Metodiskie norādījumi "Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvokļu īpašumu" 8.pantu
Kā spert pirmo soli privatizētas mājas apsaimniekošanā
I. Vispārējie noteikumi
1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku — fizisko vai juridisko personu (turpmāk tekstā — dzīvokļu īpašnieki) pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.
1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.
1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce (turpmāk tekstā — kopsapulce) sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu — dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
1.4. Kopsapulci var sasaukt šādas personas (turpmāk tekstā — iniciators):
— viens vai vairāki dzīvokļa īpašnieki;
— dzīvojamās mājas valdītājs valstij vai pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā, ja līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai nav noslēgts līgums.
1.5. Kopsapulces sagatavošanu veic iniciators, kura pienākumos ietilpst šādi darbi:
— dzīvokļu īpašnieku saraksta sastādīšana un precizēšana Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā;
— kopsapulces norises vietas un laika noteikšana;
— kopsapulces darba kārtības izstrādāšana;
— dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, pašvaldības domes (padomes) un dzīvojamās mājas valdītāja rakstiska informēšana par sapulces sasaukšanas dienu, tās darba kārtību, norises vietu, laiku, par sapulcē reģistrēšanai nepieciešamajiem dokumentiem;
— sludinājumu izvietošana par sapulces norisi dzīvokļu īpašniekiem redzamā vietā;
— priekšlikumu sagatavošana par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas veidu.
II. Kopsapulces norises kārtība
2.1. Iniciators nodrošina kopsapulces dalībnieku reģistrāciju kopsapulces dalībnieku sarakstā.
2.2. Reģistrācijas laikā dzīvokļu īpašnieki uzrāda personu apliecinošu dokumentu, fizisko un juridisko personu pilnvarotās personas — pilnvaras, kurus apstiprina sapulce un reģistrē sapulces dalībnieku sarakstā.
2.3. Dzīvokļu īpašnieki un pilnvarotie pārstāvji savu dalību sapulcē apliecina ar savu parakstu.
2.4. Kopsapulces dalībnieku saraksts un pilnvaras tiek pievienotas kopsapulces protokolam.
2.5. Kopsapulcē tiek ievēlēts sapulces vadītājs un sapulces sekretārs. Sapulces gaita tiek protokolēta un noturēta saskaņā ar pieņemto sapulces reglamentu.
2.6. Kopsapulce pieņem lēmumu par dzīvojamās mājas īrnieku tiesībām piedalīties kopsapulcē (bez balsstiesībām).
2.7. Kopsapulcē katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa īpašumā.
Ja vienam dzīvokļa īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, kopsapulcē viņam ir ne vairāk kā 50 procentu balsu no kopsapulcē klātesošo dalībnieku skaita.
2.8. Kopsapulcē par katru izskatāmo jautājumu pieņem lēmumu ar klātesošo dzīvokļu īpašnieku vienkāršu balsu vairākumu.
2.9. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja "par" balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.
III. Kopsapulcē
izskatāmie jautājumi
3.1. Dzīvokļu īpašnieku sapulce izskata šādus jautājumus:
— pieņem lēmumu par dzīvojamās mājas turpmākās apsaimniekošanas veidu;
— nosaka kārtību turpmāko kopsapulču sasaukšanai un lēmumu noformēšanai;
— ievēlē pilnvarotu personu vai personas mājas apsaimniekošanas struktūras izveidei un nosaka pilnvarojuma apjomu.
3.2. Dzīvokļu īpašnieku sapulce var izlemt arī citus jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.
3.3. Kopsapulcē pieņemtos lēmumus realizē izveidota sabiedrība vai līgumā noteiktā kārtībā apstiprināta pilnvarotā persona.
IV. Pārējie noteikumi
Kopsapulces protokols tiek sastādīts divos eksemplāros. Pirmais eksemplārs tiek nodots glabāšanai pašvaldības vai valsts noteiktajam mājas valdītājam, bet otrais eksemplārs — kopsapulcē ievēlētai pilnvarotai personai.
Apstiprināti
Ekonomikas ministrijā
1999.gada 22.martā