Problēmas

Dzīves līmenis — kā pilsētā, tā laukos

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Edmunds Vaskis, CSP Sociālās statistikas departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātus 1997. gada 9 mēnešos un sagatavojusi ziņojumu. Šādus ziņojumus izstrādā ik pēc ceturkšņa.

Šā gada 9 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laikposmu, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir palielinājušies par 7,1 procentu. Tajā pašā laikā patēriņa cenu indeksa pieaugums bija 8,8 procenti. No tā var secināt, ka iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies par 1,6 procentiem. Tiesa, republikas pilsētu, sevišķi Rīgas, mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums tomēr apsteidza cenu celšanos. Tā rezultātā Rīgas mājsaimniecību reālie ienākumi palielinājušies par 0,4 procentiem. Citāda aina ir laukos. Tajos dzīvojošo mājsaimniecību reālie ienākumi samazinājušies par 4,8 procentiem.

Sabiedrībai tālāk noslāņojoties pēc ienākumiem un tās turīgākai daļai sākot veidot uzkrājumus, mājsaimniecību patēriņa izdevumu pieaugums bija tikai 5,5 procenti, kas vēl vairāk atpalika no cenu indeksa pieauguma.

Mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātus ik ceturksni izstrādā par periodu no gada sākuma. Tādēļ 9 mēnešu rezultāti ir diezgan tuvi pusgada rezultātiem, par kuriem jau rakstījām (LV, 1997.g. 15.oktobrī). Lai novērstu tematisku atkārtošanos, raksta pirmajā daļā iezīmēsim tikai pašas galvenās tendences un īpatnības, bet tālākās daļas veltīsim dzīves līmeņa īpatnību izpētei apvienotās demogrāfiskās grupās. Sakarā ar dziļo demogrāfisko krīzi valstī par šiem jautājumiem ir liela sabiedrības interese.

Ar nelielām korekcijām,

bet iepriekšējā virzienā

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, 1997. gada 9 mēnešos vidēji valstī bija Ls 53,73, pilsētās — Ls 55,79 (Rīgā — Ls 60,43), bet laukos — Ls 48,86. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugums pilsētās bija 8,4 procenti (Rīgā — 9,2 %), bet laukos — tikai 3,6 %. Turpinājās teritoriālā noslāņošanās.

Kaut gan lauksaimnieciskās ražošanas apjomi laukos dzīvojošās mājsaimniecībās samazinājās, tomēr vairāk nekā ceturtdaļu (25,9%) no lauku mājsaimniecību ienākumiem veidoja ienākumi natūrā.

Valstī kopumā vislielāko mājsaimniecību ienākumu daļu veido algota darba samaksa, un tās īpatsvaram ir tendence pieaugt. Šis īpatsvars aplūkojamos periodos ir pieaudzis no 49,5% 1996. gadā līdz 51,5% 1997. gadā. Otrs lielākais iedzīvotāju ienākumu avots ir pensijas, kuru īpatsvars rīcībā esošo ienākumu kopsummā ir pieaudzis no 23,1% līdz 23,8%.

Mājsaimniecību ienākumu īpatsvars no lauksaimnieciskās ražošanas samazinājies no 10,1% 1996. gada līdz 8,3% šajā gadā.

Niecīgo uzņēmējdarbības ienākumu īpatsvaru mājsaimniecību budžetos (1,4%) var izskaidrot ar uzņēmējdarbības specifiku. Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju savus uzņēmums ir organizējuši kā SIA vai statūtsabiedrības un paši aprēķina sev algu. Sava nozīme var būt arī nerespondencei. Ir ievērots, ka uzņēmēji nelabprāt stāsta par saviem ienākumiem un izdevumiem un vispār piedalās aptaujā.

Mājsaimniecību budžetu izdevumu daļā nedaudz ir samazinājies uztura izdevumu īpatsvars: no 53,7% pērn līdz 49,0% šogad. Ja visumā ir pieņemts tādu parādību vērtēt kā labklājības pieaugumu, tad Latvijas pašreizējos apstākļos ir citādi. Ir ievērojami pieaudzis tā saucamo spiedīgo izdevumu īpatsvars, kuru samaksa ir bezmaz obligāta, neatstājot nekādu izvēli.

Mājsaimniecību budžetu patēriņa izdevumos ir pieauguši šādi spiedīgie izdevumi: dzīvokļa un namīpašuma uzturēšanas izmaksas — no 14,5% līdz 15,3% , transporta izdevumi — no 6,1% līdz 7,4%, sakaru izdevumi — no 1,3% līdz 1,9%, izdevumi veselības aprūpei — no 3,9% līdz 4,0 %. Tādēļ daudzām mājsaimniecībām uztura iegādei vienkārši pietrūka naudas. Pēc pašreizējiem aptaujas datiem, šī gada IV ceturkšņa sākumā 45,0% mājsaimniecību (gadu iepriekš 43,3%) nepietika līdzekļu uztura iegādei, bet 9,6% (11,8%) mājsaimniecību cieta uztura trūkumu.

Izpētot sīkāk uztura produktu patēriņu, var secināt, ka salīdzināmajā laika posmā audzis to produktu patēriņš, kuri bija relatīvi lētāki sakarā ar palielinātu sezonas piedāvājumu: āboli un bumbieri, gurķi, ķirbji, tomāti, margarīns, dažas maizes šķirnes, augu eļļa. Ievērojami krities kūpinātu un svaigu zivju, sviesta, ogu un medus patēriņš, kuru cenas relatīvi augstas.

Otro vietu aiz uztura produktiem patēriņa izdevumos ieņem dzīvokļa un namīpašuma uzturēšanas izdevumi, kuriem ir tendence pieaugt. Sakarā ar nabadzību un trūkumu dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus tikai daļēji savu iespēju robežās apmaksāja 35,6% (pērn — 34,5%), bet 9,4% (11,0%) tos nespēja nokārtot nemaz. Dzīvokļa un namīpašuma uzturēšanas izmaksas sevišķi smagi apgrūtina pensionāru trūcīgos budžetus.

Kopējais mājsaimniecību dzīves apstākļu pašnovērtējums šā gada 9 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, ir mainījies maz, toties vērojama neliela vērtējuma polarizēšanās.

Pagājušajā gadā savus dzīves apstākļus kā labus vai samērā labus vērtēja 3,0% mājsaimniecību, šogad — 3,3%. Kā samērā sliktus vai sliktus šogad tos vērtēja 58,9%, pagājušajā gadā — 58,7%. Samazinājies vidējo vērtējumu īpatsvars.

Labklājību neapēd bērni.

Tās vienkārši nav

Kārtējā ziņojumā Centrālā statistikas pārvalde ir grupējusi mājsaimniecības 5 apvienotās demogrāfiskās grupās:

laulāti pāri ar bērniem(-u) līdz 16 g.vecumam;

viens pieaugušais ar bērniem(-u) līdz 16 g.vecumam;

laulāts pāris bez bērniem;

vienas personas mājsaimniecības;

cits tips (vecāki ar pieaugušiem bērniem, kopā dzīvojoši brāļi un/vai māsas, kopā dzīvojošas personas, kuras nesaista radniecība u.c.).

Aprēķinot šo grupu vidējo rīcībā esošo ienākumu 9 mēnešos vidēji mēnesī, rēķinot uz vienu pieaugušo patērētāju1, pirmajās vietās izvirzījās laulāti pāri: bez bērniem— Ls 75,47, ar bērniem — Ls 71,64. Pārējās izdalītajās demogrāfiskajās grupās kopējais ienākums ievērojami mazāks, un vismazākais tas ir grupā, ko veido viens pieaugušais ar bērniem(-u) (skat. 1. tabulu).

Veiksme cilvēkam vai nu ir, vai nav. Ja tā ir, viņam izdodas nodibināt un saglabāt ģimeni, izdodas iegūt arī pieņemamākus ienākumus. Ja nāk vecums, slimības vai citas nelaimes un neveiksmes, to sekas arī mēdz būt kompleksas: zūd ģimene, zūd ienākumi un labklājība vispār.

Laulāti pāri ar nepieaugušiem bērniem parasti ir samērā jauni cilvēki, tādēļ 68,2% viņu ienākumus veido algota darba samaksa. Diezgan nozīmīgi ir ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un citi ienākumi. Mājsaimniecībai adresētie sociālie pārskaitījumi šajā grupā dod 6,4% no visiem ienākumiem. Šeit pieskaita ienākumus no sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas, pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus, pabalstus mātēm bērnu kopšanai, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus, sabiedrisko organizāciju humāno palīdzību. Personai adresētie sociālie pārskaitījumi (pensijas, stipendijas, bezdarbnieka pabalsts u.tml.) šajā grupā mazi.

Laulāti pāri bez bērniem parasti ir gados jau vecāki cilvēki. Viņu ienākumos algota darba samaksa veido tikai 39,0%, bet 44,6% — personai adresētie sociālie pārskaitījumi, kur ieskaita pensijas (galvenā daļa), stipendijas, bezdarbnieka, slimības un maternitātes pabalstus.

Visvairāk novecojusi ir vienas personas mājsaimniecību demogrāfiskā grupa. No šīs grupas ienākumiem 47,5% veido pensijas un citi individuāli sociālie pārskaitījumi.

Ņemot vērā izlases kļūdu, vienas personas mājsaimniecību ienākumi ir gandrīz vienādi ar to mājsaimniecību ienākumiem, kuras veido viens pieaugušais ar bērniem(-u). Šīs divas ir materiāli vissliktāk nodrošinātās grupas. Galvenā atšķirība tā, ka viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecības lielākais ienākuma avots ir algota darba samaksa, bet vieninieku mājsaimniecībās — pensija.

Šie dati liek zināmā mērā koriģēt sabiedrībā un presē (arī dažos mūsu iepriekšējos rakstos) pausto uzskatu, ka Latvijā visgrūtākie dzīves apstākļi ir ģimenēm ar bērniem. Pie tādiem secinājumiem ved aprēķini, ja ienākumus un patēriņa izdevumus rēķina vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Ja aprēķinus precizē, izmantojot patērētāju vienības, vissliktāk klājas mājsaimniecībām, kurās ir bezdarbnieki, viens pieaugušais ar bērnu(-iem), kā arī vienas un divu personu pensionāru mājsaimniecībām.

Vajadzību specifika

Detalizētāku ieskatu dažādu demogrāfisku grupu mājsaimniecību budžeta īpatnībās sniedz patēriņa izdevumu sastāvs (2. tabula).

Vislielākās uztura produktu iegādes izmaksas gan absolūti, gan relatīvi ir veco ļaužu mājsaimniecībās (laulāti pāri bez bērniem un vieninieki), bet samērā mazākas — ģimenēs ar bērniem. Tas varētu vedināt uz domu, ka bērna uzturēšana un audzināšana būtu jāvērtē vēl mazāk nekā ar 0,5 patērētāju vienībām. Par to liecina pašu mājsaimniecību pašvērtējums, kāda naudas summa būtu nepieciešama, lai dzīves līmeni varētu vērtēt kā apmierinošu. Relatīvi vairāk izmaksā pirmā, maz — otrā un trešā bērna audzināšana.

Mājsaimniecībās ar bērniem samērā lieli ir izdevumi apģērbu un apavu iegādei. Tā kā šajās grupās nonāk samērā jaunas ģimenes, tām nav tik lielu apavu un apģērbu rezervju kā vecākajām ģimenēm.

Savukārt vecajām ģimenēm, kuras visplašāk pārstāvētas grupās “lautāts pāris bez bērniem” un “vienas personas mājsaimniecības”, gan absolūti, gan relatīvi lielāki izdevumi jāatvēl dzīvokļa īres un komunālo maksājumu segšanai. Ir novērots, ka šo grupu iedzīvotāji visakurātāk kārto šos maksājumus, pat tad, ja citām vajadzībām nepaliek pāri.

Vecāko ļaužu mājsaimniecībām tiklab absolūti, kā relatīvi lielāki līdzekļi jārezervē veselības aprūpei un zāļu iegādei.

Izdevumi alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu iegādei parādās nelieli. Ievērojami mazāki nekā citās grupās tie ir viena pieaugušā ar bērnu(-iem) mājsaimniecībās; parasti tā ir māte ar bērnu(-iem). Ņemot vērā alkoholisma un smēķēšanas plašo izplatību valstī, šķiet, ka šie izdevumi ir samazināti. Gan Latvijas, gan ārvalstu statistiķi ir ievērojuši, ka šos izdevumus budžetu statistikas aptaujās daudzas mājsaimniecības cenšas noslēpt.

Atbildot uz jautājumu “Kā, jūsuprāt, mainīsies jūsu ģimenes materiālais stāvoklis tuvāko 12 mēnešu laikā?”, tikai 8% aptaujāto pauda viedokli, ka tas uzlabosies vai ievērojami uzlabosies (gadu iepriekš — arī 8%), 41,7% bija pārliecināti, ka tas nemainīsies (34,3%), bet 22,9% — ka tas pasliktināsies (32,1%).

............................

1 Aprēķinot pieaugušo patērētāju skaitu katrā mājsaimniecībā, izmantota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skola, pēc kuras pirmo mājsaimniecības locekli vērtē kā vienu pieaugušo patērētāju, katru nākamo kā 0,7, bet bērnus vecumā līdz 14 gadiem — kā 0,5 patērētāju vienības.