Ir kopīga izpratne: valdībai jābūt rīcībspējīgai

Ministru prezidents — intervijā Latvijas radio vakar, 27. aprīlī

Interviju Latvijas radio 27. aprīļa raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08 vada žurnālists Aidis Tomsons

— Kā ik ceturtdienu, saruna ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Labdien!

A.Šķēle: — Labdien!

— Mēs neesam diemžēl televīzijā, es nevaru parādīt, ka mums galds ir noklāts pilns ar daždažādiem materiāliem — kopētiem, vēstulēm, rakstītiem, izpētītiem par kurmjiem. Es zinu, ka Šķēles kungs ir daudz gatavojies, mēs tam pievērsīsimies. Bet, lai nu kā tur būtu, ir jāparunā arī par nepatīkamākām lietām, tā ir politika, un ar to mēs tomēr šodien sāksim. Jums tikko bijusi saruna ar Andri Bērziņu, Ministru prezidenta kandidātu. Kāda tā ir bijusi?

A.Šķēle: — Labdien! Tiešām bija tikšanās ar "Latvijas ceļa" pārstāvjiem, Tautas partija un "Latvijas ceļš", tātad divpusējās sarunās, un mēs spriedām par to, kā lietas virzās vai, pareizāk sakot, kāpēc mums šķiet, ka tās varbūt varētu virzīties labāk uz priekšu. Sarunas, salīdzinot varbūt ar vakardienas vai aizvakardienas situāciju, šodien jāvērtē kā daudz veiksmīgākas. Katrā gadījumā tika noņemts viens otrs arī varbūt ne tā interpretēts paziņojums, un mēs diezgan atklāti pārrunājām, kāds varētu izskatīties jaunās valdības modelis.

— Jūs teicāt — noņemti vieni otri pārpratumi. Kas tie būtu?

A.Šķēle: — Bija radies tāds viedoklis, arī žurnālisti ļoti daudz jautāja, vai tiešām tā ir, ka "Latvijas ceļš" ir iestājies ultimatīvā formā par divām ministrijām — Ārlietu un Satiksmes. Mēs šodien dzirdējām apliecinājumu, ka nav šādā veidā nekādi ultimatīvi paziņojumi bijuši; varbūt teiksim tā, ļoti skaidri norādītas prioritātes no "Latvijas ceļa" puses, bet ne ultimāti un tamlīdzīgas lietas.

— Kas ir no jūsu puses prioritātes?

A.Šķēle: — Prioritātes būtu jādala tādos lielākos blokos. Tā kā paredzēts un ir vienošanās valdību veidot pēc proporcionalitātes principa, tas nozīmē, ka Tautas partijai nākamajā Kabinetā būs visvairāk Kabineta locekļu, tātad ministru, un mēs uzturam spēkā savu interesi par ministrijām, kur mums ir labas iestrādes, — Iekšlietu, kur sekmīgi darbojas jaunais politiķis, jaunais ministrs Mareks Segliņš; mūs interesē satiksme, kur, mums šķiet, ir jānāk ar citiem piedāvājumiem, kā beidzot atrisināt un sakārtot ceļus un tamlīdzīgi, jo mēs redzam, ka nekas, kas ir bijis piedāvāts, galu galā pie laba gala nav vedis un satraukums sabiedrībā ir pietiekami liels, kāpēc tik daudz runāšanas, skaļi paziņojumi, bet reālas darbības nav. Mūs interesē arī Zemkopības ministrija, mūs interesē ārlietas. Protams, arī "Latvijas ceļš" atklāti stāstīja par savām prioritātēm.

— Protams, mēs te manām šīs pārklāšanās — satiksme, ārlietas. Kā jūs redzat šo lietu sadalījumu?

A.Šķēle: — Es domāju, ka droši vien kaut kā sadalīsies uz pusēm, ja tā var teikt.

— Vai nu ārlietas vai satiksme?

A.Šķēle: — Jā.

— Ja jums būtu jāizvēlas, ko labāk?

A.Šķēle: — Es domāju, ka mēs droši vien ārlietas uzskatīsim par svarīgu. Mums ir virkne ļoti spēcīgu cilvēku. Es domāju, ka visnotaļ ārlietas.

— Kāpēc tieši ārlietas?

A.Šķēle: — Šobrīd norit ļoti svarīgi notikumi. Tieši šīs manas vadītās valdības laikā mēs esam sākuši sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Reāli šī valdība ir apstiprinājusi sarunu mandātus jau virknē sadaļu, mums ir atvērts noteikts sadaļu skaits, notiek reāla darbība. Protams, arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš ir bijis ļoti enerģisks un ļoti aktīvs, un tādēļ arī es varu saprast, protams, "Latvijas ceļu", kādēļ viņiem šķiet, ka esošajam ārlietu ministram būtu jāturpina, un tas nav neloģiski.

— Kā "Latvijas ceļš" uztvēra šajās sarunās jūsu vēlmi?

A.Šķēle: — Nekādi, teiksim, specifiski paziņojumi no tā neseko. Mēs, abas puses, saprotam, ka mums ir spēcīgi cilvēki, mums ir piedāvājums, kopumā šai valdībai šajā jomā, ja, teiksim, runājam par ārlietām, ir bijuši skaidri panākumi, precīzi panākumi, skaidri mērāmi un konstatējami, un kāpēc par to nerunāt.

— Varētu teikt tā: jūs labprāt gribētu piedalīties tajos patīkamajos notikumos, kādi ir priekšā.

A.Šķēle: — Jā, tur ir ļoti atbildīgs darbs priekšā, un mums tiešām gribētos, lai tas temps nemazinātos nekādā veidā. Un, kā zināt, mums ar "Latvijas ceļu" šobrīd ir kopīga izpratne par to, ka valdībai ir jābūt rīcībspējīgai. Valdība par pamatu ņem esošās valdības deklarāciju, apmēram 90 procenti visas iepriekšējās deklarācijas teksta būs nākamajā deklarācijā. Šī vēlme ir ļoti precīza un to ļoti skaidri definē abas divas lielākās partijas, kas veido šobrīd vai vismaz vēl arvien ir skaidrās pozīcijās, ka varētu būt kodols nākamajai koalīcijai. Tādēļ arī šīs sarunas, es uzskatu, rit skaidri, raiti. Nu, cerēsim, ka tā būs arī tālāk.

— Jūs teicāt, ka jums ārlietās ir daudz spējīgu cilvēku. Jūs varētu kādus minēt?

A.Šķēle: — Saeimā Saeimas priekšsēdētāja biedrs ir Rihards Pīks — atbild par ārlietām. Mums ir Aleksandrs Kiršteins, mums ir Vaira Paegle, mums ir Helēna Demakova, mums ir vēl virkne cilvēku, kuri varbūt nav tieši šobrīd Saeimā bijuši ievēlēti, tā ka mums ir par ko runāt.

— Ja runājam par zemkopību, iekšlietām — jūs domājat, ka šie ministri, kas līdz šim darbojušies, ir veiksmīgi to darījuši un varētu arī turpināt?

A.Šķēle: — Jāsaka, ka ļoti daudzas partijas, pat opozīcijas partiju deputāti, ir atzinīgi vērtējuši Aigaru Kalvīti, ļoti skaidri un ļoti precīzi teikuši, mums beidzot ir zemkopības ministrs — saprotams, prognozējams, ar izpratni par modernu lauksaimniecību. Tā ka Kalvīša kungs pilnībā varētu būt nopietns kandidāts. Kas attiecas uz iekšlietām — ļoti smaga sfēra, ļoti grūta. Jūs zināt, cik problēmu mums ir ar visām kontrabandas un pārējām lietām, bet, nu, lietas iet tomēr uz labo pusi beidzot. Jūs zināt varbūt pēdējo lielāko tādu kontrabandas apkarošanas gadījumu, kas saistās ar zināmu apsūdzības uzrādīšanu vienam ļoti pazīstamam Daugavpils uzņēmējam, "Stalkers" kompānijas prezidentam, kas ir arī vienas partijas vadītājs. Šīs lietas liecina, ka iekšlietu ministrs nekādā veidā neapstāsies kādu "autoritāšu" priekšā, lokālu vai visas valsts mērogā pazīstamu "autoritāšu" priekšā, ja tās nodarbosies ar kontrabandu, nē. Iekšlietu ministrs ir jauns, enerģisks, jurists pēc izglītības, profesionālis, kas strādā enerģiski.

— Ministrija, kuru jūs varētu zaudēt, ir Izglītības.

A.Šķēle: — Katrā gadījumā mēs esam gatavi arī par Izglītības ministriju ļoti nopietni runāt, bet mēs gribam šeit precīzi un skaidri visu koalīcijas partneru fiksētu atbalstu, rakstiski fiksētu atbalstu, jo tad, kad ir jāapstiprina šīs pamata lietas, ko mēs taisāmies darīt, tad visi piekrīt, bet tad, kad tās lietas ir jādara, kad ir jāparedz konkrētais pārdalījums par labu Izglītības un zinātnes ministrijai, teiksim, finansēs, tad koalīcijas partneriem bieži vien šķiet, ka viņu pārraudzībā esošās ministrijas ir svarīgākas. Kā zināt, mana valdība rindoja šīs prioritātes sekojoši: drošība, izglītība. Mēs gribētu, ka arī nākamai valdībai šis ranžējums būtu tieši tāds: valsts drošība, izglītība.

— Jūs neņemat arī finansu un mums nav arī vairs premjera amata — tas nozīmē, ka jums vēl kādu ministriju tomēr acīmredzot piedāvās.

A.Šķēle: — Jā, nu, aicinātais Ministru prezidents izteica aptuveni tādu redzējumu, ka Tautas partijai varētu būt pie neliela valdības sastāva, pie 14 kabineta locekļu skaita pieci kabineta locekļi, "Latvijas ceļam" — četri, "Tēvzemei un Brīvībai" — trīs un Jaunajai partijai divi vai viens.

— Kuru jūs tur ņemtu vēl?

A.Šķēle: — Nē, tas, es domāju, nav īsti korekti — ko mēs ņemtu vai ja mums dotu. Tam ir jābūt sarunās, tam būtu jābūt vienošanās. Tas ir ļoti pareizi, ka finansu ministram ir jābūt no vienas partijas ar Ministru prezidentu — tad pilnīgi iespējams, ka, teiksim, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām varētu būt no Tautas partijas. Es domāju, neviens nenoliegs, ka Edmunds Krastiņš ir cilvēks, kam ir ļoti liela autoritāte arī ārpus Latvijas, ļoti labas angļu valodas zināšanas, profesionālās zināšanas, tā ka arī šis amats pilnībā ir mūs interesējošs.

— Un visbeidzot — uzstādījums, ka nevajadzētu būt bijušajiem premjeriem valdībā. Tas nozīmē arī stopzīmi jums.

A.Šķēle: — Jā, nu, Bērziņa kungs, ja tā var teikt, veica zināmus reveransus pret šo neveiklo situāciju, kā ir sanācis, un galu galā mēs saprotam, ka "Latvijas ceļam" ir četri bijušie Ministru prezidenti. Un tā jau īstenībā ir tāda politiķu tālredzība un gudrība — risināt savas partijas iekšējās problēmas uz citu partiju rēķina, mums varbūt nepatika drusku tas veids un stils, kādā veidā tiek domāts par šo problēmu risinājumu.

— Bet nu jūs varētu tādā veidā piekrist tam...

A.Šķēle: — Nē, Tautas partija nav devusi šādu atbildi un savu viedokli. Mums par šiem jautājumiem būs vēl atsevišķas valdes sēdes un tamlīdzīgi. Mēs spriedīsim noteikti, bet svarīgākais bija tas, ka šodien nepiemita šis ultimatīvais raksturs nevienai no sarunu pusēm — es domāju par divpusējām sarunām starp "Latvijas ceļu" un Tautas partiju, un tas bija pats svarīgākais. Un šeit mēs gribam teikt atzinīgus vārdus aicinātajam Ministru prezidentam, ka šodien pilnībā nebija šī — kaut kāda ultimatīvā piesitiena, kas bija varbūt bišķi dažas dienas vērojams. Tāda nebija šodien nemaz, un mēs sakām viņam paldies.

— Ja Tautas partija nostāsies un teiks: nē, Šķēlem ir jābūt valdībā, tas nozīmē, ka, jūsuprāt, Bērziņš varētu piekāpties vai ir arī citi varianti?

A.Šķēle: — Es negribētu kaut kā iejaukties aicinātā Ministru prezidenta kompetencē vai mēģināt kaut ko ultimatīvi viņam atkal uzspiest.

— Jums nebūs tādu ultimātu?

A.Šķēle: — Nu, es nevaru atbildēt, kā partija noteikti lems. Ja jau Tautas partija būs pieņēmusi kādu lēmumu, tad tā visnotaļ mēģinās to arī aizstāvēt.

— Un jums personiski?

A.Šķēle: — Es nedomāju, ka man tas ir pats svarīgākais jautājums, jo man ir ļoti daudz darba kopumā kā partijas vadītājam ar partijas organizāciju darāms. Es teikšu tā: ka var jau būt, ja partija lems, ka ir vēl kādi citi darbi Saeimā vai savādāk, tad būs tas jādara. Ja savukārt būs lēmums par to, ka mums ir svarīgi, lai es būtu tieši pārstāvēts un konkrētā vietā, iespējams, ka partija turpinās ļoti strikti aizstāvēt šo pozīciju.

— Jūs nemēģināsit aicināt partiju darīt vienādi vai otrādi?

A.Šķēle: — Mums bija vakardien valdes sēde, un mēs vienojāmies par to, ka Tautas partijas valde nepieņem kaut kādus ultimatīvus paziņojumus, un tādēļ mēs demonstrējam šo labo gribu izveidot spēcīgu valdību, darbotiesspējīgu valdību, un vēlamies, lai kaut kādu pārpratumu vai paziņojumu pēc, kas ir sniegti varbūt arī no "Latvijas ceļa" kāda politiķa puses, netiktu deldēts aicinātam Ministru prezidentam izsniegtais kredīts. Jo tas ir izsniegts tātad ar zināmu nodrošinājumu un uz noteiktu termiņu.

— Labi. Pievēršamies kurmjiem. Mums kopš pagājušās reizes ir sakrājušās daudzas vēstules, vismaz Latvijas radio noteikti esam saņēmuši. Es pat nezinu, es neesmu tās lasījis!

A.Šķēle: — Jā, es tiešām gribētu izteikt paldies visiem tiem, kas ir rakstījuši, braukuši pie manis uz mājām, zvanījuši, sūtījuši pa e–pastu vēstules, zvanījuši maniem vecākiem un maniem radiem un devuši savas receptes. Atsaucība tiešām ir milzīga. Es gribētu it sevišķi izteikt pateicību tiem, kas jau ļoti aktīvi rīkojas un ir griezušies ar ļoti konkrētiem piedāvājumiem. Man jau pirmajā brīvdienā bija klāt turpat ne pārāk tālu dzīvojošs Juris, kurš atveda jau konkrētu indi un bija gatavs to sagādāt vēl un savukārt vēl vienu drausmīgu "ķīmiju", kā viņš man izstāstīja, viņam tā vēl rezervē ir. Tāpat šodien ir vēstules no Andra Šteinberga un Jāņa Ambaiņa, tie abi divi ir par to, ka kurmji ir profesionāli jāizķer — viņi ir profesionāli kurmju ķērāji. Ļoti jaukas vēstules ir e—pastā no Sandras no Cēsīm, fakss bija no Agra Brieža — tiešām ļoti paldies sirsnīgs! Tātad es esmu saņēmis ne tikai receptes, bet arī izvērstus stāstus, kā ir apkaroti šie dzīvnieciņi, kā ir veicies un kā nav, un šobrīd notiek darbs pie informācijas apkopošanas. Un es noteikti ziņošu vēlāk arī par rezultātiem un to, kā mēs tālāk risināsim šo lietu, jo es esmu saņēmis tik lielu piedāvājumu, ka es vairs nu nekādā veidā nevaru palikt vairs malā. Acīmredzot man tajā kurmju izķeršanas jautājumā vajadzēs turpināt tālāk iedziļināties. Es esmu iedziļinājies nedaudz, un ko es varu teikt. Tātad, varbūt lai mēs nedzīvotu kaut kādos pārpratumos — mums Latvijā dzīvo tikai viena kurmju suga, un tas ir tāds melns dzīvnieciņš, apmēram 12–16 centimetrus garš un sver aptuveni 60 līdz 90 gramus. Viņš pārsvarā ir ogļmelns, bet ir redzēts arī ar nedaudz sudrabainu apmatojumu. Kurmis ir aktīvs visu gadu. To nu atzīst visi biologi, ka viņš ir aktīvs visu gadu un diennaktī spēj rakt līdz 30 metrus garu eju. Kopumā vienam kurmim šis eju kopgarums var sasniegt 200 un pat vairāk metrus. Ir poligāms dzīvnieks, tātad var būt vairākas mātītes vienam tēviņam. Dzimst 4–5 mazuļi, un nav — kas ir interesanti — precīzi konstatēts, cik ilgi kurmis dzīvo. Tas nav zinātniski pierādīts. Zinātnieki sliecas domāt, ka dzīvo aptuveni 5 līdz 6 gadus. Pārsvarā izķer sliekas, citus zemaugsnes kukaiņus, un, katrā gadījumā, tā kā sliekas ir tik vērtīgas augsnes irdinātājas, tad nodara, protams, skādi. Pirmo reizi Latvijā par kurmi raksta neviens cits kā Krišjānis Barons 1862. gadā "Pēterburgas Avīzēs". Nedaudz vēlāk, 1867.gadā, Dinsberģis raksta izdevumā "Draugs un Biedri". Toreiz viņi tikai nevarēja saprast, vai kurmis ir vērtīgs dzīvnieks vai nevērtīgs, ko ēd, vai ēd saknes vai tikai kāpurus. Un jau XX gadsimta sākumā Mazvērsīša rakstos tiek konstatēts, ka ēd sliekas, ēd tārpus un labums ir apšaubāms. Savukārt ko es varētu teikt par metodēm, kuras man iesaka kurmju likvidēšanai. Ja tā var sadalīt, ir trīs grupas. Vienas metodes ir aizbaidīšanas metodes ar divām apakšgrupām. Viens ir ar smaku — vai nu ar ķīmiju, vai ar augiem, teiksim, bāžot rabarberus alās, stādot fritilārijas — ir tāds augs ar bumbuļsīpoliem. Vai aizbaidot ar troksni — vibrācija, vēl visādi citi efekti, kas būtu salīdzināmi ar troksni. Par indēšanu — ļoti nopietna sadaļa, ļoti daudz man konkrēti saka, atved konkrētu indi, kuru var iegādāties, un — es jau izliku to. Bet indēšanai ir viena problēma. Man konkrēti šajā gadījumā tā inde bija jājauc kopā ar jēlu gaļu, es bāzu to alās pa brīvdienām, tad, protams, mans suns sajūt šo jēlās gaļas smaku un mēģina tikt tai gaļai klāt. Tad bija jākonstatē, ka ķieģeli viņš spēj aizkasīt mierīgi projām, un es uzliku radiatoru. Ja tas ir piecu sekciju radiators, tad vilku suns netiek ar tādu galā. Par mehānisko izķeršanu — man jāizsaka paldies Vēriņam par publikāciju, kur viņš apraksta, kā viņš ir ticis galā ar dažādām duršanas metodēm. Aldonis Vēriņš ir mums Latvijā ļoti labi pazīstams puķkopis un selekcionārs. Par lamatiņām — ir tiešām profesionāli piedāvājis visu šo lietu darīt un, pilnīgi iespējams, ka būs jāpamēģina — vai nav jādod šeit priekšroka. Kaut gan ir viena problēma, ko atzīst arī daži rakstītāji, — noķerot šos kurmjus, nav kur nodot ādiņas, un tā vispār ir problēma.

— Biznesu var attīstīt!

A.Šķēle: — Ka noindē, tad tas dzīvnieks pats varbūt arī aiziet, ja tā var teikt, "uz labākiem medību laukiem", un tā ādiņa tur nav aktuāla. Bet, ja tu noķer lamatiņās, tad tā ādiņa ir bezvērtīga tajā brīdī, jo nav kur nodot. Viens man ir piedāvājis, bija, liekas, Agris Briedis, foksterjeru. Ir tātad trenēti suņi Latvijā, kas var šo darbu darīt un tikt galā ar kurmjiem. Es taisos visu šo lietu apkopot, aicinu visiem norādīt rūpīgi atpakaļadresi, jo acīmredzot būs jāizdod neliela brošūra. Bet es negribētu teikt, ka tās visas ir Šķēles metodes kaut kādas, kādā veidā tikt galā ar kurmjiem. Es varētu dot atsauces precīzi uz tiem, kas iesaka, — ar vārdu, uzvārdu un adresi, jo var gadīties, ka te mēs varam arī tādu savdabīgu kurmju biznesu attīstīt, un tie cilvēki noteikti varēs būt noderīgi citiem. Tiešām interese ir tik liela, pat pēdējo reizi ejot uz tikšanos ar Valsts prezidentes kundzi, pirms es tiku pie Valsts prezidentes kundzes, pieņemamajā man jau divas metodes uzreiz izstāstīja — Kancelejas vadītājs un Valsts prezidentes sekretāre. Tas viss liecina par to, ka šeit nav gandrīz vienaldzīgo cilvēku, un es jūtu zināmu atbildību par to, ka ir jāapkopo viss tas un jādara zināms. Vēstules tiešām tiek saņemtas visvismīļākās, visvisrūpīgāk gatavotās, izvērstas. Es tikai varu izteikt vēlreiz atzinību.

— Man jājautā — mums ir viena minūte vēl laiks — ar to balvu kā būs? Vai tur ir kas labs?

A.Šķēle: — Jā, es gribētu teikt, ka tagad vairs negribu steigties ar tādiem paziņojumiem redzot, cik daudz ir šo piedāvājumu. Acīmredzot tai balvai ir jābūt pietiekami pārdomātai, man ļoti rūpīgi būs jāizlasa un jādomā, es droši vien konsultēšos arī ar pašiem padomu sniedzējiem. Noteikti šeit būs kaut kāda atzinība! Varbūt šajā grāmatā jāliek uzvarētāja bilde iekšā, foto, varbūt jādalās ir honorārā. Es domāšu par to.

— Pēc nedēļas mēs tiksimies atkal. Vai tas nozīmē, ka vēl var rakstīt cilvēki?

A.Šķēle: — Droši. Es domāju, šeit adrese ir zināma, tātad faksa numurs ir 7286598, 7286598, e–pasta adrese ir mpr@mk.gov.lv — tā ir tā pati elektroniskā pasta adrese. Es tikai gribētu ko teikt, man ir arī viens otrs jautājums — vai tiešām manī esot kaut kāds traks naids pret kurmjiem? Man nav naida pret kurmjiem, bet man ir tikai viens lūgums viņiem — lai tie kurmji liek mierā manu dārzu!

— Ar to arī beigsim šīsdienas sarunu. Tiksimies nākamceturtdien!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā