"Viņi lielajā Saeimā būs jau pēc dažiem gadiem"

Pēc Latvijas Skolēnu saeimas

Vakar, 26. maijā, Saeimas namā notika Latvijas Skolēnu saeimas sanāksme, kurā tika apspriestas aktuālas skolu dzīves un skolēnu mācībdarba problēmas. Daļa no diskutētajiem jautājumiem, kā, piemēram, par skolēnu pašpārvaldi, par mācību saturu, par desmit ballu vērtēšanas sistēmu un citi, tika iestrādāti likumprojektos. Tos Skolēnu saeimas prezidijs plāno iesniegt Latvijas valdībai.

Šajā skolēnu pārstāvju saietā klāt bija arī Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs (augšējā attēlu rindā), kas sveica skolēnus deputātus un novēlēja viņiem veiksmīgu darbu, un izteica cerību, ka viņu šīsdienas darbs palīdzēs izstrādāt Izglītības likumu visai valstij.

No izvirzītajiem 100 deputātiem bija ieradušies 93. Viņi pārstāvēja 34 Latvijas skolas. Turklāt kā deputāti tika izvirzīti 57 meitenes un 43 zēni.

Pēc "mazās" saeimas sēdes plkst. 17.00, kā tas ir pieņemts "lielajā" Saeimā, notika preses konference, kurā žurnālisti tikās ar Skolēnu saeimas spīkeri Solvitu Masuli, spīkeres biedriem Inesi Rozentāli un Indriķi Liepu (augšējā attēlu rindā vidū), vēlēšanu koordinācijas centra pārstāvi Mārtiņu Mikstanu, kā arī Jelgavas rajona Spīdolas skolas direktoru Andri Tomašūnu. Viņš veica šī saeimas darba konsultanta pienākumus, jo tieši šajā skolā bija dzimusi un attīstījusies šīs Skolēnu saeimas organizēšanas ideja.

Ievadot preses konferenci, Mārtiņš Mikstans teica: — Šis pasākums mums bija jauna veida pārdzīvojums. Tagad mēs saprotam (pēc visām debatēm, strīdiem un lēmumu pieņemšanas — V.O.), kāpēc ir tik grūti būt par politiķi. Taču šīsdienas sanāksme un šīs spēles norise liecināja, ka spējam pierādīt savus uzskatus un vēlēšanos aktīvi darboties.

Spīkere Solvita Masule informēja žurnālistus par pieņemtajiem likumprojektiem un to saturu, kā arī novērtēja šīs sanāksmes radošo gaisotni un trūkumus.

Andris Tomašūns uzsvēra, ka šis pasākums nav bijusi spēle, bet gan divu gadu darba pēdējais cēliens, kad vienā dienā vajadzējis izdarīt ļoti nepieciešamus un konsekventus slēdzienus daudzās skolas dzīves jomās. Viņš, starp citu, piezīmēja: — Diemžēl jāizdara arī tāds secinājums: lai cik arī mēs jauni nebūtu, jau katrā sēd iekšā vecais gariņš, kurš saka — lai tie citi strādā vien, beigās mēs viņus kārtīgi kritizēsim un, ja nebūs pa prātam, izmetīsim laukā no saeimas.

Prezidija locekļiem nācās atbildēt arī uz visai konkrētiem jautājumiem, proti, vai turpmākajā, lielajā dzīvē viņi domā pievērsties sabiedriskai darbībai un, ja to darīs, tad konkrēti: vai tās sociālajam vai politiskajam aspektam. Kāds no žurnālistiem bija ievērojis, ka "mazajā" saeimā balsošanā reizēm no 93 deputātiem piedalās no 73 līdz 87 deputātiem. To spīkere izskaidroja ar nedisciplinētības vīrusu, kas valda "lielajā" Saeimas zālē.

Pēc preses konferences lūdzu Saeimas deputātu, Saeimas Zemnieku savienības frakcijas vadītāju Andri Rozentālu vērtēt Skolēnu saeimas darbības nozīmīgumu.

— Pēc šī pasākuma jaunieši atgriezīsies savās skolās, tur organizēs pasākumus, pastāstīs, kas ir likumdošana, ko dara Saeima. Tā mēs politizēsim jaunatni. Kas tad cits nākošajā gadu tūkstotī strādās Latvijas Saeimā? Tikai tie, kas jau šobrīd sāk interesēties par sociālajām un politiskajām norisēm valstī. Protams, ne jau visi no šīsdienas sanāksmes dalībniekiem turpinās uzsākto sabiedrisko darbību. Taču kaut vai pieci seši. Es šo notikumu uztveru par ļoti nopietnu un vajadzīgu mūsu Latvijas attīstībā par demokrātisku valsti.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"