Frakciju viedokļi

Pēc 18.decembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija). Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, un jāsaka, ka šo gadu manā izpratnē mēs beidzam ne visai priecīgi.

Šodien trešajā lasījumā mēs pieņēmām Kultūrkapitāla fonda likumu, bet mani apbēdina tas, ka iepriekšējās vadības nobalsotais, garantētais un no ierēdņiem atdalītais finansējums — 5,9% no akcīzes nodokļa, kas bija jāsadala gan kultūrai, gan sportam, tagad no likumprojekta izmests ārā, un tagad tas ir tipisks birokrātiskas valsts likumprojekta paraugs, kur ierēdņi, piemēram, šogad nākamajam gadam iedalīs miljonu. Pēc tam, ja viņiem būs labs prāts, viņi iedalīs divus miljonus, un tā šis fonds būs atkarīgs no ierēdņu iegribām, kas, es domāju, Latvijas kultūras cilvēkiem ir pilnīgi nepieņemami. Bija ļoti laba ideja izveidot kā Igaunijā vai Latvijas laikā pirms kara pilnīgi neatkarīgu fondu, kurā būtu sabiedrības pārstāvji, kas šo naudu sadalītu dažādiem projektiem. Tagad, protams, tur būs milzīgs ierēdņu īpatsvars, un, ja šis fonds, pasarg Dievs, kaut ko nobalsos, par ko valdība nebūs priecīga, tad, protams, nekādu naudu nesaņems.

Tas, kas mani visvairāk uztrauc, ir birokrātiskas valsts veidošana Latvijā. Visi likumi, kas pašreiz tiek radīti, pirmkārt, nāk no ierēdņu puses ar tādu aprēķinu, lai viņiem būtu vieglāk strādāt. Mēs esam pasaulē pēdējā vietā pēc jaundibināmo uzņēmumu skaita, un es esmu ļoti daudz domājis, kāpēc viss tiek samudžināts šajā vidējā līmenī. Un atkal — ja mēs runājam par mazajām krājaizdevu sabiedrībām, tad uzliekam 10 000 latu, lai tikai Latvijas Bankai nevajadzētu skriet un pūlēties kaut ko kontrolēt, lai tikai, pasarg Dievs, šajos mazajos Latvijas ciematos arī nenodibinās kāda krājaizdevu sabiedrība, jo, ja to nav, tad nav jākontrolē. Loģiski — ar 10 000 latu nekas neiznāca, un mēs likmi pazeminājām līdz 2 000 latiem.

Šodien mēs pieņēmām ieguldījumu sabiedrību likumu, kurā atkārtojas tieši tas pats. Ja mūsu kaimiņvalsti Igauniju visi apskauž par to, ka tur ir daudz mazu un vidēju uzņēmumu, tad es gribētu teikt, ka tur ir uzņēmējsabiedrības ar kopējo ieguldījumu fondu — 20 000 latu, bet pašu kapitāls — 30 000 latu. Savukārt mēs uzliekam 100 000 latu ar vienīgo mērķi — lai Latvijā būtu četras vai piecas milzīgas sabiedrības. Tāpat kā bankrotēja “Banka Baltija” — tā bija vislielākā, tāpat pamatojums, ka mazās sabiedrības var būt blēžu sabiedrības, nav pareizs.

Bet pats bēdīgākais ir vēlēšanu likums. Mani pārsteidz tas, ka bija cilvēki, kas visvairāk kliedza, ka jāmaina Latvijas Satversme un ka tur nav cilvēku tiesību deklarācijas, un par pilnīgu Satversmes neizpratni viņi uzskata, ka Latvijas pilsoņi jāsadala pirmās un otrās šķiras pilsoņos. Tātad pirmās šķiras pilsoņi — vienā vēlēšanu sarakstā ar 5% un otrās šķiras pilsoņi — koalīcijas sarakstā ar 7%. Interesanti, ka vislielākie kliedzēji ir tie, kas paši izvēlēti no koalīcijām. Es gribētu teikt, ka ir partijas, kas ir diezgan specifiskas, piemēram, Zaļā partija, kurai vienmēr ir bijis noteikts vēlētāju loks, kas atbalsta vides aizsardzības jautājumus; kristīgajiem ir noteikts vēlētāju loks, kas atbalsta kristīgos jautājumus. Ir normāli, ja, piemēram, kristīgie iet kopā ar konservatīvajiem labā virziena sarakstā, un viņiem nebūt par katru cenu nav jāveido atsevišķs saraksts. Un nekad jau nebūs tā, ka, teiksim, kreisie sociālisti ar labējiem konservatīvajiem veidos kopējus sarakstus, jo koalīcijas veido tikai ļoti radniecīgu programmu partijas, kurām nedaudz ir viena vai otra specifika.

Satversme nosaka tikai to, ka deputāts ir nevis partijas, bet tautas pārstāvis. Es paredzu, ka Nacionālā reformu partija lūgs Valsts prezidentu šo likumu neparakstīt, bet, ja tas nelīdzēs, tad ļoti neveiklā situācijā nonāks “Latvijas ceļa” pārstāvis A.Endziņa kungs, kurš ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs, jo Satversmes tiesai būs jāizskata šī likuma neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Ja tiesa tā nolems, likums būs noraidīts, un, ja atzīs, ka var būt dažādas proporcionalitātes — pirmās, otrās un vēl trešās šķiras pilsoņi, kuri vispār nedrīkst nekur tikt būt ievēlēti, tad jāsaka, ka mēs būsim sliktākā stāvoklī nekā Slovākija, kuru Eiropas Savienība noraidīja, bet tomēr beigās paņēma, jo tur nav garantētas šis cilvēktiesības.

Vēl gribētu visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija). Nupat runāja A.Kiršteina kungs, un man gribas izsaukties — re kā, pēkšņi mēs esam ieguvuši jaunu opozicionāru A.Kiršteina un faktiski — šīs partijas personā. Es nerunāju to aizvainojuma pēc, ka ar A.Kiršteina kungu mēs vairs neesam vienā partijā, kā kādreiz bijām LNNK, jo tagad ir cita situācija, bet A.Kiršteina kungs mēģināja stāstīt, ka šie labojumi par 7% barjeru esot nedemokrātiski un sadalot vēlētājus it kā divās dažādās daļās. Nemaz jau tā nav. Drīzāk, ja apvienībām nenoteiktu 7% barjeru, tieši tas būtu nedemokrātiski, jo partijai, ja tā uzskata, ka tai ir ietekme tautā, un iet ar savu programmu pie tautas, tad arī jāsaņem attiecīgs atbalsts vēlētājos. Bet, ja tā nav spējīga saņemt šo atbalstu, tad nav ko mānīties, veidojot dažādas apvienības un par katru cenu mēģināt iekļūt Saeimā, lai pēc tam izšķīstu katrs uz savu pusi. Tā kā diemžēl A.Kiršteina kungs kļuvis par kārtējo opozicionāru, jo viņš vairs nav ne valdībā, ne amatā, bet ko lai dara — tāda ir dzīve.

A.Kiršteins. Tabūna kungs, jūs ievēlēja ar 5%, bet nevis ar 7%, jo tad jūs nemaz nebūtu Saeimā.

P.Tabūns. Tāda ir dzīve. Bet es turpināšu par vēlēšanu likumu. Žēl, ka tas netika atbalstīts, jo bija pavisam normāls, jo uzskatu, ka nepieciešams ierobežojums, kas neļauj vēlēšanās piedalīties un tātad kandidēt uz deputāta vietu Saeimā valsts drošības komitejas ārštata darbiniekiem, tātad — ziņotājiem. Diemžēl ar dažu balsu vairākumu šis priekšlikums netika atbalstīts, un visi ziņotāji atkal varēs startēt Saeimas vēlēšanās. Labi, ka tomēr tika izdarīts labojums un pieņemts “Tēvzemes un Brīvības/LNNK” vadītāja Māra Grīnblata iesniegtais priekšlikums, ar kuru beidzot tiks radīta skaidrība un vienkāršots veids, kādā no piedalīšanās Saeimas vēlēšanās varēs izslēgt visus tos, kuri, es teikšu, darbojušies pret Latvijas neatkarību.

Tie ir gan daži biedri, kuri pēc attiecīgā datuma palika partijā, gan Vislatvijas glābšanas komitejas locekļi un tā tālāk, jo pašlaik nevajag pierādīt, ka šīs personas ir darbojušās, jo tiesas diemžēl līdz šim šo darbošanos nespēja pierādīt. Bet tagad pantā vārda “darbojušās” vietā skanēs “ir vai ir bijušas biedri, dalībnieki vai locekļi”. Un tas ir ļoti būtiski.

Vēl gribētu pateikt, ka šodien deputāti parādīja savu principiālo nostāju tiesnešu apstiprināšanā, kas parasti Saeimā bija tāda formāla procedūra. Nobalsoja, nemaz neieskatoties, kas tas ir par tiesnesi, kāda ir viņa darbība un principi, pēc kuriem viņs strādā. Šodien Daugavpils tiesneša Radionova kandidatūru, kuru bija piedāvāts apstiprināt uz mūžu šajā amatā, Saeima pamatoti noraidīja, jo debatēs mēs par to runājām. Arī es tajās uzstājos un pierādīju, ka cilvēks ticis sodīts, viņam bija pārkāpumi pieredzes trūkuma dēļ, jo šis tiesnesis tiesā strādājis tikai divus gadus, tāpēc viņam nevar būt pietiekamas pieredzes, lai viņš tiktu ievēlēts uz mūžu. Es arī no Saeimas tribīnes teicu, ka cita lieta, ja, ņemot vērā to, ka Latgalē tiesnešu trūkst, viņu apstiprinātu uz vienu gadu. Bet ne jau uz mūžu! Protams, te izvērtās debates par to, ka šis tiesnesis bijis A.Vidauska pusē, un to, kas ir A.Vidauskis Daugavpilī, mēs ļoti labi zinām. Tātad, šis tiesnesis nespēja palikt neitralitātes pozīcijā un vadīties pēc likuma, bet pieslējās stiprākajam.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem es acīmredzot gribēšu runāt nedaudz mazāk, jo, ja pareizi sapratu no reakcijas zālē, kur šobrīd beidzas šī likumprojekta apspriešana, tas šobrīd ir noraidīts, un mums nāksies to skatīt vēlreiz. Gribu pieminēt tikai, ka frakcija “Latvijai” bija ierosinājusi šajā likumprojektā noteikt to, ka Saeimas vēlēšanās nevar kandidēt bijušie čekas ziņotāji un ārvalstu specdienestu pārstāvji, kā arī Kompartijas funkcionāri — cilvēki, kas strādājuši algotu darbu Kompartijas struktūrā. Bez tam mums, bija priekšlikumi arī pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Diemžēl tas viss tika noraidīts. Bet es ceru, ka vēlāk mēs varēsim pie šī jautājuma atgriezties.

Bet šodien es gribu runāt par vienu Saeimas deputātu vairākuma nekaunību, un tas ir likumprojekts, kas saucas “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likumprojekts”, kuru Saeima ar balsu vairākumu nolēma novirzīt komisijām. Šis likumprojekts paredz palielināt algu tiem deputātiem, kas ievēlēti atkārtoti. Tātad, vieniem deputātiem būs viena alga, otriem — cita, vēl trešajiem — trešā. Vēl likumprojekts paredz visiem deputātiem palielināt kompensāciju apmērus par dažādiem izdevumiem un noteikt lielas piemaksas Saeimas Prezidija priekšsēdētājam un algas palielinājumu citiem Prezidija locekļiem un frakciju vadītājiem. Turpmāk deputāti varēs saņemt arī 10% kompensāciju gadījumā, ja viņiem būs nestrādājošs laulātais, un katru gadu deputātam būs iespēja saņemt prēmiju divu mēnešu algu apjomā. Bet vislielākais spļāviens sejā tautai šajā likumprojektā ir norma, kas paredz veidot īpašu deputātu pensiju fondu, no kura deputātiem, sasniedzot 60 gadu vecumu, garantēta pensija 75% apmērā no deputātu algas pensijas izmaksāšanas brīdī. Tātad katram, kas tagad ir deputāts, tajā brīdī, kad viņš būs 60 gadus vecs, kā pensiju paredzēts maksāt 75% no deputātu algas.

Acīmredzot valdošais vairākums nav vēlējies vai arī nav spējis atrisināt pensiju jautājumu visā valstī, bet paši deputāti tomēr nav spējuši atteikties no kārdinājuma noteikt sev nodrošinātas vecumdienas. Šajā situācijā, kad liela sabiedrības daļa dzīvo zem iztikas minimuma robežas, un deputātu pienākums ir atrast risinājumu, kā nodrošināt katru sabiedrības locekli ar cilvēka cienīgu dzīvi, kad valstī valda nesakārtotība, manuprāt, šāda norma ir augstākā mērā amorāla un vērtējama kā korupcijas paraugstunda valsts augstākās likumdevējas varas līmenī. Ko mēs runājam par sīkākiem korupcijas gadījumiem, ja pati Saeima vistiešākā veidā ir korumpēta, un Ziemassvētku priekšvakarā deputāti spriež par to, kādā veidā dāvanas piešķirt pašiem sev, nevis tautai.

Kad frakcijas “Latvijai” deputāti vērsās pret šī nekaunīgā likumprojekta nodošanu komisijām, deputātu vairākuma pārstāvji parādīja to, ka viņu mantkārībai un cinismam pret tautu nav robežu. Un, lai panāktu to, ka šis likumprojekts tomēr tiek pieņemts, 14 deputāti ierosināja, ka balsojums jāizdara aizklāti. Tādējādi tika iecerēts panākt un arī tika panākts tas, lai deputāti nobalsotu par šo savtīgo likumprojektu un vienlaikus vēlētājiem netiktu atklāts, kas ir tie, kas izdarījuši šo izvēli un tā nobalsojuši. Tas ir neiedomājami absurdi, ka deputāts nobalso par kādu jautājumu, kas tautai ir interesants un būtisks, un vēlētājiem savu darbību noslēpj. Šis balsojums arī tāds bija, un deputāti, kas atbalstīja šo priekšlikumu, bija: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Jānis Ābele, Dzintars Ābiķis, Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Alfreds Čepānis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Viesturs Gredzens, Ojārs Grinbergs, Ervids Grinovskis, Aigars Jirgens, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Ādolfs Ločmelis, Modris Lujāns, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Pauls Putniņš, Jānis Rāzna, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Leonards Stašs, Viktors Stikuts, Leonards Tenis, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Ēriks Zunda. Visi šie deputāti nobalsoja par to, lai par likumprojektu “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums” tiktu balsots aizklāti.

Tātad, es domāju, ka katram ir skaidrs, ko šie deputāti gribējuši ar to panākt. Man tikai visiem šiem deputātiem gribas pajautāt — vai tiešām jūs uzskatāt tautu par muļķiem? Esmu pārliecināts, ka tauta necietīs to, ka atsevišķi pilsoņi, tikko kļuvuši par deputātiem, aizmirst to, ka strādā tautas interesēs un tiem jāatskaitās tautai par savu darbu. Bet viņi atklāti smejas un ņirgājas par savu tautu. Es domāju, ka 7. Saeimas vēlēšanas skaidri parādīs, ka tādiem nav vietas valsts pārvaldē, jo kamēr šie cilvēki būs mūsu tautas vadībā, nekas labāks nav gaidāms.

Un visbeidzot. Nāk Ziemassvētki. Tas ir miera un prieka laiks. Svētie raksti par Ziemassvētkiem saka: “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!” Ziemassvētki ir liela prieka laiks. Prieks ir par to, ka cilvēki tiks atbrīvoti no ļaunā, ka labais uzvarēs. Bet tomēr šis prieks nemazina esošā ļaunuma realitāti. Tāpēc es visiem gribu novēlēt Jaunajā gadā pastāvēt labajā, tādējādi tuvinot to dienu, kad šis labais tiešām uzvarēs. Priecīgus visiem Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija). Šodien, kā jūs tikko dzirdējāt, jaunais vēlēšanu likums netika pieņemts,. Tātad 7. Saeimas vēlēšanu spēles noteikumi vēl nav sagatavoti.

Ir pienācis Adventes laiks un gada beigas. Tas liek padomāt, kas ir noticis un kam vēl jānotiek. Mūsu tauta ir nolikta aizas malā un tāpat kā 20.gados mums no tautas jāizstumj tai nelabvēlīgie spēki.

Nāk Pestītāja dzimšanas brīnums, nāk Jaunā gada prieki un brīnumi, un jācer, ka tie atnesīs mūsu tautai spēku, ar kuru mēs atstumsim ļaunumu, ko mums uzvēlusi Sadarbības padome un diktāts, kas nenāk no tautas.

A.Šķēles kungs atnāca un pateica, ka viņš valdīs, lai ievestu jūsu vēlmes par to, par ko mēs balotējamies, un trīs mēnešu laikā nolēma darīt tieši pretējo. Lai šis svētku laiks atļauj nobriest jūsu domās, jo būs grūta un sīva cīņa. Nelabvēļiem ir vara, viņiem ir nauda, viņiem būs mediji. Mums jābūt pārliecībai un uzticībai. Mums jānolemj, ka mēs kopā izdarīsim to, kas darāms. Mēs būsim nabaga partija. Mēs cīnīsimies ar kserokopijām no grāmatām, ar audio disketēm, kuras varēs pavairot, bet jums jānāk un jāpalīdz mums pilnveidot šo cīņu. Ja mēs tajā neuzvarēsim, tad tautai vairs nav nākotnes.

Jūs zināt, ka Eiropas Savienība nav mums uzspiedusi brīvo Baltijas tirgu laukos. Tā nav uzspiedusi to, ka mums jābūt ubagiem, tā nav pieprasījusi, lai mēs tiekam aplaupīti un lai no mūsu zemes tiek izdzīta pirktspēja. Eiropas Savienība nav pieprasījusi, lai mūsu zemē paliek tie, kas iebrauca ar okupantiem. Čehijā nav vairs neviena nepilsoņa, kas bija iebraucis ar okupantiem, Čehijā nepārdod zemi visiem, bet mums it kā tas ir jādara. Bet tas jādara tikai Sadarbības padomes vēlmes dēļ.

Visvairāk šajā gadā, kas atlicis, kamēr vēl ir 6. Saeima, būs jācīnās, lai mūsu stratēģiskie objekti — “Latvenergo”, dzelzceļš, kuģniecība un ostas — tomēr paliek mūsu tautas rokās. Tā ir teātra spēle, ko viņi spēlē ar “Latvenergo” 3 miljoniem, tādi ir arī tie jaunie varoņi. “Latvenergo” ir vērts vismaz 5 miljardi latu, bet viņi taisās to pārdot saviem draugiem par 14 miljoniem. Turēsimies! Kopā mēs varam uzvarēt. Lai Dievs jums dod svētus Ziemassvētkus un gaišu Jauno gadu, lai notiek tas brīnums, kam jānotiek, kad valdība sāks rūpēties par savu tautu. Un tad būs mīlestība mums visiem.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija): Pirmkārt jāteic, ka ļoti svarīgs likumprojekts un, kā jūs dzirdējāt, tas pašlaik ir noraidīts, bija Saeimas vēlēšanu likums. Te nepieminēja, bet tur bija viens ļoti interesants priekšlikums, par kuru Zemnieku savienība jau savā laikā iestājās. Tas ir, ka konkrētā vēlēšanu listē drīkst izsvītrot to kandidātu, ko vēlētājs negrib, un ierakstīt no tā paša apgabala izvirzītus citas partijas kandidātus. Tas jau būtu tuvāk cilvēku vēlmei personīgi izraudzīties savus deputātus. Par pārējiem priekšlikumiem runāja. Mūsu frakcija un Zemnieku savienība noraida šo augsto slieksni 7% barjeru, bet šīs politiskās intereses pastāv, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Pašlaik likumprojekts ir apturēts.

Gribu pieskarties tam jautājumam, kas mani visvairāk interesē. Tas ir jautājums par Kultūrkapitāla fondu, kuru šodien trešajā lasījumā arī pieņēma. Gribu pieskarties tādā nozīmē, ka A.Kiršteina kungs, atkal tā jocīgi runādams, varbūt deva jums neprecīzu informāciju. Nav tā, ka šeit ir ierēdņu sabiezinājums — viss ir kārtībā, kas saistās ar Kultūras fonda pārvaldi un tālāk ar nozaru padomēm. Es jums nesākšu šeit pārlasīt likumu, tas drīz būs publicēts, un visi varēs ar to iepazīties, jo milzīgs akcents ir uz sabiedrību un tās iesaistīšanu šo jautājumu lemšanā. Protams, ir ļoti slikti, ka valdību maiņu laikā nebija šīs pēctecības un R.Zīles kungs un G.Krasta kungs neakceptēja akcīzes nodokli no tabakas un alkohola, kura vietā mēs dabūjām ik gadu mazāk nekā 2 miljonus latu. Tiesa, pārejas laikā arī šie divi miljoni mums pazuda. Nākošajā gadā tas nebūs, bet būs, sākot ar 1999.gadu. Mums ir iespējams ar to naudu, kas mums pašlaik ir, no azartspēlēm un loterijām — miljons 200 tūkstoši latu, pēc likuma un pēc nolikuma iedibināt Kultūrkapitāla fonda darbošanos, ir iespēja uzbūvēt šī fonda administrāciju, visas padomes un arī sākt strādāt. Faktiski iespējas ir milzīgas, arī iespēja nodarboties ar uzņēmējdarbību tajā zināmajā plāksnē, un tāpēc jau tā tas nav. Bez tam likumu jau katru brīdi var atvērt, un mainīsies valdības, un varēs arī akcīzes nodokļu daļu dabūt. Visai kultūras pasaulei tas noteikti ir liels notikums, un es gribu to pasniegt kā tādu Ziemassvētku dāvanu. Protams, mūsu pašu rokās ir tas, kā mēs iedarbināsim šo likumu.

Gribu vēl tikai nosaukt vienu likumu, kuru šeit mazāk pieminēja, tātad — par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Šis likums, manuprāt, ko šodien pieņēma, arī ir ļoti cerīgs un atkal pieskaras mūsu dzīves vienai ļoti būtiskai lietai.

Gribu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu vispirms jau mums šeit, Saeimā, strādājot risināt savas problēmas. Ļoti rūgti ir K.Čerāna teiktie apmelojošie vārdi, jo mums taču nav citas instances, kas risina arī pašas Saeimas problēmas, un klausītāji un vēlētāji varēs iepazīties ar visu šo projektu, kas tiks izdiskutēts, un mēs mēģināsim sakārtot šīs sociālās garantijas, jo tas saistās ar Saeimas pastāvēšanu, ne ar tās degradēšanos. Pamazām Saeima kļūst par pensionāru un neveiksminieku darbavietu, bet tas nedrīkst būt, jo mums jādomā šai likumprojektā, kā piesaistīt jaunus cilvēkus ar sociālām garantijām. Tas pašlaik šajā likumprojektā nav atrisināts. Mēs droši vien ilgi strādāsim pie tā, un ar to mums jānodarbojas. Tātad vēlreiz — priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu!

E.Bāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Es gribētu vērsties tieši pie lauku ļaudīm. Šodien Saeima izskatīja vairākus jautājumus, kas saistīti ar ārkārtas Saeimas sēdi, kurā septembra sākumā izskatīja lauksaimniecības problēmas. Tur tika pacelti daudzi jautājumi, kas jārisina gan Zemkopības ministrijai, gan citām ministrijām. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāja vairākus grozījumus likumprojektā, kas nodrošinātu lauksaimniecības stabilizāciju, un iesniedza to Tautsaimniecības komisijai, kuru vispirms izskatīja lauksaimniecības apakškomisijā, pēc tam Tautsaimniecības komisijā un nolēma virzīt Saeimai izskatīšanai. Tie bija pieci likumprojekti. Četri tika nodoti komisijām izvērtēšanai un tālākai darbībai, bet viens — par nodokļiem un nodevām, kurā bija iestrādāts jautājums par nepamatotu nodokļu parādu iesaldēšanu, kas radušies agrākos gados uz trijiem gadiem, — tika izņemts no dienaskārtības virs Saeimas esošo augstāku spēku ietekmē.

Acīmredzot mēs nemācējām pierādīt šo grozījumu lietderību. Kāda tad šeit ir lietas būtība? To es jau pateicu, bet, piemēram, kaut vai Pampāļu paju sabiedrība, kur uz katru lauksaimniecībā izmantojamo hektāru nodokļu nasta ir 3 līdz 8 lati, zemniekiem — 3 līdz 5 lati. Negribu teikt, ka zemniekiem būtu jāpalielina, jo viņiem ir pavisam piecas nodokļu atlaides. Tātad viņiem šī nasta būs mazāka, bet nesamērība ir milzīga un iekrājušies parādi neļauj attīstīties uz izmaksāt darbalgas. Mūsu nodoms bija saglabāt statūtsabiedrības kā nodokļu maksātājus, kas maksā valstij 32 miljonus nodokļos, bet runa bija par iesaldēšanu 2,5 miljonu latu vērtībā. Nav saprotams kāpēc Zemnieku savienība nepiedalījās balsošanā, lai šo likumprojektu izvērtētu komisijas, varbūt tur varētu iestrādāt savādāk, precizēt kaut ko, bet to vienkārši izslēdza no darba kārtības. Nu, mūsu vaina arī tā ir, ka mēs nemācējām perfekti pierādīt šo jautājumu. Acīmredzot pie tā vēl jāstrādā. Vispār gribu pateikt, ka šajās dienās Tautsaimniecības komisija izskatīja arī subsīdiju sadales mehānismu. Mēs negribam jaukties Zemkopības ministrijas kompetencē, bet gan runājām par principiem, kas mūs nepamierināja un ko nevar pieņemt kā ilglaicīgu programmu. Nākošajam gadam acīmredzot tā der, bet tālāk jādomā, kā precizēt sadales mehānismu un sadalīt subsīdijas. Ja valsts kaut ko dod, tad jādod ar mērķi, kas stimulē ražošanu kopumā un galvenokārt galaproduktu. Nu ko — kas bijis, tas šogad pagājis. Acīmredzot nākamais gads mums nesīs jaunas idejas un prognozes likumprojektu izstrādāšanā. Man gribētos novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, bet lauku ļaudīm sevišķi labu prātu pret tiem deputātiem, kas negrib atbalstīt lauksaimniecības stabilizāciju.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

nr.134