Par mūsu trijām kaimiņvalstīm. Tautsaimniecībā. Starptautiskā pētījumā

26. aprīlī Ārlietu ministrijā iepazīstināja ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma par Baltijas valstu ekonomisko attīstību izdevumu latviešu valodā. Pētījumā aplūkota un salīdzināta Baltijas valstu ekonomiskā un sociālā attīstība pēdējo desmit gadu laikā.

Kā informēja OECD delegācijas vadītāja Silvana Malle, šis ir unikāls pētījums, jo tajā OECD pirmoreiz aplūko kāda atsevišķa reģiona ekonomisko attīstību. Šis ir arī pirmais šāda veida pētījums par Baltijas reģionu. Darbs pabeigts šī gada februārī un ir pagaidām nozīmīgākā aktivitāte OECD Baltijas reģionālās programmas ietvaros. S.Malle atzīmēja, ka darba mērķis nebija salīdzināt Baltijas valstu ekonomikas, tomēr, veicot šādu pētījumu, salīdzinājums bija neizbēgams. Un rezultāti ir vēl nebijis daudzpusīgs Baltijas ekonomisko rādītāju salīdzinājums, kas var kalpot kā noderīgs palīgmateriāls Baltijas valstu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). S.Malle sacīja:"Latvija ir pierādījusi, ka spēj pārvarēt grūtības, jo zina, ko vēlas, – tā vēlas iestāties Eiropas Savienībā."

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Latvija neplāno kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti un vai Latvijas ekonomika atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai iestātos šajā organizācijā, Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomikas politikas departamenta direktora vietnieks Normunds Popens norādīja, ka Latvijas mērķis nav par visu varu iestāties šajā organizācijā. Viņš arī atzina, ka Latvija OECD iestāties varētu ne agrāk kā pēc trim līdz pieciem gadiem, bet pagaidām Latviju apmierina pašreizējā sadarbība, jo līdztekus šim projektam Latvijas un OECD starpā norisinās dialogi arī par citiem tematiem: konkurences politika, investīciju politika, sociālā politika u.c. N.Popens uzsvēra, ka Latvijas primārais mērķis ir iestāšanās ES, bet dialogs ar OECD ir lielisks palīglīdzeklis Latvijas un ES likumdošanas saskaņošanas gaitā, jo OECD uzkrātā pieredze var būt paraugs, kā īstenot dažkārt tik grūti veicamās reformas. Vēl N.Popens informēja, ka OECD dalībvalstis ik gadu maksā ievērojamu dalības maksu un Latvijai pašreiz šādu līdzekļu nav. Savukārt S.Malle atbildēja, ka "tādai mazai valstij kā Latvija nav svarīgi būt OECD (mazas lielu valstu organizācijas) sastāvā. Galvenais, lai Latvija tiktu ievērota un cienīta pasaules valstu saimē". Arī Joahims Olivera Martins, viens no projekta līdzautoriem, norādīja, ka galvenais nav pētījuma publicēšana, bet gan dialogs, kāds veidojas tā izstrādes gaitā. Viņš informēja, ka ar pētījumu Parīzē iepazinušies visu OECD dalībvalstu pārstāvji.

Baltijas reģionālā ekonomiskā pētījuma latviešu izdevuma prezentācija vienlaikus bija arī seminārs, kurā klātesošie tika tuvāk iepazīstināti ar pētījuma saturu. Semināra laikā septiņi referenti, katrs atbilstoši vienai pētījuma nodaļai, īsumā izklāstīja iegūtos rezultātus, īpaši pievēršoties Latvijas situācijai. Referenti — dažādu ministriju, Latvijas Bankas un Privatizācijas aģentūras pārstāvji — vairākkārt apliecināja atbalstu OECD par šāda daudzpusīga un, galvenais, salīdzinoša pētījuma veikšanu un atzina, ka tas kalpos par pamatu tālākai Baltijas valstu sadarbībai un pieredzes apmaiņai. Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece sociālajos jautājumos Agrita Groza norādīja, ka pētījums varētu kalpot par galveno informācijas avotu, izstrādājot dažādus stratēģiskus dokumentus, piemēram, Nacionālo nodarbinātības plānu 2001. gadam.

27. aprīlī pētījuma igauņu versija tika prezentēta Tallinā, savukārt 28.aprīlī izdevums lietuviešu valodā tiks stādīts priekšā Viļņas interesentiem.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors