25.maija sēde

Kopsavilkums

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Saeimas vēlēšanu likums". (z.s.dok.nr.354; 1995.g.p.s.dok.nr.520) Balsojums: 46 par, 8 pret, 10 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". (z.s.dok.nr.99; nr.170; nr.170a) Balsojums: 59 par, 0 pret, 8 atturas.

— "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". (z.s.dok.nr.146; nr.209; nr.209a) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (z.s.dok.nr.79; nr.210; nr.210a) Balsojums: 64 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima nodeva komisijām šādus likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā". (1995.g.p.s.dok. nr.502; nr.502a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". (1995.g. p.s.dok.nr.503; nr.503a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". (1995.g. p.s.dok.nr.504; nr.504a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". (1995.g.p.s.dok.nr.517; nr.517a) Nodots Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". (1995.g.p.s.dok.nr.519; nr.519a) Nodots Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". (1995.g.p.s.dok.nr.526; nr.526a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Likums par zemes dzīlēm". (1995.g.p.s.dok. nr.528; nr.528a) Nodots Juridiskajai komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Obligātā valsts dienesta likums". (1995.g.p.s.dok.nr.527; nr.527a) Nodots Cilvēktiesību komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu". (1995.g.p.s.dok.nr.533; nr.533a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— "Par uzticības izteikšanu finansu ministrei I.Sāmītei". (p.s.dok.nr.547) Balsojums: 57 par, 1 pret, 8 atturas.

— "Par uzticības izteikšanu valsts ministram D.Tunstam". (p.s.dok.nr.547) Balsojums: 48 par, 1 pret, 14 atturas.

— "Par deputāta J.Bordāna ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā". (p.s.dok.nr.548) Balsojums: 60 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Par A.V.Laufmaņa apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi". (z.s.dok.nr.521) Balsojums: 47 par, 3 pret, 3 atturas.

— "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". (z.s.dok.nr.522)

Iecelt: Andi Celmu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 52 par, 0 pret, 4 atturas. Juri Rakeviču par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 50 par, 2 pret, 3 atturas. Silvu Reinholdi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 49 par, 3 pret, 7 atturas. Ritu Vladimirovu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 53 par, 3 pret, 5 atturas.

— "Par J.Kremberga iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi". (z.s.dok.nr.523) Balsojums: 53 par, 1 pret, 6 atturas.

— "Par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu". (z.s.dok.nr.524) Iecelt: Daigu Kalniņu par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 56 par, 3 pret, 3 atturas. Sandru Mertenu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojums: 53 par, 3 pret, 4 atturas.

— "Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses G.Ginteres pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (z.s.dok.nr.525) Balsojums: 57 par, 3 pret, 3 atturas.

Saeima izskatīja patstāvīgos priekšlikumus:

— "Par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Januškevičam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Balsojums: 59 par, 1 pret, 2 atturas.

— "Par pilsonības piešķiršanu Igoram Vasiļjevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Balsojums: 58 par, 1 pret, 1 atturas.

— "Par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Orļikovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

Deputātu pieprasījumi un jautājumi:

— Saeima noklausījās deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, J.Sinkas, I.Dāliņa, G.Bērziņa, A.Pētersona, A.Prēdeles, O.Brūvera, A.Rugātes un O.Grīga iesniegto lēmuma projektu sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu LR izglītības un zinātnes ministram J.Vaivadam par to, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos, un nolēma uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām. (p.s.dok.nr.447; nr.447a; nr.510; nr.510a) Balsojums: 64 par, O pret, 6 atturas.

— Saeima noklausījās un nodeva LR ekonomikas ministram J.Zvanītājam deputātu L.Staša, J.Lucāna, J.Zaščerinska, V.E.Breša, K.Jurkovska un E.Kides jautājumu sakarā ar Unibankas privatizāciju. (p.s.dok.nr.508)

— Saeima noklausījās un nodeva LR Ministru prezidentam M.Gailim deputātu O.Kostandas, J.Kušneres, A.Saulīša, R.Milberga un J.Sinkas jautājumu sakarā ar Muzikālo teātru aktieru skolu. (p.s.dok.nr.546)

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka daudzi deputāti nepiedalījās balsojumā un līdz ar to zālē nebija balsotspējīgs deputātu kvorums, sēdes vadītājs sēdi partrauca izskatot likumprojektu par pārtiku, konkrēti jeb pareizāk sakot, pārtrauca pēdējā stadijā balsojumā par trešo lasījumu.

Ir iesniegti divi priekšlikumi Saeimas Prezidijam. Iesniegšanas secībā. "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu apšaubām balsošanas rezultātus likumprojekta "Par pārtiku" izskatīšanas gaitā, jo pilnībā netika ievērota Saeimas Kārtības ruļļa 133.panta noteiktā kārtība, tas ir, sēdes vadītājs neierosināja deputātiem izmantot likumā noteiktās tiesības izteikties "par" vai "pret" priekšlikumu balsot pārejas noteikumu punktus pa daļām. Tas varēja ietekmēt rezultātu balsošanā par atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu pie pārejas noteikumiem likumprojektā "Par pārtiku" trešajā lasījumā. "Ir arī otrs priekšlikums, ko iesniedzis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis." Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz sēdi saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu atļaut likumprojekta "Par pārtiku" pārejas noteikumus vēlreiz izskatīt komisijā, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. "Vēl bija "Latvijas ceļa" deputātu iesniegums. "Ievērojot Latvijas Republikas Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina Saeimu atlikt lietu un priekšlikumus par pārejas noteikumiem iesniegt līdz 31.maijam." Tātad ir divi konceptuāli priekšlikumi. Viens runā par to, ka deputāti apšauba balsojumu, un otrs ierosina balsojumu atlikt, nododot komisijai pēc attiecīgā panta un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pirms mēs sākam izskatīt pirmo, acīmredzot procedūra ir tāda, ka viens runā "par", viens - "pret". Bet, tā kā šeit iet runa par sēdes vadītāja rīcību, tad es lūdzu vispirms man atļaut arī sniegt informāciju par šo lietu. Vai nav iebilžu? Nav.

Godātie deputāti, es neko citu nevaru teikt kā tikai to, ko es jums teicu, kad bija atskanējuši protesti jau toreiz no zāles par šo balsojumu. Tātad deputāts Elferts ierosināja pārejas noteikumus balsot pa daļām, pa atsevišķiem pantiem. Sēdes vadītājs to paziņoja klātesošajiem deputātiem, un nekādas, nevienas iebildes pret to nebija. Šīs iebildes radās pēc tam, kad tika nosaukti balsošanas rezultāti. Un līdz ar to sēdes vadītājs šo protestu nepieņēma, jo uzskatīja, ka par procedūru protestus — pamatotus vai nepamatotus, tas ir deputāta ziņā, — var izteikt pirms tam, kad notiek balsojums, nevis pēc balsošanas.

Bet tagad, lai izskatītu šo priekšlikumu, ko iesniedz deputāti Rozentāls, Bērziņš, Kalniņš, Novakšānovs un Tomiņš, viens runā "par", viens - "pret" un Saeima ar savu balsojumu nolemj, vai balsojums ir apšaubāms vai nav apšaubāms. Lūdzu, Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Rozentāls (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Zemnieku savienība šo savu ierosinājumu pārbalsot šodien noņem. Mūsu uzdevums un vēlme nebūt nav apšaubīt varbūt Saeimas priekšsēdētāja kompetenci, vadot sēdi, bet mūsu rūpe un vēlme ir saglabāt Latvijā lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecisko pārstrādi, kā arī visu pārējo pārstrādes un ražošanas veidu vietējo uzņēmēju iespēju ražot. Pēc nobalsotajiem pārejas noteikumiem, kur izkrita ārā punkts, kurš deva trīs gadu pārejas periodu, praktiski ar tuvākajām nedēļām vai pat dienām, pēc šā likuma stāšanās spēkā tiek nobloķēta mūsu pašu ražotāju iespēja iziet tirgū. Ir pieņemamāks un mums arī šķiet pieņemamāks variants vēlreiz atgriezties pie šī punkta, varbūt tur kaut ko var precizēt, kā šie trīs gadi secībā tiek virzīti, kaut gan, mūsuprāt, komisijā, kur arī man tas gods ir strādāt, tika diskutēts ilgi, tika uzklausīti visi eksperti, un šis trīs gadu pārejas periods nav radies pēkšņas iedomas vai uzplūdu rezultātā, kā tas notika, viņu izmetot ārā šeit, sēdē. Manuprāt, ir vēlreiz pie tā jāatgriežas, un, ja Saeima nobalsotu, es aicinātu balsot par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu vēlreiz atgriezties pie šī pārejas noteikumu punkta. Un mēs savu priekšlikumu tādā kārtā noņemam.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šis priekšlikums ir izskatīts. Nākamais priekšlikums — saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu atļaut likumprojekta "Par pārtiku" pārejas noteikumus vēlreiz izskatīt komisijā, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja runājam par 136.pantu, tad varbūt es jums to vēlreiz nolasīšu, lai būtu skaidrība. "Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi." Tātad būtība ir nodot atpakaļ komisijai, bet jaunums vai papildinājums pie šī panta, ne pie panta, bet pie pantā izteiktās domas, ir tas, ka priekšlikumi par pārejas noteikumiem iesniedzami pēc viena ierosinājuma - līdz 31.maijam, pēc otra - līdz 29.maijam. Balsojams vispirms ir tālākais termiņš saskaņā ar Kārtības rulli. Ja kāds vēlās runāt, lūdzu! Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pagājušo nedēļu tiešām izveidojās sarežģīta situācija sakarā ar likumu "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", un es uzskatu, ka būtu ļoti lietderīgi atlikt balsošanu trešajā lasījumā un atgriezt likuma izskatīšanu, nevis visa likuma izskatīšanu trešajā vai otrajā lasījumā, bet tieši konkrēti pārejas noteikumu izskatīšanu, tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu atbilstoši 136.pantam, kur ir uzrādīta nodošana atpakaļ komisijai un izmantojam vārdu "tamlīdzīgi", lai mēs izskatītu tikai pārejas noteikumus. Un es gribētu noņemt frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu par labu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumam. Tātad mēs arī pieņemam to, ka varētu izskatīt šos pārejas noteikumus, un izskatīšanas datums vai iesniegšanas datums varētu būt 29.maijs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Bet man, tā kā bija protests, stingri jūs jābrīdina, godātā deputāte Seile, jūs varat runāt tikai "pret" un tikai piecas minūtes, jo citādi mēs pārkāpsim Kārtības rulli. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par trešā lasījuma balsojuma atlikšanu un par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai pārejas noteikumu izskatīšanai, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu izskatīšanas termiņu! Tāds sarežģīts formulējums, bet tāda ir lietas būtība. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts un mēs nododam atpakaļ komisijai.

Godātie deputāti! Tagad par 25.maija sēdes darba kārtību. Iesniegšanas secībā. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 1995.gada 25.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas un 54.punktu — Saeimas vēlēšanu likumprojekta trešo lasījumu — pārcelt aiz darba kārtības II sadaļas "Prezidija ziņojumi", aiz darba kārtības 11.punkta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk — Sociālo un darbu lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova. "Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz Saeimu grozīt 25.maija plenārsēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" darba kārtības 21.punktā." Saeimas Prezidija akceptētajā plenārsēdē darba kārtībā šis jautājums iekļauts 38.punktā. Izskatīt darba kārtības 21.punktā... Vai tas būtu domāts — aiz darba kārtības 20.punkta? Deputāts Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Laikam ir neskaidrs iesniegums. Tātad laikam ir domāts vai nu aiz 20. vai aiz 21.punkta. Es gribētu atbalstīt, bet ar vienu ieteikumu - tikai aiz 23.punkta, jo mums ilgāk nekā mēnesi šeit ir līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku. Tur nekādi labojumi nav saņemti. Tas ir steidzams un otrajā lasījumā. Man būtu priekšlikums nobalsot 22. un 23.punktu, jo tas ir tikai balsošanas jautājums. Un pēc tam vienīgi kā 24. punktu varētu iekļaut.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mēs varētu atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lai nebūtu pārpratumu, būtu jānobalso. Godātais deputāt Kirštein! Neviens neiebilst, bet pēc tam var būt apšaubāms balsošanas rezultāts, kad balsosim par pašu šo likumprojektu. Tāpēc es tomēr lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" aiz likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu iekļaut 25.maija sēdes darba kārtībā jautājumu par Jāņa Bordāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par iekļaušanu darba kārtībā iet runa. Nav iebilžu. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir Ministru prezidenta iesniegums Saeimas Prezidijam. "Sakarā ar to, ka esmu pieņēmis finansu ministra Andra Piebalga demisiju, lūdzu iekļaut Saeimas 25.maija sēdes darba kārtībā jautājumus par uzticības izteikšanu finansu ministrei Sāmītei un valsts īpašuma valsts ministram Tunstam. Lūdzu izskatīt minētos jautājumus II sadaļā kā 12.jautājumu." Pret iekļaušanu darba kārtībā nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Vai ir vēl kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav citu iesniegumu. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi . Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas piebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

"Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

"Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Deputātiem nav iebilžu. Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Iesniedz Juridiskā komisija. Nav iebilžu. Līdz ar to nododam Juridiskajai komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Ministru kabinets iesniedz. Nav iebilžu. Līdz ar to nododam Budžeta un finansu komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Ministru kabinets iesniedz. Nav iebilžu. Līdz ar to nododam Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija. Es atvainojos, nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par procedūru? Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar Latvijas Republikas Civillikumu. Tāpēc es lūgtu kā vienu no komisijām noteikt arī Juridisko komisiju, lai neiznāktu pretrunas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebilžu, ja mēs papildinām un varbūt šīs procedūras lietas zināmā mērā pārkāpjam? Bet, tā kā nav nekādu iebildumu, tad likumu "Par zemes dzīlēm" nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebilžu nevienam? Nav. Tad ir pieņemts tādā redakcijā.

Likumprojekts "Obligātā valsts dienesta likums". Iesniedz Ministru kabinets. Jā, lūdzu, Inese Birzniece, "Latvijas ceļš"!

I.Birzniece (LC). Es gribētu lūgt, lai iekļautu vai pieliktu Cilvēktiesību komisiju kā vienu no komisijām, kas izskata šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu "Obligātā valsts dienesta likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz. Nav iebilžu pret ierosināto atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais dienas kārtības jautājums mums ir Ministru prezidenta iesniegtie priekšlikumi... Es atvainojos, mēs vēl 11.punktu, svarīgu punktu par atvaļinājumiem neesam izskatījuši. Ministru prezidents ierosināja izskatīt kā 12.punktu uzticības izteikšanu finansu ministrei.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Kažam. Viņš jau, manuprāt, ir atvaļinājumā. Un tāpēc Prezidijs... Nevis, manuprāt, bet ir atvaļinājumā (No zāles: "Viņš jau sen ir prom!"), un Prezidijs jums ziņo to zināšanai. Un, ja Saeimai ir iebildumi, mēs varam lemt citādi, bet Saeimas Kārtības rullis paredz, ka atsevišķos gadījumos, kad iesniegtā lūguma termiņi nesaskan ar Saeimas sēdes termiņiem, tas ir, ja viņi ir agrāki, tad Prezidijs lemj. Nav iebilžu pret deputāta Kažas atvaļinājumu? Nav.

Par deputāta Krastiņa atvaļinājumu. Šis iesniegums ir iesniegts laicīgi un tāpēc ir jābalso. Lūdzu, tas jālemj Saeimai. Prezidijs iesniedz savu priekšlikumu piešķirt deputātam Andrejam Krastiņam atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu piešķirt Andrejam Krastiņam neapmaksātu atvaļinājumu no 1995.gada 23. līdz 26.maijam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums ir piešķirts.

Tagad 12.darba kārtības punkts, un vēlreiz es jums nolasu iesniegtos dokumentus. "Sakarā ar to, ka esmu pieņēmis finansu ministra Andra Piebalga demisiju, lūdzu iekļaut..." Par iekļaušanu darba kārtībā bija, un mēs esam iekļāvuši darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu finansu ministrei Sāmītei un valsts ministram Tunstam. Un tagad mums ir divi lēmumu projekti.

Pirmais. "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību finansu ministrei Indrai Sāmītei." Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Izteikt uzticību finansu ministrei Indrai Sāmītei". Balsojam! Lūdzu rezultātu! 57 - par, pret - 1, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts. Indrai Sāmītei ir izteikta uzticība kā finansu ministrei. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts — "Izteikt uzticību valsts īpašuma valsts ministram Dainim Tunstam." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 4. (Starpsauciens no zāles: "Atturas 14!") Lēmums pieņemts. Atturas - 14, es atvainojos! Lēmums pieņemts. Līdz ar to ir izteikta uzticība valsts īpašuma valsts ministram Tunstam.

Godātie deputāti! Tagad saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā 54. jautājums pēc kārtas — likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" .

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņ š (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.520, kur jums ir izsniegts Saeimas vēlēšanu likuma projekts, kāds ir sagatavots trešajam lasījumam! Pirmajā ailītē jūs redzat otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Otrajā ailītē ir iesniegtie priekšlikumi. Trešajā ailītē ir komisijas priekšlikumi. Un ceturtajā ailītē ir redakcija, kādā likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā ierosina Juridiskā komisija. Pie pirmās nodaļas l.panta nekādu priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Par otro pantu, lūdzu!

A.Endziņš. Otrajā pantā, pie 2.panta ir frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums svītrot 2.apakšpunktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, vienlaicīgi redakcionāli precizējot šo 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" ierosināto priekšlikumu svītrot pirmās nodaļas 2.panta 2.apakšpunktu "aizdomās turētajām apsūdzētajām vai tiesājamām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums". Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Pie 3.panta ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas un Juridiskā biroja ierosinājums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi. Proti, tātad ir izsvītrota piebilde "izņemot šā likuma 44. pantā paredzētos gadījumus".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. Pie 4.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta precizēšanu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un arī no savas puses redakcionāli precizējusi šo 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4.panta redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

Turpinājums — nākamajā numurā

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants. Man būtu priekšlikums, lai 5.pantu mēs apspriežam un balsojam, ja nepieciešams, pa punktiem. Pie 1.punkta un 2.punkta priekšlikumu nav un izmaiņu nekādu nav. Pie 3.punkta ir deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikums - papildināt likumprojekta 5.panta 3.punkta sākumu ar šādu tekstu: " pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Tātad, ja ir izdarīts noziegums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadu vecuma un vecumā līdz 18 gadiem var tikt izdarīti ļoti smagi noziegumi, tai skaitā slepkavības un izvarošanas. Tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām. Bet tajā pašā laikā mēs izmainījām šā 5.panta 3.punkta redakciju, nosakot, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos. Tātad, ja ir izdarīts noziegums un sodāmība saskaņā ar likumu jau ir dzēsta vai noņemta, tad šāda persona varētu pretendēt. Protams, informācija par to ir vēlētājiem. Bet līdz ar to arī šis priekšlikums zināmā mērā, varētu teikt, daļēji, ir it kā iestrādāts. Jo tas ir saistīts ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt šādai komisijas redakcijai? Nepiekrīt un lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikumu papildināt likumprojekta 5.panta 3.punktu tā sākumā ar šādu tekstu: "pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, aturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Jūsu redakcija ir mainīta.

A.Endziņš. Jā, redakcija ir mainīta.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas redakciju 3.apakšpunktam: "ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 3. Pieņemts priekšlikums.

A.Endziņš. Pie 4.punkta priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 5.punktu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā, proti, "ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki". Šis priekšlikums ir saistīts ar tālākajiem priekšlikumiem, ar precizējumiem pie 10.panta, kā arī 15. un 16.panta, kur ir teikts, ka personām, par kurām ir ziņas vai kuras ir sadarbojušās kā ārštata darbinieki, ar savu parakstu jāapliecina, ka viņas nav sadarbojušās, — tā pati kārtība, kāda bija iepriekš. Vai arī šīs personas, ja par viņām ir ziņas vai viņas atzīst savu sadarbošanos, par to paziņo. Tas tiek līdz ar to publicēts vispirms jau laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un šīs ziņas par šo personu ir pieejamas arī katrā vēlēšanu iecirknī. Un līdz ar to vēlētāji paši var izteikt savu attieksmi pret šīm personām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jā, lūdzu! Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Apspriežam 5.apakšpunktu.

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mums ir iebildes attiecībā uz šo jauno redakciju. Es negribētu sākt ar galīgi nebūtisku iebildi — "ir vai ir bijušas". Man liekas, ka šeit ir vienīgi redakcijas lieta, jo citādi es saprotu, ka te ir runa tikai par sievietēm un vīrieši ir izslēgti no tālākās izskatīšanas. Štata darbinieki. Bet nu tā ir redakcijas lieta. Bet, cienītie kolēģi, būtisks ir sekojošais... Tātad, cienītie kolēģi, būtiskā daļa ir sekojošā. Iepriekšējā redakcijā, tāpat kā jaunajā redakcijā, bija saglabāts jēdziens par to, vai tās ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu darbinieki. Arī jaunajā redakcijā tāpat ir izteikts — "vai ārvalstu drošības dienestu". Tātad šeit, teiksim, valstu skaits nav ierobežots, un visi tie, kuri ir sadarbojušies ar kādiem pretizlūkošanas dienestiem citās valstīs, faktiski tiek izslēgti no politiskās darbības aprites šeit, Latvijā, balsošanas un vēlēšanu rezultātā. Bet, cienītie kolēģi, pirmajā redakcijā tomēr ir būtiska daļa, un tā ir tā, kur ir klāt ārštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Mēs uzskatām, ka šī formula ir jāsaglabā, jo faktiski neiet jau runa tikai par tiem gadījumiem, kuri tiesā tiek izskatīti un kuros faktiski tiesa lemj šā vai tā. Tas ir pilnīgi cits gadījums. Ir gadījumi, kuri ir pilnīgi skaidri, kuros pats cilvēks ir atzinies un saka par savu sadarbību, un tā tālāk. Tātad jautājums ir par to, vai šis cilvēks ir sadarbojies un vai tas ir pierādīts. Līdz ar to mēs uzskatām, ka noteiktu laiku iziet no politiskās dzīves, no politiskās aprites ir nepieciešams. Varbūt nākamajā Saeimas vēlēšanu likumā to varētu atcelt, jo daudzās valstīs, teiksim, ir noteikts laika ierobežojums. Es zinu, ka vairākās valstīs tāds ir astoņi gadi. Acīmredzot šādā termiņā kāds noteikts laiks ir jāskatās arī mūsu valstī. Līdz ar to mēs domājam, ka nākamajās vēlēšanās ir nepieciešams saglabāt šo iepriekšējo formulu. Jo acīmredzot mūsu situācija nav ne tik skaidra, ne tik stabila, un jautājumi tiek izskatīti pēc būtības un tiks izskatīti pēc būtības vēl ilgu laiku. Līdz ar to ierobežojums ir saglabājams.

Vēl vienu es gribu teikt. Cienītie kolēģi, faktiski ikviens ierobežojums ir bezpersonisks un nevar skart konkrētu cilvēku, ja nav bijis lietiska pamata tam. Un, ja ir šis lietiskais pamats, tādā gadījumā arī šis cilvēks nevar tālāk piedalīties. Līdz ar to man ir priekšlikums noraidīt jauno redakciju un saglabāt iepriekšējo. Es domāju, ka tas būs taisnīgāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Jurkāns (TSP). Godātie kolēģi, es gribu runāt par to, ka mēs veidojam ļoti nedemokrātisku likumu. Un viss, kas te tagad notiek, ir mēģinājums pielāgot šo likumu attiecīgajām personām. Man absolūti nekas nav pretī, ka Saeimā būtu Ādamsona kungs, un man tāpat nekas nedrīkstētu būt pretī, ka te būtu arī Bojāra kungs. Bet, ja mēs mēģinām šo likumu veidot tā, lai viens ir un otrs nav, es domāju, ka tas ir šausmīgi negodīgi un tas ir šausmīgi nedemokrātiski.

Tāpat, kā tas bija ļoti nedemokrātiski, ka mēs nupat noraidījām "Līdztiesības" frakcijas priekšlikumu, jo arī tas būtībā bija mēģinājums izolēt vienu personu. Mēs nevadāmies pēc principiem, bet mēs vadāmies pēc kaut kādas situācijas, kāda ir šodien, un nedomājam būtībā par valsti, bet tikai par savu partiju jeb frakciju interesēm, un tas rada šausmīgi riebīgu sajūtu, ka jāpiedalās viena likumprojekta apspriešanā, kas pašā pamatā ir nedemokrātisks, un vēl riebīgāka ir tā apziņa, ka galu galā par viņu būs jānobalso. Un te neko nevar darīt, jo pretējā gadījumā viņš būs vēl sliktāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, izvērtējusi šo komisijas priekšlikumu, uzskata viņu par nelietderīgu, jo nevar mūsu valsts augstākajā varas orgānā caur vēlēšanām iekļūt bijušie VDK darbinieki un galvenokārt aģenti, jo šajā jaunajā redakcijā pilnīgi izvītroti laukā minēto iestāžu aģenti, rezidenti un konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Ja šie cilvēki vienreiz jau ir locījušies un kādai varai kalpojuši, mums nav nekādas garantijas, ka tas nenotiks vēlreiz. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo bīstamo priekšlikumu un atbalstīt jau spēkā esošo likuma redakciju. Paldies par uzmanību!