem! Tas būtiski maina lietu. Tātad vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputāta Lamberga priekšlikumu? Deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es aicinu nobalsot un atbalstīt šeit Lamberga kunga priekšlikumu, jo, kā jau es teicu, visi ierobežojumi, kas ir arī šajā gadījumā par to, ka komisija nav piekritusi, ka varētu, teiksim, papildināt ar vārdiem “pirms vēlēšanu dienas, pasta zīmogs”, tas ir pārsvarā vērsts gan pret trimdas tautiešiem, gan pret tiem cilvēkiem, kuri varbūt nevar šajā brīdī būt šeit uz vietas. Gan pret tiem, kuriem varbūt pasts nestrādā sestdienās un tā tālāk. Es atbalstītu vienmēr tikai tos priekšlikumus, kas neierobežo nekādā veidā šo cilvēku iespēju izteikties, un neko vairāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Es tikai gribēju jūs informēt, ka komisija neatbalstīja Lamberga kunga priekšlikumu viena vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc, ka kopā ar Lamberga kungu mēs izstrādājām un akceptējām 43.pantam jaunu redakciju. Ka, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus arī citās šim nolūkam piemērotās telpās, ne tikai vēstniecību teritorijās.

Līdz ar to latvieši trimdā varēs balsot latviešu centros, lielās pilsētās, kas nav valstu galvaspilsētas. Valstīs, kur nav vēstniecības. Par to visu ir domāts. Lamberga kungs piekrita, ka viņa šie priekšlikumi, par kuriem tagad ir runa, netiek atbalstīti. Tā ka es aicinu arī jūs to nedarīt, jo tas jau viss ir atrisināts citādā veidā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Pieņemot šo priekšlikumu, rastos situācija, ka ir pretruna ar Satversmi. Satversme nosaka, kurā dienā var balsot, kad cilvēks var izteikt savu viedokli. Te iznāk, ka kaut kad nenoteiktā laikā iepriekš. Mēs komisijā sapratām Lamberga kunga priekšlikumus, mēs meklējām izeju, lai ārzemju latvieši varētu nobalsot, un mēs ar viņu kopīgi atradām to priekšlikumu un pieņēmām, un izstrādājām ar viņu kopīgi labojumus iepriekšējā — 43.pantā.

Lamberga kungs apsolīja, ka, ja šis priekšlikums 43.pantā tiks pieņemts, tad viņš noņems šos priekšlikumus. Viņš nenoņēma tikai tāpēc, ka viņš nebija pārliecināts, vai tiks pieņemts labojums 43.pantā. Diemžēl šeit viņš nav klāt un viņš to nevar izdarīt. Bet tomēr es jums to pastāstu, lai jūs izšķirtos. Un, otrkārt, neradīsim pretrunu ar Satversmi, ka balsošana notiek tikai vēlēšanu dienā, bet ne kaut kad nenoteiktā laikā agrāk, kā te ir ierakstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Ir ļoti aizkustinoši, ka mēs tā rūpējamies par Satversmi atkal, kad tas ir izdevīgi un kad nav izdevīgi. Satversme, pirmkārt uzsveru, ka iespējas ir visiem vienlīdzīgas. Un šeit es gribētu pateikt, ka šis ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka pārsvarā tad ir vērsts pret trimdas tautiešiem viena iemesla dēļ. Ir ļoti daudz vecu cilvēku, ir ļoti daudz slimu cilvēku, kuri var balsot tikai pa pastu. Tas ir jāpasaka godīgi. Ir jūrnieki, kuri varbūt tajā dienā te neiebrauks, un ne visi var ieiet šajos iecirkņos. Latvijā vienmēr bija divas dienas. Bija sestdienas, bija svētdienas. Ir valstis, kur nestrādāja sestdienā, ir valstis, kur nestrādāja svētdienā. Bišera kungs, ja jūs esat tik godīgs, tad nāciet un pasakiet, kā tajās valstīs, kur svētdienās nestrādā pasts, jūs varēsiet izpildīt šos nosacījumus. Jeb kā varēs tie cilvēki, kuri nevar aiziet uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni.

Ko nozīmē Satversmē teiktais, ka vēlēšanas notiek vienā dienā? Kad mēs saskaitām šīs balsis, cik ilgi mēs skaitām? Tas ir process. Tad mēs varam papildināt, ja vajag, ar attiecīgām instrukcijām. Mēs atveram šīs aploksnes vai mēs saskaitām balsis. Bet šeit, es domāju, mēs nekad nepieejam pēc būtības. Galvenais Satversmes princips, ka visi ir vienlīdzīgi. Un jums, Bišera kungs, ir vairāk jārūpējas par slimu Latvijas pilsoni, kurš kaut kur netiek, un viņš nevar aiziet uz šo vēlēšanu iecirkni viena iemesla dēļ. Un nevar iemest pastā un šo pasta zīmotni šajā dienā uzlikt, jo svētdienās pasts nestrādā. Jūs ļoti labi to zināt. Šis priekšlikums pārsvarā, ko iesniedz Lamberga kungs, bija tikai par vēlēšanu tiesību paplašināšanu, un galvenokārt tas ir domāts, lai tie latvieši, kuri ne savas gribas, bet objektīvu apstākļu dēļ nokļuva dažādās valstīs un ir veci un slimi, lai viņi varētu arī piedalīties šajā vēlēšanu procesā, jo viņi ir Latvijas pilsoņi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Domāju, ka tajās valstīs, kurās svētdienās pasts nestrādā, nekādu problēmu nebūs, jo jaunie Satversmes grozījumi paredz, ka svētdienās vispār nebalso. Tātad Kiršteina kungs to būs laikam palaidis garām. Balso tikai sestdienās. Savukārt balsošana pa pastu nekādā veidā neattiecas uz Latvijas teritoriju. Tas attiecas tikai uz ārvalstīm. Un šeit šī pretruna ar Satversmi tiešām ir.

Savukārt 43.pants, kas pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā, ievērojami paplašina ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības balsot arī ārpus konsulārajām iestādēm. Un šādu iespēju arī šis likums nodrošina. Tādēļ aicinu arī neatbalstīt Lamberga kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputāta Lamberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 20, atturas — 27. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti! Priekšlikumi pie 48.panta, izejot no šī balsojuma, arī nav balsojami pēc būtības, jo tie jau ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk!

M.Grīnblats. Priekšlikumi pie 50.panta. Deputāta Mauliņa priekšlikums par to, kādā kārtībā vēlēšanu zīmes tiek nodotas valsts arhīvam un kad tās tiek iznīcinātas. Juridiskā komisija to ir noraidījusi tāpat kā nākamo Tautas kustības “Latvijai” priekšlikumu, bet aicina pievērst uzmanību tam, ka Juridiskais birojs ir precizējis redakciju, ka tikai 10 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas, kas tomēr garantē iespēju pārbaudīt tajā brīdī, kad iet runa par ievēlēto deputātu mandātu apstiprināšanu. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstījusi Juridisko biroju un noraidījusi abus divus pirmos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es jums nolasīšu pašreiz spēkā esošo šī panta saturu, tad pēc otrā lasījuma, un mūsu priekšlikumu. 50.spēkā esošais pants skan tā: “Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas.” Iepriekš jau vispār nevar pārbaudīt, kas tad tur īsti ir. Bet nelaime bija tā, ka tūlīt pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas, tātad pārbaudes laiks nav nemaz ierēķināts.

Šobrīd uz otro lasījumu ir pieņemts vēl absurdāks priekšlikums. Un tas skan šādi, 50.pants: “Pēc Saeimas sanākšanas visas vēlēšanu zīmes iznīcināmas.” Tātad nemaz pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas, bet pēc Saeimas sanākšanas. Bet pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas šā likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā visi vēlēšanu protokoli, komisiju protokoli nododami Valsts arhīvam. Mans priekšlikums ir, lai varētu pārbaudīt un lai varētu pārbaudīt līdz pat sasaukuma beigām, vai visi deputāti ir bijuši pareizi, godīgi ievēlēti, vai nav bijuši viltojumi ar kriminālpārkāpumi viltojot, vajadzētu šādā veidā formulēt. 50.pants: “Visu vēlēšanas komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas pēc nākošā sasaukuma Saeimas sanākšanas.” Tas būtu pilnīgi dabīgi, ka mēs ļautu tikai tad iznīcināt pirmdokumentus, kad vairs nekas nav grozāms. Ja mēs iznīcinātu grāmatvedības pirmdokumentus, visas kvītis un tā tālāk, pirms jautājumi nav izlemti saimnieciski, tur, neapšaubāmi, būtu jāatbild par grāmatvedības dokumentu iznīcināšanu. Bet šeit mēs diemžēl ar likumu nosakām, ka drīkst iznīcināt. Jūs zināt, ka ir kriminālatbildība par grāmatvedības dokumentu iznīcināšanu. Un šim punktam mēs šobrīd runājam pretī ar Vēlēšanu likumu. Jo vēlēšanu rezultāti ir valstiski svarīgāki nekā viena vai otra cilvēka saimnieciskie darījumi. Lūdzu pieiet šim jautājumam nopietni un nesagatavot noskaņu uz to, ka varēs mierīgi viltot vēlēšanu rezultātus un nevarēs tos pārbaudīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visi priekšlikumi, kas ir iesniegti par šo pantu, ir skatāmi kopā. Mans viedoklis ir tāds, ka nevar pieņemt nevienu no šiem ierosinājumiem, arī Juridiskā biroja ierosinājumu nevar atbalstīt, un ir jāatbalsta, ja mēs esam objektīvi cilvēki, ir jāatbalsta otrā lasījuma redakcija. Es jums atgādināšu nelielu precedentu. Pēc 5.Saeimas vēlēšanām radās pārpratums, ka Rīgas pilsētā vēlēšanu komisijās nepareizi saskaitītas balsis, un tika pagarināts termiņš. Un ja nu šis termiņš varētu būt arī garāks par 10 dienām, ja tāda kļūda atklājas, tādā gadījumā nevar atbalstīt arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu, ka vēlēšanu zīmes iznīcināmas 10 dienas pēc Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, tas ir objektīvi, ka pēc Saeimas sanākšanas, kad visi mandāti ir faktiski pārbaudīti, šīs vēlēšanu zīmes tiek iznīcinātas. Tāpēc es aicinu neatbalstīt ne Mauliņa, ne “Latvijas”, ne Juridiskā biroja priekšlikumu. Būsim uzmanīgi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā kā tuvojas sēdes nobeigums, ir ienācis 10 deputātu priekšlikums par to, ka jāturpina šīsdienas sēde bez pārtraukuma līdz šī darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Vai kāds vēlas runāt pret? Arī nevēlas. Vai pieprasa balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 10 deputātu priekšlikumu par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz šī jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 33, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Kas vēl vēlas runāt par šo tēmu? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Es gribētu tikai informēt par to, ka Seiles kundzes iebildumi ir pamatoti, ja mums saglabātos tāda pati vēlēšanu sistēma un fiksācijas sistēma, kā tas bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Bet šeit ir ielikts tas, ka visas vēlēšanu zīmes tiek noglabātas magnētiskā atmiņā — nolasītas ar skaneri un noglabātas magnētiskā atmiņā. Tā kā, ja radīsies nepieciešamība, viss var tikt pārskaitīts un pārbaudīts. Pie šādiem apstākļiem nav nepieciešams tērēt lielus naudas līdzekļus, lai visus tos papīra kalnus ilgstoši uzglabātu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Brīnums, bet nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdz balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Mauliņa priekšlikumu — izteikt 50.pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 34, atturas — 19. Nav pieņemts.

M.Grīnblats (TB/LVVK). Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kuru jūs redzat. Arī to Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot Juridiskā biroja priekšlikums, un redakciju, kādu atbalsta Juridiskā komisija, labajā pusē redzam. Tātad 10 dienas pēc jaunās Saeimas sanākšanas vēlēšanu zīmes iznīcināmas un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts. Tomēr ir. Anna Seile vēlas runāt, lūdzu, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Seile (TB). Cienījamie deputāti! Lai izslēgtu tādus gadījumus, kad vēlēšanu komisija, ja tajā ir vienas partijas vai divu partiju pārstāvji, izdara pašrocīgus labojumus ar to pašu pildspalvu, kas nav izslēgts un tā var gadīties, es gribētu cerēt, ka tā nav, bet tā var gadīties, un man šķiet, ka pat ir gadījies jau arī dažu vēlēšanu laikā, tāpēc ir jāatstāj šīs vēlēšanu zīmes, lai tās nebūtu iznīcinātas. Dažreiz var būt pat tiesas darbi, ja vēlēšanu komisija ir ieviesusi savus labojumus — plusiņus vai mīnusiņus. Manuprāt, mums ir viens ļoti būtisks trūkums šajā likumā. Bet nu es to neesmu ierosinājusi, un es neko vairs tagad nevaru darīt, kā tikai aizstāvēt, lai tiktu saglabātas šīs vēlēšanu zīmes. Ja katrs cilvēks, kas izsvītro konkrētus kandidātus sarakstā, varētu vēlēšanu zīmē ierakstīt, ka es esmu ierakstījis sešus plusiņus vai piecus mīnusiņus, tad neviens viņa lapiņu vairs nevarētu sagrozīt. Ja gadījumā šeit ir vajadzīgs eksperta slēdziens, es tomēr ierosinu atstāt šīs vēlēšanu zīmes un neiznīcināt tās. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es pievēršu jūs uzmanību tam, ja mēs atbalstām cienījamās Annas Seiles priekšlikumu, balsojam pret Juridiskās komisijas viedokli uz trešo variantu, tad paliek spēkā otrā lasījuma redakcija, kurā sacīts — pēc Saeimas sanākšanas visas zīmes un tā tālāk iznīcināt... Tātad tās var iznīcināt vēl ātrāk nekā variantā, kas ir uz trešo lasījumu. Es aicinu atbalstīt trešo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Juridiskā biroja priekšlikumu — otrajā lasījumā pieņemtajā 50. panta redakcijā vārdus ... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 6, atturas — 17. Šis priekšlikums pieņemts.

M.Grīnblats. Godātie deputāti, priekšpēdējais priekšlikums šajā likumprojektā ir frakcijas “Latvijai” pie 50. panta, ierosina papildināt: aizliegt pēdējo 14 dienu laikā pirms vēlēšanām publicēt vai izplatīt socioloģisko aptauju rezultātus. Juridiskā komisija to vispusīgi izanalizēja un secināja, par ko arī mūs, starp citu, informēja rakstiskā veidā Latvijas juristu... Latvijas sociologu asociācijas prezidents, ka nav pierādīts tas, ka socioloģisko pētījumu rezultātiem būtu objektīva ietekme uz vēlētāju domāšanu. Var sacīt, ka varbūt socioloģisko pētījumu rezultātiem ir mazāka ietekme uz vēlētāju domāšanu nekā sabiedrībā ļoti populāru aktieru vai komponistu viedoklim. Līdz ar to Saeimai būtu jāaizliedz sabiedrībā ļoti populāriem cilvēkiem izteikties pirms vēlēšanām par vai pret kādu sarakstu, par vai pret kādu kandidātu. Tā kā tik nedemokrātisku normu atļauties mēs nevaram, tad Juridiskā komisija arī vienprātīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai” iesniedza šo priekšlikumu, ka tātad pēdējo 14 dienu laikā pirms Saeimas vēlēšanu dienas aizliegts publicēt vai izplatīt masu informācijas līdzekļos socioloģisko aptauju rezultātus, kā arī informāciju par politisko partiju popularitātes reitingiem. Mēs motivējām to šādi, ka, pirmkārt, var jau gada vai divu gadu garumā iepazīstināt vēlētājus te ar vienu, te ar otru socioloģisko aptauju rezultātiem, vienmēr šīs socioloģiskās aptaujas būs vairāk vai mazāk subjektīvas, vienmēr balstīsies uz vairāk vai mazāk aptvertu cilvēku loku, taču tiem cilvēkiem, kas uz vēlēšanām savu izvēli izdara parasti pēdējās divās nedēļās, un tādu ir ļoti, ļoti daudz, arī šobrīd Latvijā mēs redzam, ka, ja šajā brīdī notiktu vēlēšanas, tad vairāk nekā 50% cilvēku nav skaidras izvēles, par kādu partiju viņi balsotu, tātad viņu izšķiršanās notiek burtiski pēdējās vēlēšanu nedēļās vai pat burtiski pēdējās dienās pirms vēlēšanām. Un šajā sakarā, ja mēs gribam būt maksimāli objektīvi, tad es domāju, ka attiecībā uz tiem, kas grib sekot dažādiem reitingiem, dažādām aptaujām, tie var sekot trīs gadu vai divu, vai četru gadu garumā, kamēr strādā Saeima un netiek sagatavotas vēl īsti nākamās Saeimas vēlēšanas, bet mums vajadzētu atturēties no tā, ka ļaut izmantot vienas vai otras, vai trešās politiskās partijas interesēs pēdējās nedēļās šādu paņēmienu, ka publicēt, varbūt mākslīgi paaugstināt savas partijas vai savas partijas politiķu reitingus ar mērķi — tos cilvēkus, kas orientēsies pēdējā dienā un vadīsies pēc principa — nu skaidri izdomāt, lūk, es nevaru, bet vienmēr jau gribas būt kopā ar tiem, kuri ir vairākumā... piederēt pie stiprākajiem... tātad šeit ir tādas psiholoģiskas ietekmēšanas iespējas caur šo partiju vai politiķu publicētajiem reitingiem.

Un es domāju, ka mums nevajadzētu iet to ceļu, kā dažās valstīs tas ir pieļauts, bet iet to ceļu, kā ir izvēlējušās arī virkne valstis, ka pēdējās divās nedēļās demokrātijas vārdā to neatļauj, lai kā politiskas šantāžas vai politiskas tādas psiholoģiskas ietekmēšanas ieroci neizmantotu šīs bieži vien absolūti neprecīzās prognozes un reitingus, un to pierādīja arī pagājušā vēlēšanu kampaņa, 6. Saeimas vēlēšanu kampaņa, kad reitingi un socioloģiskās aptaujas rādīja vienu, izmisīgi šos datus mēģināja publicēt vēl pirms vēlēšanām, kaut patiesā aina bija pavisam citāda. Pēc tam šie sociologi paši brīnījās, nez kā tad nu iznācis, ka viņu publicētie reitingi un aptaujas nesaskan ar tiem datiem, ar tiem skaitļiem, kurus deva vēlēšanu brīdi vēlētāji, atdodot savas balsis.

Tāpēc, lai pārvilktu vienkārši svītru šīm šaubām, vienkārši pavisam demokrātiski būs, ja divas nedēļas pirms vēlēšanām šādu datu publicēšana tiks pārtraukta, un tā nav nekāda vēršanās pret dažādām socioloģiskajām firmām, tā nav viņu darbības ierobežošana, viņiem ir iespējas strādāt gadiem pirms tam un arī pēc tam, gadiem pēc šī vēlēšanu brīža.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Pieteikumā gan uzvārds ir citādi uzrakstīts.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es aicinātu jūs tomēr neatbalstīt cienījamo frakcijas “Latvijai” iniciatīvu, jo es, kad reizēm arī iepazīstos ar šiem socioloģiskajiem pētījumiem, arī jums gribu uzdot jautājumu — cienījamie kolēģi, vai, lasot šos pētījumus, jums patiešām rodas viedoklis, ka “Latvijas ceļš” ir Latvijas vispopulārākā partija? Vai “Saimnieks” reizēm ir populārākā partija? Nu nav. Tāpat arī, es domāju, nekad mēs neesam lasījuši, ka patiešām viens no Latvijas populārākajiem politiķiem, cienījamais Valdmaņa kungs, viņš nekad nevienā reitingā nav bijis, bet es domāju, ka pēc atpazīšanas un vēl citiem popularitātes līmeņiem viņš apdzītu gan Ulmaņa kungu, gan vēl Jundža kungu un visus pārējos kungus. Un drīzāk tās ir tīrākās bailes. Bailes no patiešām tautā pazīstamiem cilvēkiem, no tautā pazīstamām partijām, un taisni tas var izraisīt pretēju efektu, ka tauta vairāk balso gan par cienījamo Zīgerista partiju, gan arī par pārējām partijām, kuras bieži vien socioloģiskajās aptaujās pat aizmirst, pat aizmirst ielikt un noteikt to reitinga līmeni.

Un tādēļ es aicinātu šinī gadījumā, tās ir tīri komerciāla rakstura publikācijas, ko arī Zīgerista partija, ja būtu naudiņa, varētu atļauties nopirkt kādu vietu, kurā saliktu... un man liekas, ka arī daudzi deputāti atceras, ka, savā laikā lasot mūsu kolēģu avīzi, bija skaidrs, ka mūsu cienījamo kolēģu partija dabūs 51% šinī Saeimā. Un tādēļ es domāju, ka katrai partijai jāatstāj savas iespējas visādos veidos reklamēt savus politiķus, un es domāju, ka tas neietekmēs vēlētāju iniciatīvu balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Frakcijas “Latvijai” piedāvātais variants var nonākt pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ar vārdu tiesību brīvību, cilvēkiem ir tiesības uz vārdu brīvību. Tas ierobežo vienu attiecīgu institūciju, tas ir, socioloģisko faktu apstrādes organizācijas, ierobežo viņu profesionālo darbību. Šis priekšlikums, manuprāt... ja Kostandas kungs teica, ka ir cilvēki, kas grib pieslieties stiprākajiem un vēro, kura tad ir tā stiprākā partijas pēc reitingiem, tad tas ierobežo šo cilvēku piesliešanās tiesību, jo arī pieslieties stiprākajam ir cilvēku tiesības. Neierobežosim preses, vārda un cilvēku tiesības vispār. Nu šis priekšlikums, manuprāt, vispār nav balsojams. Tas ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem un starptautiskajām deklarācijām, kurām ir pievienojusies Latvijas Republika. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā tiešām ir taisnība, ko deputāts Kostanda sacīja, ka daudzi vēlētāji pēdējo divu nedēļu laikā izvēlas, par kuru politisko partiju vai sarakstu balsot, taču viņi šajos gadījumos meklē ne jau avīžu lappusēs skaitļu tabulas, bet prasa saviem kaimiņiem, draugiem, darba biedriem vai, vēl ticamāk, ieslēdz televizoru un paskatās kādas populāras pārraides, ļoti populāru cilvēku, ko viņš teiks, un tā izvēlas. Tad jau būtu jāaizliedz šīs pārraides pēdējo divu nedēļu laikā, tātad Juridiskā komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 47, atturas — 11. Nav pieņemts.

M.Grīnblats. Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu par bijušās PSRS pilsoņu pasēm, ko Juridiskā komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu — svītrot pārejas noteikumu 1.punktu — nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Tādējādi Juridiskā komisija aicina balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 35, atturas — 8. Likums nav pieņemts.

Godātais referent, godātais Grīnblata kungs, saskaņā ar tagadējo balsojumu jums ir jāaicina deputāti noteikt jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Godātie kolēģi...

M.Grīnblats. Priekšlikumus uz atkārtotu trešo lasījumu iesniegt 1998.gada 20.janvārī.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.janvārim nākamajā gadā.

M.Grīnblats. 20.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas un sēdes un sesijas noslēguma ir divi paziņojumi. Viens deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (TSP). Augsti godātais Prezidij! Es negriežos pie pārējās zāles, jo es nāku no turienes un nekā nedzirdu, kas notiek šeit, un arī neceru, ka kāds cits mani dzirdēs. Šī nedzirdēšanas iemesla dēļ ir ieviesusies kļūda balsojumā 13.46 par 6.pantu, par deputāta Grīnblata priekšlikumu, kur ir kļūdaini Jānis Urbanovičs balsojis par, patiesībā es esmu pret. Lūdzu šo izmaiņu ievest, vēl jo vairāk, ka balsošanas rezultātu tas nemaina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! To mēs pieņemam zināšanai. Un vēl viens paziņojums.

Godātie kolēģi, 13.janvārī pulksten 14.00 notiks Saeimas Prezidija un Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekļu tikšanās. Tajā pašā datumā, 13. janvārī, pulksten 16.00 notiks Frakciju padomes sēde, kurā mēs pieņemsim lēmumu par deputātu izvietojumu rekonstruētajā sēžu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Ruta Marjaša, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu 18.decembra Saeimas sēdi un paziņoju par slēgtu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada rudens sesiju. Kā jau jūs zināt, saskaņā ar Saeimas balsojumu ziemas sesiju sākam 1998.gada 12. janvārī. Pirmā sēde 15.janvārī. Un tagad es lūdzu visus deputātus uz Viesu zāli. Paldies! Uz redzēšanos! Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!