Par papildu līdzekļiem skolotāju algu reformai

Atbilstoši Izglītības likumam līdz šā gada 1.martam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kurā noteikti skolotāju algu palielinājuma precīzi termiņi un daudzums latos. Pirmais algas palielinājums bija paredzēts martā, kad pedagogu minimālā amatalga tika palielināta par 6 līdz 15 latiem, ņemot vērā skolotāja izglītību un pedagoģiskā darba stāžu. Marta beigās un aprīļa sākumā vairāku pašvaldību izglītības pārvaldes iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai pieprasījumus piešķirt papildu līdzekļus, lai varētu nodrošināt pedagogu darba samaksas grafikā paredzēto algu palielinājumu saviem skolotājiem. Astoņas pašvaldības — Balvu, Krāslavas, Alūksnes, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Daugavpils un Gulbenes rajons — kopumā pieprasīja 415 326 latus. Lai izvērtētu pašvaldību izglītības pārvalžu pieprasījumu pamatotību, Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras vadītājs, IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis vakar, 27.aprīlī, iepazīstināja žurnālistus ar pārbaudes rezultātiem.

Par pamatotu atzīts 231 016 latu papildu finansējuma pieprasījums, kas ir par 184 310 latiem mazāk nekā sākotnēji aprēķinājušas pašvaldības. "Tā kā darba grupas uzdevums bija ļoti delikāts, pārbaužu veikšanā tika iesaistīti izglītības valsts inspektori, kas pārstāvēja rajonu intereses, IZM darbinieki, kuriem ir pieredze praktiskajā skolvadībā un algu tarifikāciju veidošanā, kā arī eksperti — grāmatveži — no citiem rajoniem. Tika pārbaudītas skolu mācību programmas, to stundu sadalījuma atbilstība ministrijas izstrādātajiem paraugiem, tarifikācija mācību gada sākumā — 1.septembrī — un mācību gada vidū — 1.martā, tādējādi mēģinot noskaidrot, vai tā atbilst ministrijas ieteikumiem. Pārbaudīta tika arī gala finansu aprēķinu veikšanas precizitāte," skaidroja G.Vasiļevskis. Darba grupa konstatējusi, ka visās iepriekšminēto rajonu skolās ievērots IZM apstiprinātais mācību priekšmetu un stundu paraugplāns pamata un vidējās izglītības mācību programmu īstenošanai, arī tarificēto stundu skaits iekļaujas ministrijas ieteikumu normās. Papildu līdzekļu pieprasīts par daudz vairāku iemeslu pēc. Piemēram, pašvaldības šo naudu aprēķinājušas visam atlikušajam 2000.gada periodam, neņemot vērā faktu, ka no nākamā mācību gada sākuma — 2000.gada 1.septembra — interešu izglītība vairs netiek finansēta no valsts budžeta mērķdotācijas, līdz ar to no pedagogu darba samaksas fonda vairs netiek maksātas algas pulciņu un fakultatīvo nodarbību vadītājiem. Veicot pārbaudes, atklājušās vakantas stundas, kuras atbilstoši ministrijas izstrādātajiem ieteikumiem var arī neapmaksāt. Tāpat konstatēts, ka pašvaldībās no valsts mērķdotācijas izglītības programmām apmaksāta arī sociālo problēmu risināšana.

Tomēr kopumā var secināt, ka palielinātais papildu līdzekļu pieprasījums no pašvaldību puses nebija apzināti kļūdains. Kā paskaidroja Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks, Izglītības valsts inspekcija ir veikusi visu rajonu izglītības pārvalžu iesniegto tarifikāciju izvērtējumu, rezultātā konstatēts, ka gandrīz katrā rajonā pastāv savi tarifikācijas veidošanas principi. Šādu situāciju padara iespējamu tas, ka tarifikāciju reglamentē pavisam 15 dažādi dokumenti. Turklāt tikai daļai no tiem, piemēram, konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem, ir obligāts raksturs. Ir vesela virkne dokumentu, kas ir izstrādāti kā IZM ieteikumi, kuriem ir tikai rekomendējošs raksturs. Līdz ar to paveras plašas iespējas tos interpretēt, kas arī rada dažādos tarifikācijas principus. Gan G.Vasiļevskis, gan Z.Grinpauks atzina, ka ir jāveido īpaša darba grupa, kas izstrādātu vienotus principus rajona vai pilsētas pedagogu darba algas fonda veidošanai un izlietošanai un noteiktu vienotas prasības skolu tarifikāciju formām un izpildīšanas kārtībai. Tāpat nonākts pie secinājuma, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana mācību gada vidū nav racionāla, un sagatavots priekšlikums Ministru kabinetam turpmāk skolotāju algas palielināt ar mācību gada sākumu — 1.septembri, kam atbilstošas izmaiņas ieteikts izdarīt arī pedagogu darba samaksas palielināšanas grafikā.

Astoņu pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvji ar darba grupas vadītāju un ministrijas speciālistiem tikās 11.aprīlī un iepazinās ar veiktajiem aprēķiniem. Kā pastāstīja G.Vasiļevskis, sanāksme ilgusi teju visu darbdienu, tomēr kompromiss ticis atrasts. Neviena no pašvaldībām noteiktajā termiņā — līdz nākamās darbdienas beigām — nav iesniegusi protestu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, līdz ar to var uzskatīt, ka tie ir pieņemti un atzīti par pamatotiem. Valdībā par nepieciešamo 231 016 latu papildu piešķīrumu lems nākamajā Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.maijā.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore