Iesniegumi

Par Meijera Marguļa kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3537)

Pamatojoties uz š.g. 9.decembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 9.(11.) decembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 9.decembra sēdes protokola nr.39

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Meijera Marguļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Meijera Marguļa kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Meijeru Marguli pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ilgstošu darbu Latvijas mediķu jaunās paaudzes izglītošanā, par izcilu ieguldījumu aknu mazspējas zinātnisko problēmu risināšanā, par lielo ieguldījumu sirds ķirurģijas izveidošanā Latvijā, par zinātnisko publicistiku, popularizējot Latvijas zinātni.

Saeimas deputāti: V.Boka, V.Nagobads, V.Dinēvičs, A.Saulītis,

M.Lujāns, V.Kalnbērzs, K.Leiškalns,

1997.gada 4.decembrī A.Rubins, A.Golubovs, M.Bekasovs

Meijers Margulis dzimis 1919.gadā Rumānijā, pēc tautības ebrejs, habilitēts medicīnas doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas emeritētais profesors, valsts emeritētais zinātnieks, dzīvo Latvijā kopš 1960.gada.

M.Margulis iesāka savu pedagoģisko, zinātnisko un praktisko darbību Rīgas Medicīnas institūtā 1961.gadā kā asistents. Ļoti ātri M.Margulis kļuva par erudītu speciālistu un zinātnieku. Viņa vadībā jau 60.gadu sākumā Latvijā tika izdarītas pirmās sirds operācijas mākslīgās asinsrites apstākļos, pielietojot t.s. mākslīgo sirds — plaušu aparātu. Pirmās šādas operācijas viņa vadībā tika veiktas Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā, bet vēlāk — P.Stradiņa slimnīcā. Tas dod tiesības uzskatīt M.Marguli par vienu no modernās sirds ķirurģijas pamatlicējiem Latvijā.

1969.gadā M.Margulis tika ievēlēts par RMI 1.ķirurģijas katedras profesoru un pārnāca strādāt uz Rīgas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas ķirurģijas klīniku. Šeit paralēli intensīvam pedagoģiskam darbam prof. Margulis aktīvi nodarbojās ar zinātniskiem pētījumiem un zinātnisko kadru sagatavošanu. Viņa vadībā aizstāvētas 3 doktora un 18 kandidāta disertācijas. Profesora audzēkņi šodien sekmīgi strādā vairākās rajonu slimnīcās, Rīgas klīnikās un ārzemēs.

Prof. Marguļa vadītajā Eksperimentālās ķirurģijas laboratorijā ir izstrādātas vairākas oriģinālas ārstēšanas metodes un operāciju veidi, kuri sekmīgi tiek pielietoti smagu slimnieku ārstēšanā reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļās. Tā, piemēram, izstrādātā un aprobētā smagas aknu mazspējas ārstēšanas metode— aknu funkcijas pagaidu aizvietošana ar donora hepatocītu suspensijas hemoperfūziju — ieguva atzinību ne tikai republikas, bet arī ārzemju klīnikās. Par šiem pētījumiem prof. Margulim un viņa līdzstrādniekiem tika piešķirta Latvijas Republikas valsts prēmija.

Prof. Margulis ir 340 zinātnisko publikāciju un 12 izgudrojumu autors. Par lielo ieguldījumu Latvijas medicīnas zinātnē 1997.gada 25.februārī Latvijas valsts Emeritēto zinātnieku padome ievēlēja viņu par valsts emeritēto zinātnieku.

Prof.Margulis labi zina Latvijas vēsturi, interesējas par latviešu kultūru, mākslu un literatūru. Jau sen apguvis latviešu valodu, un ir atestēts atbilstoši valodas prasmes 3.pakāpes prasībām. Ir lasījis lekcijas studentiem un ārstiem latviešu valodā. Labi zina arī angļu, franču un vācu valodu.

M.Margulis ir uzticīgs Latvijas valstij un latviešu tautai.

Rekomendēju piešķirt profesoram Meijeram Margulim Latvijas valsts pilsonību.

Rīgas Domes deputāts, Rīgas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības

klīniskās slimnīcas direktors, medicīnas doktors Jānis Ozols

1997.gada 14.novembrī

Autobiogrāfija

Esmu dzimis 1919.gada 19.decembrī Hotinas pilsētā Besarābijā (Rumānijā) skolotāju ģimenē. Pēc liceja beigšanas 1938.gadā es sāku studēt medicīnu Jasas universitātē (Rumānijā), bet pēc Besarābijas okupācijas 1940.gadā turpināju studēt Ļvovas Medicīnas institūtā. Pēc Medicīnas institūta beigšanas 1942.gadā Krasnodarā (evakuācijā) Otrā pasaules kara laikā es strādāju par ķirurgu hospitāļos, bet pēc kara (1946.—1954.) Tallinas dzelzceļa slimnīcā un Igaunijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā. No 1954.g. līdz 1957.g. mācījos aspirantūrā Maskavas Plaušu ķirurģijas institūtā, kur aizstāvēju zinātņu kandidāta disertāciju. Pēc tam strādāju Maskavā Eksperimentālās bioloģijas un medicīnas institūtā par Mākslīgās asinsrites laboratorijas vadītāju.

Kopš 1961.gada es strādāju Rīgas Medicīnas institūtā, sākumā fakultātes ķirurģijas katedrā par asistentu un vēlāk par eksperimentālās ķirurģijas laboratorijas vadītāju. Šajā laikā es turpināju pētīt sirds ķirurģijas problēmas un profesora A.Bieziņa vadībā Bērnu ķirurģijas klīnikā es veicu pirmās sirds operācijas Latvijā ar mākslīgās asinsrites pielietošanu. Pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas (1966.g.) un profesora nosaukuma piešķiršanas (1969.g.) es strādāju Hospitālās ķirurģijas katedrā profesora amatā. Vienlaicīgi es vadīju eksperimentālās ķirurģijas laboratoriju un Rīgas 1. slimnīcas reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļu.

Šajos apstākļos, turpinot meklēt iespējas palīdzēt slimniekiem ekstremālos apstākļos, es pētīju organisma vitālu funkciju aizvietošanas problēmas ar donoru un mākslīgu orgānu pielietošanu. Mums izdevās izstrādāt un kā pirmajiem lietot ārstēšanas praksē oriģinālu aknu mazspējas ārstēšanas metodi (izmantojot donora aknu pagaidu pieslēgšanu vai hemoperfūziju caur donora hepatocītu suspensiju). Par šiem darbiem man ir piešķirta Valsts prēmija.

Līdz šim esmu publicējis apmēram 350 zinātniskus darbus, t.sk. divas monogrāfijas. Vairāk nekā 60 zinātniskie raksti publicēti ārzemju izdevumos angļu un vācu valodā. Esmu 14 izgudrojumu autors. Manā vadībā ir aizstāvēta 21 disertācija, t.sk. 3 doktora un 18 kandidāta disertācijas.

1992.g. mana doktora disertācija ir nostrificēta, un man piešķirts LR habilitētā doktora grāds, 1993.g. Latvijas Medicīnas akadēmijas senāts piešķīra man emeritētā profesora nosaukumu. No 1994.g. esmu pensijā, bet turpinu sniegt konsultācijas Rīgas ĀMP slimnīcas reanimācijas nodaļā. 1997. g. Latvijas valsts Emeritēto zinātnieku padome ievēlēja mani par Valsts emeritēto zinātnieku.

1997.gada 19.novembrī M.Margulis

Par Vladimira Capuna kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3587)

Pamatojoties uz š.g. 9. decembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 18. decembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 9. decembra sēdes protokola nr.39

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vladimira Capuna uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Capuna kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Vladimiru Capunu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

V.Capuns ņēma tiešu līdzdalību 1991. gada janvāra notikumos Augstākās padomes aizstāvībā un augusta dienās, pildot Rīgas pilsētas milicijas garnizona atbildīgā dežuranta pienākumus, veica pareizu milicijas spēku vadību, nepieļaujot Rīgas OMON destabilizēt situāciju Rīgā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997. gada 13. novembrī V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu bijušajam iekšlietu sistēmas darbiniekam Vladimiram Capunam.

Atvaļinātais policijas pulkvedis Vladimirs Capuns dzimis 1950. gadā Krievijas Federācijā, Habarovskā, krievs, augstākā ekonomiskā un juridiskā izglītība. 1973. gadā beidzis Latvijas Universitāti, bet 1990. gadā Iekšlietu ministrijas akadēmiju Maskavā. No 1974. gada V.Capuns dienējis Latvijas Transporta milicijas struktūrvienībās vadošos amatos. V.Capuns ņēma tiešu līdzdalību 1991. gada janvāra notikumos Augstākās padomes aizstāvībā un augusta dienās, pildot Rīgas pilsētas milicijas garnizona atbildīgā dežuranta pienākumus, veica pareizu milicijas spēku vadību, neļaujot Rīgas OMON destabilizēt situāciju Rīgā. Pēc neatkarības atjaunošanas V.Capuns līdz aiziešanai pensijā slimības dēļ 1994. gadā profesionāli veica svarīgo Latvijas Transporta policijas reorganizācijas un pilnveidošanas darbu, būdams šīs policijas priekšnieks.

Ar savu paliekošo ieguldījumu dzelzceļa, ūdens un gaisa ceļu drošības sistēmas izstrādāšanā Vladimirs Capuns ir cienīgs pretendents Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

1997. gada 24. oktobrī Iekšlietu ministrs Z.Čevers

Policijas pulkvedis Vladimirs Capuns dienēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1973. gada septembra līdz 1994. gada martam, ieņemot vadošus operatīvos amatus. Pirms aiziešanas izdienas pensijā bija Latvijas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Transporta policijas pārvaldes priekšnieks.

No 1988. gada septembra līdz 1990. gada jūnijam mācījās PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijā, kuru pabeidza ar izcilību.

Ņēma tiešu līdzdalību 1991. gada janvāra un augusta notikumos, kad izšķīrās Latvijas Republikas liktenis. Kopā ar Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, aizstāvot Augstāko padomi, parādīja lielu drosmi un vīrišķību.

Naktī no 1991. gada 19. uz 20. augustu, pildot Rīgas pilsētas milicijas garnizona atbildīgā dežuranta pienākumus, veica pareizu milicijas spēku vadību, kā rezultātā nepieļāva Rīgas OMON vienībai destabilizēt situāciju Rīgā, mēģinot ieņemt Ministru padomes un citu svarīgu valsts objektu ēkas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas V.Capuns visus savus spēkus un zināšanas ir atdevis Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu reorganizācijai, lai uzceltu demokrātisku, neatkarīgu un suverēnu valsti. Viņa vadībā tika izveidota Latvijas Republikas Transporta policija, kura veiksmīgi funkcionē arī šodien. Tas sevišķi svarīgi ir tāpēc, ka caur mūsu republiku plūst lielas kravas, izmantojot dzelzceļa, ūdens un gaisa ceļus.

Pašreiz V.Capuns strādā par juristu fondā “Par Latvijas iekšējo drošību”. Izmantojot savu praktisko pieredzi, sagatavo dažādus juridiskos dokumentus un normatīvos aktus, kurus lieto valsts tiesību aizsardzības iestāžu darbā. Palīdz organizācijām un iedzīvotājiem sniegt juridiskas konsultācijas.

Fonda “Par Latvijas iekšējo drošību”

1997. gada 15. oktobrī prezidents A.Cīrulis

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Capuns, esmu dzimis 1950. gada 28. novembrī Habarovskā. Tēvs Pēteris Capuns, miris 1984. gadā; māte Anastasija Samoilova, mirusi 1973. gadā; 1964. gadā beidzu Rīgas 16. vidusskolu; 1973. gadā pabeidzu Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.

No 1973.gada septembra līdz 1994.gadam strādāju vadošos operatīvos amatos Latvijas Transporta policijas pārvaldes sistēmā un Rīgas galvenās policijas pārvaldē. Pirms aiziešanas pensijā 1994. gada martā ieņēmu Latvijas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Transporta policijas pārvaldes priekšnieka amatu.

No 1988. gada augusta līdz 1990. gada jūnijam mācījos PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijā, kuru pabeidzu ar izcilību.

Ņēmu tiešu līdzdalību Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā 1991. gada janvāra un augusta notikumos.

No 1994. gada aprīļa līdz 1996. gada oktobrim strādāju par firmas “Interpegro – Latvija” ģenerāldirektora vietnieku. No 1997. gada janvāra līdz pat šim laikam strādāju fondā “Par Latvijas iekšējo drošību” par juristu.

Sieva Svetlana Capuna, dzimusi 1951.gadā ir mājsaimniece. Dēls Igors Capuns, dzimis 1976. gadā, mācās Baltijas krievu institūta Juridiskajā fakultātē. Dēls Dmitrijs Capuns, dzimis 1981. gadā, mācās Rīgas Aviācijas universitātes licejā.

1997. gada 15. oktobrī V.Capuns