No komercķīlām līdz elektroniskiem dokumentiem

Vakar, 27. aprīlī, LR Uzņēmumu reģistra (UR) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kopīgajā preses konferencē abu uzņēmumu vadība informēja par Komercķīlu reģistra lietu pārņemšanu un ar to saistītajām problēmām.

Māris Gulbis, LR UR galvenais valsts notārs, vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību īpaši veiksmīgai sadarbībai, kas izveidojusies starp UR un CSDD:

— Jāsaka, mēs esam realizējuši ļoti veiksmīgu projektu. Šis ir veiksmīgākais piemērs, kā var sadarboties divas valsts institūcijas. Pirmo reizi Latvijas valstī savstarpēji tiek izmantoti elektroniskie dati un dokumenti, kuri abpusēji tiek juridiski atzīti. Veicot šķērspārbaudes — pārbaudot, ja tiek ieķīlāta mašīna, tas vairs netiek darīts ar rokām, bet gan ar automātisko sistēmu. Jā, mēs esam šajā sistēmā līdzekļus ieguldījuši, bet tajā pašā laikā arī ieekonomējuši, jo viss darbs notiek ar elektronisko dokumentu, elektronisko parakstu palīdzību. Šobrīd komercķīlas kopējā maksimālā summa Latvijā ir 2 miljardi latu. Ļoti īsā — trīs gadu — laikā šī ieķīlātā summa ir pieaugusi līdz vienas valsts budžeta apmēram.

Komercķīlu reģistrs norāda uz to, ka ārvalstu investori šeit var justies drošāk — nav iespējams ieķīlāt vienu un to pašu mantu, ja tai ir reģistrētas īpašumtiesības, vairākas reizes (protams, ja bankai vai kredītinstitūcijai nav cits viedoklis).

Tajā pašā laikā mēs neesam visai apmierināti ar Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas (VTUI) jeb, kā tautā sauc, traktoru reģistra darbu, kā tiek veikta šo traktoru un piekabju uzskaite. Šī sadarbība mūs absolūti neapmierina. Varētu jau teikt, ka UR nav jāiejaucas VTUI iekšējās lietās, bet, ja traktoru reģistrs teic, ka informatizācija, kāda izveidota ar CSDD, būs iespējama tikai divu gadu laikā, tad kādēļ visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu tik ilgi jāgaida uz elektronisko šķērspārbaudi un informācijas apmaiņu. Mēs VTUI darbībā konstatējām ļoti daudz nepilnību un kļūdu — gandrīz katra otrā komercķīla ir reģistrēta neatbilstoši likuma prasībām. Un gribot negribot jādomā, kādā veidā tas tiek darīts.

M.Gulbis teica, ka UR negribētu turpmāk uzņemties atbildību par tām ķīlām, ko varētu atzīt par spēkā neesošām. Kļūdas, kas atklātas, pārņemot 351 komercķīlas reģistrāciju no VTUI, ir šādas: dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu, nav ticis pievienots 84 lietām (23,93%); dokumentu kopijas nav bijušas apliecinātas 68 lietām (19,37%); paraksti nav bijuši notariāli apstiprināti 58 lietām (16,52%); nav ticis iesniegts pieteikums par komercķīlas reģistrāciju vai tās dzēšanu 23 lietām (6,55%); likuma prasībām neatbilda 22 lietu pieteikums (6,27%); pieteikumā norādīto dokumentu skaits neatbilda reāli esošajiem 8 lietās (2,28%).

Preses konferencē:

Uzņēmumu reģistra (UR) Valsts galvenais notārs Māris Gulbis	UR Komercķīlu reģistrācijas nodaļas vadītāja Zane Kronberga
Ceļu satiksmes drošības departamenta (CSDD) direktors Andris Lukstiņš	CSDD direktora vietnieks Ivars Krastiņš

Tāpat kļūdas ir arī šādas: komercķīlas reģistrācijas pieteikumā prasījuma maksimālā summa bijusi norādīta ārvalstu valūtā 8 lietās (2,28%); komercķīlas dibināšanas dokumentā nav bijis tā sastādīšanas datums 7 lietās (1,99%); komercķīlas pieteikumā iekļautās informācijas reģistrācija nav bijusi veikta 4 lietās (1,13%), un uz dokumentiem, kuri pamato komercķīlas dibināšanu, parakstu nav bijis arī 4 lietās (1,13%).

— Es negribētu īpaši kritizēt šīs institūcijas vadību,— piebilda M.Gulbis, — bet te mēs varam redzēt, kā veiksmīgi vai neveiksmīgi ar vienu un to pašu lietu strādā divas institūcijas.

Andra Lukstiņa, CSDD direktora, viedoklis:

— Jāatzīmē, ka sadarbība ar UR noris ļoti, ļoti veiksmīgi, mēs vienmēr esam runājuši vienā valodā. Jā, bieži vien esam strīdējušies par niansēm, par tehnisko izpildījumu, bet nekad nav bijis domstarpību par būtību, kā Komercķīlu reģistram nākotnē būtu jāizskatās. Kādēļ komercķīlas tika nodotas UR pārziņā? Jau pašā sākumā panācām vienošanos, kā šī procedūra klientam būtu izdarāma maksimāli ērti. Lai nebūtu lieku staigāšanu un rindās stāvēšanu. Pašlaik šī procedūra klientam ir maksimāli atvieglota, jo jādodas tikai uz vienu iestādi, tālāk šo datu pārbaudi veic UR un mūsu reģistrā pārbauda, vai automobilim nav liegums, vai tam nav kāds apgrūtinājums un vai konkrēto transporta līdzekli var ieķīlāt. Un īpašniekam nav jādodas uz CSDD, lai apmainītu apliecību un izdarītu atzīmi, ka šis transporta līdzeklis ir ieķīlāts, kā sākumā tas bija paredzēts. Nesen tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par megasistēmas izveidošanu, kuri arī aizliedz dublēt jebkura veida datus, kas jau atrodas kādā reģistrā. Šī mūsu valstī ir liela problēma, kas jāatrisina, jo vienai otrai institūcijai ir tendence veidot jaunus reģistrus, kaut dati jau ir sastopami kādā citā reģistrā.

Runājot par VTUI, protams, jebkuram reģistra lietotājam, šajā gadījumā UR, ir ērtāk, lētāk un vienkāršāk strādāt ar vienu reģistru, pārbaudot visu vajadzīgo informāciju, nekā nepieciešamos datus meklēt vairākos nesaistītos reģistros.

Par komercķīlu datu nodošanu no CSDD pārziņas Uzņēmumu reģistram ir bijušas problēmas arī ar mūsu datiem. Taču tās laika gaitā ir atrisinātas. Un tas arī pierāda, ka visiem datiem labāk atrasties vienās rokās, jo tad vienādi tiek tulkotas likuma normas un arī tehniskais izpildījums neatšķiras un nevar rasties nekādi pārpratumi.

Mēs savstarpēji esam pierādījuši — mūsu darbībā galvenais ir klients. Mēs esam tehniski, morāli, intelektuāli un visādā citādā ziņā tam gatavi, lai izveidotu vienu reģistru. Taču lēmuma pieņemšana par to nav mūsu kompetencē.

Zane Kronberga, LR UR Komercķīlu reģistrācijas nodaļas vadītāja:

— Šā gada 25. janvārī spēkā stājās grozījumi likumdošanā, lai atvieglotu komercķīlu reģistrācijas procedūru un sakopotu informāciju vienā, nevis vairākos reģistros. Šajā sakarā UR Komercķīlu reģistram kopš 25. janvāra bija jāpārņem savā pārziņā visas reģistrētās kustamo mantu komercķīlas. No CSDD tika pārņemtas 1056 lietas, no VTUI — 351 lieta un no Gaisa kuģu reģistra kā komercķīla tika pārņemta 1 lieta. Šobrīd norisinās aktīvs darbs, lai datus apvienotu UR kopējā reģistrācijas sistēmā, lai komercķīlu reģistrācija būtu atvieglota un lai visa informācija, kas saistīta ar komercķīlām, būtu pieejama interneta tīklā trešajām personām.

Vaicāts par elektronisko dokumentu un parakstu autentiskumu, M.Gulbis teica, ka pašlaik šī sadarbība notiek uz iekšējā līguma pamata par elektronisko dokumentu un parakstu atzīšanu starp UR un CSDD:

— Darba grupa, ko izveidoja Ministru prezidents, ir sagatavojusi koncepciju par elektronisko dokumentu savstarpēju atzīšanu, un šis dokuments atrodas Ministru kabinetā, kā arī ir veikta saskaņošana ar visām ministrijām. Taču mēs esam pēdējā brīdī saņēmuši lūgumu no Iekšlietu ministrijas šo koncepciju atkārtoti nosūtīt jauna atzinuma veikšanai. Un pašlaik mēs šo atzinumu gaidām. Ja tas būs pozitīvs, bez īpašām iebildēm, tad koncepcija tuvākajā laikā — nākamnedēļ — jau tiks izskatīta Ministru kabineta sēdē, un līdz šā gada beigām elektronisko dokumentu un parakstu atzīšana jau ir reāli jāievieš kā pilotprojekts.

Tādēļ, manuprāt, nevar būt runas, ka dažas valsts institūcijas domā par pāreju uz elektronisko dokumentu sistēmu tikai pēc diviem gadiem. Jo tas ir jādara vienlaikus, lai nebremzētu valsts attīstību. Informācijas tehnoloģijas attīstība Latvijā varētu izveidoties par vienu no vadošajām nozarēm tautsaimniecībā. Es ļoti ceru, ka, ieviešot šos elektroniskos dokumentus un elektroniskos parakstus, mēs būsim pirmie Viduseiropā un Austrumeiropā. (Zviedru kolēģi šo sistēmu ieviesīs tikai pēc viena mēneša.) Līdz ar to Latvija varētu aktīvāk piesaistīt arī ārvalstu investīcijas.

Preses konferencē piedalījās arī UR kolēģi no Zviedrijas, kuri ir daudz palīdzējuši Latvijas UR, īpaši iestāšanās sarunās ES, — Kurts Johansons, Zviedrijas Patentu reģistrācijas kompānijas departamenta vadītājs, un viņa vietnieks Roine Amonsons, kurš vienlaikus ir arī Eiropas Vides reģistra viceprezidents. Viņi atrodas Rīgā divu dienu vizītē, bet šī nav pirmā abu valstu reģistru darbinieku tikšanās.

Zviedru kolēģi atzina, ka Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu reģistru darbiniekiem ir daudz kopīgu interešu. Taču pašlaik viena no aktuālākajām kopīgajām lietām ir elektronisko pieteikumu iesniegšana un elektronisko parakstu ieviešana, lai to paveiktu vislabākajā veidā. Zviedrijā uzskata, ka šajā virzienā strādāt ir ļoti svarīgi, lai uzņēmējiem padarītu dzīvi vieglāku. Un Latvijā ir tāda pati interese un pieeja šim jautājumam. Un tas ir ļoti, ļoti svarīgs jautājums abām valstīm. Jo jāatrisina ne tikai tehniskie jautājumi, kas nav īpaši sarežģīti, bet arī tiesiskie jautājumi. Visās Eiropas valstīs strādā pie elektronisko dokumentu autentiskuma jautājumiem, bet vienīgā valsts Eiropā, kurā šāda sistēma jau darbojas, ir Itālija. Katra valsts, kas šajā virzienā darbojas, sastopas ar līdzīgām problēmām. Bet šis jautājums var būt risināms dažādos līmeņos un no dažādām pusēm. Un Latvijai un Zviedrijai, šajā jautājumā sadarbojoties, var būt katrai savs risinājums un skata leņķis, savs ceļš, lai ieviestu elektroniskā autentiskuma sistēmu un atrisinātu visas problēmas. Tādēļ būtu ļoti interesanti sadarboties, apvienojot šos dažādos ceļus, dažādos risinājumus.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore