Ministriju, nozaru dokumenti, ziņas

Pārskats par starpniecības uzņēmumu darbību privatizācijas sertifikātu tirgū 1996.gada oktobrī

Licences darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū ir spēkā 170 uzņēmējsabiedrībām, no tām 57 dažādu iemeslu dēļ apturētas līdz trūkumu novēršanai vai anulēšanai, oktobrī ir apturētas 6 licences un 3 licences — anulētas.

Par oktobrī noslēgtajiem darījumiem Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC) informāciju snieguši 54 starpniecības uzņēmumi, bet septembrī — 53.

Informāciju sniegušo starpnieku skaita sadalījums pēc mēnesī veikto darījumu apjoma ir sekojošs: līdz 10 tūkst. sertifikātu — 63% starpnieku (13% apjoma); no 10 tūkst. līdz 100 tūkst. — 33% starpnieku (51% apjoma), virs 100 tūkst. – 4% starpnieku (36% apjoma). Iepriekšējā mēnesī attiecīgi: 73% starpnieku (16% apjoma), 27% (84%), darījumu virs 100 tūkst. nebija.

Kopējais darījumu apjoms privatizācijas sertifikātu tirgū oktobrī bija 825,82 tūkst. sertifikātu (par vidējo cenu Ls 0,83), t.i., apjoms palielinājies līdz 140% no iepriekšējā mēneša darījumu apjoma, bet vidējā sertifikātu cena palielinājusies par Ls 0,03. Minimālā cena par vienu sertifikātu oktobrī bija Ls 0,43, bet maksimālā — Ls 2,5 (septembrī — Ls 0,40 un Ls 4).

Organizētajā tirgū (birža un izsoles) realizēto sertifikātu skaits oktobrī bija 28,04 tūkst. sert. (par vidējo cenu Ls 1,90), t.i., 3,4% no kopējā mēneša darījumu apjoma. Iepriekšējā mēnesī — 126, 5 tūkst. sert. (par vidējo cenu Ls 0,91).

Pirmējā tirgū (pirkšana no fiziskām personām) realizēto sertifikātu skaits oktobrī bija 407,74 tūkst. sert. (49% no mēneša kopējā darījumu apjoma oktobrī un 190% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 0,70, t.sk. 59,9 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu par vidējo cenu Ls 0,61.

Otrējā tirgū (pirkšana no citām juridiskām personām un pārdošana) kopējais realizēto sertifikātu skaits oktobrī bija 399,25 tūkst. sert. (48,3% no mēneša kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 0,90, t.sk. 16,6 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu par vidējo cenu Ls 0,95. No citiem starpniekiem nopirkts 176,31 tūkst. sert. (21,3% no mēneša kopējā darījumu apjoma) par vidējo cenu Ls 0,93, t.sk. 13,8 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu par vidējo cenu Ls 0,94.

Starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontu atlikums 1.oktobrī bija 7,89 milj. sert. (1.septembrī — 7,8 milj.) un 102,4 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (1.septembrī — 87 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu).

Privatizācijas departaments direktora vietnieks A.Bernāns

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas oktobrī

Datums Pirkti no fiz. pers. Pārdoti Biržās un izsolēs Vid. cena

vid.cen. apjoms vid.cen. apjoms vid.cen. apjoms pēd.10

Ls sert. Ls sert. Ls sert. dienās

biržās un

izsolēs Ls

1 0,66 8179,20 0,94 13462,20 0,67 272,30 2,226

2 0,66 9497,70 1,02 4070,00 0,00 0,00 2,226

3 0,70 12521,80 1,02 1994,50 1,07 5571,00 1,800

4 0,71 10668,80 1,05 12146,00 0,00 0,00 1,800

7 0,70 11527,50 1,14 4771,60 0,00 0,00 1,800

8 0,69 12599,70 0,96 7764,10 0,80 1000,00 1,781

9 0,68 16630,80 0,89 10554,80 0,81 681,30 1,740

10 0,66 20482,70 0,91 28376,90 0,82 377,80 1,574

11 0,70 15012,20 0,94 32250,40 0,70 168,40 0,983

14 0,70 30700,80 0,94 8524,30 0,00 0,00 0,983

15 0,71 21002,40 0,92 27570,50 0,89 203,40 0,991

16 0,69 18688,40 0,94 12023,50 0,00 0,00 0,991

17 0,66 14747,80 0,95 9363,70 0,00 0,00 0,806

18 0,70 24228,70 0,95 14881,80 0,00 0,00 0,806

21 0,71 24144,90 0,91 29819,30 0,95 2482,10 0,881

22 0,68 13639,90 0,76 45113,10 0,00 0,00 0,901

23 0,71 28484,40 0,79 25852,80 0,00 0,00 0,921

24 0,72 17716,80 0,86 30864,60 0,72 106,70 0,926

25 0,73 27364,50 0,98 15527,70 2,50 2000,00 1,591

28 0,72 24216,80 0,98 14338,00 0,00 0,00 1,591

29 0,70 11168,40 0,94 18996,40 2,46 5107,30 2,065

30 0,64 23078,00 0,72 20460,30 2,48 5065,10 2,206

31 0,73 11350,30 0,95 10529,50 2,50 5000,00 2,281

Kopējais darījumu apj.

Pārsk. 0,83 825819,40 1,90 28035,40

No sāk. 2,05 58748895,50 2,48 2353161,30

Sertifikātu cenu un apjomu sadalījums pa tirgus segmentiem mēnesī

Mēnesis Vidējā cena (Ls) Darījumu apjomi (10 tūkst.PS)

org. tirgū pirkšana org. tirgū pirkšana

no fiz. no lic. no fiz. no lic.

pers. pers. pers. pers.

1.95 3,92 3,64 4,08 8,69 158,76 278,42

2.95 3,09 2,77 3,09 13,89 132,11 238,62

3.95 2,37 2,34 2,34 11,63 144,66 235,04

4.95 1,74 1,73 2,02 7,62 89,34 113,56

5.95 1,13 1,24 1,07 3,42 54,08 124,06

6.95 0,86 0,76 0,91 3,68 25,75 120,38

7.95 0,76 0,76 0,82 3,42 15,44 21,44

8.95 0,77 0,66 1,18 1,80 16,52 370,46

9.95 1,70 0,67 1,05 8,17 91,64 87,29

10.95 2,28 0,74 1,34 8,23 13,76 34,17

11.95 2,14 0,69 1,01 4,31 12,31 75,18

12.95 2,06 0,62 1,02 8,28 13,88 59,52

1.96 1,96 0,62 0,86 2,61 19,38 35,95

2.96 2,18 0,64 0,89 1,28 18,94 28,30

3.96 1,80 0,73 0,96 2,83 30,99 43,41

4.96 2,15 0,71 0,85 2,62 25,73 42,13

5.96 2,13 0,66 0,87 2,03 25,61 24,45

6.96 2,13 0,65 0,83 4,36 21,18 31,49

7.96 1,58 0,63 0,73 3,68 21,47 20,00

8.96 1,74 0,61 1,23 3,88 22,87 35,50

9.96 0,91 0,65 0,83 12,65 22,42 22,09

10.96 1,90 0,70 0,90 2,80 40,77 39,93

Par terminiem, par terminoloģijas komisiju

Latvijā daudzās nozarēs, no vienas puses, vērojama liela rosība terminoloģijas izstrādē un vārdnīcu publicēšanā. No otras puses, darbs nereti noris sadrumstaloti, un termini ne vienmēr tiek saskaņoti ar LZA Terminoloģijas komisijas lēmumiem. Paužot rūpes par latviešu valodā lietotās terminoloģijas sakārtošanu, Latvijas Zinātņu akadēmijas un LZA Terminoloģijas komisijas 50 darba gadiem veltītās konferences dalībnieki pieņēma lēmumu, ko paredzēts nosūtīt atbilstīgajām amatpersonām un institūcijām.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un LZA Terminoloģijas komisijas 50. gadei veltītās konferences “Nacionālā terminoloģija: vēsture, tagadne un perspektīvas” un Lietuvas, Igaunijas un Latvijas terminologu apaļā galda “Nacionālās terminoloģijas normalizācija un starptautiskā sadarbība”.

Lēmums

Rīgā 1996.g. 15.oktobrī

Konference un apaļais galds konstatē, ka:

* Latvijā, tai aktīvi integrējoties Eiropas Savienībā, vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama vienota terminoloģijas sistēma (kopa).

* LZA TK savas darbības 50 gados apzinājusi un sakārtojusi zinātnisko bāzi un pamatterminu krājumu latviešu nacionalās terminoloģijas izveidei. Apkopoti latviešu terminu darināšanas principi, kas pārbaudīti praksē ilgstošā darbībā. Strādājot vairāk nekā 20 TK apakškomisijām, nozaru speciālisti radījuši šiem principiem atbilstošu latviešu terminu pamatfondu, kas nemitīgi tiek pilnveidots un būtu pakļaujams datorizācijai.

* Radīta nacionālā terminu sistēma, kurā iekļaujas latviešu valodā lietotie svarīgākie termini gandrīz visās zinātnes un prakstiskās darbības nozarēs.

* LZA TK ir nodibinājusi ciešus kontaktus un lietišķu sadarbību ar ārvalstu, vispirms Lietuvas un Igaunijas, kā arī Krievijas, Austrijas, Dānijas, ASV, Kanādas un citu valstu terminologiem un terminoloģijas centriem. Latvijas terminologu darbība nav pretrunā ar citu valstu terminoloģisko darbību un tiek atzīta šajās valstīs kā kontaktus veicinoša.

* Latviešu nacionālās terminoloģijas attīstību un zinātniski pamatotu terminu ieviešanu līdz 1990. gadam būtiski veicināja ar valdības lēmumu apstiprinātais TK nolikums, kas noteica, ka TK lēmumi ir obligāti visām iestādēm, organizācijām un poligrāfiskiem izdevumiem. Ar LR MP 1990. gada 3. augusta lēmumu Nr.84 šis nolikums ir zaudējis spēku, bet jauns nolikums līdz šim valdībā nav apstiprināts. Tāpēc terminu radīšanā, publicēšanā un ieviešanā uz šāda juridiski nenoformēta fona ir izveidojies haoss, kuru izmanto biznesa struktūras, lai ar nekur neakceptētu terminu vārdnīcām un terminoloģiska rakstura izdevumiem nodrošinātu tirgus pieprasījumu. Šis rīcības dēļ praksē ieviešas tādi termini, kas neatbilst latviešu nacionalās zinātniskās terminoloģijas izstrādes principiem un tradīcijām un grauj izveidoto nacionālo terminu sistēmu. Šo nevēlamo seku likvidēšana, ja netiks veikti radikāli pasākumi, būs grūts, darbietilpīgs un dārgs process.

* Pašlaik arī valdības institūcijās ar terminiem paralēli nodarbojas vairākas struktūras, terminus nesaskaņojot ne savstarpēji, ne ar TK. Tas neveicina vienotas terminoloģijas izveidi.

Ņemot vērā konstatēto, konference un tās apaļā galda diskusijas dalībnieki nolemj:

1. Atzīt līdzšinējo TK darbu par principā pareizu, auglīgu un aktīvi turpināmu.

2. TK meklēt iespējas un finansiālo atbalstu nacionalās terminu sistēmas tālākai pētniecībai un datorizācijai, lai tuvākā nākotnē iekļautos starptautiskās datorizētās terminu sistēmās.

3. TK maksimāli veicināt apakškomisiju dibināšanu un reorganizāciju tajās nozarēs un apakšnozarēs, kurās nacionālā terminoloģija nav pietiekami izstrādāta.

4. Meklēt iespējas un veicināt četrvalodu (latviešu-angļu-vācu-krievu) un vairākvalodu terminu vārdnīcu izdošanu.

5. Plašāk izmantot terminoloģijas standartu izstrādi. Lūgt LR MK izstrādāt metodiskos norādījumus nacionālo terminu standartu izstrādei un apstiprināšanai, iekļaujot tajos arī starptautisko standartu tulkošanas aspektus un veicot šī darba koordināciju Latvijā.

6. Aktīvi veikt TK lēmumu publicēšanu un TK apstiprināto terminu popularizēšanu, plaši izmantojot presi, radio un TV.

7. Ierosināt Izglītības un zinātnes ministrijai un izdevniecībām izdodamās mācību grāmatas un mācību līdzekļus (vispirms augstskolām paredzētos) papildināt ar piemērotiem terminu skaidrojumiem.

8. Uzskatīt par vēlamu terminoloģijas kursa iekļaušanu augstāko mācību iestāžu bakalauru un maģistru studiju programmās.

9. Lūgt LR MK pasteidzināt LZA TK nolikuma apstiprināšanu, paredzot arī juridiskas sankcijas pret personām, kas šī nolikuma prasības neievēro.

10. Pievērst LR Saeimas uzmanību tam, ka likumdošanas aktos iekļuvuši daudzi savstarpēji pretrunīgi un TK neakceptēti termini. Tāpēc ir lietderīga TK pārstāvju iekļaušana likumu izstrādes grupās un speciālo terminu saskaņošana ar TK lēmumiem pirms to galīgās redakcijas.

11. Nepieciešams steidzīgi izstrādāt LR MK noteikumu projektu “Par terminoloģijas izveides, apstiprināšanas un lietošanas kārtību Latvijas Republikā”, precīzi definējot tajā funkciju sadali starp Ministru kabineta , LZA, TK, Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra, Tulkošanas un terminoloģijas centra un citām valstiskajām organizācijām un institūtiem, un paredzot nozaru ministriju (departamentu) atbildību par terminoloģijas sakārtošanu un lietošanu savā darbības jomā.

Konferences rīcības komitejas priekšsēdētāja,

LZA korespondētājlocekle,

Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa