DIPLOMĀTIJA

Latvijā —

Baltkrievijas ārlietu ministra 1.vietnieks

Turpinājums no 1.lpp.

Pavisam starp abām kaimiņvalstīm parakstītas vairāk nekā divdesmit dažādas vienošanās. Valērijs Cepkalo raksturoja sekmīgo starpvalstu attiecību attīstību kā abu zemju diplomātijas nopelnu. “Ir samērā viegli draudzēties ar tālākām valstīm, jo ar tām nav jābūt ciešā ikdienas kontaktā,” turpināja Baltkrievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks. “Starp tālām valstīm nav robežu — līdz ar to arī daudz mazāk problēmu. Daudz sarežģītāk ir uzturēt draudzību ar tuvām valstīm. Taču, neraugoties uz to, mūsu valstu attiecības ir viena otrai labvēlīgas. Mums ir cieša, abpusēji atzīta robeža. Mums ir noslēgts un ratificēts līgums par kopējo robežu, kas jau stājies spēkā. Citiem vārdiem runājot, Baltkrievija un Latvijas robežjautājumi ir pilnībā noregulēti. Aktīvi darbojas arī mūsu kopējā tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības misija, kas ir panākusi samērā augstu ekonomisko attiecību līmeni.” Savas tēzes ilustrēšanai Valērijs Cepkalo minēja, ka šogad kopējais tirdzniecības apgrozījums pārsniegs 2OO miljonus ASV dolāru – šo skaitli Baltkrievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks raksturoja kā samērā labu rādītāju.

Vienlaikus V. Cepkalo žurnālistiem pastāstīja, ka aplūkoti arī ar Baltkrievijas un Latvijas robežrajonu sakariem saistītie jautājumi. Valērijs Cepkalo stāstīja, ka arī Baltkrievija ir viena no nelegālo migrantu tranzīta vietām, un piebilda, ka pagaidām nav juridiskās bāzes Baltkrievijas sadarbībai ar Latviju šajā jomā. Taču, neraugoties uz to, Baltkrievijas attiecīgie dienesti, vispirms jau robežsardzes dienests, visai skrupulozi pildot savus pienākumus nelegālo ceļotāju aizturēšanai. Pēc Valērija Cepkalo informācijas, uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju ik dienu tiekot aizturēti un nosūtīti atpakaļ apmēram 13O nelegālie migranti.

Tāpat Rīgā pārrunāts Latvijas puses iespējamais atbalsts Baltkrievijai tās centienos iestāties virknē starptautisku organizāciju. “Protams, iestāšanās Eiropas Padomē mums pagaidām ir sarežģīts jautājums un, iespējams, ka tuvākajā laikā tas nenotiks,” atzina Valērijs Cepkalo, piebilstot, ka daudz kas acīmredzot būs atkarīgs no tā, kāds Baltkrievijā izveidosies iekšpolitiskais klimats. “Protams, mūsu valstis atrodas dažādās integrācijas stadijās ar Eiropas Savienību. Baltkrievija pagaidām vēl ir parakstījusi tikai līgumu par partnerattiecībām un sadarbību ar ES, kas vēl nav stājusies spēkā, jo to ratificējušas tikai sešas valstis, ES dalībnieces”, teica Valērijs Cepkalo, piebilstot, ka Baltkrievija tomēr cer iestāties Eiropas Savienībā apmēram 2015.–2020. gadā.

Viesis izteica arī savas valsts viedokli par NATO paplašināšanas plāniem. “Mums nav tiesību protestēt pret kādas citas valsts iestāšanos NATO vai kādā citā starptautiskā organizācijā,” teica Valērijs Cepkalo.” Taču tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka šodien kādas valsts drošības jautājumus nevar izlemt tā, ka tiktu ierobežota citu valstu drošība.”

Vairums žurnālistu jautājumu bija par iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā un ieilgušo konfliktu starp prezidentu un parlamentu. “Būtībā šis ir konflikts par pamatvērtībām,” savā atbildē teica Baltkrievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks. “Saprotiet, katra sabiedrība savā attīstībā iziet vairākas stadijas,” teica Valērijs Cepkalo.”Ja runājam par Latvijas jauno vēsturi pēc neatkarības atgūšanas, tad varam teikt, ka pēc neatkarības atgūšanas šeit (Latvijā – J.Ū.) pastāvēja vispārnacionāls konsensuss par pamata vērtībām:par to, ka nepieciešams iet tikai brīvā tirgus parkārtojumu virzienā. Par to, ka privātīpašums ir laba lieta. Par to, ka jābūt privatizācijai. Par to,ka vajag integrēties Eiropā un pieņemt pastāvošās Eiropas institūcijas....Turpretim Baltkrievijā šīs atziņas nebūt nav postulāts vai aksioma.

Vissarežģītākā no problēmām, ko sabiedrībai nākas risināt, ir apziņas pārkārtošana. Tas, ar ko praktiski nenācās nodarboties Latvijai. Jau pašā sākumā pie jums tika ekstrapolēti Eiropā pastāvošie ideoloģiskie uzskati, un tie atrada šeit pietiekami labvēlīgu klimatu. Pie mums tas tā nav. Un pašreizējais konflikts mūsu valstī būtībā ir domstarpības par bāzes jeb pamata vērtībām. Tas nozīmē, ka cilvēki strīdas, vai tas, ka ir prezidents — ir labi vai slikti.Vai ir labi vai slikti, ka valstij ir parlaments. Vai konstitucionālā tiesa kavē ekonomikas modernizāciju vai, gluži pretēji, sekmē šo procesu... Tie ir galvenie jautājumi, kas izsauc visvētrainākās diskusijas un kas skar pašu svētāko — cilvēku pārliecību par savu taisnību. “ Pēc Valērija Cepkalo domām, šādi konflikti bijuši un ir raksturīgi daudzām valstīm modernizācijas procesa laikā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kāds ir žurnālistu stāvoklis Baltkrievijā un vai preses izdevumos ir iespējams izteikt dažādus viedokļus par pašreizējo situāciju valstī, kā arī paust kritiku par prezidentu Lukašenko,Valērijs Cepkalo teica:” Baltkrievijā ir reģistrēti apmēram 5OO preses izdevumi — dažādas avīzes, žurnāli un biļeteni. No tiem apmēram 130 ir saistīti ar izpildvaru — tos dibinājusi prezidenta administrācija, ministru kabinets vai apgabalu un rajonu izpildkomitejas. Citiem vārdiem, tā ir tā sauktā “prezidenta vertikāle”. Citi izdevumi ne tikai izsakās visai brīvi par prezidenta īstenoto politiku, bet bieži vien arī atļaujas tiešus apvainojumus. Tas liecina, ka masu informācijas līdzekļiem pie mums ir brīvība. Man pat negribas minēt, k ā d i dzejolīši un k ā d i raksti tiek publicēti par mūsu prezidentu tādos izdevumos, kā “Belorusskaja Ģelovaja Gazeta”, “Imja”, “Svoboda”,”Femida” un daudzos citos izdevumos. Šajos izdevumos atrodami ne tikai visai brīvi izteikumi par prezidenta īstenoto politiku, bet arī par viņu pašu personīgi.”

Baltkrievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izteica viedokli, ka šo konfliktu būtu bijis iespējams atrisināt arī bez Krievijas līdzdalības. Taču, ja jau Krievijas politiķi šajā izlīguma meklēšanas procesā piedalījušies, tad Baltkrievijas puse to novērtējot pietiekami pozitīvi. Neesot pamata runāt par kādu iejaukšanos no Krievijas puses.

Preses konferences izskaņā Baltkrievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks vēlreiz izteica pateicību Latvijas oficiālajām varas institūcijām par korekto atturību Baltkrievijas iekšpolitiskās krīzes vērtējumos.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Par rasas lāsi, kas atstaro sauli

Rīgā atklāta Ķīnas bērnu zīmējumu izstāde

“Pat ūdens lāse var atstarot sauli” — šis poētiskais ķīniešu sakāmvārds, šķiet, vislabāk raksturo Ķīnas bērnu zīmējumu izstādi, kas šajās dienās tika atklāta Fotomākslinieku savienības izstāžu zālē Mārstaļu ielā Vecrīgā.

Samērā nelielā ekspozīcija – tajā ir trīsdesmit autoru četrdesmit darbi –sniedz pārsteidzoši plašu ieskatu Ķīnas šodienas bērnu domu un jūtu pasaulē. Tūdaļ jāteic, ka tā ir gaiša pasaule. Mazie autori — izstādes dalībnieku vecums ir no pieciem līdz trīspadsmit gadiem — dažādu tehniku zīmējumos atveidojuši savas rotaļas, mācības skolā, savus vienaudžus, kā arī savus vecākus un skolotājus. Viens no zīmīgākajiem izstādes darbiem ir astoņus gadus vecas meitenītes zīmējums “Zaļš paklājs”, kas ļoti tieši un reizē simboliski rāda cilvēku soļus savā zemē — zīmējumu veido lielu un mazu pēdu nospiedumi zaļā, košu puķu piebārstītā pļavā. Tā mazā ķīniete redz savu zemi un savu tautu. Tīras, neskartas dabas motīvi vērojami arī daudzos citos darbos.

Ar pārsteidzoši labo kolorīta izjūtu piesaista dzīvīgi sarkanos toņos ieturētais divpadsmit gadus veca zēna zīmējums “Gaoļana novākšana”. (Gaoļans ir krāšņs, Ķīnā tipisks augs, kas zied koši sarkaniem ziediem. No gaoļana ķīnieši gatavo iecienītus vīnus.) Protams, kā jau bērni visā pasaulē, arī mazie ķīnieši dodas aizraujošos ceļojumos fantāzijas pasaulē. Kāds puisēns savā zīmējumā attēlojis ekspedīciju paša iztēles konstruētā superzemūdenē. Taču visdziļāko iespaidu uz daudziem izstādes apmeklētājiem atstāj zīmējums “Lielā Ķīnas mūra šķērsošana”. Pārsteidzoši tiešs un reizē simbolisks bērna fantāzijas lidojumā.

Šo rindu autoram, pirms gada viesojoties Ķīnā, bija iespēja izstaigāt arī Lielo mūri. Un tur, apbrīnojot grandiozās būves diženumu pāri augstajām kalnu virsotnēm, neviļus ienāca prātā doma: kāda milzu piepūle gan būtu vajadzīga, lai tiktu šim gigantiskajam šķērslim pāri. Taču bērnu fantāzijas lidojumam arī Lielais Ķīnas mūris tāds nieks vien izrādās. Zīmējums rāda, kā mazie ķīnieši, sasēdušies putnu mugurās, bezbēdīgi slīd mūrim pāri. Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aiznes mani uz laimīgo zemi...

Bērnu zīmējumu izstāde ļoti tieši, caur bērnu tēlaino skatījumu, stāsta par šodienas Ķīnu, kas masu medijos diemžēl joprojām tiek minēta galvenokārt negatīvu faktu (dabas katastrofa, to izraisītie cilvēku upuri u.tml.) kontekstā un propagandistisku apgalvojumu līmenī. Jāpiemin arī bērnu darbu pārsteidzoši augstais profesionālais līmenis, kam gan ir arī loģisks izskaidrojums: izstādē apkopoti vislabākie Ķīnas bērnu darbi, kas pirms tam uzvarējuši visu Ķīnas novadu reģionālajos konkursos (kas gan nav iespaidojis darbu tematisko daudzveidību). Var droši teikt, ka, pateicoties mazo ķīniešu radošās domas lidojumam un mazo sirsniņu siltumam, mums Latvijā dota izdevība dziļāk iepazīt šo ģeogrāfiski tālo zemi un reizē — lielāko valsti pasaulē.

Izstādes atklāšanā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijās Vans Fensjans un Latvijas Republikas kultūras ministrs Rihards Pīks, kā arī Ķīnas vēstniecības darbinieki. Klāt bija daudzi pazīstami Latvijas radošās inteliģences pārstāvji. Uzrunājot klātesošos, Ķīnas vēstniecības padomnieks Čangs Defu pateicās Latvijas Fotomākslinieku savienības prezidentam Aivaram Āķim un uzņēmumam “Baltlains” par atbalstu šīs izstādes noorganizēšanā. “Šie zīmējumi rāda Ķīnas bērnu sapņus un tieksmes, viņu naivajās acīs viss izskatās skaists. Šo bērnu skatieni ir pievērsti nākotnei. Dzīvei, kas viņiem vēl priekšā,” teica padomnieks Defu un turpināja, “bērnu iztēle paver durvis uz daiļradi, uz meistarību un panākumiem. Man patīk šie zīmējumi, jo viņos ir mūsu nākotne. Esmu pārliecināts, ka tie ieinteresēs Latvijas sabiedrību. Ceru, ka drīzumā arī ķīniešiem Pekinā būs iespējams apskatīt Latvijas bērnu zīmējumus.”

Ķīnas bērnu zīmējumu izstādes atlāšanā kultūras ministrs Rihards Pīks, Ķīnas vēstnieks Latvijā Vans Fensjans un Saeimas deputāts Oļģerts Dunkers

Latvijas bērni apskata Ķīnas bērnu zīmējumus

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors