• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
LZA pilnsapulcē(turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.1996., Nr. 201/202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53047

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās drošības padomē

Vēl šajā numurā

26.11.1996., Nr. 201/202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LZA pilnsapulcē

LZA Lielā medaļa Edmundam Lukevicam

Turpinājums no 1.lpp.

Kopš 1982.gada būdams Organiskās sintēzes institūta direktors, Edmunds Lukevics straujo pārmaiņu laikā pratis saglabāt šī sarežģītā, kompleksā institūta darbaspēju. Pašlaik tas ir lielākais zinātniskais institūts Latvijā un, aktīvi sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Medicīnas akadēmiju, ievērojami sekmē augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu. Organiskās sintēzes institūtā notiek daudzpusīgi pētījumi organiskajā, bioorganiskajā, elementārorganiskajā un fizikāli organiskajā ķīmijā gan teorētiskajos, gan pielietojamos aspektos. Tas attīsta sakarus ar ārzemju universitātēm un ķīmiski farmaceitiskajām firmām un veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Tradicionālajā Lielās medaļas laureāta akadēmiskajā lekcijā Edmunds Lukevics runāja par savas dzīves “izšķirošo eksperimentu”, kārtējo reizi apliecinot sevi ne vien kā ļoti erudītu zinātnieku, bet arī kā asprātīgu un mazliet romantiski noskaņotu cilvēku.

Ar atkāpi pagājušajā gadsimtā viņš atgādināja zinātnieku drosmīgos eksperimentus ar holeras vibrionu un bīstamiem vīrusiem, ar nitroglicerīna un arsēna izmantošanu medicīnā, līdz nonāca pie savas dzīves “izšķirošā eksperimenta”. Par tādu kļuvis pirmais praktiskais darbs ķīmijā Liepājas 1.vidusskolas 8.klasē. Kamēr ķīmija mācīta “ar krītu uz tāfeles”, tā viņu nav saistījusi, bet kopš pirmā paša izdarītā eksperimenta tā pilnīgi iekarojusi viņa sirdi un prātu. Par Mendeļejeva tabulas IV grupas elementiem — silīciju, germāniju un alvu —, kuru organisko savienojumu sintēzi, struktūras un bioloģiskās aktivitātes pētīšanai un savstarpējo sakarību noskaidrošanai zinātnieks veltījis 40 gadus, daudz ko interesantu uzzināja arī akadēmiskās lekcijas klausītāji. Visi godājamie akadēmiķi un viesi tika arī paši iesaistīti eksperimentā, kura rezultāts ļāva nepārprotami secināt, ka mēs visi patiešām esam ļoti dažādi un atšķirīgi, jo katram ir sava ne vien garīgā, bet arī bioķīmiskā individualitāte.

Latvijā pirmie emeritētie zinātnieki

Ar Ministru kabineta 1995.gada 7.novembrī pieņemtajiem noteikumiem izciliem, starptautiski atzītiem Latvijas zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā tiek piešķirts Valsts emeritētā (lat. emeritus — izpelnījies) zinātnieka nosaukums. Vienlaikus ar šī nosaukuma piešķiršanu zinātnieks saņem mūža grantu, proti, pabalstu, kas tiek maksāts ik mēnesi papildu pensijai un netiek aplikts ar nodokli. Tādējādi tiek cildināti paši izcilākie vecākās paaudzes zinātnieki un pedagogi un vienlaikus — veicināta jaunākās paaudzes ieplūšana vadošos zinātnieku amatos.

Pilnsapulcē emeritēto zinātnieku diplomus pasniedza pirmajiem desmit akadēmiķiem, profesoriem, habilitētiem zinātņu doktoriem un goda doktoriem, kas savu mūžu veltījuši nozīmīgiem pētījumiem dabaszinātnēs, veselības aizsardzībā vai tautsaimniecībā, kā arī jauno zinātnieku un speciālistu audzināšanai. Tie ir: bioķīmiķe Viktorija Baumane (LZA), ķīmiķe Emīlija Gudriniece (RTU), valodnieks Konstantīns Karulis (LZA), fiziķe Elza Krauliņe (LU), fiziķis Jānis Lielpēters (LZA), mediķe virusoloģe Aina Muceniece (LZA), fiziķis Pēteris Prokofjevs (LZA), inženierzinātnieks Kārlis Tabaks (RTU), ekonomists Benjamiņš Treijs (LLU) un pārtikas tehnologs Pāvils Zariņš (LLU).

Kā atzīmēja Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Mārtiņš Beķers, eksperti jau izvērtējuši 47 zinātnieku kolektīvos demokrātiski izvirzītas kandidatūras un 30 no tām akceptētas, tātad emeritēto zinātnieku pulks augs.

Jauni Zinātņu akadēmijas locekļi

Pilnsapulcē notika Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanas. Aizklātā balsošanā tika ievēlēti LZA īstenie locekļi:

Arnolds Alksnis (dz. 1932.g.), Dr.habil.inž., Koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā; izvirzījis LZA īst.loc. U.Viesturs.

Maija Kūle (dz. 1951.g.), Dr.habil.filoz., LZA Filozofijas un socioloģijas institūta direktore; izvirzījis LZA īst.loc. V.Hausmanis.

Ivars Tāle (dz. 1936.g.), Dr.habil.fiz., LU Cietvielu fizikas institūta Zinātniskās daļas vadītājs, LU profesors; izvirzījuši LZA īst.loc. J.Ekmanis, LZA īst.loc.A.Siliņš un LU CFI dome.

Juris Tīliks (dz. 1937.g.), Dr.habil.fiz., LU Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs; izvirzījuši LZA īst.loc. B.Puriņš un LU Ķīmijas fakultātes dome.

Korespondētājlocekļi

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā — Fizikas nozarē:

Linards Skuja (dz. 1952.g.), Dr.habil.fiz., LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks; izvirzījuši LZA īst.loc. E.Siliņš un LU CFI dome.

Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļā — Bioloģijas nozarē:

Īzaks Rašals (dz. 1947.g.), Dr.habil.biol., LZA Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijas vad.; izvirzījusi LZA Bioloģijas institūta Zinātniskā padome.

Goda locekļi

Valdis Jākobsons (dz. 1938.g.), Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas rūpnieciskās ražošanas specialitāte; izvirzījuši LZA īst.loc. E.Grēns un LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra dome.

Imants Kalniņš (dz. 1941.g.), Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas mākslas specialitāte; izvirzījuši LZA īst.loc. J.Stradiņš un LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskā padome.

Saulcerīte Viese (1932.g.), Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas mākslas specialitāte; izvirzījusi LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskā padome.

Indulis Zariņš (dz. 1929g.), Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas mākslas specialitāte; izvirzījusi LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskā padome.

Ārzemju locekļi:

Juri Engelbrehts (dz. 1939.g.), Igaunija, Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas mehānikas specialitāte; izvirzījis LZA īst.loc. V.Tamužs.

Arnis Kuksis (dz. 1927.g.), Kanāda, Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas ķīmijas specialitāte; izvirzījis LZA īst.loc. G.Duburs.

Terje Matiasens (dz. 1938.g.), Norvēģija, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas valodniecības specialitāte; izvirzījusi LZA Latviešu valodas institūta Zinātniskā padome.

Renē Moruā (dz. 1938.g.), Francija, Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas mehānikas specialitāte; izvirzījuši LZA īst.loc. O.Lielausis, LZA īst.loc. J.Lielpēters.

Omeljans Pritsaks (dz. 1919.g.), ASV–Ukraina, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vēstures un valodniecības specialitāte; izvirzījis LZA īst. loc. Ē.Mugurēvičs.

Žaks Simons (dz. 1940.g.), Francija, Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas fizikas specialitāte; izvirzījis LZA īst.loc. E.Siliņš.

Jana Tesaržova (dz. 1953.g.), Slovakija, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas literatūrzinātnes specialitāte; izvirzījusi LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Zinātniskā padome.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!