Informācija

Par Saeimas Prezidija 22. maija sēdi

1. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja deviņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par to tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs izskatīja deputāta Ē.Kažas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 8. panta 1. punktu, kurš paredz, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot neapmaksātu atvaļinājumu, kā arī minētā panta 2. punktu Prezidijs nolēma piešķirt deputātam Ē.Kažam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 19. maija līdz 26. maijam un ziņot par to Saeimai nākamajā Saeimas sēdē.

3. Prezidijs izskatīja deputāta A.Krastiņa iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt A.Krastiņam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 23. maija līdz 26. maijam.

4. Izskatīja deputātu M.Graudiņa, R.Jonīša, A,Kreitusa A.Lamberga un A.Počas iesniegumu par deputāta amata savienošanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā, lai pieņemtu lēmumu par atļauju deputātiem M.Graudiņam, R.Jonītim, A.Kreitusam, A.Lambergam un A.Počai savienot deputāta amatu ar Privatizācijas aģentūras padomes locekļu pienākumiem.

5. Izskatīja deputātu J.Lagzdiņa, J.Zaščerinska, R.Marjašas, A.Panteļējeva, L.Kuprijanovas un O.Kehra priekšlikumus par kārtējo Saeimas sēžu darba kārtību.

Prezidijs nolēma ņemt vērā minētos priekšlikumus un rīkoties saskaņā ar Kārtības rulli.

6. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes darba kārtību.

7. Prezidijs pieņēma zināšanai Ministru prezidenta iesniegumu par izglītības un zinātnes ministru.

Ar 1995. gada 27. maiju Ministru prezidents ir pieņēmis izglītības un zinātnes ministra J.Vaivada atkāpšanos no amata. No minētā datuma līdz turpmākam rīkojumam izglītības un zinātnes ministra pienākumus pildīs kultūras ministrs J.Dripe.

Sakarā ar to, ka Kārtības ruļļa 5. panta 3. punkta kārtībā 1995. gada 18. maijā Saeima ir atjaunojusi deputāta mandātu J.Vaivadam, uzaicināt deputātu sniegt rakstisku informāciju par atalgojuma saņemšanu laikā līdz š.g. 27. maijam.

8. Pieņēma zināšanai deputāta O.Grīga iesniegumu par izstāšanos no Zemnieku savienības frakcijas.

9. Pieņēma zināšanai deputātes I.Kreituses pārskatu par līdzekļu izlietojumu krājuma "Latvijas Republikas okupācija un aneksija. 1939.g. augusts un 1940.g. augusts" izdošanai.

10. Prezidijs apstiprināja "Noteikumus par caurlaižu režīmu Saeimas ēkās Jēkaba ielā 10/12, 11 un 16".

11. Prezidijs nolēma atlikt lēmuma "Par Latvijas Republikas 5. Saeimas dokumentāro materiālu nodošanu arhīvā" pieņemšanu un nolēma minēto lēmuma projektu nodot izskatīšanai Saeimas frakcijās un komisijās.

12. Prezidijs izskatīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegumu par Latvijas parlamentāriešu vizīti Anglijā pēc Apvienotās Karalistes puses uzaicinājuma.

Prezidijs nolēma izskaidrot frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšsēdētājam M.Grīnblatam, ka frakcijas vēlme neatbilst uzaicinājuma saturam. Ielūdzēja puse vēlas uzņemt tikai parlamentāriešu delegāciju, turklāt arī norādījusi deputātu skaitu un frakcijas, no kurām šiem deputātiem jābūt.

13. Izkatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: V.E.Bresim (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļā); E.Kidem (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļā); I.Dāliņam (Saeimas 18. maija sēdes daļā); A.Gūtmanim (Saeimas 18. maija sēdē); O.Grīgam (Saeimas 18. maija sēdes daļā un 19. maija ārkārtas sēdē); M.Grīnblatam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); Ē.Kažam (Saeimas 18. maija sēdes daļā); A.Kiršteinam (Saeimas 18. maija sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 10. maija ārkārtas sēdē un 18. maija sēdes daļā); L.Kuprijanovai (Saeimas 18. maija sēdes daļā); G.Meierovicam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē); V.Novakšānovam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļā); V.Puriņai (Saeimas 18. maija sēdes daļā); A.Rugātei (Saeimas 18. maija sēdes daļā); D.Staltam (Saeimas 18. maija sēdes daļās); Z.Tomiņam (Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļā); M.Virsim (Saeimas 24. un 25. maija sēdēs).

14. LNNK frakcijas priekšsēdētāja A.Kiršteina iesnieguma izskatīšana par deputātu O.Dreģes un V.Puriņas kavējumu attaisnošanu Saeimas 19. maija ārkārtas sēdes daļās un KDS frakcijas vadītājas A.Prēdeles iesnieguma izskatīšana par deputātes A.Rugātes kavējuma attaisnošanu Saeimas 19. maija ārkārtas sēdē tika atlikta līdz nākamajai Prezidija sēdei.

Prezidijs nolēma lūgt minētos deputātus personīgi iesniegt iesniegumus par kavējumu attaisnošanu.

15. Piešķīra komandējumus:

1) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Likumdošanas un cilvēktiesību komitejas loceklim A.Endziņam laikā no 27. maija līdz 30. maijam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Likumdošanas un cilvēktiesību komitejas kārtējo sēdi Parīzē (Francija);

2) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas loceklim J.Sinkam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam A.Siliņam laikā no 2. jūnija līdz 8. jūnijam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas organizēto konferenci Prāgā (Čehija) par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā.

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Ministru prezidenta iesniegums

Dokuments nr.547

Par uzticības izteikšanu finansu ministrei Indrai Sāmītei

un valsts īpašuma valsts ministram Dainim Tunstam

Saeimas Prezidijam

Sakarā ar to, ka esmu pieņēmis finansu ministra, Ministru prezidenta biedra A.Piebalga demisiju, lūdzu iekļaut Saeimas 25. maija sēdes darba kārtībā jautājumus par uzticības izteikšanu finansu ministrei I.Sāmītei un valsts īpašuma valsts ministram D.Tunstam. Lūdzu izskatīt minētos jautājumus II. sadaļā kā 12. jautājumu.

1995. gada 24. maijā

Ministra vēstule

Dokuments nr.549

Sakarā ar SIA "LATTELEKOM" izveidošanas

un darbības izvērtēšanas komisijas ziņojumu

un lēmuma projektu

Latvijas Republikas Saeimai

Satiksmes ministrija regulāri seko telekomunikāciju modernizācijas projekta īstenošanai. Jumta līguma izpildes pirmā gada rezultātus izskatīja arī Ministru kabinets. Ne 1. gada rezultāti, ne apstiprinātais finansu plāns 1995.-1999.gadam nedod pamatu komisijas ziņojumā norādītajām aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu. 'LATTELEKOM" darbības stratēģiju nasaka direktoru padome, kurā balsu vairākums ir Latvijas pusei un kuras lēmumi, ieskaitot finansu plāna apstiprināšanu, ir obligāti gan finansu direktoram, gan visai valdības komandai. Sīkumaina administrēšana, iejaucoties pieaicināto speciālistu darbībā, kamēr tie nepārkāpj finansu plānu vai citus priekšrakstus, nav nepieciešama.

Latvijas telekomunikāciju speciālisti nav atstumti no projekta realizācijas. Visi speciālisti, izņemot nedaudzus pensijā aizgājušos, turpina strādāt savos amatos, 50 labākie speciālisti tieši piedalās ALCATEL centrāļu uzstādīšanā. Notiek jaunu speciālistu sagatavošana, izveidots mācību centrs Bulduros, kurā nākotnē, iespējams, mācīsies arī citu valstu pārstāvji.

Parlamentārās komisijas ziņojumā ir izteiktas bažas par "LATTELEKOM" ieslīgšanu parādos un līdz ar to par iespējamību pārdot Latvijas daļu ārvalstniekiem. Arī šīs bažas neliekas pamatotas.

Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekts ir ilgtermiņa projekts 10 gadiem, kas paredz sākotnēji lielu līdzekļu investīcijas un efektīvu atdevi vēlākajos gados. Pasaules prakse rāda, ka telekomunikācijās ieguldītie līdzekļi atmaksājas seškārtīgā līdz septiņkārtīgā apmērā. Latvijai ir vitāli svarīgi attīstīt sakarus kā būtiski svarīgu priekšnoteikumu visu citu ekonomikas nozaru attīstībai, tā arī iedzīvotāju ērtībām.

Finansu plāns paredz izdevīgu (4-6% gadā) ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu, kas 1997.gadā būtu 63,5 milj. Ls. Kredītu dzēšanā ir ieinteresēti abi "LATTELEKOM" dibinātāji - Latvijas valsts un "TILTS Communications", it īpaši pēdējais, kas par kredītiem sniedz garantijas ārvalstu bankām. Salīdzinot kredītu summu tikai ar "LATTELEKOM" pamatfondiem (neskaitot apgrozāmos līdzekļus), kas 1994.g. bija 80 milj. Ls, bet 1999.gadā paredzami 245,8 milj. Ls, nav pamata runāt par "LATTELEKOM" iedzīšanu milzīgos parādos. Pārliecību, ka projekts ir perspektīvs, ir izrādījusi arī starptautiskā finansu korporācija IFC, viena no Pasaules Bankas institūcijām, kas ar Ministru kabineta piekrišanu kļuvusi par līdzdalībnieci projekta izpildē, investējot 10% no kopuzņēmuma pamatkapitāla.

Ziņojumā norādīts, ka Jumta līguma 15.20 pants "Saulriets" var novest pie Latvijai piederošās daļas (51%) pārdošanas ārvalstu partneriem. Tāds apgalvojums neatbilst šī panta satura būtībai, jo tajā pirmām kārtām ir noteikts, ka pat nepārvaramu sarežģījumu gadījumā "LATTELEKOM" netiek likvidēta un puses palīdz "LATTELEKOM" turpināt uzņēmējdarbību kā valsts telekomunikāciju organizācijai Latvijā. Latvijas valdībai nav pienākums, bet tikai tiesības pārdot savu daļu, un tā var kaut šodien paziņot, ka nepārdos savu daļu ārvalstniekiem. Iegādāties šo daļu "TILTAM" vai citai ārzemju kompānijai nav nekādas ekonomiskas intereses, jo likums "Par telekomunikācijām" un LR Augstākās padomes 1992.gada 6.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas Telekomunikāciju sistēmas principiem", nosakot valsts monopolu, neļauj ātvalstniekiem bez valsts līdzdalības veikt Latvijā telekomunikāciju pamatpakalpojumu veikšanu.

"LATTELEKOM" sadarbība ar "TILTS Communications" līdz šim ir noritējusi lietišķā un savstarpējas sapratnes atmosfērā.

Satiksmes ministrija uzskata, ka nav pamata apšaubīt, ka Latvijas pārstāvji direktoru padomē darbojas Latvijas interesēs, tāpat kā to, ka viss projekts atbilst Latvijas attīstības un ekonomiskās patstāvības nostiprināšanas interesēm.

Telekomunikāciju modernizācijas projekts ir lielākais ārvalstu investīciju projekts Latvijā. Analogā tīkla uzturēšanai "LATTELEKOM" turpina iepirkt Latvijā ražotās centrāles un turpina sarunas par Latvijā ražoto ciparu centrāļu iepirkšanu lauku rajonu tīkliem pēc projekta trešā gada beigām.

Satiksmes ministrija kopā ar "LATTELEKOM" meklē projekta realizācijas optimālos ceļus un ir gatava iesniegt līgumpartneriem arī Saeimas akceptētus priekšlikumus par līguma grozīšanu vai papildināšanu. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmuma projektā ir ierosināts risināt jautājumus par valdības komandas papildināšanu, projekta palētināšanas, kredītu ņemšanas ierobežošanu, abonentu tarifu kontroli u.c. Tie ir svarīgi un aktuāli jautājumi. Diemžēl, neskatoties uz to, ka komisijai, kas strādā vairāk kā trīs mēnešus, tika iesniegti dokumenti vairāk kā 600 lpp. apjomā, noklausīti 20 speciālisti, komisijas locekļu priekšlikumi nav pietiekami konkrēti. Tāpēc Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunas komisijas izveidošana nav nepieciešama.

1995.gada 25.maijā Satiksmes ministrs A.Gūtmanis

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.546

Par Muzikālo teātru aktieru skolu

Saeimas Prezidijam

LR Ministru prezidentam M.Gailim

Cienītais Gaiļa kungs!

Muzikālo teātru aktieru skola (agrāk - Rīgas Muzikāli poētiskā teātra studija) dibināta ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona TDP IK 1989.gada lēmumu nr.250. 1992.gadā skolas pārziņā tika iedalītas telpas Sarkandaugavas ielā 24.

Četru gadu laikā Muzikālo teātru aktieru skola kļuvusi par netradicionālu latviskās kultūras un izglītības centru; tā strādā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem, individuāli izstrādātiem mācību plāniem. Šo gadu laikā skola 8 reizes iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijā pieprasījumu licences saņemšanai un vienmēr saņēmusi atteikumu. Licencēšanas komisijas locekļi nav uzskatījuši par vajadzīgu apmeklēt šo skolu un izskatīt jautājumu pēc būtības.

Gaiļa kungs, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Ziemeļu rajona skolu valdes priekšsēdētāja M.Grebzde neslēdz telpu nomas līgumu, kā to paredz Rīgas Domes Ziemeļu rajona valdes 07.07.94. lēmums nr.37? Skola darbojas telpās, kas saskaņā ar Izglītības likuma 67.pantu paredzētas mācību un audzināšanas darba veikšanai (taču daudzas bijušās audzināšanas iestādes Ziemeļu rajonā netiek izmantotas šajā likuma pantā noteiktajiem mērķiem, piemēram, Ziemeļu rajona skolu valdes ēka Pirmajā Ganību dambī 18 - bijušais bērnudārzs).

2. Kāpēc Muzikālo teātru aktieru skola nevar saņemt licenci, lai darbotos oficiāli, ja tā ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas Licencēšanas komisijā visus nepieciešamos dokumentus, tai skaitā arī Ziemeļu rajona valdes lēmumu par telpu esamību?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Andris Saulītis,

1995.gada 24.maijā Roberts Milbergs, Juris Sinka

Saeimā piektdien, 26. maijā

Saeimas ziņu dienests