Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"

Izdarīt likumā "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

" 1.pants. Šis likums attiecas uz visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma piederības, uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām (filiālēm, nodaļām) Latvijā, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, fondiem ar ierobežotu dalībnieku loku, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām."

2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem."

3. Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus "Valsts finansu inspekcijai" ar vārdiem "nodokļu administrācijai".

4. Izteikt 6.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā."

5. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Pārējie saņemtie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā dokumentu saņēma uzņēmums, un obligāti — pārskata perioda beigās."

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

" 9.pants. Grāmatvedības reģistri jākārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šie uzņēmumi grāmatvedības reģistru kārtošanai var brīvi izvēlēties kādu no vispāratzītajām grāmatvedības formām, ievērojot nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasības un šā likuma noteikumus;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem un kuru grāmatvedības kārtošanas formu atbilstoši likumos "Par budžetu un finansu vadību" un "Par pašvaldību budžetiem" noteiktajai kārtībai nosaka Finansu ministrija."

7. 11.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Turpmāk šāda inventarizācija ir jāveic katra pārskata gada beigās, kā arī uzņēmuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

8. Izteikt 13., 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

" 13.pants. Uzsākot vai izbeidzot uzņēmuma darbību, kā arī tā likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu, ir jāsastāda attiecīgi sākuma, slēguma (likvidācijas) vai ārkārtas bilance, kurā ir jāparāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmērs. Bilance tiek sastādīta, izmantojot inventarizācijas datus un pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūtajiem līdzekļu un saistību novērtēšanas rezultātiem. Par bilances savlaicīgu sastādīšanu un tās pareizību ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Sastādot sākuma vai slēguma (likvidācijas) bilanci, ir jāievēro visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilances sastādīšanu.

Katram pārskata gadam ir jāsastāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikuma un ziņojuma.

Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šie uzņēmumi aizpilda deklarāciju atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, fondiem ar ierobežotu dalībnieku loku, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kurām noteikts atšķirīgs gada pārskata apjoms un struktūra, kurā jāparāda saņemto līdzekļu summa, to izlietošanas pareizība un lietderība.

Gada pārskata saturu un formu, kā arī tā sastādīšanas, pārbaudīšanas, iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka attiecīgi likumi vai citi normatīvie akti.

14.pants. Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti vai līgumsabiedrības līgums. Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem un kuru saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi.

15.pants. Noteikumus par grāmatvedības jautājumiem, arī grāmatvedības standartiem, kuri ir saistoši visiem šā likuma 1. pantā minētajiem likuma subjektiem, izdod Ministru kabinets. Latvijas Republikas grāmatvedības standartu projektus, saskaņojot tos ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Eiropas savienības direktīvām, kas reglamentē grāmatvedību, izstrādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga sniegt ieteikumus par šādu standartu piemērošanu.

Ministru kabinets izveido Latvijas Republikas Grāmatvedības standartu konsultatīvo padomi vienpadsmit locekļu sastāvā un tajā iekļauj:

1) trīs Finansu ministrijas pārstāvjus;

2) piecus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvjus;

3) trīs Latvijas Grāmatvežu asociācijas pārstāvjus.

Šīs padomes galvenais uzdevums ir novērtēt un sniegt savu atzinumu:

1) par grāmatvedības jomā izstrādātajiem likumprojektiem vai spēkā esošo likumu pilnveidošanu;

2) par Ministru kabineta noteikumu projektiem vai grāmatvedības jomā spēkā esošo noteikumu pilnveidošanu;

3) par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izstrādātajiem Latvijas grāmatvedības standartu projektiem vai spēkā esošo grāmatvedības standartu pilnveidošanu.

Atzinumi tiek iesniegti finansu ministram un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.270 "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 26.novembrī